PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2019. gada 24. janvāris

IEVADRUNA

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām sagaidām, ka tās saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Saņemtā informācija joprojām liecina par vājākiem rādītājiem, nekā gaidīts, kas skaidrojams ar mazāku ārējo pieprasījumu un dažiem konkrētām valstīm un sektoriem raksturīgiem faktoriem. Saglabājoties nenoteiktībai, īpaši saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem un protekcionisma draudiem, pasliktinājies ekonomiskais noskaņojums. Vienlaikus stimulējošie finansēšanas nosacījumi, labvēlīgā darba tirgus dinamika un darba samaksas kāpums turpina nostiprināt euro zonas izaugsmi un pakāpeniski pieaugošo inflācijas spiedienu. Tas vairo mūsu pārliecību, ka turpinās ilgtspējīga inflācijas tuvošanās līmenim, kas vidējā termiņā zemāks par 2%, bet tuvu tam. Būtiski monetārās politikas stimuli joprojām ir vitāli nepieciešami, lai veicinātu turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Tos nodrošinās mūsu perspektīvas norādes attiecībā uz galvenajām ECB procentu likmēm, kuras vēl vairāk stiprina būtiskā iegādāto aktīvu apjoma atkārtota ieguldīšana. Padome ir gatava jebkurā gadījumā pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas turpmāku noturīgu virzību uz Padomes noteikto inflācijas mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2018. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.2% (iepriekšējos divos ceturkšņos – par 0.4%). Saņemtie dati joprojām bijuši vājāki, nekā gaidīts, sakarā ar ārējā pieprasījuma mazināšanos, ko papildinājuši daži konkrētām valstīm un sektoriem raksturīgi faktori. Lai gan gaidāms, ka šo faktoru ietekme pamazām izzudīs, tuvākajā laikā kāpuma temps varētu būt lēnāks, nekā iepriekš gaidīts. Raugoties nākotnē, izaugsmi euro zonā joprojām veicinās ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, turpmāks nodarbinātības un algu kāpums, zemākas enerģijas cenas un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī lēnākā tempā.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, kļuvuši lejupvērsti, saglabājoties nenoteiktībai saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem un protekcionisma draudiem, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu.

Euro zonas SPCI gada inflācija 2018. gada decembrī samazinājās līdz 1.6% (novembrī – 1.9%), galvenokārt atspoguļojot zemāku enerģijas cenu inflāciju. Domājams, ka atbilstoši pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām kopējā inflācija nākamajos mēnešos turpinās samazināties. Pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, bet darbaspēka izmaksu spiediens turpina pastiprināties un paplašināties, ņemot vērā augstu jaudu izmantošanas līmeni un arvien ierobežotāku darbaspēka piedāvājumu. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācija vidējā termiņā pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, pašreizējā ekonomiskā izaugsme un darba samaksas kāpums.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2018. gada novembrī palēninājās līdz 3.7% (oktobrī – 3.9%). M3 pieaugumu joprojām veicina jaunu banku kredītu izsniegšana. Šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada novembrī bija 4.0% (oktobrī – 3.9%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps pamatā nemainījās (3.3%). 2018. gada 4. ceturkšņa euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecina, ka banku finansējuma nosacījumi kopumā joprojām bija labvēlīgi pēc ilgāka atvieglotu kredītu standartu perioda neto izteiksmē, un turpināja augt banku kredītu pieprasījums, tādējādi nosakot aizdevumu atlikuma kāpumu.

Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme joprojām būtiski veicina uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumu uzlabošanos, labāku finansējuma pieejamību (īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, Padome atkārtoti uzsver fiskālo drošības rezervju atjaunošanas nepieciešamību. Tas ir īpaši būtiski valstīs, kurām ir augsts valdības parāda līmenis un kurām Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai saglabātu stabilu fiskālo stāvokli. Tāpat arī ES fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei