INFORMĀCIJA PRESEI

Informācija par euro viltojumiem (tiek sniegta divreiz gadā)

2005. gada 15. jūlijā

2005. gada pirmajā pusē no apgrozības tika izņemti 293 000 viltotu euro banknošu. Šis skaitlis ir ļoti līdzīgs pagājušā gada otrajā pusē atklāto viltoto banknošu skaitam (aptuveni 287 000), bet mazāks kā 2004. gada pirmajā pusē (307 000). Taču šie skaitļi aplūkojami, ņemot vērā apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu (aptuveni 9 mljrd.).

Viltoto banknošu dalījums pēc nominālvērtības ir šāds.

€5 €10 €20 €50 €100 €200 €500
Dalījums pēc nominālvērtības (%) 1 6 16 62 9 5 1

50 euro banknotes vienmēr viltotas visbiežāk. 2005. gada pirmajā pusē šī tendence pastiprinājās – šobrīd 50 euro banknotes veido 62% no visiem viltojumiem. 20 un 100 euro banknotes attiecīgi viltotas mazāk.

Nav pārsteigums, ka lielais vairums apgrozībā esošo viltoto euro banknošu (97%) atklātas euro zonā. 2% nākuši no citām ārpus euro zonas esošajām ES dalībvalstīm, bet atlikušais 1% – no "pārējās pasaules".

Sabiedrība var uzticēties euro banknošu kvalitātei un to pretviltošanas elementu drošībai. Tomēr Eurosistēma, t.i., Eiropas Centrālā banka (ECB) un 12 euro zonas nacionālās centrālās bankas, joprojām iesaka iedzīvotājiem uzmanīties, jo iespēja saņemt viltotas banknotes pastāv. Vairumu viltojumu – pat labi izgatavotos – var viegli atšķirt no īstām banknotēm, izmantojot Eurosistēmas publikācijās un ECB interneta lapā[1] aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot. Bet ja rodas šaubas, aizdomīgā banknote jāsalīdzina ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Cīņā pret viltojumiem Eurosistēma ļoti cieši sadarbojas ar Eiropolu, Interpolu, Eiropas Komisiju (kuras uzdevums ir izplatīt informāciju par euro monētu viltojumiem) un valstu policijas dienestiem. Ikvienam, kam rodas aizdomas, ka viņa rīcībā nonācis viltojums, jāgriežas vai nu policijā vai – ja to pieļauj attiecīgās valsts prakse – attiecīgajā nacionālajā centrālajā bankā, sniedzot pēc iespējas sīkākas ziņas par banknotes izcelsmi.

Kontaktinformācija presei