Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kas ir noguldījumu garantiju sistēma?

11.04.2018.

Naudu, kas tiek glabāta bankā, piemēram, krājkontā, dēvē par noguldījumu. Vairums banku atbilstoši savam uzņēmējdarbības modelim aizdod šos līdzekļus citiem klientiem, paturot tikai daļu no tiem pieejamu gadījumam, ja cilvēki vēlētos izņemt savu naudu. Lai nodrošinātu, ka liela daļa šo noguldījumu ir drošībā, pat ja banka kļūst maksātnespējīga, bankas veic iemaksas apdrošināšanas fondā, kas pazīstams kā noguldījumu garantiju sistēma. Tas ir svarīgi, lai saglabātu uzticību banku sistēmai un atturētu cilvēkus no vēlmes visiem vienlaikus izņemt uzkrājumus spriedzes apstākļos.

Kā darbojas noguldījumu apdrošināšana?

Līdz šim noguldījumu garantiju sistēmas Eiropā organizētas nacionālajā līmenī, lai gan ES līmenī panākta vienošanās par obligātajiem standartiem. Saskaņā ar ES noteikumiem šādas sistēmas garantē 100 000 euro katram noguldītājam. Dažās dalībvalstīs pastāv vairākas sistēmas, ko organizē dažādas banku grupas, piemēram, krājbankas, kooperatīvās bankas, valsts sektora bankas vai privātās bankas.

Ja konkrētā nacionālā noguldījumu garantiju sistēma nevar segt noguldītāju zaudējumus lielas bankas maksātnespējas gadījumā, iespējams, iztrūkumu nāktos segt nodokļu maksātājiem, kas savukārt apdraudētu šīs valsts finanses. Finanšu krīze parādīja, ka banku problēmas nebeidzas uz valsts robežas.

Ko dara Eiropa?

Eiropas atbilde uz finanšu krīzi bija ciešāka sadarbība, lai aizsargātu nodokļu maksātājus un noguldītājus. Banku savienības ietvaros Vienotais uzraudzības mehānisms, kurā ietilpst ECB un valstu uzraudzības iestādes, nodrošina lielo banku, kuru kopējie aktīvi pārsniedz 80% no visiem euro zonas banku aktīviem, saskaņotu uzraudzību visā euro zonā. Vienotais noregulējuma mehānisms pārvalda šo banku noregulējumu, t.i., organizētu pārstrukturēšanas procesu, ja banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

Eiropas valstu vadītāji lemj par to, kā varētu panākt stiprāku un saskaņotāku privātpersonu noguldījumu aizsardzību Eiropas līmenī. Šis ir pēdējais banku savienības posms, kas vēl nav ieviests.

Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma palīdzētu aizsargāt noguldītājus visā Eiropā. Resursu apvienošana varētu palīdzēt novērst lielus šokus un sistēmiskas finanšu krīzes, kas pārsniedz nacionālo sistēmu iespējas, novēršot nepieciešamību izmantot valsts līdzekļus. Šāda sistēma arī vājinātu saikni starp bankām un attiecīgo valstu valdībām, jo bankas krīzes apstākļos būtu mazāk atkarīgas no valsts naudas.

Kā darbotos Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma?

Eiropas Komisija ierosināja Eiropas apdrošināšanas sistēmu ieviest pakāpeniski. Paietu arī vairāki gadi, iekams bankas izveidotu noguldījumu apdrošināšanas fondu, kura mērķapjoms ir 0.8% no segtajiem noguldījumiem. Balstoties uz 2011. gada datiem, tas veidotu apmēram 43 mljrd. euro. Pētījumi liecina, ka šāda apjoma fonds būtu pietiekams, lai segtu nepieciešamās izmaksas pat tādā gadījumā, ja krīze būtu smagāka nekā 2007. –2009. gada globālā finanšu krīze. Saskaņā ar pašreizējiem priekšlikumiem banku iemaksas noguldījumu apdrošināšanas fondā būtu atkarīgas no riskiem, ko tās uzņēmušās salīdzinājumā ar citām bankām banku savienībā, nevis ar citām bankām tajā pašā dalībvalstī.