PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu,
Frankfurte pie Mainas, 2017. gada 27. aprīlis

IEVADRUNA

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī vai būs zemākas. Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka neto aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 mljrd. euro turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Neto iegādes tiks veiktas vienlaikus ar aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas reinvestēšanu, pienākot šo vērtspapīru dzēšanas termiņam.

Mūsu monetārās politikas pasākumi joprojām nodrošina ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, kas nepieciešami, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas rādītāju atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Kopš mūsu sanāksmes marta sākumā saņemtie dati apstiprina, ka euro zonas tautsaimniecības cikliskā atveseļošanās kļūst arvien stabilāka un lejupvērstie riski vēl vairāk samazinājušies. Vienlaikus pamatā esošās inflācijas spiediens joprojām ir ierobežots un vēl neliecina par pārliecinošu pieauguma tendenci. Turklāt vērojamās kopējās inflācijas svārstības skaidri parāda, ka nevar ņemt vērā pārejošās SPCI inflācijas norises, kuras neietekmē cenu stabilitāti vidēja termiņa perspektīvā.

Joprojām nepieciešams saglabāt ļoti būtisko stimulējošas monetārās politikas ieviešanas pakāpi, lai pastiprinātu pamatā esošās inflācijas spiedienu un veicinātu kopējās inflācijas kāpumu vidējā termiņā. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansiālie nosacījumi neatbildīs turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt mūsu aktīvu iegādes programmas apjomu un/vai ilgumu.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2016. gada 4. ceturksnī palielinājās par 0.5% (pieauguma temps 3. ceturksnī – 0.4%). Saņemtie dati, galvenokārt apsekojumu rezultāti, vairo mūsu pārliecību, ka pašreizējā tautsaimniecības izaugsme turpinās nostiprināties un paplašināties. Mūsu monetārās politikas pasākumi labvēlīgi ietekmē iekšzemes pieprasījumu un veicina aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanās procesu. Ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās joprojām veicina ieguldījumu atjaunošanos. Nodarbinātības pieaugums, ko arī stimulējušas iepriekšējās darba tirgus reformas, nodrošina atbalstu reāli rīcībā esošo ienākumu un privātā patēriņa kāpumam. Turklāt pazīmes, kas liecina par spēcīgāku globālo atveseļošanos un pasaules tirdzniecības kāpumu, norāda, ka ārējam pieprasījumam arvien vairāk vajadzētu veicināt euro zonas tautsaimniecības izaugsmes vispārējo noturību. Tomēr ekonomisko izaugsmi joprojām kavē lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps, īpaši preču tirgos, kā arī vairākos sektoros joprojām nepieciešamās bilances korekcijas. Euro zonas izaugsmes perspektīvas riski, lai gan kļuvuši nedaudz līdzsvarotāki, joprojām ir lejupvērsti un galvenokārt saistīti ar globāliem faktoriem.

Kopējā inflācija palielinājusies salīdzinājumā ar ļoti zemo līmeni, kāds bija vērojams 2016. gadā, – to galvenokārt noteica lielāks enerģijas cenu kāpums. Euro zonas SPCI gada inflācija 2017. gada martā bija 1.5% (februārī – 2.0%). Tas galvenokārt atspoguļoja zemāku enerģijas un neapstrādātas pārtikas cenu inflāciju, bet arī pakalpojumu cenu inflācijas samazināšanos. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija aprīlī pieaugs un pēc tam svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī līdz šā gada beigām. Tomēr, tā kā neizmantotie resursi arvien kavē iekšzemes darba samaksas un cenu veidošanos, pamatinflācijas rādītāji joprojām ir zemi un paredzams, ka vidējā termiņā pieaugs tikai pakāpeniski, – to veicinās mūsu īstenotie monetārās politikas pasākumi, gaidāmā turpmākā tautsaimniecības atveseļošanās un ar to saistītā pakāpeniskā atslābuma mazināšanās.

Runājot par monetāro analīzi, turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums (gada pieauguma temps 2017. gada februārī bija 4.7%; janvārī – 4.8%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps februārī bija 8.4% (tāds pats kā iepriekšējā mēnesī).

Turpinās kopš 2014. gada sākuma novērotais privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2017. gada februārī saruka līdz 2.0% (iepriekšējā mēnesī – 2.3%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps februārī pamatā saglabājās stabils (2.3%). Vienlaikus euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums par 2017. gada 1. ceturksni rāda, ka palielinājies neto kredītu pieprasījums un banku kredītu nosacījumi kļuvuši vēl labvēlīgāki visās aizdevumu kategorijās. Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt ļoti būtisko stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu produktivitātes kāpumu un potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, ir būtiski, lai visas valstis pastiprinātu centienus panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pilnīga un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir ļoti būtiska, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei