Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs
  • ECB BLOGS

Videi nekaitīgāka monetārā politika

ECB Valdes locekļa Franka Eldersona (Frank Elderson) bloga ieraksts

2021. gada 13. februārī

Lai novērstu klimata pārmaiņas, jārīkojas nekavējoties, jo šāda iespēja nepastāvēs bezgalīgi. ECB ir jāapņemas pildīt savu pienākumu. Tomēr šāda apņemšanās dažiem var izraisīt neizpratni – kāpēc ECB būtu jārūpējas par klimata pārmaiņām un vai šādas rūpes atbilst tās pilnvarām? Šie ir būtiski jautājumi, kurus mēs uztveram ļoti nopietni: Eiropas Savienībā noteicošā ir likuma vara, un ECB var rīkoties vienīgi, ievērojot Savienības dibināšanas Līgumos noteiktos ierobežojumus.

Klimata pārmaiņu novēršana nebija steidzams jautājums laikā, kad tika izstrādātas ECB pilnvaras. Taču to autori ar gudru ziņu izstrādāja noteikumus un principus attiecībā uz to, kas mums ir jādara, ko mēs varētu darīt un kādas ir mūsu atbildības robežas, risinot nākotnes problēmas, t.sk. klimata pārmaiņas. Rūpīgi izpētot Līgumu noteikumus, top skaidrs, ka tie iezīmē būtisku politisko telpu, kuras ietvaros mums tagad jāpieņem lēmumi.

Pirmkārt, ECB galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Klimata pārmaiņas var tiešā veidā ietekmēt inflāciju. Piemēram, tas var notikt, ja biežāki plūdi vai sausums iznīcina ražu, paaugstinot pārtikas cenas. Klimata pārmaiņu novēršanas politika arī var tieši vai netieši ietekmēt patēriņa preču, teiksim, elektrības vai degvielas, cenas, piemēram, paaugstinoties ražošanas izmaksām. Šie jautājumi skaidri noteikti mūsu pilnvarās. Monetārās politikas efektivitāti turklāt var mazināt ar klimata pārmaiņām saistītas strukturālās pārmaiņas vai finanšu sistēmas traucējumi. Piemēram, katastrofu radīti zaudējumi un aktīvi, kas zaudējuši vērtību, var kavēt kredītu izsniegšanu. Valsts parāda krīzes un pandēmijas laikā ECB apņēmīgi rīkojusies un izstrādājusi jaunus politikas instrumentus, lai saglabātu monetārās politikas vienotību un efektivitāti. Eiropas Savienības Tiesa apstiprinājusi, ka gādāt par mūsu galvenā mērķa īstenošanai nepieciešamajiem priekšnosacījumiem atbilst mūsu uzdevumam saglabāt cenu stabilitāti.

Otrkārt, Līgumos noteikts ECB pienākums, par ko reizēm tiek aizmirsts – "atbalstīt vispārējo ekonomikas politiku Savienībā". Šis atbalsts jāsniedz, neietekmējot cenu stabilitātes mērķi. Saskaņā ar ES tiesību aktiem, tas ietver "Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kas balstās uz [...] augsta līmeņa vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu". Šis uzdevums, ko reizēm dēvē par ECB "sekundāro mērķi", uzliek ECB pienākumu – nevis izvēli – sniegt šādu atbalstu.

Turklāt Līgumos skaidri noteikts, ka vides aizsardzības prasības jāiekļauj ES politikas un darbības virzienu (kas ietver ECB veiktos konkrētos pasākumus) definēšanā un īstenošanā. Runājot vispārīgāk, Līgumi nosaka, ka ES politikai jābūt konsekventai. Šie noteikumi, nenosakot ECB konkrētas pilnvaras rīcībai klimata pārmaiņu jautājumos, tomēr liek mums ņemt vērā ES vides aizsardzības mērķus un politiku, īstenojot gan mūsu primāros, gan sekundāros mērķus.

ECB jebkurā gadījumā jāreaģē uz riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un kas varētu ietekmēt tās bilanci.

Līgumos arī noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kā ECB var rīkoties klimata pārmaiņu jautājumos. Pirmkārt, ECB atbalsts ES politikai nekādi nedrīkst ierobežot galveno mērķi – saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, mēs nedrīkstam ierobežot citu iestāžu kompetenci, kuras atbildīgas par vides aizsardzības politiku ES vai nacionālajā līmenī. Atšķirībā no cenu stabilitātes mēs nenosakām politiku šajā jomā, bet mums jāievēro līdzsvars, ko ES politiskās institūcijas un dalībvalstis panākušas starp rūpēm par vides aizsardzību un citām sabiedrības interesēm. Mums jāatbalsta sekmīga ar klimata pārmaiņu novēršanu saistītās politikas īstenošana, taču mēs paši nevaram izstrādāt šādu politiku. Turklāt saskaņā ar proporcionalitātes principu mūsu rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Visbeidzot, ECB jādarbojas "saskaņā ar atklāta tirgus ekonomikas principu, kas paredz brīvu konkurenci, veicinot efektīvu resursu sadali".

Šie pamatnoteikumi nosaka vispārējus, bet skaidrus pienākumus un ierobežojumus attiecībā uz to, kā ECB jāatbalsta sabiedrības neatliekamā vajadzība – klimata pārmaiņu problēmu risināšana. Tie nodrošina plašas iespējas veikt nepieciešamās darbības, īstenojot visas mūsu dažādās funkcijas. Apsvērumi par klimata pārmaiņām ir mūsu stratēģijas izvērtēšanas būtiska sastāvdaļa. Mēs jau rīkojamies jomās, kur pārklājas klimata pārmaiņu jautājumi un mūsu kompetence saistībā ar finanšu stabilitāti, esam skaidrāk definējuši uzraudzības gaidas bankām par to, kā jānovērš ar klimata pārmaiņām saistītie riski, mēs veicam klimata pārmaiņu stresa testu un esam viena no 83 Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla dalībniecēm. Šie apsvērumi un rīcība liecina par ECB apņēmību īstenot savas pilnvaras, vienlaikus ņemot vērā steidzamību, kādā nepieciešams risināt ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus.

Šis bloga ieraksts tika publicēts kā viedokļraksts "De Tijd" un "Le Soir" (Beģija), "Phileleftheros" (Kipra), "Hufvudstadsbladet" (Somija), "Le Monde" (Francija), "Frankfurter Allgemeine Zeitung" (Vācija), "Ta Nea" (Grieķija), "Domani" (Itālija), "Delfi" (Latvija), "The Times of Malta" (Malta), "Het Financieele Dagblad" (Nīderlande), "Observador" (Portugāle) un "La Razón" (Spānija).