INFORMĀCIJA PRESEI

Eurosistēmas nodrošinājuma struktūra: netirgojamo aktīvu iekļaušana vienotajā sarakstā

2005. gada 22. jūlijā

2004. gadā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome apstiprināja vienotā saraksta pakāpenisku ieviešanu Eurosistēmas nodrošinājuma struktūrā, aizstājot pašreizējo atbilstoša nodrošinājuma divu līmeņu sistēmu (sk. 2004. gada 10. maija paziņojumu presei).

Pirmajā posmā Padome nolēma iekļaut Eurosistēmas nodrošinājuma struktūrā jaunu, iepriekš neatbilstošu aktīvu kategoriju (euro izteiktus parāda instrumentus, kurus emitējuši uzņēmumi, kas reģistrēti tajās 10 valstu grupas valstīs, kuras neietilpst Eiropas Ekonomikas zonā). Pēc sagatavošanas darbu pabeigšanas 2005. gada 1. jūlijā atsevišķi parāda instrumenti, kurus emitējuši uzņēmumi, kas reģistrēti tajās G10 valstīs, kuras neietilpst Eiropas Ekonomikas zonā, tika pievienoti ECB interneta lapā publicētajam atbilstošo aktīvu sarakstam. Turklāt Padome arī pārskatīja to atzīto neregulēto tirgu sarakstu, kuros tirgo atbilstošos aktīvus (sk. 2005. gada 30. maija paziņojumu presei).

Otrajā posmā Padome apstiprinājusi noteikumus par to, kā netirgojamie aktīvi no visām euro zonas valstīm iekļaujami atbilstoša nodrošinājuma vienotajā sarakstā. Šie noteikumi attieksies uz banku aizdevumiem un netirgojamiem neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātiem parāda instrumentiem (sk. arī 2004. gada 5. augusta paziņojumu presei). Tālāk raksturotas šo noteikumu galvenās iezīmes.

Noteiktā laikā tiks nodrošināts netirgojamiem aktīviem piemērojamo atbilstības kritēriju detalizēts apraksts, kā arī izdevums "Monetārās politikas īstenošana euro zonā: Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru vispārējā dokumentācija" (dēvēta par Vispārējo dokumentāciju) jaunā redakcijā.

BANKU AIZDEVUMI

Pamatojoties uz 2005. gada 18. februārī publicēto Padomes lēmumu (sk. citus Padomes lēmumus, kas publicēti šajā datumā), banku aizdevumu iekļaušana vienotajā sarakstā notiks saskaņā ar šādu laika grafiku.

  • Ar 2007. gada 1. janvāri, kad būs ieviesti vienoti atbilstības kritēriji un Eurosistēmas kredītu novērtējuma sistēma (EKNS), banku aizdevumi visās euro zonas valstīs būs atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas kredītoperācijās.
  • No 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim noteikts starprežīms, kas ļaus ikvienai Eurosistēmas nacionālajai centrālajai bankai izvēlēties to aizdevumu minimālo apjomu, kuri būs atbilstošs nodrošinājums, kā arī lemt, vai tiks piemērota maksa par apkalpošanu.
  • Ar 2012. gada 1. janvāri tiks noteikts vienots režīms banku aizdevumu izmantošanai par nodrošinājumu, nosakot vienotu minimālo apjomu 500 000 euro.

Atbilstības kritēriji

Ar 2007. gada 1. janvāri tiks noteikti šādi atbilstības kritēriji.

Atbilstošs aizdevums: atbilstoša debitora parādsaistības (sk. tālāk) pret Eurosistēmas darījuma partneriem, kas atbilst visiem tālāk noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Banku aizdevumu atbilstības kritēriji attieksies arī uz sindicētajiem aizdevumiem. Atbilstoši ir arī banku aizdevumi ar "dilstošo atlikumu" (t.i., kad kapitāls un procenti tiek atmaksāti saskaņā ar iepriekš noteiktu grafiku). Neizmantotās kredītlīnijas (piemēram, neizmantoti atjaunojamie kredīti), tekošā konta debeta atlikumi un akreditīvi (kas pilnvaro izmantot kredītu, bet paši nav bankas aizdevumi) nav atbilstoši. Arī banku aizdevumi, kas dod tiesības uz pamatsummu vai procentiem, kas pakārtotas citu tā paša emitenta izsniegtu banku aizdevumu vai parāda instrumentu turētāju tiesībām, nav atbilstoši.[1]

Atbilstoši debitori: nefinanšu sabiedrības un valdība.[2]Garantiju devēji un atbilstošās garantijas pakļautas režīmam, ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem parāda instrumentiem.[3]

Minimālais aizdevumu apjoms: no 2007. gada līdz 2012. gadam katra NCB piemēros minimālo apjomu pēc savas izvēles. No 2012. gada tiks ieviests vienots minimālais apjoms 500 000 euro.

Debitoru kredītspēja: lai debitori tiktu atzīti par atbilstošiem, tiem jābūt finansiāli stabiliem. Finanšu stabilitāte tiks vērtēta, izmantojot EKNS (sk. tālāk 1.3. sadaļu).

Valūta: atbilstoši būs tikai banku aizdevumi, kas izteikti euro.

Maksimālais un minimālais termiņš: nav noteikts.[4]

Aizdevumu līgumu regulējošie tiesību akti: aizdevumu līgums jāregulē euro zonas dalībvalsts likumiem.

Debitora/garantijas devēja atrašanās vieta: Debitoram/garantijas devējam jāatrodas euro zonas dalībvalstī.

Papildu juridiskās prasības

Atsevišķās euro zonas dalībvalstīs ir atšķirīgas juridiskās prasības, kuru izpilde nepieciešama, lai nodrošinātu likumīgas drošības garantijas radīšanu attiecībā uz banku aizdevumiem un iespēju aizdevumus ātri realizēt darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā. Šīs juridiskās prasības saistītas ar debitora informēšanu, banku darbības slepenību, aizdevumu mobilizēšanu un realizēšanu. Tā kā dažādās nacionālajās jurisdikcijās šie jautājumi netiek risināti vienādi, juridiskās prasības un veids, kā tās tiek izpildītas, dažādās valstīs var atšķirties.

Eurosistēmas kredītu novērtējuma sistēma (EKNS)

EKNS veido paņēmienu un noteikumu kopums, kas nosaka Eurosistēmas prasības attiecībā uz atbilstoša nodrošinājuma augstiem kredītstandartiem. EKNS pamatā ir četri kredītkvalitātes novērtēšanas (KKN) avoti, t.i., ārējās kredītu novērtēšanas iestādes (ĀKNI), nacionālo centrālo banku iekšējās kredītu novērtēšanas sistēmas (IKNS)[5], darījuma partneru iekšējās reitingu sistēmas (IRS) un pakalpojumu nodrošinātāju, kas ir trešās personas, reitinga instrumenti (RI), kuru darbību nodrošina atzīti operatori, kas ir trešās personas. KKN avoti netiks klasificēti pēc nozīmes.

Visiem KKN avotiem būs jāatbilst katram avotam noteiktu atbilstības kritēriju kopumam, tādējādi garantējot EKNS precizitātes, konsekvences un salīdzināmības principu ievērošanu starp šiem četriem avotiem un katrā avotā atsevišķi. Eurosistēma pārraudzīs dažādo avotu izmantošanas rezultātus saskaņā ar noteiktu etalonu, lai garantētu atbilstošā nodrošinājuma atbilstību minimālajiem kredītspējas standartiem.

Eurosistēma noteiktā laikā publiskos atbilstošiem debitoriem noteikto kredītkvalitātes slieksni un netirgojamo aktīvu garantijas devējiem noteiktos atbilstības noteikumus, kā arī etalonu, saskaņā ar kuru tiks pārraudzīti KKN avotu izmantošanas rezultāti. Eurosistēma noteiktā laikā publiskos arī atbilstošo ĀKNI sarakstu, kā arī atbilstošos trešo personu RI un to operatorus.

Katram darījuma partnerim būs jānorāda, kuru no pieejamajiem KKN avotiem (ĀKNI, IRS, RI vai IKNS) tas izmantos par galveno līdzekli bankas aizdevumu debitoru/garantijas devēju vērtēšanai, kas tiks iesniegti kā nodrošinājums. Turpmāk tam iepriekš noteiktu laika periodu (piemēram, vienu gadu) būs jāizmanto šī KKN sistēma. Darījuma partnera iesniegtais atbilstošo debitoru/garantijas devēju saraksts būs stingri konfidenciāla informācija, kas zināma tikai Eurosistēmai un darījuma partnerim.

Paņēmienu un noteikumu kopums, ko EKNS paredz banku aizdevumiem, būs piemērojams arī tirgojamiem aktīviem, kam nav noteikts reitings.

Kārtība

Kārtība, kādā banku aizdevumi izmantojami par nodrošinājumu, tiks ieviesta saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem un darbības vidi, kā arī to, cik liels ir gaidāmais atbilstošo aizdevumu apjoms, ko izmantos darījuma partneri.

Sākoties starpposmam, katra NCB īstenos nacionālos risinājumus atbilstoši minimālajām vienoto pakalpojumu prasībām, kas banku aizdevumu pārvedumiem nodrošina minimālo Eurosistēmas pakalpojumu līmeni. Centrālo banku korespondentattiecību modelis (CCBM) ļaus darījuma partneriem izmantot banku aizdevumus pārrobežu darījumos.

NETIRGOJAMIE NELIELA APJOMA AR HIPOTĒKU NODROŠINĀTIE PARĀDA INSTRUMENTI

Netirgojamie neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātie parāda instrumenti ir aktīvi, kas netiek pilnībā pārvērsti vērtspapīros. Šo aktīvu kategoriju sākotnēji veidos tikai Īrijas ar hipotēku nodrošinātās parādzīmes. Tas saistīts ar īpašo juridisko režīmu, kas šiem aktīviem noteikts Īrijā un ko nav iespējams vienkārši attiecināt uz citām euro zonas valstīm. Pagaidām Eurosistēmai nav nepieciešamības paplašināt šo Īrijā izmantoto aktīvu kategoriju, aptverot visas euro zonas valstis, jo daudzās valstīs hipotēku kredīti mājokļu iegādei vērtspapīru veidā (vai nu kā ar mājokļa hipotēku nodrošināti vērtspapīri, vai kā Pfandbrief veida instrumenti) jau ir atbilstošs nodrošinājums.



[1] Līdzīgi pašreizējā 1. līmeņa nosacījumiem (sk. Vispārējās dokumentācijas 6. nodaļas 3. zemsvītras piezīmi).

[2] Saskaņā ar EKS 95 (1995. gada Eiropas Kontu sistēmas) sektoru dalījumu būs šādas atbilstošo debitoru kategorijas: centrālā valdība, pavalsts/reģiona valdība, vietējā pašvaldība un nefinanšu sabiedrības. Atbilstoši debitori ir arī starpvalstu un starptautiskās iestādes.

[3] Sk. Vispārējās dokumentācijas 6. nodaļu.

[4] Saskaņā ar pašreizējo praksi (sk. Vispārējās dokumentācijas 6.2. sadaļu) nacionālās centrālās bankas var nolemt nepieņemt banku aizdevumus, kas jāatmaksā pirms tās monetārās politikas operācijas beigu termiņa, kurā tie izmantoti kā pamatā esoši aktīvi.

[5] Šī iespēja ir pieejama tikai Vācijā, Spānijā, Francijā un Austrijā.

Kontaktinformācija presei