Kas ir inflācija?

Vispārējs cenu kāpums

Tirgus ekonomikā preču un pakalpojumu cenas nepārtraukti var mainīties. Dažas cenas pieaug, citas – samazinās. Par inflāciju runā tad, ja pieaug ne tikai atsevišķas cenas, bet vērojams vispārējs preču un pakalpojumu cenu kāpums. Attiecīgi par vienu euro var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu. Citiem vārdiem sakot, euro kļūst mazvērtīgāks nekā agrāk.

Euro zonas inflācijas mošķis

Vai pazīsti inflācijas mošķi?

Noskaties animācijas filmu par
cenu stabilitāti!

Ir svarīgākas un mazāk svarīgas cenu pārmaiņas

Aprēķinot vidējo cenu kāpumu, lielāks svars tiek piešķirts produktiem, par kuriem tērējam vairāk naudas, piemēram, elektrībai, nekā tādiem produktiem kā cukuram vai pastmarkām, par kuriem tērējam mazāk naudas.

Cilvēki iegādājas atšķirīgas lietas

Katrai mājsaimniecībai ir savi naudas tērēšanas paradumi. Vienai ģimenei ir automašīna, cita izmanto tikai sabiedrisko transportu, viena lieto daudz gaļas, cita ir veģetārieši. Visu mājsaimniecību kopējie vidējie izdevumi nosaka, cik liels ir katra produkta un pakalpojuma svars inflācijas aprēķinā.

Aprēķinot inflāciju, tiek ņemtas vērā visas preces un pakalpojumi, ko patērē mājsaimniecības, t.sk.:

  • ikdienas patēriņa preces (piemēram, maize, augļi, degviela);
  • ilglietojamās preces (piemēram, apģērbs, datori, veļas mašīnas);
  • pakalpojumi (piemēram, frizieris, apdrošināšana, mājokļa īre).

Katru gadu tiek salīdzināta "patēriņa groza" cena

Visas preces un pakalpojumi, ko mājsaimniecības patērē gada laikā, veido "patēriņa grozu". Katram produktam šajā grozā ir konkrēta cena, kas laika gaitā var mainīties. Gada inflācija ir visa groza cena konkrētā mēnesī salīdzinājumā ar tā cenu tajā pašā mēnesī pirms gada.

Inflācijas aprēķināšanas piemēri*
Bāzes gadā iegādāto preču daudzums Cena
(bāzes gadā)
Cena
(pēc 1 gada)
Cena
(pēc 2 gadiem)
par vienību kopā par vienību kopā par vienību kopā
150 maizes kukuļu 1.50 euro 225 euro 1.30 euro 195 euro 1.60 euro 240 euro
100 tasīšu kafijas 2.40 euro 240 euro 2.40 euro 240 euro 2.15 euro 215 euro
12 friziera apmeklējumi 20.00 euro 240 euro 22.00 euro 264 euro 23.00 euro 276 euro
1 ziemas jaka 145.00 euro 145 euro 176.00 euro 176 euro 160.00 euro 160 euro
Patēriņa groza kopējā cena 850 euro 875 euro 891 euro
Cenu indekss 100.0 102.9 104.8
Inflācija 2.9% 1.8%

* Patēriņa cenu inflāciju euro zonā katru mēnesi aprēķina Eurostat. Saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (SPCI) caurmērā ietverts aptuveni 700 preču un pakalpojumu. Tas atspoguļo mājsaimniecību vidējos izdevumus euro zonā par produktu grozu viena mēneša laikā. Visi SPCI iekļautie produkti un pašreizējie inflācijas rādītāji

  1. Norādām visus patēriņa grozā ietvertos produktus un attiecīgā gada (to dēvēsim par bāzes gadu) laikā patērēto daudzumu.Šajā piemērā izmantojam tikai maizi, kafiju, friziera apmeklējumus un ziemas jaku.
  2. Aprēķinām kopējos izdevumus par katru produktu, reizinot iegādāto daudzumu ar produkta cenu:150 maizes kukuļu x 1.50 euro = 225 euro 100 kafijas tasīšu x 2.40 euro = 240 euro utt.
  3. Saskaitām visu produktu kopējo summu, iegūstot kopējās patēriņa izmaksas. Bāzes gadā tās ir 850 euro.4. Atkārtojam 2. un 3. soli katram nākamajam gadam.
  4. Atkārtojam 2. un 3. soli katram nākamajam gadam.Piemērā redzams, ka pēc gada dažas cenas ir mainījušās. Kopējās patēriņa izmaksas paaugstinājušās līdz 875 euro. Pēc 2 gadiem tās ir 891 euro.
  5. Dalām katra nākamā gada patēriņa groza kopējās izmaksas ar bāzes gada izmaksām. Tad reizinām rezultātu ar 100.Pēc 1 gada: 875 euro ÷ 850 euro x 100 = 102.9.
  6. Gada inflācija ir cenu pārmaiņas (procentos) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.Šajā piemērā pēc gada inflācija ir 2.9%. To aprēķina, no attiecīgā gada cenu indeksa atņemot iepriekšējā gada cenu indeksu (102.9 – 100), dalot ar iepriekšējā gada cenu indeksu (100), kas reizināts ar 100. Nākamajā gadā aprēķins ir šāds: (104.8 – 102.9) ÷ 102.9 x 100 = 1.8%.

Inflācija euro zonā

Saskaņotais indekss

Euro zonā patēriņa cenu inflāciju mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI). To dēvē par saskaņoto tāpēc, ka visas Eiropas Savienības valstis izmanto vienu un to pašu metodoloģiju. Tādējādi tiek nodrošināts, ka vienas valsts datus var salīdzināt ar citas valsts datiem.

    Inflācija, cenu stabilitāte un ECB

    ECB galvenais uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti. Saskaņā ar ECB definīciju cenu stabilitāte ir tāds SPCI gada inflācijas līmenis vidējā termiņā, kas zemāks par 2%, bet tuvu šai robežai. Kāpēc tik svarīgi saglabāt cenu stabilitāti?

    Valstu datu salīdzināmība

    Pirms euro ieviešanas katra valsts mērīja inflāciju, izmantojot savu nacionālo metodoloģiju un procedūras. Euro ieviešana radīja nepieciešamību mērīt inflāciju visā euro zonā, nepieļaujot nepilnības un dublēšanos un nodrošinot valstu datu salīdzināmību. Šim mērķim ieviests SPCI un juridiski saistošu standartu kopums.

      Dažādu produktu svars SPCI

      Atsevišķu cenu pārmaiņu ietekme uz SPCI atkarīga no tā, cik mājsaimniecības vidēji tērē šā produkta iegādei.
      Piemērs: kafija. Kafijas (kopā ar tēju un kakao) svars ir 0.4%. Tātad kafijas cenu pārmaiņām nebūs spēcīga ietekme uz kopējo SPCI.
      Piemērs: degviela. Benzīna (t.sk. citu automašīnu degvielu un smērvielu) svars ir 4.6%. Tātad, tā cenām mainoties tikpat lielā mērā kā kafijas cenām, ietekme uz SPCI būs aptuveni 10 reižu lielāka.

      Galveno SPCI ietverto produktu grupu svars

      Kā aprēķina SPCI

      1. Cenu apkopošana. Katru mēnesi cenu novērotāji vairāk kā 200 000 tirdzniecības vietās reģistrē aptuveni 1.8 milj. cenu. Tas tiek veikts gandrīz 1 600 dažādās euro zonas pilsētās. Katrā valstī caurmērā apkopo aptuveni 700 raksturīgu preču un pakalpojumu cenu. Precīzais SPCI izmantoto produktu skaits katrā valstī ir atšķirīgs. Katram produktam tiek vāktas vairākas cenas dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās dažādos reģionos. Piemērs. Apkopojot grāmatu cenas, tiek ņemti vērā dažādie grāmatu veidi (daiļliteratūra, dokumentālā un zinātniskā literatūra, uzziņu literatūra utt.), kādi pieejami grāmatnīcās, lielveikalos un no interneta piegādātājiem. vairāk
      2. Produktu grupu svari. Produktu grupas svaru nosaka pēc tā, cik tā būtiska mājsaimniecības budžetā. Lai nodrošinātu indeksa atbilstību mainīgajiem iepirkšanās ieradumiem, svarus regulāri aktualizē. Svarus aprēķina, balstoties uz apsekojumu rezultātiem, kuros mājsaimniecībām lūdz norādīt, kam tās tērē naudu. Svari ir valsts vidējie rādītāji, kas atspoguļo visu veidu patērētāju (bagātu, trūcīgu, jaunu, vecu utt.) izdevumus. vairāk
      3. Valstu svari. Valstu svarus nosaka atbilstoši to īpatsvaram euro zonas kopējos patēriņa izdevumos. vairāk

      Kas aprēķina SPCI?

      Atsevišķu valstu SPCI. Katrā valstī ir nacionālā statistikas iestāde. Šī iestāde aprēķina valsts SPCI.

      Visas euro zonas SPCI. Nacionālās statistikas iestādes nosūta savas valsts datus Eurostat – Eiropas Kopienu statistikas birojam. Tad Eurostat aprēķina SPCI euro zonai kopumā. Eurostat arī nodrošina valstu datu kvalitāti, uzraugot atbilstību juridiski saistošajiem standartiem. Sīkāku informāciju sk. statistikas biroja Eurostat SPCI interneta lapā.

      Izpēti datus

      Patēriņa cenu inflācija euro zonā kopš 1961. gada

      20. gs. 70. un 80. gados inflācija daudzās Eiropas valstīs bija augsta. Taču kopš 20. gs. 90. gadu vidus inflācija bijusi ievērojami zemāka sakarā ar valstu gatavošanos euro ieviešanai un sakarā ar ECB monetāro politiku.

      Attēls. Patēriņa cenu inflācija kopš 1961. gada.

      Kas pēdējā laikā nosaka inflāciju?

      Ne vienmēr produktam, kura cena visvairāk mainījusies, ir vislielākā ietekme uz cenu indeksu. Inflācija atkarīga arī no katra produkta īpatsvara mājsaimniecību vidējos patēriņa izdevumos, t.i. šā produkta svara.

      Attēls. Atsevišķu SPCI iekļauto produktu grupu cenu pārmaiņas un svari.

      Izpēti jaunākos datus ar šīs interaktīvās vadības pults palīdzību

      Pārbaudi jaunākos datus un vēsturiskos datus no 1996. gada. Šeit iespējams aplūkot atsevišķu valstu datus un atsevišķās produktu grupas. Izvēloties laika posmu, animācijas veidā būs redzama inflācijas attīstība laika gaitā mēnesi pēc mēneša.

      Flash animācijas sīktēls.

      Tabulas ar datiem valstu un produktu grupu dalījumā

      HTML tabulu sīktēls.

      Domātā inflācija

      Patērētāju apsekojumi bieži parāda, ka cilvēkiem inflācija šķiet augstāka, nekā liecina faktiskie cenu indeksi. Kas nosaka cilvēku domas par inflāciju? Lūk, kas atklājies vairākos akadēmiskos pētījumos.

      Maizes kukulīšu attēls.

      • Vairāk uzmanības tiek pievērsts cenu kāpumam nekā stabilām cenām vai cenu kritumam. Turklāt cenu pieaugums ilgāk paliek atmiņā. Stabilas cenas vai cenu samazināšanos mēs retāk pamanām, lai gan arī to ņem vērā vidējās inflācijas aprēķinos.
      • Vairāk ievērojam bieži veiktus pirkumus, par kuriem maksājam skaidrā naudā. Pēdējo gadu laikā dažu bieži pirkto produktu cenu kāpums pārsniedzis vidējo rādītāju. Kā piemēru var minēt degvielu, maizi un autobusa biļetes. Domājot par inflāciju, mēs bieži pievēršam pārāk daudz uzmanības tieši šo preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām. Tāpēc reizēm uzskatām, ka inflācija ir augstāka, nekā tā ir patiesībā.
      • Mazāk ievērojam reti veiktus pirkumus un tiešā debeta maksājumus. Liela daļa mājsaimniecību budžeta tiek izlietota retāk pirktu produktu un pakalpojumu iegādei. Kā piemēru var minēt automašīnas un ceļojumus. Ir arī lietas, par kurām bieži maksājam automātisku bankas pārskaitījumu veidā (regulārie un tiešā debeta maksājumi), piemēram, par īri un telefonu. Domājot par inflāciju, mēs parasti mazāk pievēršam uzmanību šiem maksājumiem un šīm cenu pārmaiņām.

        Inflācija ir ļoti dažādu cenu pārmaiņu vidējais rādītājs

        Attēls. Atsevišķu SPCI iekļauto produktu grupu cenu pārmaiņas un svari.

        • Personiskā inflācija. Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) balstās uz vidusmēra preču un pakalpojumu grozu. Vidusmēra patēriņa grozs raksturo visas mājsaimniecības. Taču, ja mājsaimniecību skar inflācija, kas ir augstāka par vidējo, šī mājsaimniecība to izjūt un apzinās daudz asāk, nekā mājsaimniecība, kuru skar inflācija, kas zemāka par vidējo.

          Piemērs. Spēcīgi pieaugot degvielas cenām, cilvēki, kas bieži izmanto automašīnu, cieš no inflācijas, kas ir augstāka par SPCI, jo viņu personiskie izdevumi par degvielu pārsniedz vidējos. Turpretī cilvēkus, kam nav automašīnas vai kas to izmanto reti, skar mazāka personiskā inflācija.

        • Inflācija ir gada rādītājs, bet mūsu atmiņa sniedzas tālākā pagātnē. SPCI parasti norāda kā gada pieaugumu. Tas nozīmē, ka tiek salīdzināts vispārējais cenu līmenis konkrētā periodā, piemēram, 2009. gada janvārī, ar to pašu periodu pirms gada, t.i., 2008. gada janvāri. Veidojot priekšstatus par inflāciju, cilvēki bieži atceras cenas pirms vairākiem gadiem. Ja aplūkojam ilgāku laika posmu, cenu pieaugums parasti ir būtisks, pat ja gada inflācija ir zema. Piemēram, ja SPCI gada pārmaiņas ir 2%, pēc 10 gadiem vispārējais cenu līmenis būs pieaudzis par vairāk nekā 20%.

          Vecā Fiat 500 attēls. Jaunā Fiat 500 attēls.

          • Cenu pārmaiņas pretstatā kvalitātes pārmaiņām. Mēs bieži vien uztveram jebkuras cenu zīmes pārmaiņas kā inflāciju. Taču reizēm vienlaikus mainījusies arī produkta kvalitāte. SPCI to risina, atskaitot kvalitātes dēļ notikušās pārmaiņas.

            Piemērs. Automašīnu cenas ir augušas, taču jaunajiem modeļiem bieži vien ir tāds standartaprīkojums, ko agrāk tirgoja papildus, piemēram, satelītnavigācijas sistēma, gaisa kondicionētājs vai gaisa spilvens. Tādos gadījumos cenu kāpumu daļēji izraisījusi arī kvalitātes uzlabošanās, ne tikai inflācija. Ja automašīnu cenas palielinājušās, piemēram, vidēji par 5%, bet kvalitāte augusi par 1%, tad SPCI šim produktam uzrāda 4% inflāciju.