PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2019. gada 10. aprīlis

IEVADRUNA

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām sagaidām, ka tās saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada beigām un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Padome ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas turpmāku noturīgu virzību uz Padomes noteikto inflācijas mērķi.

Detalizēta informācija par jaunā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) kopuma precīziem nosacījumiem tiks paziņota kādā no turpmākajām sanāksmēm. Konkrētāk, jauno ITRMO III operāciju izcenojumi tiks noteikti, pamatojoties uz banku nodrošinātā monetārās politikas transmisijas kanāla, kā arī tautsaimniecības perspektīvas turpmākās attīstības rūpīgu izvērtējumu. Mūsu regulārā novērtējuma kontekstā mēs arī apsvērsim, vai, saglabājot negatīvu procentu likmju labvēlīgo ietekmi uz tautsaimniecību, būtu jāmazina to iespējamo blakusefektu (ja tādi ir) ietekme uz banku spēju nodrošināt starpniecības pakalpojumus.

Informācija, kas kļuvusi pieejama kopš Padomes iepriekšējās sanāksmes marta sākumā, apstiprina, ka lēnāks izaugsmes temps turpinās arī šajā gadā. Lai gan vērojamas pazīmes, ka izzūd daži no idiosinkrātiskajiem iekšzemes faktoriem, kas palēnina izaugsmi, globālie kavējošie faktori joprojām negatīvi ietekmē euro zonas izaugsmes dinamiku. Pastāvošā ar ģeopolitiskiem faktoriem saistītā nenoteiktība, protekcionisma draudi un ievainojamība jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ietekmē ekonomisko noskaņojumu. Vienlaikus turpmāks nodarbinātības un algu kāpums turpina nostiprināt iekšzemes tautsaimniecības noturību un pakāpeniski augošo inflācijas spiedienu. Taču joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai nodrošinātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, tādējādi panākot, ka vidējā termiņā turpinās noturīga inflācijas virzība uz līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Būtisku monetārās politikas stimulu nodrošina mūsu perspektīvas norāde par galvenajām ECB procentu likmēm, kuru vēl vairāk nostiprina būtiskā iegādāto aktīvu apjoma atkārtota ieguldīšana un jaunais ITRMO kopums.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2018. gada 4. ceturksnī pieauga par 0.2% (3. ceturksnī – par 0.1%). Saņemtie dati joprojām ir vāji, īpaši rūpniecības nozarē, galvenokārt sakarā ar ārējā pieprasījuma mazināšanos, ko papildinājuši daži konkrētām valstīm un sektoriem raksturīgi faktori. Tā kā šo faktoru ietekme izrādījusies nedaudz ilgstošāka, gaidāms, ka lēnāks izaugsmes temps turpināsies arī šajā gadā. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka šo nelabvēlīgo faktoru ietekme mazināsies. Izaugsmi euro zonā joprojām veicinās labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, turpmāks nodarbinātības un algu kāpums un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī nedaudz lēnākā tempā.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvu, joprojām ir lejupvērsti, saglabājoties nenoteiktībai saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem, protekcionisma draudiem un ievainojamībai jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2019. gada martā bija 1.4% (februārī – 1.5%), galvenokārt atspoguļojot pārtikas, pakalpojumu un neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācijas kritumu. Domājams, ka atbilstoši pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām kopējā inflācija nākamajos mēnešos samazināsies. Pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, bet darbaspēka izmaksu spiediens ir pastiprinājies un paplašinājies, ņemot vērā augstu jaudu izmantošanas līmeni un arvien ierobežotāku darbaspēka piedāvājumu. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācija vidējā termiņā pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, pašreizējā ekonomiskā izaugsme un straujāks darba samaksas kāpums.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2019. gada februārī paātrinājās līdz 4.3% (janvārī – 3.8%). Neņemot vērā nelielu mēneša plūsmu svārstīgumu, M3 pieaugumu joprojām veicina jaunu banku kredītu izsniegšana, neraugoties uz neseno kreditēšanas dinamikas pavājināšanos. Šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2019. gada februārī palielinājās līdz 3.7% (janvārī – 3.4%), galvenokārt atspoguļojot bāzes efektu. Neņemot vērā īstermiņa svārstīgumu, nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps pēdējos mēnešos samazinājies, atspoguļojot tipisko novēloto reakciju uz tautsaimniecības izaugsmes kritumu. Vienlaikus mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps februārī pamatā nemainījās (3.3%). 2019. gada 1. ceturkšņa euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecina, ka banku finansējuma nosacījumi kopumā joprojām bija labvēlīgi.

Mūsu monetārās politikas pasākumi, t.sk. martā paziņotais jaunais ITRMO kopums, palīdzēs nodrošināt labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus un turpinās veicināt labāku finansējuma pieejamību – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja un automātisko stabilizatoru darbība veicina ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus valstīm, kurām ir augsts valdības parāda līmenis, jāturpina atjaunot fiskālās drošības rezerves. Visām valstīm jāpastiprina centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Arī Eiropas Savienības fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs joprojām ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei