- PAZIŅOJUMS PRESEI
- 2020. gada 10. jūnijs
ECB publisko ziņojumu par ES valstu panākumiem virzībā uz euro ieviešanu
- Ziņojumā, kas tiek sagatavots reizi divos gados, tiek vērtēts ārpus euro zonas esošo ES dalībvalstu progress.
- Ņemot vērā stabilo tautsaimniecības aktivitāti pirms pandēmijas, vairākumā valstu tika panākts progress fiskālās nelīdzsvarotības koriģēšanas jomā.
- Saistības politikas jomās, ko uzņēmušās Bulgārija un Horvātija, ir būtisks solis pretī dalībai VKM II tālākā nākotnē.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2020. gada jūnija Konverģences ziņojumā secināts, ka progress, kuru kopš 2018. gada attiecībā uz konverģenci ar euro zonu panākušas tās ES valstis, kuras nav ieviesušas euro, nav viendabīgs un sperti svarīgi soļi, lai novērstu fiskālo nesabalansētību. Ziņojumā, kas tiek publicēts reizi divos gados, vērtēti šobrīd septiņu ES valstu, kuras nav ieviesušas euro, panākumi virzībā uz euro ieviešanu.
Bulgārija un Horvātija uzņēmušās virkni saistību politikas jomās, kas ārkārtīgi būtiskas veiksmīgai dalībai VKM II. Ņemot vērā šajā ziņojumā ietvertās tautsaimniecības analīzes datu pēdējo aktualizēšanas termiņu, pilns koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas ietekmes uz konverģences procesu novērtējums būs iespējams tikai nākamajā ziņojumā, kas tiks publicēts 2022. gadā.
Runājot par cenu stabilitātes kritēriju, ziņojumā aplūkoto valstu atbilstība pasliktinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējā Konverģences ziņojumā aprakstīto situāciju. Bulgārijā, Polijā, Rumānijā, Čehijā un Ungārijā inflācijas rādītājs būtiski pārsniedza atsauces vērtību (1.8%), savukārt Zviedrijā inflācijas rādītājs bija zemāks par atsauces vērtību, bet Horvātijā – daudz zemāks. Gaidāms, ka nākamajos gados inflācija samazināsies lielākajā daļā aplūkojamo valstu. Gaidāms, ka 2020. gadā straujš naftas cenu kritums veicinās deflācijas spiedienu.
2019. gadā visās aplūkotajās valstīs, izņemot vienu, valdības fiskālā bilance atbilda budžeta deficīta rādītāja atsauces vērtībai (3% no IKP). 2020. gada aprīlī tika uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra attiecībā uz Rumāniju. Lai gan Horvātijā un Ungārijā valdības parāda attiecība pret IKP pārsniedza atsauces vērtību (60% no IKP), līdz 2019. gada beigām abu valstu parāda rādītāji samazinājās. Gaidāms, ka visās septiņās valstīs palielināsies budžeta deficīta rādītājs un parāda attiecības rādītājs – to noteiks gan ekonomiskās aktivitātes straujais kritums, gan fiskālie pasākumi, kas īstenoti, reaģējot uz pandēmiju.
Lai gan neviena no aplūkotajām valstīm nepiedalās VKM II, Bulgārija un Horvātija attiecīgi 2018. un 2019. gadā oficiāli lūgušas tās iekļaut šajā mehānismā. Abas valstis spērušas būtiskus soļus attiecībā uz saistībām politikas jomās, lai tuvākajā nākotnē pievienotos šim mehānismam. Atsauces periodā, kurā tiek vērtēts, cik lielā mērā panākta konverģence, Bulgārijas levas kurss attiecībā pret euro valūtas padomes mehānisma ietvaros saglabājās stabils (1.95583). Horvātijas kunai tika piemērots valūtas kursa režīms, izmantojot kontrolēti peldošu kursu, un attiecībā pret euro valūtas kursa svārstīgums bija pavisam neliels. Lielākajai daļai pārējo valūtu tika piemērots elastīga valūtas kursa režīms, un vairākumā gadījumu bija vērojams augsts valūtas kursa svārstīgums, īpaši finanšu tirgus spriedzes laikā 2020. gada martā.
Kas attiecas uz ilgtermiņa procentu likmju konverģenci, tikai vienai no septiņām aplūkotajām valstīm (Rumānijai) procentu likmes pārsniedza atsauces vērtību (2.9%). Zemākās ilgtermiņa procentu likmes bija Bulgārijā un Zviedrijā.
Institucionālās vides stiprums joprojām ir vēl viens būtisks ekonomiskās konverģences nodrošināšanas faktors. Visās aplūkotajās valstīs (izņemot Zviedriju) iestāžu un pārvaldības kvalitāte ir samērā zema, īpaši Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā un Ungārijā.
Nevienā no aplūkotajām valstīm tiesiskais regulējums pagaidām pilnībā neatbilst visām euro ieviešanas prasībām.
Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Esteres Miltēņi-Torstensones (Eszter Miltényi-Torstensson; tālr. +49 69 1344 8034).
Piezīmes.
- ECB Konverģences ziņojumā reizi divos gados vai pēc konkrētas valsts lūguma tiek novērtēta ārpus euro zonas esošo ES dalībvalstu ekonomiskā un tiesiskā konverģence. Ziņojumā vērtēts sasniegtais ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmenis ar euro zonu, vai valsts tiesību akti atbilst ES tiesiskajam regulējumam un vai attiecīgās nacionālās centrālās bankas izpildījušas tiesību aktos noteiktās prasības. Pamatojoties uz nosacījumu, kas paredz nepievienošanās tiesības, Dānija tiek iekļauta novērtējumā tikai pēc šīs valsts pieprasījuma.
- Šajā Konverģences ziņojumā ietvertie statistiskie dati atbilst stāvoklim 2020. gada 7. maijā. Ilgtermiņa procentu likmju kritērija atsauces periods aptver laikposmu no 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada martam. Savukārt valūtas kursu atsauces periods aptver laikposmu no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. martam. Vēsturiskie dati par fiskālo stāvokli aptver periodu līdz 2019. gadam. Prognozēm izmantotas Eiropas Komisijas 2020. gada pavasara ekonomiskās prognozes un attiecīgo valstu jaunākās konverģences programmas, kā arī cita informācija, kas svarīga konverģences ilgtspējas turpmākā novērtēšanā.
- Ar 2014. gada novembri katra valsts, kas pievienojas euro zonai, ir pievienojusies arī Vienotajam uzraudzības mehānismam (VUM) un pārējiem banku savienības komponentiem. ECB veic attiecīgās valsts banku sistēmas visaptverošu novērtējumu. Bulgārija un Horvātija pieteikušās ciešai uzraudzības sadarbībai ar ECB, un veikts šo valstu banku sistēmas visaptverošs novērtējums, kas attiecībā uz Bulgāriju tika pabeigts 2019. gada 26. jūlijā un attiecībā uz Horvātiju – 2020. gada 5. jūnijā.
Eiropas Centrālā banka
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
- Sonnemannstrasse 20
- 60314 Frankfurt am Main, Germany
- +49 69 1344 7455
- media@ecb.europa.eu
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem