Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicē 2014. gada Konverģences ziņojumu, kurā novērtēti astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu gūtie panākumi, pildot saistības attiecībā uz Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izveidi.
Ziņojumā aplūkota Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija (vērtēta pirmo reizi), Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija un Zviedrija. ECB vērtē, vai šajās valstīs panākts augsts ilgtspējīgas konverģences līmenis (ekonomiskā konverģence), un novērtē atbilstību normatīvajām prasībām, kas valstu centrālajām bankām jāizpilda, lai kļūtu par Eurosistēmas neatņemamu sastāvdaļu (tiesiskā konverģence). Novērtējot konverģences ilgtspēju, ziņojumā arī pienācīgi ņemta vērā gan ES jaunā uzlabotā tautsaimniecības pārvaldības sistēma, gan institucionālās vides stiprums katrā no valstīm, t.sk. statistikas jomā.
Lietuva šajā ziņojumā vērtēta mazliet plašāk nekā citas aplūkojamās valstis. Tas ir tāpēc, ka Lietuvas iestādes paziņojušas par nodomu ieviest euro 2015. gada 1. janvārī.
2014. gada Konverģences ziņojumā atspoguļoti šādi rezultāti.
Cenu stabilitāte
12 mēnešu atsauces periodā no 2013. gada maija līdz 2014. gada aprīlim inflācija ES bija zema, un to galvenokārt noteica neliels enerģijas un pārtikas cenu devums, kā arī joprojām vājā ekonomiskā aktivitāte vairākumā valstu. Cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtība bija 1.7%, ko aprēķināja, pieskaitot 1.5 procentu punktus nesvērtajam 12 mēnešu aritmētiskajam vidējam SPCI inflācijas rādītājam Latvijā (0.1%), Portugālē (0.3%) un Īrijā (0.3%). Grieķijas, Bulgārijas un Kipras SPCI inflācijas rādītāji netika iekļauti atsauces vērtības aprēķinā, jo šīs trīs valstis attiecībā uz cenu dinamiku tika vērtētas kā izņēmums.
Atsauces periodā 12 mēnešu vidējā inflācija Rumānijā pārsniedza atsauces vērtību, bet pārējās septiņās šajā ziņojumā aplūkotajās valstīs bija būtiski zemāka par atsauces vērtību.
Valdības budžeta stāvoklis
Kas attiecas uz fiskālo kritēriju, no visām aplūkotajām valstīm šā ziņojuma sagatavošanas laikā attiecībā uz Čehijas Republiku, Horvātiju un Poliju spēkā ir ES Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību. Fiskālā deficīta attiecība pret IKP visās aplūkotajās valstīs, izņemot Horvātiju un Poliju, 2013. gadā bija zemāka par 3% atsauces vērtību. Visās aplūkotajās valstīs, izņemot Horvātiju un Ungāriju, valdības parāda attiecība pret IKP 2013. gadā nepārsniedza 60% atsauces vērtību.
Valūtas kurss
No šajā ziņojumā aplūkotajām valstīm valūtas kursa mehānismā (VKM II) pašlaik piedalās tikai Lietuva. Lietuvas lits piedalījies VKM II vairāk nekā divus gadus pirms konverģences vērtēšanas, un aplūkojamā periodā tās centrālais kurss nav ticis devalvēts.
Ilgtermiņa procentu likme
12 mēnešu atsauces periodā no 2013. gada maija līdz 2014. gada aprīlim ilgtermiņa procentu likmju kritērija atsauces vērtība bija 6.2%. Šo vērtību aprēķināja, pieskaitot 2 procentu punktus ilgtermiņa procentu likmju nesvērtajam aritmētiskajam vidējam rādītājam trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā, t.i., Latvijas (3.3%), Īrijas (3.5%) un Portugāles (5.8%) rādītājam.
Atsauces periodā visu aplūkoto valstu ilgtermiņa procentu likmes bija zemākas par atsauces vērtību, kaut arī atšķirīgā mērā.
Tiesiskā konverģence
Lietuva ir vienīgā valsts, kuras tiesību akti pilnībā atbilst visām Līgumos un Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB Statūtos noteiktajām euro ieviešanas prasībām. Nevienā no pārējām septiņām aplūkotajām valstīm tiesiskais regulējums pilnībā neatbilst visām euro ieviešanas prasībām. Šajās septiņās valstīs joprojām pastāv neatbilstības saistībā ar centrālo banku neatkarību. Tas īpaši attiecas uz centrālo banku institucionālo un finanšu neatkarību, kā arī personisko neatkarību. Turklāt visās aplūkotajās valstīs, izņemot Lietuvu un Horvātiju, pastāv neatbilstības attiecībā uz monetārās finansēšanas aizliegumu, kā arī attiecīgo centrālo banku tiesisko integrāciju Eurosistēmā.
Lietuva
Atsauces periodā Lietuvas 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija bija 0.6%, t.i., daudz zemāka par cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtību. Pašreizējā zemā inflācija Lietuvā galvenokārt atspoguļo īslaicīgus faktorus, t.sk. preču cenu kritumu pasaulē un ar to saistīto lēnāko administratīvi regulējamo un enerģijas cenu pieaugumu. Raugoties tālākā nākotnē, Lietuvai būs problemātiski vidējā termiņā ilgtspējīgi saglabāt zemu inflāciju, jo var rasties grūtības kontrolēt iekšzemes cenu spiedienu un novērst ekonomikas pārkaršanu fiksēta valūtas kursa apstākļos. Vidējā termiņā izlīdzināšanās process, iespējams, palielinās Lietuvas un euro zonas inflācijas starpību, ņemot vērā, ka IKP uz vienu iedzīvotāju un cenu līmenis Lietuvā joprojām ir zemāks nekā euro zonā. Tāpēc kopumā pastāv bažas par inflācijas konverģences ilgtspēju Lietuvā.
Uz Lietuvu neattiecas ES Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību. Atsauces periodā (2013. gads) valdības budžeta deficīts bija 2.1% no IKP, t.i., zemāks par atsauces vērtību (3% no IKP). Valdības parāda attiecība pret IKP bija 39.4% no IKP, t.i., daudz zemāka par atsauces vērtību (60% no IKP).
Lietuvas lits piedalījies VKM II vairāk nekā divus gadus pirms konverģences vērtēšanas. Lietuva pievienojās valūtas kursa mehānismam ar jau izveidotu valūtas padomes mehānismu, uzņemoties vienpusējas saistības. Atsauces periodā Lietuvas lits saglabājis stabilitāti, nav uzrādījis nekādu novirzi no sava centrālā kursa attiecībā pret euro, un tā centrālais kurss nav ticis devalvēts attiecībā pret euro.
Ilgtermiņa procentu likmes atsauces periodā bija vidēji 3.6%, tātad daudz zemākas par procentu likmju konverģences kritērija atsauces vērtību (6.2%).
Lai Lietuvā nodrošinātu ilgtspējīgu konverģenci veicinošu vidi, nepieciešams arī īstenot ekonomisko politiku, kas vērsta uz vispārējas ilgtspējīgas makroekonomiskās stabilitātes, t.sk. cenu stabilitātes, nodrošināšanu. Kas attiecas uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, Eiropas Komisija neizvēlējās Lietuvu padziļinātai pārbaudei Brīdināšanas mehānisma ziņojumā 2014. gadā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka nominālā valūtas kursa elastības trūkums ierobežo manevrēšanas iespējas, pārējām politikas jomām jānodrošina tautsaimniecībai līdzekļi, lai tā varētu pārvarēt valstij raksturīgos šokus un izvairīties no iespējamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības atkārtošanās.
Kā jau minēts, Lietuvas tiesību akti atbilst Līgumiem un Statūtiem.
Sagatavojot šo ziņojumu, ECB izpilda Līguma 140. panta prasību ziņot ES Padomei vismaz reizi divos gados vai pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, uz kuru attiecas izņēmums, "par panākumiem, ko guvušas dalībvalstis ar izņēmuma statusu, pildot saistības attiecībā uz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi".
Pašlaik 10 ES dalībvalstu vēl nav pilntiesīgas EMS dalībnieces. Divām no tām, t.i., Dānijai un Lielbritānijai, ir īpašs statuss saskaņā ar Līgumam pievienoto attiecīgo protokolu nosacījumiem. Tāpēc konverģences ziņojumi par šīm valstīm jāsagatavo tikai pēc to pieprasījuma.
ECB 2014. gada Konverģences ziņojums pieejams ECB interneta vietnē. Lai saņemtu papildinformāciju, preses pārstāvjus lūdzam zvanīt Viktoram Kržižanovskim ( Wiktor Krzyżanowski, tālr. +49 69 1344 5755).