Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs


Kas ir inflācija?

Vispārējs cenu kāpums

Tirgus ekonomikā preču un pakalpojumu cenas ik brīdi var mainīties. Dažas cenas pieaug, citas – samazinās. Par inflāciju runājam tad, ja vērojams vispārējs preču un pakalpojumu cenu kāpums, nevis pieaug tikai atsevišķu produktu cenas. Tas nozīmē, ka šodien par 1 euro var nopirkt mazāk nekā vakar. Citiem vārdiem runājot, inflācija laika gaitā samazina valūtas vērtību.

Ir svarīgākas un mazāk svarīgas cenu pārmaiņas

Aprēķinot vidējo cenu kāpumu, lielāks svars tiek piešķirts produktiem, par kuriem tērējam vairāk naudas, piemēram, elektrībai, nekā produktiem, par kuriem tērējam mazāk naudas, piemēram, cukuram vai pastmarkām.

Noskatieties animācijas filmu par inflācijas mošķi un cenu stabilitāti!

Cilvēki iegādājas atšķirīgas lietas

Katrai mājsaimniecībai ir savi naudas tērēšanas paradumi. Vienai ģimenei ir automobilis, cita izmanto tikai sabiedrisko transportu, viena patērē daudz gaļas, cita – lieto tikai veģetāru uzturu. Visu mājsaimniecību kopējie vidējie izdevumi nosaka, cik liels ir katra produkta un pakalpojuma svars inflācijas aprēķinā.

Mērot inflāciju, tiek ņemtas vērā visas preces un pakalpojumi, ko izmanto mājsaimniecības, t.sk.:

  • ikdienas preces (piemēram, pārtika, laikraksti un degviela);
  • ilglietojuma preces (piemēram, apģērbs, datori un veļas mazgājamās mašīnas);
  • pakalpojumi (piemēram, friziera pakalpojumi, apdrošināšana, mājokļa īre).

Katru gadu tiek salīdzināta "patēriņa groza" cena

Visas preces un pakalpojumi, ko mājsaimniecības patērē gada laikā, veido "patēriņa grozu". Katram produktam šajā grozā ir konkrēta cena, kas laika gaitā var mainīties. Gada inflācija ir visa groza cena konkrētā mēnesī salīdzinājumā ar tā cenu tajā pašā mēnesī pirms gada.

Inflācijas aprēķināšanas piemēri*
Bāzes gadā iegādāto preču daudzums Cena (bāzes gadā) Cena (pēc 1 gada) Cena (pēc 2 gadiem)
Par vienību Kopā Par vienību Kopā Par vienību Kopā
150 maizes kukuļu 1.50 euro 225.00 euro 1.30 euro 195.00 euro 1.60 euro 240.00 euro
100 tasīšu kafijas 2.40 euro 240.00 euro 2.40 euro 240.00 euro 2.15 euro 215.00 euro
12 friziera apmeklējumi 20.00 euro 240.00 euro 22.00 euro 264.00 euro 23.00 euro 276.00 euro
1 ziemas jaka 145.00 euro 145.00 euro 176.00 euro 176.00 euro 160.00 euro 160.00 euro
Patēriņa groza kopējā cena 850.00 euro 875.00 euro 891.00 euro
Cenu indekss 100.0 102.9 104.8
Inflācija 2.9% 1.8%

* Patēriņa cenu inflāciju euro zonā katru mēnesi aprēķina Eurostat. Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) vidēji ietver aptuveni 700 preču un pakalpojumu. Tas atspoguļo mājsaimniecību vidējos izdevumus euro zonā par produktu grozu viena mēneša laikā. Visi SPCI iekļautie produkti un pašreizējie inflācijas rādītāji

Inflācija euro zonā

Euro zonā patēriņa cenu inflāciju nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa, ko bieži apzīmē ar akronīmu SPCI. Apzīmējums "saskaņotais" nozīmē, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs to aprēķina pēc vienotas metodoloģijas. Tādējādi tiek nodrošināts, ka vienas valsts datus var salīdzināt ar citas valsts datiem.

Šis rādītājs ļauj labi sekot līdzi cenu pārmaiņām tautsaimniecībā. Tas ir kā karte, kas palīdz mums ECB pieņemt pareizos lēmumus.

Mūsu pienākums ir saglabāt cenu stabilitāti. Mēs to darām, nodrošinot zemu, stabilu un prognozējamu inflāciju (cenu pārmaiņu tempu laika gaitā), kam vidējā termiņā jāsaglabājas 2% līmenī.

Kāpēc tik svarīgi saglabāt cenu stabilitāti?

Valstu datu salīdzināmība

Pirms euro ieviešanas katra valsts mērīja inflāciju, izmantojot savu nacionālo metodoloģiju un procedūras. Pēc euro ieviešanas bija nepieciešams nodrošināt veidu, kā aprēķināt inflāciju visai euro zonai tā, lai nerastos nepilnības vai dublēšanās un lai valstu dati būtu salīdzināmi. SPCI, ko papildina juridiski saistošu standartu kopums, ļauj to panākt.

Dažādu produktu svars SPCI

Kāda viena noteikta produkta cenu pārmaiņu ietekme uz SPCI atkarīga no tā, cik daudz naudas mājsaimniecības vidēji patērē šā produkta iegādei.

Piemērs – kafija. Kafijas (kopā ar tēju un kakao) svars ir 0.4%. Tātad kafijas cenu pārmaiņām nebūs spēcīga ietekme uz kopējo SPCI.

Piemērs – degviela. Benzīna (t.sk. citu automobiļu degvielu un smērvielu) svars ir 4.6%. Tātad, tā cenām mainoties tikpat lielā mērā kā kafijas cenām, ietekme uz SPCI būs aptuveni 10 reižu lielāka.

SPCI aprēķināšana

  1. Cenu apkopošana. Katru mēnesi cenu novērotāji vairāk nekā 200 000 tirdzniecības vietu reģistrē aptuveni 1.8 milj. cenu. Tas tiek veikts gandrīz 1600 dažādās euro zonas pilsētās. Katrā valstī vidēji apkopo aptuveni 700 raksturīgu preču un pakalpojumu cenu. Precīzais SPCI izmantoto produktu skaits katrā valstī ir atšķirīgs. Katram produktam tiek vāktas vairākas cenas dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās dažādos reģionos. Piemērs – apkopojot grāmatu cenas, tiek ņemti vērā dažādie grāmatu veidi (daiļliteratūra, dokumentālā un zinātniskā literatūra, uzziņu literatūra utt.), kas pieejami grāmatnīcās, lielveikalos un no interneta piegādātājiem.
  2. Produktu grupu svars. Produktu grupas svaru nosaka pēc tā, cik tā būtiska mājsaimniecības budžetā. Lai nodrošinātu indeksa atbilstību mainīgajiem iepirkšanās ieradumiem, svarus regulāri aktualizē. Svarus aprēķina, balstoties uz apsekojumu rezultātiem, kuros mājsaimniecībām lūdz norādīt, kam tās tērē naudu. Svari ir valsts vidējie rādītāji, kas atspoguļo visu veidu patērētāju (bagātu, trūcīgu, jaunu, vecu utt.) izdevumus.
  3. Valstu svars. Valsts svaru nosaka atbilstoši tās īpatsvaram euro zonas kopējos patēriņa izdevumos.

Pēc 2021. gadā veiktā stratēģijas izvērtējuma Padome nolēma atbalstīt ar īpašumā esošo mājokli saistīto izdevumu iekļaušanu SPCI, lai labāk atspoguļotu to, kā cilvēki izjūt cenu kāpumu.

Šīs pārmaiņas ieviešana prasīs laiku. Eurostat strādā pie īpašnieku apdzīvoto mājokļu izmaksu iekļaušanas SPCI.

Līdz tam mēs ECB izmantosim citus inflācijas rādītājus, kas ietver īpašnieka apdzīvoto mājokļu izmaksas, tādējādi uzlabojot izpratni par cenu pārmaiņām tautsaimniecībā.

Kas aprēķina SPCI...

...atsevišķās valstīs? Katrā valstī ir nacionālā statistikas iestāde. Šī iestāde aprēķina valsts SPCI.

...visai euro zonai? Nacionālās statistikas iestādes nosūta savas valsts datus Eurostat – Eiropas Kopienu statistikas birojam. Tad Eurostat aprēķina SPCI euro zonai kopumā. Eurostat arī nodrošina valstu datu kvalitāti, uzraugot atbilstību juridiski saistošajiem standartiem. Sīkāku informāciju sk. Eurostat interneta vietnē.

Aprēķiniet savu inflācijas līmeni

Uztvertā inflācija

Kā parāda patērētāju apsekojumi, cilvēkiem bieži vien ir sajūta, ka inflācija ir augstāka, nekā liecina faktiskie cenu indeksi. Kas nosaka cilvēku inflācijas uztveri? Vairāki akadēmiskie pētījumi ļauj izdarīt šādus secinājumus.

  • Mēs pievēršam vairāk uzmanības cenu kāpumam nekā stabilām cenām vai cenu kritumam. Turklāt cenu pieaugums ilgāk paliek atmiņā. Stabilas cenas vai cenu samazināšanos mēs retāk pamanām, lai gan arī to ņem vērā vidējās inflācijas aprēķinos.
  • Vairāk ievērojam bieži veiktus pirkumus, par kuriem maksājam skaidrā naudā. Pēdējo gadu laikā dažu bieži pirkto produktu cenu kāpums pārsniedzis vidējo rādītāju. Kā piemēru var minēt degvielu, maizi un autobusa biļetes. Domājot par inflāciju, mēs bieži vien pievēršam pārāk daudz uzmanības tieši šo produktu cenu pārmaiņām. Tādējādi var gadīties, ka mēs pārvērtējam faktisko inflācijas līmeni.
  • Mazāk ievērojam reti veiktus pirkumus un tiešā debeta maksājumus. Liela daļa mājsaimniecību budžeta tiek izlietota retāk pirktu produktu un pakalpojumu iegādei. Kā piemēru var minēt automobiļus un ceļojumus. Ir arī tādi maksājumi, kas bieži tiek veikti automātisku bankas pārvedumu veidā (piemēram, izmantojot tiešo debetu vai regulārā maksājuma rīkojumu). Pie tiem pieder īres maksa un telefona rēķini. Domājot par inflāciju, mēs parasti mazāk ievērojam šos maksājumus un attiecīgās cenu pārmaiņas.
  • Personiskā inflācija. Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) balstās uz vidusmēra preču un pakalpojumu grozu. Vidusmēra patēriņa grozs raksturo visas mājsaimniecības. Taču, ja kādai mājsaimniecībai raksturīgi izdevumi, kuru dēļ tās personiskā inflācija ir augstāka par vidējo, šāda mājsaimniecība to apzinās daudz skaudrāk nekā mājsaimniecība, kuras personiskā inflācija ir zemāka par vidējo.

    Piemērs – spēcīgi pieaugot degvielas cenām, cilvēki, kas bieži izmanto automobili, cieš no inflācijas, kas ir augstāka par SPCI, jo viņu personiskie izdevumi par degvielu pārsniedz vidējos. Turpretī cilvēki, kam nav automobiļa vai kas to izmanto reti, izjūt mazāku personisko inflāciju.

  • Inflācija ir gada rādītājs, bet mūsu atmiņa sniedzas tālākā pagātnē. SPCI parasti norāda kā gada pieaugumu. Tas nozīmē, ka tiek salīdzināts vispārējais cenu līmenis konkrētā periodā, piemēram, 2009. gada janvārī, ar to pašu periodu pirms gada, t.i., 2008. gada janvāri. Veidojot priekšstatus par inflāciju, cilvēki bieži atceras cenas pirms vairākiem gadiem. Ja aplūkojam ilgāku laika posmu, cenu pieaugums parasti ir būtisks, pat ja gada inflācija ir zema. Piemēram, ja SPCI gada pārmaiņas ir 2%, pēc 10 gadiem vispārējais cenu līmenis būs pieaudzis par vairāk nekā 20%.
  • Cenu pārmaiņas pretstatā kvalitātes pārmaiņām. Mēs bieži vien uztveram jebkuras cenu zīmes pārmaiņas kā inflāciju. Taču reizēm vienlaikus mainījusies arī produkta kvalitāte. SPCI tas ņemts vērā un kvalitātes izraisītās cenu pārmaiņas netiek iekļautas aprēķinā.

    Piemērs – automobiļu cenas ir augušas, taču jaunajiem modeļiem bieži vien ir tāds standartaprīkojums, ko agrāk tirgoja papildus, piemēram, satelītnavigācijas sistēma, gaisa kondicionētājs vai gaisa spilvens. Tādos gadījumos cenu kāpumu daļēji izraisījusi arī kvalitātes uzlabošanās, ne tikai inflācija. Ja automobiļu cenas pieaugušas, piemēram, vidēji par 5%, bet 1% no tā veido pieaugums sakarā ar kvalitātes uzlabošanos, SPCI atspoguļos šā produkta cenas pieaugumu par 4%.

Datu izpēte

Patēriņa cenu inflācija euro zonā kopš 1961. gada

20. gs. 70. un 80. gados inflācija daudzās Eiropas valstīs bija augsta. Taču kopš 20. gs. 90. gadu vidus inflācija bijusi ievērojami zemāka sakarā ar valstu gatavošanos euro ieviešanai un sakarā ar ECB monetāro politiku.

Kas pēdējā laikā noteicis inflāciju?

Ne vienmēr produktam, kura cena visvairāk mainījusies, ir vislielākā ietekme uz cenu indeksu. Inflācija atkarīga arī no katra produkta īpatsvara mājsaimniecību vidējos patēriņa izdevumos, t.i., šā produkta svara.

Izpētiet jaunākos datus ar šā interaktīvā inflācijas infopaneļa palīdzību.

Aplūkojiet jaunākos datus un vēsturiskos datus kopš 1996. gada. Šeit iespējams aplūkot atsevišķu valstu datus un atsevišķās produktu grupas. Izvēloties laika posmu, animācijas veidā būs redzama inflācijas attīstība laika gaitā mēnesi pēc mēneša.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Uzziniet vairāk par līdzīgām tēmām

Visas šīs sadaļas lapas