Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2015. gada 3. jūnijs

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Priekšsēdētāja vietnieka un savā vārdā – laipni lūdzam mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātu. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi un saskaņā ar perspektīvas norādēm, nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes.

Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, aktīvu iegādes programmu īstenošana noris labi. Kā norādīts iepriekš, aktīvu iegādes, kuru apjoms ir 60 mljrd. euro mēnesī, paredzēts veikt līdz 2016. gada septembra beigām un vismaz līdz brīdim, kad būs vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Veicot novērtējumu, Padome rīkosies atbilstoši savai monetārās politikas stratēģijai un galveno uzmanību pievērsīs inflācijas tendencēm, neņemot vērā inflācijas rādītāju svārstības uz vienu vai otru pusi, ja tiks uzskatīts, ka tās ir pārejošas un neietekmē cenu stabilitātes perspektīvu vidējā termiņā.

Mūsu monetārās politikas pasākumi veicinājuši plašu finansēšanas nosacījumu uzlabošanos, inflācijas gaidu pozitīvu attīstību un labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šo pasākumu ietekme pamazām sāk iedarboties uz tautsaimniecību, sekmējot ekonomisko izaugsmi, jaudu nepietiekamas izmantošanas mazināšanos un monetāro rādītāju un kredītu atlikuma pieaugumu. Visu mūsu monetārās politikas pasākumu pilnīga īstenošana sniegs nepieciešamo atbalstu euro zonas tautsaimniecībai, nodrošinās inflācijas noturīgu atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, un radīs pamatu vidēja termiņa un ilgtermiņa inflācijas gaidu stingrai stabilizēšanai.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2015. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.4% (2014. gada pēdējā ceturksnī – par 0.3%). Atveseļošanās galvenais virzītājspēks pēdējos ceturkšņos bija iekšzemes pieprasījums un īpaši privātais patēriņš. Jaunākie apsekojumu dati, kas bija pieejami līdz maijam, joprojām liecina par mērenu pieauguma tendenci 2. ceturksnī. Runājot par nākotni, gaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās kļūs plašāka. Iekšzemes pieprasījumu turpmāk veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi un to labvēlīgā ietekme uz finansēšanas nosacījumiem, kā arī fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu jomā panāktais progress. Turklāt zemajām naftas cenām vajadzētu turpināt pozitīvi ietekmēt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un uzņēmumu pelnītspēju, tādējādi veicinot privāto patēriņu un ieguldījumus. Jādomā, ka euro zonas eksporta pieprasījumu labvēlīgi ietekmēs arī cenu konkurētspējas uzlabošanās. Tomēr gaidāms, ka ekonomisko izaugsmi euro zonā arī turpmāk kavēs nepieciešamība veikt bilanču korekcijas vairākos sektoros un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Šāds novērtējums kopumā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2015. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kurās lēsts, ka reālā IKP vidējais gada pieaugums 2015. gadā būs 1.5%, 2016. gadā – 1.9% un 2017. gadā – 2.0%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2015. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma aplēses iespēju aplēšu periodā pamatā nav mainījušās.

Lai gan euro zonas tautsaimniecības perspektīvu apdraudošie riski joprojām ir lejupvērsti, mūsu monetārās politikas lēmumu un naftas cenu un valūtas kursu norišu ietekmē tie kļuvuši līdzsvarotāki.

Inflācija gada sākumā sasniedza zemāko punktu. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija 2015. gada maijā bija 0.3% (aprīlī un janvārī attiecīgi – 0.0% un –0.6%). Pamatojoties uz pieejamo informāciju un pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka nākamajos mēnešos SPCI gada inflācija saglabāsies zema un pieaugs gada beigās, t.sk. bāzes efektu dēļ, kas saistīti ar naftas cenu kritumu 2014. gada beigās. Paredzams, ka inflācija turpinās augt 2016. un 2017. gadā. To veicinās gaidāmā tautsaimniecības atveseļošanās, zemāka euro kursa ietekme un pieņēmums par nedaudz augstākām naftas cenām, ko atspoguļo naftas nākotnes līgumu tirgi.

Eurosistēmas speciālistu 2015. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai arī pamatā atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2015. gadā būs 0.3%, 2016. gadā –1.5% un 2017. gadā – 1.8%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2015. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm inflācijas iespēju aplēses 2015. gadam koriģētas uz augšu, bet 2016. un 2017. gadam nav mainītas.

Padome turpinās rūpīgi monitorēt ar cenu attīstības perspektīvu saistītos riskus vidējā termiņā. Šajā kontekstā mēs īpaši pievērsīsim uzmanību monetārās politikas pasākumu ietekmei, kā arī ģeopolitiskajām norisēm, valūtas kursu un enerģijas cenu dinamikai. Mēs apzināmies, ka speciālistu iespēju aplēses atkarīgas no monetārās politikas pasākumu pilnīgas īstenošanas. Šajā kontekstā mēs arī ņemam vērā, ka prognožu nenoteiktības pakāpe parasti pieaug proporcionāli iespēju aplēšu periodam.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati liecina par augošu plašās naudas (M3) kāpuma pamattempu. M3 gada kāpuma temps 2015. gada aprīlī palielinājās līdz 5.3% (martā – 4.6%). M3 gada pieaugumu joprojām veicina tā likvīdākās sastāvdaļas (šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps aprīlī – 10.5%).

Kreditēšanas dinamika turpināja pakāpeniski uzlaboties. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) aprīlī bija –0.1% (martā – –0.2%), turpinot pakāpeniski atveseļoties pēc zemākā līmeņa 2014. gada februārī (–3.2%). Neraugoties uz šo uzlabošanos, nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien ir vāja. Tā vēl arvien atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku, kredītu piedāvājuma faktorus un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) aprīlī turpināja pieaugt, sasniedzot 1.3% (martā – 1.1%). Mūsu īstenotie monetārās politikas pasākumi veicinās turpmāku situācijas uzlabošanos gan saistībā ar uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās izmaksām, gan kredītu plūsmām euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprina, ka nepieciešams saglabāt stabilu monetārās politikas kursu, stingri pildot Padomes pieņemtos monetārās politikas lēmumus. Visu mūsu monetārās politikas pasākumu pilnīga īstenošana sniegs nepieciešamo atbalstu euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās procesam un vidējā termiņā ļaus inflācijai noturīgi atgriezties līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā, ciklisko atveseļošanos nepieciešams atbalstīt ar efektīvu strukturālo politiku. Konkrētāk, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu, veicinātu darbvietu radīšanu un darba ražīguma kāpumu, vairākās valstīs jāpaātrina preču un darba tirgus reformu īstenošana, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi. Šo reformu ātra un efektīva īstenošana stimulējošas monetārās politikas apstākļos nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī radīs noturīgi pieaugoša ienākumu līmeņa gaidas. Tādējādi gan mājsaimniecības tiks mudinātas paplašināt patēriņu, gan uzņēmumi – palielināt ieguldījumus jau šobrīd, šādi spēcinot pašreizējo ciklisko tautsaimniecības atveseļošanos. Analizējot fiskālās norises, gaidāms, ka kopējais euro zonas valdības budžeta deficīts pakāpeniski saruks no 2.1% no IKP šajā gadā līdz 1.5% no IKP 2017. gadā, galvenokārt atspoguļojot ciklisko atveseļošanos un zemās procentu likmes. Gaidāms, ka valdības parāda rādītājs pakāpeniski saruks no 91.5% no IKP šajā gadā līdz 88.4% no IKP 2017. gadā. Fiskālajai politikai jābalsta tautsaimniecības atveseļošanās, saglabājot atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam. Pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos mūsu fiskālajam regulējumam.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Kontaktinformācija presei