INFORMĀCIJA PRESEI

Informācija par euro banknošu viltojumiem (tiek sniegta divreiz gadā)

2009. gada 13. jūlijā

2009. gada 2. pusgadā kopumā no apgrozības tika izņemti 413 000 viltotu euro banknošu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem no apgrozības izņemto banknošu skaits pieaudzis par aptuveni 14%. Tālāk tabulā parādītas no apgrozības izņemto viltojumu skaita pusgada tendences.

Periods 1/2004 2/2004 1/2005 2/2005 1/2006 2/2006 1/2007 2/2007 1/2008 2/2008 1/2009
Viltojumu skaits 307 000 287 000 293 000 286 000 300 000 265 000 265 000 296 000 312 000 354 000 413 000

Šajā pārskata periodā netika atklātas būtiskas jaunas viltojumu kategorijas [1]. Tādējādi skaita pieaugumu pilnībā noteica plašāka esošo viltojumu kategoriju izplatība, nekā iepriekš.

Viltojumu apjoms jāsalīdzina ar apgrozībā esošo īsto euro banknošu skaitu (2009. gada 1. pusgadā vidēji 12.5 mljrd.).

Tomēr Eurosistēma, t.i., Eiropas Centrālā banka (ECB) un 16 euro zonas nacionālās centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību attiecībā uz skaidrās naudas darījumos saņemtajām banknotēm. Labāk pārzinot īstu banknošu īpašības un pazīmes, būs vieglāk noteikt viltotas banknotes. Tāpēc Eurosistēma joprojām pieliek ievērojamas pūles, lai nodrošinātu, ka gan sabiedrība ir labi informēta par to, kā atpazīt viltotu banknoti, gan profesionālo skaidrās naudas apstrādātāju skaidrās naudas apstrādes iekārtas spēj ticami noteikt viltotas banknotes un izņemt tās no apgrozības. Īstas banknotes ir viegli atpazīstamas, izmantojot ECB interneta lapas sadaļā par euro (www.euro.ecb.eu) un Eurosistēmas nacionālo centrālo banku interneta lapās aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

Taču, ja rodas šaubas, aizdomīgā banknote jāsalīdzina ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Ikvienam, kam radušās aizdomas, ka viņa rīcībā nonācis viltojums, jāinformē vai nu policija vai – ja to pieļauj valsts prakse – attiecīgā nacionālā centrālā banka.

Tabulā sniegts 2009. gada 1. pusgadā no apgrozības izņemto viltoto banknošu dalījums pēc nominālvērtības.

5 euro 10 euro 20 euro 50 euro 100 euro 200 euro 500 euro
Dalījums pēc nominālvērtības 0.5% 1% 48.5% 34% 13.5% 2% 0.5%

2009. gada 1. pusgadā visbiežāk viltota 20 euro banknote, veidojot gandrīz pusi atklāto viltojumu. Trīs vidējo nominālvērtību (20 euro, 50 euro un 100 euro) banknotes kopā veidoja vairāk nekā 95% no visiem viltojumiem.

Lielais vairākums (vairāk nekā 98%) viltojumu 2009. gada 1. pusgadā atklāts euro zonas valstīs. Tikai aptuveni 1% atklāts ārpus euro zonas esošajās ES dalībvalstīs un atlikušie nepilni 0.5% – citos pasaules reģionos.



[1] Viltojumu kategorija ir viltojumu grupa, kurai ir kopīga izcelsme.

Kontaktinformācija presei