European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi
Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 22. janvārī

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – laipni lūdzam mūsu preses konferencē! Novēlu visiem laimīgu jauno gadu! Vēlos arī izmantot šo iespēju sveikt Lietuvu kā deviņpadsmito valsti, kura ieviesusi euro kā savu valūtu. Tādējādi Lietuvos bankas Valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks (Vitas Vasiliauskas) 2015. gada 1. janvārī kļuva par Padomes locekli. Sakarā ar Lietuvas pievienošanos euro zonai 2015. gada 1. janvārī stājās spēkā sistēma, kurā NCB vadītāji Padomē pārmaiņus izmanto balsstiesības. Detalizēta informācija par šo rotācijas sistēmu pieejama ECB interneta vietnē. Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs veicām rūpīgu cenu dinamikas perspektīvu un panākto monetāro stimulu pārvērtēšanu. Tās rezultātā Padome pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, tika nolemts paplašināt aktīvu iegādes programmu, kas ietver esošo "Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmu" un "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu". Paplašinātās programmas ietvaros valsts un privātā sektora vērtspapīru iegāžu kopējais mēneša apjoms sasniegs 60 mljrd. euro. Tās paredzēts veikt līdz 2016. gada septembra beigām un katrā ziņā līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Eurosistēma 2015. gada martā sāks euro zonas valdību, aģentūru un Eiropas institūciju emitēto euro denominēto ieguldījumu kategorijas vērtspapīru iegādi otrreizējā tirgū. Euro zonas valdību un aģentūru emitēto vērtspapīru iegāžu pamatā būs Eurosistēmas NCB daļas ECB kapitāla atslēgā. Attiecībā uz valstīm, kurās tiek īstenotas ES/SVF korekciju programmas, tiks piemēroti daži papildu atbilstības kritēriji.

Otrkārt, Padome pieņēma lēmumu mainīt sešu atlikušo ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) izmaksas. Līdz ar to turpmākajām ITRMO piemērojamās procentu likmes būs vienādas ar Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi attiecīgās ITRMO veikšanas laikā, tādējādi likvidējot 10 bāzes punktu starpību ar GRO likmi, kas tika piemērota pirmajām divām ITRMO.

Treškārt, saskaņā ar perspektīvas norādēm, nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes.

Attiecībā uz papildu aktīvu iegādēm Padome saglabā kontroli pār programmas darbības iezīmēm, un ECB koordinēs iegādes, tādējādi nodrošinot Eurosistēmas monetārās politikas vienotību. Eurosistēma programmu īstenos decentralizēti, lai mobilizētu resursus. Attiecībā uz hipotētisko zaudējumu dalīšanu Padome pieņēma lēmumu, ka Eiropas institūciju obligāciju iegāžu gadījumā (tās veidos 12% no papildu aktīvu iegādēm un tās īstenos valstu centrālās bankas) zaudējumi tiks dalīti. Pārējo centrālo banku veikto papildu aktīvu iegāžu gadījumā zaudējumi netiks dalīti. ECB turējumā būs 8% no papildu aktīvu iegādēm. Tas nozīmē, ka risku dalīšanas režīms attieksies uz 20% no papildu aktīvu iegādēm.

Atsevišķs paziņojums presei ar sīkāku informāciju par aktīvu iegādes programmas paplašināšanu un ITRMO izmaksām tiks publicēts šodien plkst. 15.30.

Šīsdienas monetārās politikas lēmums par papildu aktīvu iegādēm tika pieņemts, lai novērstu divas nelabvēlīgas norises. Pirmkārt, inflācijas dinamika joprojām ir vājāka, nekā gaidīts. Lai gan straujais naftas cenu kritums pēdējos mēnešos joprojām ir dominējošais faktors, kas nosaka pašreizējo kopējo inflāciju, iespējamā sekundārā ietekme uz darba samaksas un cenu noteikšanu pieaugusi un varētu nelabvēlīgi ietekmēt cenu dinamiku vidējā termiņā. Šo novērtējumu apstiprina turpmāks uz tirgus instrumentiem balstīto inflācijas gaidu kritums visās termiņu grupās, kā arī fakts, ka lielākā daļa faktiskās un gaidāmās inflācijas rādītāju sasnieguši vēsturiski zemāko līmeni, vai ir tuvu tam. Vienlaikus euro zonā saglabājas būtiska jaudu nepietiekama izmantošana tautsaimniecībā un naudas un kreditēšanas rādītāju dinamika joprojām ir mērena. Otrkārt, lai gan monetārās politikas pasākumi, kas tika pieņemti laikā no pagājušā gada jūnija līdz septembrim, ievērojami uzlaboja finanšu tirgu cenas, to pašu nevar teikt par kvantitatīvajiem rezultātiem. Tādējādi pastāvošais stimulējošās monetārās politikas līmenis nebija pietiekams, lai adekvāti novērstu pārāk ilga zemas inflācijas perioda risku. Tāpēc šodien bija nepieciešams pieņemt turpmākus bilanci ietekmējošus pasākumus, lai sasniegtu cenu stabilitātes mērķi, ņemot vērā, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas ļoti zemu līmeni.

Gaidāms, ka šodien apstiprinātie pasākumi būs pamats tam, lai stabilizētu vidēja termiņa un ilgtermiņa inflācijas gaidu līmeni. Mūsu bilances būtiskais pieaugums nodrošinās vēl stimulējošāku monetārās politikas nostāju. Īpaši turpinās uzlaboties euro zonas uzņēmumu un mājsaimniecību finanšu apstākļi. Turklāt šodienas lēmumi apstiprinās mūsu perspektīvas norādes par galvenajām ECB procentu likmēm un vēl skaidrāk parādīs, ka pastāv nozīmīgas un augošas atšķirības lielāko attīstīto valstu monetārās politikas ciklā. Kopā šiem faktoriem būtu jānostiprina pieprasījums, jāpalielina jaudu izmantošana un jāveicina monetāro rādītāju un kredītu atlikuma kāpums, tādējādi veicinot inflācijas atgriešanos tuvu 2% līmenim.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2014. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.2%. Jaunākie dati un apsekojumu rezultāti liecina, ka arī gada nogalē izaugsme bijusi vāja. Runājot par nākotni, nesenais naftas cenu kritums nostiprinājis pamatu straujākai tautsaimniecības atlabšanai. Zemākām naftas cenām vajadzētu labvēlīgi ietekmēt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un uzņēmumu pelnītspēju. Iekšzemes pieprasījumu vajadzētu turpmāk veicināt arī mūsu īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem, notiekošajiem finanšu nosacījumu uzlabojumiem un fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu progresam. Turklāt pasaulē notiekošajam atveseļošanās procesam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt eksporta pieprasījumu. Tomēr domājams, ka atveseļošanos euro zonā arī turpmāk kavēs augstais bezdarba līmenis, lielais neizmantotās jaudas apjoms un nepieciešamība veikt bilanču korekcijas gan valsts, gan privātajā sektorā.

Ar euro zonas tautsaimniecības perspektīvu saistītie riski joprojām ir lejupvērsti, bet jādomā, ka tie mazinājušies pēc šodienas monetārās politikas lēmumiem un naftas cenu turpmāka krituma pēdējās nedēļās.

Saskaņā ar Eurostat euro zonas SPCI gada inflācija 2014. gada decembrī bija –0.2% (novembrī – 0.3%). Šis kritums galvenokārt atspoguļo spēcīgo enerģijas cenu inflācijas sarukumu un – mazākā mērā – pārtikas cenu gada pārmaiņu tempa palēnināšanos. Pamatojoties uz pašreizējo informāciju un dominējošām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka nākamajos mēnešos SPCI gada inflācija saglabāsies ļoti zema vai negatīva. Šāda zema inflācija īstermiņā ir neizbēgama, ņemot vērā neseno spēcīgo naftas cenu kritumu un pieņemot, ka dažu nākamo mēnešu laikā nenotiks būtiskas korekcijas. Sakarā ar mūsu īstenoto monetārās politikas pasākumu, gaidāmās pieprasījuma atveseļošanās un pieņēmuma par naftas cenu pakāpenisku pieaugumu turpmākajā periodā labvēlīgo ietekmi gaidāms, ka inflācija pakāpeniski pieaugs vēlāk 2015. gadā un 2016. gadā.

Padome turpinās rūpīgi monitorēt ar cenu attīstības perspektīvu saistītos riskus vidējā termiņā. Šajā kontekstā mēs galvenokārt pievērsīsim uzmanību ģeopolitiskajām norisēm, valūtas kursu un enerģijas cenu norisēm un mūsu īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekmei.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati liecina, ka plašās naudas (M3) atlikuma kāpuma pamattemps kļuvis straujāks, lai gan tas joprojām ir lēns. M3 gada kāpuma temps, kas zemāko punktu (0.8%) sasniedza 2014. gada aprīlī, 2014. gada novembrī palielinājās līdz 3.1% (oktobrī – 2.5%). M3 gada pieaugumu joprojām veicina tā likvīdākās sastāvdaļas (šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps novembrī – 6.9%).

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) novembrī joprojām bija vājš – –1.3% (oktobrī – –1.6%), turpinot pakāpenisku atveseļošanos no zemākā līmeņa februārī (–3.2%). Pēdējos mēnešos neto dzēšanas vidējais rādītājs salīdzinājumā ar vēsturiski augsto līmeni pirms gada vidēji samazinājies, un neto aizdevumu plūsmas novembrī kļuvušas nedaudz pozitīvas. Šajā sakarā banku veiktās kreditēšanas 2015. gada janvāra apsekojums liecina par turpmākiem kreditēšanas nosacījumu neto atvieglojumiem 2014. gada 4. ceturksnī, atšķirībām starp valstīm mazinoties un vienlaikus pieaugot neto kredītu pieprasījumam visās aizdevumu kategorijās. Bankas gaida, ka šī dinamika turpināsies 2015. gada sākumā. Neraugoties uz šo uzlabošanos, nefinanšu sabiedrību kreditēšanas dinamika vēl arvien ir vāja un turpina atspoguļot novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku, kredītu piedāvājuma faktorus un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) novembrī bija 0.7% (oktobrī – 0.6%). Mūsu īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem vajadzētu veicināt turpmāku kredītu plūsmas uzlabošanos.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprina, ka arī turpmāk nepieciešams īstenot stimulējošu monetāro politiku. Mūsu īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem vajadzētu veicināt euro zonas atveseļošanos un nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Tomēr, lai stiprinātu ieguldījumu aktivitāti, darbvietu radīšanu un darba ražīguma pieaugumu, nepieciešams būtisks citu politikas jomu devums. Konkrētāk – vairākās valstīs jāpaātrina preču un darba tirgus reformu apņēmīga īstenošana, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi. Ir ļoti svarīgi ātri, pārliecinoši un efektīvi īstenot strukturālās reformas, jo tas ne vien nākotnē vairos ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī ļaus cerēt uz lielākiem ienākumiem un stimulēs uzņēmumus palielināt šodienas ieguldījumus, paātrinot tautsaimniecības atveseļošanos. Fiskālajai politikai būtu jāveicina tautsaimniecības atveseļošanās, vienlaikus nodrošinot parāda saglabāšanu atmaksājamā līmenī saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas joprojām ir uzticēšanās pamats. Visām valstīm vajadzētu izmantot pieejamās iespējas, lai panāktu izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem