IEVADRUNA

PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2019. gada 24. oktobris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis un nākamā prezidente Kristīne Lagarda.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā.

Kā tika nolemts mūsu iepriekšējā sanāksmē septembrī, ar 1. novembri tiks atsāktas neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs paredzam, ka tās tiks veiktas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un tiks pārtrauktas neilgi pirms tam, kad mēs būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes.

Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Padome vēlreiz uzsvēra nepieciešamību ilgāku laiku saglabāt ļoti stimulējošu monetārās politikas nostāju, lai stimulētu pamatinflācijas spiedienu un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Konkrēti runājot, Padomes perspektīvas norāde nodrošinās finansēšanas nosacījumu korekcijas saskaņā ar inflācijas perspektīvas pārmaiņām. Jebkurā gadījumā Padome joprojām ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi atbilstoši Padomes saistībām nodrošināt atbilstošu simetriju.

Kopš septembra sākumā notikušās Padomes sanāksmes saņemtie dati apstiprina mūsu iepriekšējo novērtējumu par ilgstošu euro zonas izaugsmes dinamikas pavājināšanos, būtisku lejupvērstu risku saglabāšanos un ierobežotu inflācijas spiedienu. Vienlaikus vērojamais nodarbinātības un algu kāpums turpina nostiprināt euro zonas tautsaimniecības noturību. Visaptverošā monetārās politikas pasākumu pakete, ko apstiprinājām iepriekšējā sanāksmē, sniedz būtisku monetāro stimulu, nodrošinot turpmāku kreditēšanas nosacījumu atvieglošanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tas veicinās euro zonas izaugsmi, turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un tādējādi – inflācijas noturīgu virzību uz mūsu vidējā termiņa inflācijas mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Apstiprinājies, ka euro zonas reālā IKP ceturkšņa pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2019. gada 2. ceturksnī bija 0.2% (iepriekšējā ceturksnī – 0.4%). Saņemtie ekonomiskie dati un apsekojumu sniegtā informācija joprojām liecina par mērenu, bet pozitīvu izaugsmi šā gada 2. pusgadā. Šī izaugsmes tempa palēnināšanās galvenokārt atspoguļo vērojamo starptautiskās tirdzniecības vājo dinamiku ilgstošas globālās nenoteiktības vidē, kas turpina nelabvēlīgi ietekmēt euro zonas apstrādes rūpniecību un samazina ieguldījumu pieaugumu.

Vienlaikus, neraugoties uz nelielu kāpuma tempa samazināšanos, pakalpojumu un būvniecības sektorā joprojām vērojama noturība. Euro zonas izaugsmi veicina labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, turpmāks nodarbinātības un algu kāpums, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī nedaudz lēnākā tempā.

Euro zonas izaugsmes perspektīvas riski joprojām ir lejupvērsti. Šie riski īpaši saistīti ar ilgstošo nenoteiktību ģeopolitisko faktoru dēļ, pieaugošo protekcionismu un ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

Euro zonas SPCI gada inflācija 2019. gada septembrī samazinājās līdz 0.8% (augustā – 1.0%), atspoguļojot pārtikas un enerģijas cenu inflācijas kritumu. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija vēl nedaudz samazināsies, un pēc tam gada beigās atkal palielināsies. Pamatinflācijas rādītāju pieaugums kopumā joprojām ir neliels un inflācijas gaidu rādītāji ir zemi. Lai gan darbaspēka izmaksu spiediens saspringtākos darba tirgus apstākļos kļuvis spēcīgāks, izaugsmes tempa samazināšanās kavē tā ietekmi uz inflāciju. Gaidāms, ka vidējā termiņā inflācija palielināsies. To veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka ekonomiskā izaugsme un stabils darba samaksas kāpums.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2019. gada augustā paātrinājās līdz 5.7% (jūlijā – 5.1%). Noturīgais plašās naudas pieauguma temps atspoguļo arvien jaunu banku kredītu izsniegšanu privātajam sektoram un zemās M3 turēšanas izvēles izmaksas. Runājot par atsevišķām sastāvdaļām, galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors joprojām bija šaurās naudas rādītājs M1.

Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums joprojām bija spēcīgs. To veicināja mūsu stimulējošās monetārās politikas nostājas turpmāka ietekme uz banku aizdevumu procentu likmēm. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2019. gada augustā palielinājās līdz 4.3% (jūlijā – 4.0%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps augustā nemainījās (3.4%). Euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums par 2019. gada 3. ceturksni liecina par nedaudz labvēlīgākiem kredītstandartiem un pieaugošu pieprasījumu pēc mājsaimniecību kredītiem, savukārt uzņēmumu kredītu pieprasījums pamatā saglabājies stabils. Mūsu stimulējošā monetārās politikas nostāja palīdzēs nodrošināt labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus un turpinās veicināt finansējuma pieejamību – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprinājis, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes potenciāla palielināšanā, kopējā pieprasījuma veicināšanā pašreizējā situācijā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālās politikas īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai stimulētu euro zonas darba ražīgumu un izaugsmes potenciālu, samazinātu strukturālo bezdarbu un palielinātu noturību. Konkrētām valstīm 2019. gadā adresētie ieteikumi būtu jāizmanto kā atbilstošas ceļa norādes.

Runājot par fiskālo politiku, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja pašlaik zināmā mērā veicina ekonomisko aktivitāti. Ņemot vērā ekonomiskās perspektīvas pavājināšanos un joprojām būtiskos lejupvērstos riskus, valdībām, kurām ir fiskālās elastības iespējas, jārīkojas efektīvi un bez kavēšanās. Valstīs ar lielu valsts parādu valdībām jāīsteno piesardzīga politika un jāsasniedz strukturālās bilances mērķi, radot apstākļus automātisko stabilizatoru brīvai darbībai. Visām valstīm jāpastiprina centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu.

Tāpat arī euro zonas tautsaimniecības noturības veicināšanai joprojām būtiski vienmēr un visās valstīs īstenot caurredzamu un konsekventu Eiropas Savienības fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējumu. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei