Eiropas Centrālās bankas 2011. gada finanšu pārskati
Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien apstiprināja revidētos ECB finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2011. gada 31. decembrī.
2011. gadā ECB peļņa bija 1 894 milj. euro (2010. gadā – 1 334 milj. euro). Padome nolēma ar 2011. gada 31. decembri pārvest uz riska uzkrājumu 1 166 milj. euro, kas kopā ar 13 milj. euro, ko saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu uzkrājumā iemaksāja Eesti Pank, palielināja riska uzkrājumu līdz pašlaik maksimāli pieļaujamai summai (6 363 milj. euro). Riska uzkrājums paredzēts, lai segtu valūtas kursa risku, procentu likmju risku, kredītrisku un zelta cenas risku, kas tiek regulāri uzraudzīti. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu.
Pēc pārveduma uz riska uzkrājumu ECB 2011. gada tīrā peļņa bija 728 milj. euro (2010. gadā – 171 milj. euro). Saskaņā ar Padomes lēmumu daļu ienākumu no ECB kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas (652 milj. euro) 2012. gada 3. janvārī sadalīja starp euro zonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Šīsdienas sanāksmē Padome nolēma 2012. gada 12. martā sadalīt atlikušos 76 milj. euro starp euro zonas NCB.
ECB regulāros ienākumus galvenokārt veido ieguldījumu peļņa no tās ārējo rezervju aktīvu turējumiem un pašu kapitāla portfeļa, procentu ienākumi no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas (8%) un tīrie procentu ienākumi saistībā ar pirmās un otrās "Nodrošināto obligāciju iegādes programmas" (pirmā programma tika īstenota no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam, bet otrā tika uzsākta 2011. novembrī) un "Vērtspapīru tirgu programmas" (uzsākta 2010. gada maijā) ietvaros monetārās politikas mērķiem iegādātajiem vērtspapīriem.
2011. gadā tīrie procentu ienākumi veidoja 1 999 milj. euro (2010. gadā – 1 422 milj. euro). Tie ietvēra procentu ienākumus no ECB kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas (856 milj. euro; 2010. gadā – 654 milj. euro), tīros procentu ienākumus no "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (166 milj. euro; 2010. gadā – 140 milj. euro) un tīros procentu ienākumus no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (1 003 milj. euro; 2010. gadā – 438 milj. euro). ECB samaksāja NCB 434 milj. euro kā atlīdzību par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (2010. gadā – 346 milj. euro), savukārt procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem sasniedza 290 milj. euro (2010. gadā – 366 milj. euro).
Realizētie guvumi no finanšu operācijām veidoja 472 milj. euro (2010. gadā – 474 milj. euro). Lielākus neto guvumus no valūtas kursiem ārvalstu valūtas aizplūdes rezultātā kompensēja zemāki neto realizētie guvumi no cenas vērtspapīru pārdošanas rezultātā.
Norakstītā vērtība, kas saistīta galvenokārt ar nerealizētajiem zaudējumiem no tirgojamiem vērtspapīriem, kuri netiek turēti monetārās politikas mērķiem, 2011. gadā sasniedza 157 milj. euro (2010. gadā – 195 milj. euro).
ECB administratīvie izdevumi saistībā ar personālu, telpu īri, profesionālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem 2011. gadā sasniedza 442 milj. euro (2010. gadā – 415 milj. euro), t.sk. pamatlīdzekļu nolietojuma atskaitījumi – 11 milj. euro. Lielākā daļa izdevumu saistībā ar ECB jaunās ēkas būvniecību ir kapitalizēta un netiek iekļauta šajā postenī.
Finanšu pārskati kopā ar vadības ziņojumu par gadu, kas noslēdzās 2011. gada 31. decembrī, tiks publicēti ECB gada pārskatā 2012. gada 25. aprīlī.
Skaidrojumi
- ECB grāmatvedības politika. Padome Eurosistēmai, t.sk. ECB, noteikusi vienotu grāmatvedības politiku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūti) 26.4. pantu, un tie publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". [1] Lai gan kopumā to pamatā ir starptautiski pieņemtā grāmatvedības prakse, šo politiku izstrādāja, īpaši ņemot vērā Eurosistēmas centrālo banku unikālos apstākļus. Tajā iekļauts tirgojamo vērtspapīru (kas netiek klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri), zelta un visu pārējo bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību ārvalstu valūtās novērtējums tirgus vērtībā. Tirgojamos vērtspapīrus, kas klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri, novērtē pēc izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos. Sevišķa uzmanība pievērsta piesardzības jautājumam, ņemot vērā nozīmīgo valūtas risku, kam pakļauta lielākā daļa Eurosistēmas centrālo banku. Šāda piesardzīga pieeja īpaši attiecas uz nerealizēto guvumu un nerealizēto zaudējumu atšķirīgo uzskaiti, atzīstot ienākumus, kā arī uz aizliegumu savstarpēji ieskaitīt viena aktīva nerealizētos zaudējumus un cita aktīva nerealizētos guvumus. Nerealizētie guvumi pārvesti tieši uz pārvērtēšanas kontiem, bet nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās pārsniedz atbilstošos pārvērtēšanas konta atlikumus, uzrādīti kā izdevumi. Visām euro zonas valstu NCB jāievēro šī politika, par savu darbību, ko tās veic kā Eurosistēmas daļa, sniedzot pārskatus, kuri tiek iekļauti Eurosistēmas nedēļas konsolidētajos finanšu pārskatos. Turklāt, sagatavojot savus gada finanšu pārskatus, tās brīvprātīgi piemēro pamatā to pašu politiku kā ECB.
- Atlīdzība par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Katra NCB, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB pēc pievienošanās Eurosistēmai, iegūst atlīdzības prasību pret ECB nodotās summas vērtībā. Saskaņā ar Padomes lēmumu šīs prasības jāizsaka euro un jāatlīdzina katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsoles robežlikmi, ko koriģē, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta.
- ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un ECB tīro ienākumu no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem sadale. Saskaņā ar Padomes lēmumu šie ienākumi pienākas euro zonas valstu NCB finanšu gadā, kad tie radušies. Ienākumi no euro banknotēm apgrozībā jāsadala nākamā gada otrajā darbadienā, bet ienākumi, kas radušies no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, jāsadala nākamā gada janvāra pēdējā darbadienā. [2] Abas summas jāsadala pilnībā, izņemot, ja Padome saskaņā ar pamatotu aplēsi paredz, ka ECB tīrā peļņa attiecīgajā gadā ir mazāka par tās ienākumiem no euro banknotēm apgrozībā un neto ienākumiem, kas radušies no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, un ja Padome līdz attiecīgā finanšu gada beigām pieņēmusi lēmumu pārvest daļu vai visus šos ienākumus uzkrājumā valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam.
- Peļņas un zaudējumu sadale. Saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu līdz 20% no jebkura gada tīrās peļņas var pārskaitīt vispārējo rezervju fondā, kas nepārsniedz 100% no ECB kapitāla. Pārējā tīrā peļņa jāsadala euro zonas NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām. Ja ECB radušies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, saskaņā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apjomu, kādā tas sadalīts starp euro zonas NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.
-
[1]2006. gada 10. novembra Lēmums ECB/2006/17 (OV L 348, 11.12.2006., 38. lpp.; ar grozījumiem), kurā detalizēti izklāstīta ECB grāmatvedības politika, ar 2010. gada 31. decembri atzīts par spēku zaudējušu un aizstāts ar 2010. gada 11. novembra Lēmumu ECB/2010/21 (OV L 35, 09.02.2011., 1. lpp.).
-
[2]2010. gada 25. novembra Lēmums ECB/2010/24 par Eiropas Centrālās bankas ienākumu no apgrozībā esošajām euro banknotēm un "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem starpperioda sadali (pārstrādāta versija; OV L 6, 11.01.2011., 35. lpp.).
Eiropas Centrālā banka
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
- Sonnemannstrasse 20
- 60314 Frankfurt am Main, Germany
- +49 69 1344 7455
- media@ecb.europa.eu
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem