Bieži uzdotie jautājumi par digitālo euro
Aktualizēts 13.06.2024.
1. Kāpēc Eiropai nepieciešams digitālais euro?
Digitalizācija maina mūsu maksāšanas paradumus. Veicot maksājumus, arvien mazāk tiek izmantota skaidrā nauda, un koronavīrusa (Covid-19) pandēmija paātrinājusi pāreju uz iepirkšanos internetā un digitālajiem maksājumiem. Digitālais euro būtu elektronisks skaidrās naudas veids, kas piemērots digitalizētai pasaulei. Tas sniegtu patērētājiem iespēju izmantot centrālās bankas naudu digitālā formā, papildinot banknotes un monētas.
Digitālais euro atvieglotu cilvēku dzīvi, nodrošinot kaut ko tādu, kas pašlaik nepastāv – digitālu maksāšanas līdzekli, kas tiktu plaši pieņemts visā eurozonā, veicot maksājumus veikalos, internetā vai starp personām. Digitālais euro tāpat kā skaidrā nauda būtu bezriska, plaši pieejams, viegli lietojams maksāšanas līdzeklis, kura pamatfunkcijas būtu izmantojamas bez maksas.
Turklāt digitālais euro stiprinātu eurozonas stratēģisko autonomiju un monetāro suverenitāti, uzlabojot visas Eiropas maksājumu ekosistēmas efektivitāti, veicinot inovācijas un palielinot tās noturību pret iespējamiem kiberuzbrukumiem vai tehniskiem traucējumiem, piemēram, elektroapgādes pārtraukumiem.
Sīkāka informācija par to, kāpēc nepieciešams digitālais euro.
2. Kā digitālais euro varētu veicināt Eiropas stratēģisko autonomiju?
Digitālais euro nodrošinātu Eiropas mēroga maksājumu risinājumu, kas būtu pieejams visā eurozonā un būtu Eiropas pārvaldībā. Tādējādi digitālais euro varētu palīdzēt mazināt Eiropas atkarību no ārpus Eiropas reģistrētiem privātiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, darbojoties kā pretsvars to dominējošajam stāvoklim tirgū. Savukārt Eiropas maksājumu vidi digitālais euro padarītu konkurētspējīgāku un inovatīvāku, nodrošinot platformu, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ļautu vieglāk piedāvāt savus Eiropas mēroga risinājumus.
Veiksmīgi ieviešot digitālo euro, Eiropa kopumā varētu kļūt par globālu līderi digitālo finanšu un centrālo banku digitālo valūtu jomā.
3. Vai digitālais euro aizstātu skaidro naudu?
Nē. Digitālais euro skaidro naudu papildinātu, nevis to aizstātu. Digitālais euro pastāvētu līdztekus skaidrajai naudai, apmierinot klientu augošo pieprasījumu pēc ātriem un drošiem digitālajiem maksājumiem. Skaidrā nauda, kā arī pārējie pašlaik izmantotie privātie elektroniskie maksāšanas līdzekļi arī turpmāk būtu pieejami eurozonā.
4. Vai digitālais euro būtu alternatīva valūta Eurosistēmā?
Nē. Digitālais euro būtu vēl viens veids, kā Eiropā varētu veikt maksājumus, izmantojot mūsu vienoto valūtu – euro. To varētu apmainīt pret banknotēm pēc kursa 1:1. Digitālais euro būtu risinājums apstākļos, kad iedzīvotāji un uzņēmumi arvien vairāk dod priekšroku digitālajiem maksājumiem.
5. Kādā posmā pašlaik atrodas digitālā euro projekta īstenošana?
Pēc divu gadu izpētes posma ECB Padome nolēma 2023. gada 1. novembrī sākt sagatavošanās posmu.
Sagatavošanās posma mērķis ir turpināt izstrādāt un testēt digitālo euro saskaņā ar izpētes posmā noteiktajiem izstrādes elementiem un tehniskajām prasībām.
Šajā kontekstā Eurosistēma veic plašu analīzi, testēšanu, eksperimentus un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, nodrošinot, ka digitālais euro atbilst visaugstākajiem kvalitātes, drošības un lietojamības standartiem.
Pašreizējais posms ilgs divus gadus un noslēgsies 2025. gada beigās, kad Padome lems par to, vai pāriet uz nākamo sagatavošanās darbu posmu. Ja šāds lēmums tiks pieņemts, tā noteiks šā posma tvērumu un ilgumu.
Lēmumu par digitālā euro emisiju ECB Padome izskatīs tikai pēc tam, kad būs pieņemts attiecīgs tiesiskais regulējums.
6. Kā šajā procesā iesaistīti Eiropas likumdevēji?
Eiropas Komisija 2023. gada 28. jūnijā sagatavoja iespējamo digitālo euro regulējošo tiesību aktu projekta priekšlikumu. Tiesību aktu mērķis ir nodrošināt, lai digitālais euro, kas varētu tikt ieviests nākotnē, sniegtu iedzīvotājiem un uzņēmumiem papildu izvēles iespēju jebkurā eurozonas vietā veikt maksājumus digitāli, izmantojot plaši pieņemtu, lētu, drošu un noturīgu valsts izlaistas naudas veidu.
Abi šie procesi – likumdošanas un digitālā euro izstrādes process – attīstīsies paralēli, lai Eurosistēma būtu gatava nekavējoties izlaist digitālo euro, ja pēc digitālā euro tiesiskā regulējuma izstrādes būtu pamats šāda lēmuma pieņemšanai.
Eurosistēma veiks jebkāda veida nepieciešamos digitālā euro izstrādes pielāgojumus, ko varētu noteikt ar likumdošanu saistītie apsvērumi. ECB arī ir gatava pēc vajadzības sniegt atbalstu un tehnisko ieguldījumu likumdošanas procesā.
ECB Padome pieņems lēmumu, vai digitālais euro tiks ieviests, tikai tad, kad būs apstiprināts attiecīgais tiesību akts.
7. Kas piedalās digitālā euro projektā?
Eurosistēmai – ECB kopā ar eurozonas nacionālajām centrālajām bankām – jānodrošina, lai digitālais euro atbilstu lietotāju vajadzībām. Šā iemesla dēļ Eurosistēma cieši sadarbojas un uztur regulāru dialogu ar politikas veidotājiem, likumdevējiem, tirgus dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Nenovērtējamu ieguldījumu sniedz arī fokusa grupas – forumi, kuros tiešā veidā tiek uzklausīti cilvēku viedokļi un vēlmes.
Šī sadarbība tiek īstenota dažādos kontekstos, piemēram, Euro neliela apjoma maksājumu padomē, kas ir ECB vadīts forums, kurš ietver visas maksājumu tirgus ieinteresētās personas, vai Tirgus konsultatīvajā grupā, kuras sastāvā esošie eksperti izpētes posmā sniedza ieguldījumu saistībā ar digitālā euro produktu izstrādi un izplatīšanu.
Turklāt ECB regulāri piedalās Eurogrupas sanāksmēs, kur tiekas ar eurozonas valstu finanšu ministriem, un regulāri uzstājas Eiropas Parlamentā, lai iepazīstinātu Eiropas politikas veidotājus ar jaunākajām projekta norisēm. Tā arī organizē seminārus kopā ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai uzklausītu to viedokļus.
8. Kas varētu izmantot digitālo euro?
Kā norādīts Eiropas Komisijas iesniegtajā tiesību aktu priekšlikumā, digitālais euro būtu pieejams cilvēkiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību kādā eurozonas dalībvalstī.
Piekļuve digitālajam euro varētu būt arī cilvēkiem, kuri ceļo uz eurozonu personiskos vai profesionālos nolūkos vai kuri agrāk dzīvojuši vai veikuši uzņēmējdarbību kādā eurozonas valstī.
Turklāt cilvēki, kas dzīvo, un uzņēmumi un valsts iestādes, kas atrodas vai veic uzņēmējdarbību ārpus eurozonas, varētu piekļūt digitālajam euro, atverot digitālā euro kontus pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai darbojas valstī, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai trešā valsts, saskaņā ar iepriekšēju vienošanos starp ES un trešajām valstīm un/vai vienošanos, kas noslēgta starp Eiropas Centrālo banku un nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kas atrodas ārpus eurozonas, un trešajās valstīs.
9. Kāpēc iedzīvotāji vēlētos izmantot digitālo euro?
Digitālais euro būtu ikvienai situācijai paredzēts maksājumu risinājums, ko varētu izmantot jebkurā laikā un jebkur eurozonā. Tas būtu digitāls maksāšanas līdzeklis, kas tiktu visur pieņemts un ko patērētāji bez maksas varētu izmantot, veicot maksājumus veikalos, internetā vai starp personām. Tas dotu cilvēkiem iespēju maksāt digitāli, vienlaikus izmantojot valsts izlaistu maksāšanas līdzekli. Un tas būtu pieejams gan tiešsaistē, gan bezsaistē.
Digitālais euro tiktu veidots tā, lai tas privātuma ziņā būtu pārāks par līmeni, ko parasti nodrošina citas digitālo maksājumu metodes. Eurosistēma neidentificētu personas uz veikto maksājumu pamata Turklāt, veicot maksājumus ar digitālo euro bezsaistē, personīgie darījuma dati būtu zināmi tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam.
Digitālais euro būtu drošs un ērti lietojams, kā arī veicinātu lielāku finansiālo iekļautību digitālajā jomā, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Digitālais euro apmierinātu arī tādu cilvēku vajadzības, kā personas ar invaliditāti un personas, kam nav piekļuves bankas kontam vai trūkst digitālās vai finanšu prasmes.
Lai nodrošinātu digitālā euro izmantojamību un pieejamību visā eurozonā, Eiropas Komisijas sagatavotais tiesību aktu projekta priekšlikums nosaka, ka tirdzniecības uzņēmumiem tas obligāti jāpieņem un uzraudzītajiem starpniekiem tas obligāti jāizplata klientiem.
10. Kādu labumu digitālais euro sniegtu tirdzniecības uzņēmumiem?
Digitālais euro būtu patiešām visas Eiropas mēroga risinājums, kas tiktu pieņemts visā eurozonā. Tas varētu nodrošināt vieglāku un lētāku alternatīvu pašlaik sadrumstalotajai maksājumu videi, kurā darbojas tirdzniecības uzņēmumi. Digitālais euro radītu tirdzniecības uzņēmumiem lielākas iespējas vienoties par nosacījumiem ar maksājumu risinājumu sniedzējiem un tādējādi samazināt savas izmaksas.
Vēl viens labums, ko tirdzniecības uzņēmumi gūtu no digitālā euro, būtu lielāks pabeigto darījumu īpatsvars. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz iepirkšanos internetā, jo samazinātos iespēja, ka klienti varētu atteikties no pirkuma, izmantojot labi pazīstamu maksāšanas līdzekli. Turklāt digitālais euro arī ļautu tirdzniecības uzņēmumiem nekavējoties saņemt maksājumus bez jebkādām papildu izmaksām.
11. Kādu labumu digitālais euro sniegtu starpniekiem?
Uzraudzītajiem starpniekiem, piemēram, bankām, būtu svarīga loma digitālā euro izplatīšanā. Tās darbotos kā privātpersonu, tirgotāju un uzņēmumu galvenais kontaktpunkts visos ar digitālo euro saistītajos jautājumos un sniegtu visus galalietotāju pakalpojumus.
Atšķirībā no lielākās daļas privāto inovāciju, kas parasti koncentrējas uz konkrētiem iekšzemes tirgiem, digitālais euro ļautu starpniekiem tūlīt aptvert visu eurozonu. Tādējādi digitālais euro varētu kalpot kā platforma starpniekiem, lai veicinātu turpmākas inovācijas un konkurenci augošajos e-komercijas un digitālo maksājumu tirgos visā eurozonā.
Digitālais euro arī varētu sniegt starpniekiem papildu uzņēmējdarbības iespējas. Piemēram, Eurosistēmas priekšlikumā norādīts, ka, ja tirdzniecības uzņēmumi ārpus eurozonas vēlētos izmantot digitālo euro, tiem būtu nepieciešams konts pie eurozonas maksājumu pakalpojumu sniedzēja.
Turklāt digitālā euro kompensācijas modelis, kā pašlaik paredzēts Eiropas Komisijas tiesību aktu projekta priekšlikumā, nodrošina starpniekiem līdzīgus ekonomiskos stimulus kā citi digitālie maksāšanas līdzekļi. Šajā sakarā digitālais euro arī paver iespējas starpniekiem investēt papildu pievienotās vērtības pakalpojumos saviem klientiem.
12. Vai par digitālā euro izmantošanu cilvēkiem būtu jāmaksā?
Digitālais euro būtu sabiedriskais labums. Tāpēc cilvēki tā pamatfunkcijas varētu izmantot bez maksas.
Bankas vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji klientiem varētu piedāvāt papildu digitālā euro pakalpojumus par maksu. Šie papildu pakalpojumi padarītu digitālo euro vēl pievilcīgāku lietotājiem, piedāvājot tādas priekšrocības kā spēju sadalīt rēķinus starp draugiem vai veikt regulārus maksājumus.
13. Kā darbotos digitālais euro?
Digitālais euro ļautu iedzīvotājiem veikt drošus ātros maksājumus klātienes un interneta veikalos, kā arī starp personām, neatkarīgi no tā, kurā eurozonas valstī atrastos šīs personas vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs. ECB pašlaik pēta, kā tas varētu darboties praksē.
Pirmais solis būtu savā bankā vai pasta nodaļā izveidot digitālo euro maku.
Kad digitālais euro maks būtu izveidots, jūs varētu tajā ieskaitīt naudu, izmantojot piesaistītu bankas kontu vai veicot skaidrās naudas iemaksu. No šā brīža jums būtu iespēja sākt maksāt, izmantojot digitālo euro, kas atrodas jūsu makā.
Saņemot naudu digitālajā euro, jūs to glabātu savā digitālā euro makā līdz noteiktam limitam vai noguldītu to savā bankas kontā. To būtu iespējams izdarīt manuāli vai iestatīt, lai tas notiktu automātiski.
Digitālā euro maksājumi vienmēr būtu droši un ātri – vienalga vai tie tiktu veikti klātienē veikalā, internetā vai starp personām.
Digitālais euro piedāvātu gan tiešsaistes, gan bezsaistes funkcionalitāti, proti, to varētu izmantot pat vāja interneta savienojuma vai bezsaistes apstākļos. Turklāt, veicot digitālā euro maksājumus bezsaistē, personīgie darījuma dati būtu zināmi tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam, nodrošinot skaidrajai naudai atbilstošu privātuma līmeni.
Sīkāka informācija par to, kā darbotos digitālais euro.
14. Cik privāts būtu digitālais euro?
Privātums ir viens no svarīgākajiem digitālā euro izstrādes elementiem.
Digitālā euro dizains ietver bezsaistes funkcionalitāti, nodrošinot lietotājiem skaidrajai naudai atbilstošu privātuma līmeni gan personu savstarpējiem maksājumiem, gan maksājumiem klātienē veikalos. Izmantojot digitālo euro bezsaistes maksājumiem, personīgie darījuma dati netiktu nodoti maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), Eurosistēmai vai jebkuriem potenciāliem atbalsta pakalpojumu sniedzējiem.
Tiešsaistes digitālā euro maksājumiem tiktu nodrošināts privātums, lai pati Eurosistēma – emitents un maksājumu infrastruktūras nodrošinātājs – nevarētu uz darījumu pamata tieši identificēt konkrētas personas.
Uzziniet vairāk par digitālo euro un privātumu.
15. Kā ECB nodrošinātu, lai digitālais euro būtu iekļaujošs?
Digitālais euro būtu sabiedriskais labums, tāpat kā pašlaik banknotes un monētas, taču digitālā formā.
Iedzīvotāji, kas to vēlētos, varētu bez maksas izmantot digitālā euro pamatfunkcijas ar mobilās lietotnes vai fiziskas kartes palīdzību. Digitālais euro ietvertu arī bezsaistes funkcionalitāti, paredzot ierobežotas savienojamības situācijas.
Eiropas Komisijas sagatavotais tiesību aktu projekts nosaka, ka kredītiestādēm, kas izplata digitālo euro, pēc klientu pieprasījuma būtu bez maksas jānodrošina digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi.
Turklāt, lai nodrošinātu, ka ikviens, t. sk. cilvēki ar invaliditāti, ar funkcionāliem ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm un veci cilvēki, varētu veikt maksājumus ar digitālo euro, katrā eurozonas valstī tiktu identificētas publiskās iestādes, piemēram, pasta nodaļas. Šīs iestādes nodrošinātu cilvēkiem, kas ir neaizsargāti pret digitālo finanšu atstumtību, bezmaksas atbalstu un piekļuvi digitālā euro pakalpojumiem, piemēram, klātienes atbalstu un īpašu palīdzību, atverot digitālā euro kontu un izmantojot visus digitālā euro pamatpakalpojumus. Brīva piekļuve digitālā euro pamatpakalpojumiem tiktu piedāvāta arī iedzīvotājiem, kam nav bankas konta.
Turklāt īpaša uzmanība tiktu pievērsta neaizsargāto grupu, piemēram, personu, kurām nav noteiktas adreses, patvēruma meklētāju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju, iekļaušanai.
Digitālais euro tiktu veidots tā, lai tas atbilstu ikviena vajadzībām, neatstājot nevienu novārtā.
16. Vai digitālais euro būtu programmējama nauda?
Digitālais euro nekad nebūtu programmējama nauda.
Par programmējamu naudu dēvē tāda veida digitālo naudu, ko izmanto iepriekš noteiktam mērķim, piemēram, vaučeru, kam noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kur, kad vai ar kādu maksājuma saņēmēju to var izmantot.
Kā paredzēts arī Eiropas Komisijas sagatavotajā digitālā euro tiesību aktu priekšlikumā, digitālais euro nebūtu programmējama nauda, bet varētu veicināt automatizētus maksājumus, ja lietotāji vēlētos izmantot šo funkciju. Piemēram, lietotājs varētu nolemt izveidot automātisku ikmēneša maksājumu, lai veiktu tūlītēju digitālā euro pārvedumu ģimenes locekļiem vai draugiem.
17. Vai starpnieki saņemtu kompensāciju par digitālā euro izplatīšanu?
Kamēr tiek izstrādāta tiesību aktu galīgā redakcija, Eurosistēma ierosina kompensācijas modeli, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, bankām, radītu taisnīgus ekonomiskos stimulus uzņemties digitālā euro izplatīšanas radītās darbības izmaksas.
Tāpat kā pašlaik citu maksājumu sistēmu gadījumā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izplata digitālo euro, par šiem pakalpojumiem varētu iekasēt maksu no tirdzniecības uzņēmumiem. Cenai, ko tirdzniecības uzņēmumi un maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu noteikt, tiktu piemērota maksimālā robeža, kā digitālā euro tiesību aktu priekšlikumā ierosinājusi Eiropas Komisija.
Tāpat, kā tas ir ar banknošu ražošanu un laišanu apgrozībā, Eurosistēma uzņemtos ar digitālā euro shēmas un infrastruktūras izveidi saistītās izmaksas. Turklāt Eurosistēma censtos starpniekiem līdz minimumam samazināt papildu ieguldījumu izmaksas, pēc iespējas izmantojot jau esošās infrastruktūras.
18. Vai digitālais euro varētu apdraudēt finanšu stabilitāti, veicinot atsacīšanos no banku starpniecības?
Mūsu finanšu sistēma, kuras centrā ir banku sistēma, darbojas labi, un Eurosistēma vēlas saglabāt banku galveno lomu reālās tautsaimniecības efektīvas kreditēšanas nodrošināšanā.
ECB, izstrādājot digitālo euro, izvēlējusies noteiktus risinājumus, lai līdz minimumam samazinātu jebkādus iespējamus draudus, ko tas varētu radīt finanšu sistēmai.
- Lietotāji savos kontos varētu turēt tikai ierobežotu digitālā euro apjomu. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka digitālais euro būtu drošs vērtību uzkrāšanas līdzeklis līdzīgi kā skaidrā nauda, saglabājot mūsu finanšu sistēmas stabilitāti un novēršot banku noguldījumu aizplūdi pat krīzes laikā.
- Sasaistot savu digitālo euro maku ar bankas kontu, lietotāji varētu veikt maksājumus, kas pārsniedz noteikto turējuma apjomu un nekavējoties segt jebkādu iztrūkumu, bez nepieciešamības iepriekš ieskaitīt līdzekļus savā digitālā euro makā (ar nosacījumu, ka saistītajā kontā pieejams pietiekams līdzekļu apjoms).
Līdzīgi kā par skaidrās naudas turējumiem arī par digitālā euro turējumiem netiktu maksāti procenti.
19. Kā ECB nodrošinātu, ka digitālā euro maksājumi visā eurozonā darbotos vienādi?
Par digitālā euro izplatīšanu eurozonā būtu atbildīgi uzraudzītie starpnieki (piemēram, eurozonas bankas). Lai nodrošinātu digitālā euro shēmas saskaņotu īstenošanu visā eurozonā, Eurosistēma izstrādā digitālā euro rokasgrāmatu, kas ietver vienotu noteikumu, standartu un procedūru kopumu, ļaujot standartizēt digitālā euro maksājumus un nodrošinot sasniedzamību visā Eiropā.
20. Kā tiek izstrādāta digitālā euro rokasgrāmata?
Eurosistēma izveidojusi rokasgrāmatas izstrādes grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt digitālā euro rokasgrāmatu, piedaloties dažādām ieinteresētajām personām.
Grupa, kuras sastāvā ir Eurosistēmas centrālo banku un Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgus pārstāvji, t. sk. patērētāji, mazumtirgotāji un starpniecības asociācijas, strādā, pamatojoties uz ECB Padomes jau apstiprinātajiem digitālā euro izstrādes elementiem.
Rokasgrāmatas izstrādes grupā izveidotas īpašas darba plūsmas darbam pie atsevišķām sadaļām, kurās nepieciešamas konkrētas speciālās zināšanas.
Sīkāka informācija par digitālā euro rokasgrāmatu.
21. Kāda būtu saikne starp zibmaksājumiem un digitālo euro?
Pašlaik patērētājiem, veicot maksājumus veikalos, reti dota iespēja izmantot zibmaksājumus, un tas nozīmē arī to, ka tirgotāji nesaņem savu naudu uzreiz. Digitālais euro mainītu šo situāciju – visi digitālā euro maksājumi būtu zibmaksājumi.
Ja tiktu apstiprināts un ieviests izstrādātais digitālā euro vienotais noteikumu, standartu un procedūru kopums, tas dotu iespēju turpmāk izstrādāt zibmaksājumu risinājumus, nodrošinot, ka tie sasniedz visas eurozonas valstis. Tas mazinātu atkarību no privātiem ārpus Eiropas valstu uzņēmumiem, kas pašlaik dominē maksājumu nozarē.
22. Vai digitālā euro pamatā tiktu izmantota sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, piemēram, blokķēde?
Eurosistēma digitālā euro izstrādē izmēģina dažādas centralizētas un decentralizētas tehnoloģijas, t. sk. sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas. Tomēr galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
23. Vai digitālā euro ieviešanas rezultātā maksājumi Eiropā kļūtu jutīgāki pret kiberuzbrukumiem?
Digitālais euro – tāpat kā citas digitālās infrastruktūras – varētu kļūt par kiberuzbrukumu mērķi. Lai mazinātu šo risku, digitālā euro izstrāde balstītos uz modernām tehnoloģijām, kas radītu kibernoturīgu un nākotnes prasībām atbilstošu vidi.
24. Kā digitālais euro atšķirtos no stabilajām kriptomonētām un kriptoaktīviem?
Digitālais euro būtu centrālās bankas nauda. Tas nozīmē, ka to nodrošinātu centrālā banka un tas tiktu izstrādāts atbilstoši lietotāju vajadzībām – tādējādi tas neietvertu riskus. Turklāt tas nodrošinātu privātumu un datu aizsardzību. Centrālo banku uzdevums ir saglabāt naudas vērtību, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai digitāla nauda.
Stabilo kriptomonētu stabilitāte un drošība galu galā ir atkarīga no iestādes, kas tās emitējusi, un no tā, cik uzticams un realizējams ir tās solījums laika gaitā saglabāt naudas vērtību. Privātie emitenti reizēm izmanto personas datus komerciālos nolūkos.
Nepastāv reāla identificējama iestāde, kas atbild par kriptoaktīviem, un tādējādi šo solījumu izpildi nav iespējams nodrošināt.