Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2015. gada 3. decembris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātu. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs šodien veicām visaptverošu novērtējumu par to, cik spēcīgi un noturīgi ir faktori, kuri palēnina inflācijas atgriešanos vidējā termiņā līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, kā arī pārskatījām stimulējošas monetārās politikas īstenošanas pakāpi. Tā rezultātā Padome, īstenojot cenu stabilitātes mērķi, pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, runājot par galvenajām ECB procentu likmēm, mēs nolēmām pazemināt noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi par 10 bāzes punktiem (līdz –0.30%). Galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta un saglabāsies pašreizējā līmenī (attiecīgi 0.05% un 0.30%).

Otrkārt, runājot par monetārās politikas nestandarta pasākumiem, mēs nolēmām paplašināt aktīvu iegādes programmu (AIP). AIP ietvaros veiktās mēneša iegādes 60 mljrd. euro apjomā tagad paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, un jebkurā gadījumā vismaz līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas tendences noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.

Treškārt, mēs nolēmām tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Tādējādi tiks stimulēti labvēlīgi likviditātes apstākļi un veicināta atbilstoša monetārās politikas nostāja. Sīkākas tehniskās detaļas tiks paziņotas vēlāk.

Ceturtkārt, mēs nolēmām iekļaut euro zonas reģionālā un vietējā līmeņa valdību emitētos euro denominētos tirgojamos parāda instrumentus atbilstošo aktīvu sarakstā, kuru regulāras iegādes attiecīgo valstu centrālās bankas var veikt Valsts sektora vērtspapīru iegādes programmas ietvaros.

Piektkārt, mēs nolēmām turpināt veikt galvenās refinansēšanas operācijas un 3 mēnešu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru ar pilna apjoma piešķīrumu, tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, un vismaz līdz 2017. gada pēdējā rezervju prasību izpildes perioda beigām.

Šīsdienas lēmumi tika pieņemti, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, un tādējādi noturētu vidēja termiņa inflācijas gaidas stabilā līmenī. Jaunākajās speciālistu iespēju aplēsēs ietvertas labvēlīgas finanšu tirgus attīstības tendences, kas bija vērojamas pēc Padomes pēdējās monetārās politikas sanāksmes. Tās joprojām liecina par lejupvērstiem inflācijas perspektīvas riskiem un nedaudz vājāku inflācijas dinamiku, nekā iepriekš gaidīts. Lejupvērstas korekcijas tika veiktas jau iepriekšējās iespēju aplēsēs. Pastāvīgi zemā inflācija atspoguļo būtisku ekonomisko atslābumu, kas negatīvi ietekmē iekšzemes cenu spiedienu, kā arī kavējošos ārējās vides faktorus.

Mūsu jaunie pasākumi nodrošinās stimulējošus finanšu apstākļus un turpinās nostiprināt kopš 2014. gada jūnija īstenoto pasākumu būtisko labvēlīgo ietekmi uz finansēšanas nosacījumiem, kreditēšanu un reālo tautsaimniecību. Šīsdienas lēmumi arī pastiprinās euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās tempu un stiprinās tās noturību pret nesen piedzīvotiem pasaules mēroga ekonomiskiem satricinājumiem. Padome cieši monitorēs cenu stabilitātes perspektīvas attīstību, un tai ir vēlme un iespējas rīkoties, izmantojot visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus, ja tas nepieciešams, lai turpinātu īstenot atbilstoši stimulējošu monetāro politiku. Padome īpaši atgādina, ka AIP nodrošina pietiekamu elastību attiecībā uz programmas apjoma, satura un ilguma pielāgošanu.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0.3% (iepriekšējā ceturksnī – par 0.4%), visticamāk saistībā ar ilgstoši pozitīvu patēriņa devumu līdztekus vājākai dinamikai ieguldījumu un eksporta jomā. Vairums jaunāko apsekojumu rādītāju liecina par turpmāku reālā IKP pieaugumu šā gada pēdējā ceturksnī. Runājot par nākotni, gaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies. Mūsu monetārās politikas pasākumiem un to labvēlīgajai ietekmei uz finansēšanas nosacījumiem, kā arī fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu jomā panāktajam progresam vajadzētu arī turpmāk veicināt iekšzemes pieprasījumu. Turklāt zemajām naftas cenām vajadzētu veicināt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un uzņēmumu pelnītspēju, un tādējādi arī privāto patēriņu un ieguldījumus. Paredzams arī, ka valdības izdevumi daļā euro zonas pieaugs saistībā ar pasākumiem, kas tiek īstenoti bēgļu atbalstam. Tomēr gaidāms, ka ekonomisko izaugsmi euro zonā arī turpmāk kavēs ierobežotas attīstības perspektīva jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, mērena pasaules tirdzniecības aktivitāte, nepieciešamība veikt bilanču korekcijas vairākos sektoros un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Šāda perspektīva kopumā atspoguļota arī Eurosistēmas speciālistu 2015. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kurās lēsts, ka reālā IKP gada pieaugums 2015. gadā būs 1.5%, 2016. gadā – 1.7% un 2017. gadā – 1.9%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2015. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīvas pamatā nav mainījušās.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, galvenokārt saistīti ar paaugstinātu nenoteiktību saistībā ar norisēm pasaules ekonomikā, kā arī plašākiem ģeopolitiskajiem riskiem. Šiem riskiem var būt nelabvēlīga ietekme uz globālo izaugsmi un ārējo pieprasījumu pēc euro zonas eksporta un plašākā nozīmē – uz konfidenci.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2015. gada novembrī bija 0.1% – tāda pati kā oktobrī, bet zemāka, nekā gaidīts. Tas atspoguļo nedaudz vājāku pakalpojumu un rūpniecības preču pieaugumu, ko galvenokārt kompensē mazāk negatīvs enerģijas cenu devums. Pamatojoties uz pieejamo informāciju un pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka SPCI gada inflācija gada nogalē pieaugs, galvenokārt bāzes efektu dēļ, kas saistīti ar naftas cenu kritumu 2014. gada beigās. Paredzams, ka 2016. un 2017. gadā inflācija turpinās pieaugt. Šo pieaugumu stiprinās mūsu līdz šim veiktie monetārās politikas pasākumi – un papildinās tie pasākumi, par kuriem paziņojām šodien, – gaidāmā ekonomiskā atveseļošanās un agrākā euro kursa krituma ietekme. Padome cieši monitorēs inflācijas attīstību turpmākajā periodā.

Šī vispārējā tendence atspoguļota arī Eurosistēmas speciālistu 2015. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kas paredz, ka SPCI gada inflācija 2015. gadā būs 0.1%, 2016. gadā – 1.0% un 2017. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2015. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze nedaudz samazināta.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati apstiprina plašās naudas (M3) būtisku pieaugumu – M3 gada pieauguma temps oktobrī pieauga līdz 5.3% (septembrī – 4.9%). M3 gada pieaugumu joprojām galvenokārt nosaka tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps oktobrī bija 11.8% (septembrī – 11.7%).

Kreditēšanas dinamika turpina kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskās atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) oktobrī pieauga līdz 0.6% (septembrī – 0.1%). Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, uzņēmumiem izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) oktobrī pieauga līdz 1.2% (septembrī – 1.1%). Kopumā kopš 2014. gada jūnija īstenotie monetārās politikas pasākumi nepārprotami uzlabojuši uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumus un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešami turpmāki monetārie stimuli.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā joprojām augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā, notiekošo ciklisko atveseļošanos nepieciešams atbalstīt ar efektīvu strukturālo politiku. Īpaši būtiski ir īstenot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, t.sk., atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanu, lai panāktu produktīvu ieguldījumu pieaugumu, veicinātu darbvietu radīšanu un darba ražīguma kāpumu. Strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana stimulējošas monetārās politikas apstākļos nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī radīs noturīgi pieaugoša ienākumu līmeņa gaidas, kā arī palīdzēs ātrāk izmantot reformu sniegtās priekšrocības, tādējādi vairojot euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Fiskālajai politikai jābalsta ekonomikas atveseļošanās, saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos mūsu fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei