- IEVADRUNA
PRESES KONFERENCE
ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2019. gada 25. jūlijs
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs sagaidām, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī vismaz 2020. gada 1. pusgadā un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas tuvināšanos līmenim, kas atbilst mūsu mērķim.
Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Padome arī uzsvēra nepieciešamību ilgāku laiku saglabāt ļoti stimulējošu monetārās politikas nostāju, jo inflācija – gan novērotā, gan aplēstā – ilgstoši bijusi zemāka par līmeni, kas atbilst tās mērķim. Tādējādi, ja inflācijas perspektīva vidējā termiņā joprojām nebūs saskaņā ar tās mērķi, Padome ir apņēmusies rīkoties atbilstoši savām saistībām nodrošināt simetrisku piesaisti inflācijas mērķim. Tāpēc tā ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz šo mērķi.
Šajā kontekstā mēs esam uzdevuši attiecīgajām Eurosistēmas komitejām izpētīt dažādas iespējas, t.sk. veidus, kā atkārtoti apstiprināt perspektīvas norādes par procentu likmēm, mazinošus pasākumus, piemēram, vairāku līmeņu rezervju atlīdzības sistēmas izveidi un iespējamo jauno neto aktīvu iegāžu apjoma un sastāva iespējas.
Kopš pēdējās Padomes sanāksmes, kas notika jūnija sākumā, saņemtā informācija norāda, ka, lai gan turpmāks nodarbinātības un algu kāpums turpina nostiprināt tautsaimniecības noturību, mērenāka globālās izaugsmes dinamika un vāja starptautiskā tirdzniecība joprojām nelabvēlīgi ietekmē euro zonas perspektīvu. Turklāt ilgstošā ar ģeopolitiskiem faktoriem saistītā nenoteiktība, protekcionisma draudu pieaugums un ievainojamība jaunajās tirgus ekonomikas valstīs pasliktina ekonomisko noskaņojumu, īpaši apstrādes rūpniecībā. Šajā vidē saglabājas ierobežots inflācijas spiediens un inflācijas gaidu rādītāji ir samazinājušies. Tāpēc joprojām nepieciešama augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, lai nodrošinātu, ka finansēšanas nosacījumi arī turpmāk saglabājas ļoti labvēlīgi un stimulē euro zonas izaugsmi, turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un tādējādi – kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2019. gada 1. ceturksnī pieauga par 0.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (2018. gada 4. ceturksnī – par 0.2%). Saņemtie ekonomiskie dati un apsekojumu sniegtā informācija joprojām liecina par nedaudz vājāku izaugsmi šā gada 2. un 3. ceturksnī. Tas galvenokārt atspoguļo vērojamo starptautiskās tirdzniecības vājo dinamiku ilgstošas globālās nenoteiktības vidē, kas īpaši ietekmē euro zonas apstrādes rūpniecību. Vienlaikus pakalpojumu un būvniecības sektorā aktivitātes līmenis ir noturīgs un situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Raugoties nākotnē, izaugsmi euro zonā joprojām veicinās ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, turpmāks nodarbinātības un algu kāpums, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī lēnākā tempā.
Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvu, joprojām ir lejupvērsti, atspoguļojot ilgstošo nenoteiktību saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem, pieaugošos protekcionisma draudus un ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.
Euro zonas SPCI gada inflācija 2019. gada jūnijā pieauga līdz 1.3% (maijā – 1.2%), augstākai SPCI inflācijai, kas neietver enerģijas un pārtikas cenas, ar uzviju kompensējot zemāku enerģijas cenu inflāciju. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija nākamajos mēnešos samazināsies, bet gada beigās pieaugs. Neņemot vērā nesenās svārstības, ko nosaka īslaicīgi faktori, pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi. Inflācijas gaidu rādītāji ir samazinājušies. Darbaspēka izmaksu spiediens ir pastiprinājies un paplašinājies, ņemot vērā augstu jaudu izmantošanas līmeni un arvien ierobežotāku darbaspēka piedāvājumu, bet izmaksu spiediena ietekme uz inflāciju ir izpaudusies lēnāk, nekā iepriekš tika paredzēts. Gaidāms, ka pamatinflācija vidējā termiņā palielināsies – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka ekonomiskā izaugsme un straujāks darba samaksas kāpums.
Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2019. gada jūnijā bija 4.5% (maijā – 4.8%). Noturīgs plašās naudas pieaugums atspoguļo turpmāku jaunu banku kredītu izsniegšanu privātajam sektoram, kā arī zemās M3 turēšanas izvēles izmaksas. Runājot par sastāvdaļām, šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.
Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2019. gada jūnijā saglabājās nemainīgs (3.8%). Neraugoties uz to, ka nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps pēc 2018. gada septembrī sasniegtā rekordaugstā līmeņa ir samazinājies, tas joprojām ir stabils. Arī mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps jūnijā saglabājās nemainīgs (3.3%), turpinot pakāpeniski pieaugt. Kopumā vēsturiski zemās banku aizdevumu procentu likmes joprojām labvēlīgi ietekmē aizdevumu atlikuma kāpumu. Euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2019. gada 2. ceturkšņa apsekojums liecina, ka pieprasījuma pieaugums visās aizdevumu kategorijās joprojām veicina aizdevumu atlikuma kāpumu. Vienlaikus kreditēšanas nosacījumi uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem 2. ceturksnī kļuva stingrāki, pastāvot bažām par tautsaimniecības attīstības perspektīvām, savukārt mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem tie saglabājās pamatā nemainīgi.
Mūsu monetārās politikas pasākumi, t.sk. gaidāmais jaunais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) kopums, palīdzēs nodrošināt labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus un turpinās veicināt labāku finansējuma pieejamību – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu, samazinātu strukturālo bezdarbu un palielinātu noturību. Konkrētām valstīm 2019. gadā adresētie ieteikumi būtu jāizmanto kā atbilstošas ceļa norādes. Runājot par fiskālo politiku, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus valstīm, kurām ir augsts valdības parāda līmenis, jāturpina atjaunot fiskālās drošības rezerves. Visām valstīm jāpastiprina centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Arī Eiropas Savienības fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs joprojām ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.
Eiropas Centrālā banka
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
- Sonnemannstrasse 20
- 60314 Frankfurt am Main, Germany
- +49 69 1344 7455
- media@ecb.europa.eu
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem