Memoriāls Tirgus hallē (Grossmarkthalle)
Holokausta izdzīvotājas atmiņu stāsts
Edīte Erbriha (Edith Erbrich) ir izdzīvojusi holokaustu. 1945. gadā Edīte Erbriha kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem no Tirgus halles tika izsūtīta uz Terezienštati – ebreju geto un koncentrācijas nometni. Viņa ir viena no retajiem, kuri izdzīvoja un atgriezās Frankfurtē. Viņa regulāri apmeklē memoriālu.
Noklausieties viņas stāstuLaiks no 1941. līdz 1945. gadam ir ļoti drūms posms Tirgus halles vēsturē, jo tās austrumu spārna ēkas pagrabs tika izmantots kā ebreju savākšanas punkts pirms izvešanas. Šajā vietā vairāk nekā 10 000 Frankfurtes ebreju kāpa vilcienos un tika aizvesti uz koncentrācijas nometnēm. Fotoattēli
ECB un Frankfurtes ebreju kopiena jau 2001. gadā pieņēma lēmumu organizēt starptautisku memoriāla projektu konkursu. Frankfurtes pilsēta ciešā sadarbībā ar Frankfurtes ebreju kopienu un ECB sarīkoja konkursu laikā no 2009. līdz 2011. gadam. Arhitektu biroja KatzKaiser izstrādātajā projektā, kas uzvarēja konkursā, veiksmīgi izmantoti pieejamie vēstures fragmenti, radot stāstu, kas simbolizē deportāciju sarežģīto būtību un nenovēršot uzmanību no faktiskās vēsturiskās vietas. Tas attiecas gan uz nozieguma pamatā esošo birokrātisko procesu, gan uz pašu noziegumu – deportāciju.
Kājceliņš, sliežu pārmiju kontroles centrs un sliedes uz pilsētai piederošas zemes
Sabiedrībai pieejamā memoriāla daļa atrodas uz zemes gabala austrumos no Tirgus halles, kur izveidots gājēju un riteņbraucēju celiņš starp Ostendas rajonu un Mainas upi. Šis jaunais publiski pieejamais kājceliņš, vecās dzelzceļa sliedes un tām blakus esošais sliežu pārmiju kontroles centrs atgādina par ebreju sieviešu, vīriešu un bērnu izvešanu. Saglabāts arī gājēju tilts ar kāpnēm. Šajā vietā cilvēki atvadījās no saviem tuviniekiem vai vienkārši noskatījās tukšā ziņkārē.
Nobrauktuve un pagrabtelpas ECB teritorijā
Betona nobrauktuve no teritorijas austrumu robežas ved līdz Tirgus halles pagrabam, iezīmējot veco ieeju pagrabā un veidojot pārrāvumu ainavā. Nobrauktuvi ieskauj divas betona sienas. Loga rūts žogā uz teritorijas robežas ļauj cilvēkiem redzēt ieeju pagrabā un ieskatīties "vēstures dzīlēs". Pagrabtelpas, kurās cilvēki tika turēti līdz izvešanai, pamatā atstātas to sākotnējā stāvoklī, veidojot autentisku memoriāla daļu. Lai apmeklētāji un garāmgājēji varētu gūt ieskatu par izvešanu no vairākiem skatupunktiem, dažādās memoriāla vietās iegravētas upuru un aculiecinieku liecības. Tas darīts ar nolūku, lai cilvēkiem būtu iespēja iepazīties ar šo informāciju pastaigas laikā pa zaļo jostu, bez nepieciešamības īpaši apmeklēt memoriālu.