Martins Elzēsers (Martin Elsaesser)

Arhitekts, kurš radīja Tirgus halli

Martins Elzēsers

Martins Elzēsers

© Martin-Elsaesser-Stiftung

Martins Elzēsers projektēja Tirgus halli (Grossmarkthalle) laikā, kad ieņēma Frankfurtes pie Mainas pilsētbūvniecības vadītāja (Stadtbaudirektor) amatu. Tirgus halle, kas celta laika posmā no 1926. līdz 1928. gadam, iespējams, ir viņa visnozīmīgākais būvniecības projekts. Tas bija ne tikai viens no lielākajiem ēku kompleksiem pilsētā, bet tobrīd arī lielākā brīva laiduma dzelzsbetona celtne pasaulē. Frankfurte izveidojās par lielpilsētu laikā, kad pilsētas mērs bija Ludvigs Landmanis (Ludwig Landmann). 1925. gadā viņš iecēla Elzēseru par Frankfurtes pilsētbūvniecības vadītāju. Elzēsera pārziņā bija dažādu sabiedrisko ēku projekti, piemēram, Pestaloci skola Sekbahā, Rēmerštates sākumskola, psihiatriskā klīnika Nīderrādē un slēgtais peldbaseins Fekenheimā. Tomēr nevienai ēkai nebija tik simboliska nozīme Frankfurtes attīstībā kā Tirgus hallei.

Biogrāfija

Akadēmiskās studijas un agrīnā karjera

Martins Elzēsers

Martins Elzēsers

© Martin-Elsaesser-Stiftung

Martins Elzēsers dzimis 1884. gadā Tībingenē (Tübingen). No 1901. līdz 1906. gadam viņš studēja arhitektūru Minhenes Tehniskajā universitātē pie Fridriha fon Tīrša (Fridrish von Thiersch) un vēlāk Štutgartes Tehniskajā universitātē pie Teodora Fišera (Theodor Fischer). 1905. gadā viņš uzvarēja konkursā par luterāņu baznīcas projektu Bādenbādenē un uzsāka arhitekta darbu. Laika posmā no 1906. līdz 1908. gadam viņš strādāja kā Teodora Fišera asistents Minhenē un no 1911. līdz 1913. gadam – kā profesora Paula Bonaca (Paul Bonatz) asistents Štutgartes Tehniskajā universitātē, kur no 1912. līdz 1920. gadam arī lasīja lekcijas par ēku projektēšanu, viduslaiku arhitektūru un ēku veidiem.

Karjeras virsotne

Tirgus halle 20. gs. 30. gados

Tirgus halle 20. gs. 30. gados

© Institut für Stadtgeschichte

Laikā no 1920. līdz 1925. gadam Elzēsers bija Ķelnes Mākslas un amatniecības skolas (vēlāk pazīstama kā Ķelnes Amatniecības skola) galvenais direktors. 1925. gadā mērs Ludvigs Landmanis viņu iecēla Frankfurtes pilsētbūvniecības vadītāja amatā.


Nacistiskā Vācija

Elzēsers bija Frankfurtes pilsētbūvniecības vadītājs līdz 1932. gadam, kad pārcēlās uz Minheni, kur turpināja strādāt kā arhitekts. No 1937. līdz 1945. gadam viņš dzīvoja Berlīnē. Nacistiskajā Vācijā viņš nesaņēma nekādus pasūtījumus, taču varēja piedalīties dažādos projektos Turcijā, t.sk. Sümerbank bankas galvenās mītnes būvniecības projektā Ankarā.

Pēckara gadi

1945. gadā Elzēsers pameta Berlīni, lai atgrieztos Štutgartē, jo cerēja, ka viņam tiks uzticēta rekonstrukcijas darbu veikšana. Taču neraugoties uz to, ka Elzēsers publicēja virkni svarīgu rakstu par pilsētplānošanu, viņš joprojām nesaņēma nevienu pasūtījumu. Tāpēc 1948. gadā viņš pieņēma piedāvājumu uz laiku aizvietot Minhenes Tehniskās universitātes dizaina profesoru un nostrādāja šajā amatā līdz pat aiziešanai pensijā 1955. gadā.

Martins Elzēsers miris Štutgartē 1957. gadā.