INFORMĀCIJA PRESEI

Eiropas Centrālās bankas 2010. gada finanšu pārskati

2011. gada 3. martā

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien apstiprināja revidētos ECB finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī.

2010. gadā ECB peļņa bija 1 334 milj. euro (2009. gadā – 2 218 milj. euro). [1] Faktori, kas noteica zemāku peļņu 2010. gadā, bija mazāki procentu ienākumi, ko savukārt noteica zemākas Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju un ASV dolāros denominēto ārvalstu valūtas rezervju procentu likmes, un tas, ka 2010. gadā netika veikti zelta pārdošanas darījumi.

Padome nolēma ar 2010. gada 31. decembri pārvest 1 163 milj. euro uz riska uzkrājumu, tādējādi palielinot to līdz pašlaik maksimāli pieļaujamai summai (5 184 milj. euro). Tādējādi ECB uzrādītā tīrā peļņa 2010. gadā bija 171 milj. euro. Šīsdienas sanāksmē Padome nolēma to pilnībā sadalīt euro zonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB).

Riska uzkrājums paredzēts, lai segtu valūtas kursa risku, procentu likmju risku, kredītrisku un zelta cenas risku. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu.

ECB regulāros ienākumus galvenokārt veido ieguldījumu peļņa no tās ārējo rezervju aktīvu turējumiem un pašu kapitāla portfeļa, procentu ienākumi no kopējās apgrozībā esošo euro banknošu daļas (8%), tīrie procentu ienākumi saistībā ar nodrošināto obligāciju iegādes programmas (kopš 2009. gada jūlija) un "Vērtspapīru tirgu programmas" (kopš 2010. gada maija) ietvaros monetārās politikas mērķiem iegādātajiem vērtspapīriem.

2010. gadā tīrie procentu ienākumi sasniedza 1 422 milj. euro (2009. gadā – 1 547 milj. euro). Tie ietvēra procentu ienākumus no ECB apgrozībā esošo euro banknošu daļas (654 milj. euro; 2009. gadā – 787 milj. euro), tīros procentu ienākumus no nodrošināto obligāciju iegādes programmas ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (140 milj. euro; 2009. gadā – 18 milj. euro) un tīros procentu ienākumus no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (438 milj. euro).

ECB samaksāja NCB 346 milj. euro kā atlīdzību par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (2009. gadā – 443 milj. euro), savukārt procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem sasniedza 366 milj. euro (2009. gadā – 700 milj. euro). Realizētie guvumi saistībā ar finanšu operācijām 2010. gadā saruka līdz 474 milj. euro (2009. gadā – 1 103 milj. euro), jo 2010. gadā netika veikti zelta pārdošanas darījumi. Vērtības norakstīšana 195 milj. euro apjomā 2010. gadā skaidrojama galvenokārt ar nerealizētiem zudumiem no tirgojamajiem vērtspapīriem, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem (norakstītā vērtība 2009. gadā – 38 milj. euro).

ECB administratīvie izdevumi saistībā ar personālu, telpu īri, profesionālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem 2010. gadā sasniedza 415 milj. euro, t.sk. pamatlīdzekļu nolietojuma atskaitījumi – 14 milj. euro (2009. gadā – 401 milj. euro).

Finanšu pārskati kopā ar vadības ziņojumu par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī, tiks publicēti ECB gada pārskatā 2010. gada 19. aprīlī.

Skaidrojumi

  1. ECB grāmatvedības principi. Padome Eurosistēmai, t.sk. ECB, noteikusi vienotu grāmatvedības politiku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūti) 26.4. pantu, un tie publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". [2] Lai gan kopumā to pamatā ir starptautiski pieņemtā grāmatvedības prakse, šo politiku izstrādāja, īpaši ņemot vērā Eurosistēmas centrālo banku unikālos apstākļus. Tajā iekļauta tirgojamo vērtspapīru (kas netiek klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri), zelta un visu pārējo bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību ārvalstu valūtās novērtējumu tirgus vērtībā. Tirgojamos vērtspapīrus, kas klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri, novērtē pēc izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos. Sevišķa uzmanība pievērsta piesardzības jautājumam, ņemot vērā ievērojamo valūtas risku, kam pakļauta lielākā daļa Eurosistēmas centrālo banku. Šāda piesardzīga pieeja īpaši attiecas uz nerealizēto guvumu un nerealizēto zaudējumu atšķirīgo uzskaiti, atzīstot ienākumus, kā arī uz aizliegumu savstarpēji ieskaitīt viena aktīva nerealizētos zaudējumus un cita aktīva nerealizētos guvumus. Nerealizētos guvumus pārnes tieši uz pārvērtēšanas kontiem, bet nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās pārsniedz atbilstošos pārvērtēšanas konta atlikumus, uzrāda kā izdevumus. Visām euro zonas valstu NCB jāievēro šī politika, par savu darbību, ko tās veic kā Eurosistēmas daļa, sniedzot pārskatus, kuri tiek iekļauti Eurosistēmas nedēļas konsolidētajos finanšu pārskatos. Turklāt, sagatavojot savus gada finanšu pārskatus, tās brīvprātīgi piemēro pamatā to pašu politiku kā ECB.
  2. Atlīdzība par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Katra NCB, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB pēc pievienošanās Eurosistēmai, iegūst atlīdzības prasību pret ECB nodotās summas vērtībā. Saskaņā ar Padomes lēmumu šīs prasības jāizsaka euro un jāatlīdzina katru dienu saskaņā ar Eurosistēmas jaunāko galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi, ko koriģē, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta.
  3. ECB ienākumu no euro banknošu apgrozības un ECB tīro ienākumu no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem sadale. Saskaņā ar Padomes lēmumu šie ienākumi pienākas euro zonas valstu NCB finanšu gadā, kad tie radušies. Ienākumi no euro banknotēm apgrozībā jāsadala nākamā gada otrajā darbadienā, bet ienākumi, kas radušies no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, jāsadala nākamā gada janvāra pēdējā darbadienā. [3] Abas summas jāsadala pilnībā, izņemot gadījumus, kad ECB tīrā peļņa attiecīgajā gadā ir mazāka par tās ienākumiem no euro banknotēm apgrozībā un ienākumiem, kas radušies no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, un ja Padome līdz attiecīgā finanšu gada beigām pieņēmusi lēmumu pārvest daļu vai visus šos ienākumus uzkrājumā valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam.
  4. Peļņas un zaudējumu sadale. Saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu līdz 20% no jebkura gada tīrās peļņas var pārskaitīt uz vispārējo rezervju fondu. Šī summa nedrīkst pārsniegt 100% no ECB kapitāla. Pārējā tīrā peļņa jāsadala euro zonas NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām. Ja ECB radušies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, saskaņā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apjomu, kādā tas sadalīts starp NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.


[1]Pēc tehniskas korekcijas 2009. gada 31. decembrī no ECB riska uzkrājuma tika atskaitīti 35 milj. euro, tāpēc uzrādītā 2009. gada tīrā peļņa nedaudz palielinājās (līdz 2 253 milj. euro).

[2]2006. gada 10. novembra Lēmums ECB/2006/17 (OV L 348, 11.12.2006., 38. lpp.; ar grozījumiem), kurā detalizēti izklāstīta ECB grāmatvedības politika, ar 2010. gada 31. decembri atzīts par spēku zaudējušu un aizstāts ar 2010. gada 11. novembra Lēmumu ECB/2010/21 (OV L 35, 09.02.2011., 1. lpp.).

[3]2010. gada 25. novembra Lēmums ECB/2010/24 par Eiropas Centrālās bankas ienākumu no apgrozībā esošajām euro banknotēm un vērtspapīru tirgu programmas ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem starpperioda sadali (pārstrādāta versija; OV L 6, 11.01.2011., 35. lpp.).

Publications

Kontaktinformācija presei