Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2017. gada 19. janvāris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Novēlu visiem laimīgu jauno gadu! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī vai būs zemākas. Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka Padome līdz 2017. gada marta beigām turpinās iegādes paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 80 mljrd. euro, un ka, sākot ar 2017. gada aprīli, tā paredz turpināt neto aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 mljrd. euro līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Neto iegādes tiks veiktas, vienlaikus atkārtoti ieguldot AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.

Padome šodien arī pieņēma lēmumu par Eurosistēmas "Valsts sektora vērtspapīru iegādes programmas" ietvaros veikto iegāžu turpmākiem norises aspektiem saistībā ar tādu aktīvu iegādēm, kuru ienesīgums ir zemāks nekā noguldījumu iespējas procentu likme. Šie lēmumi tiks publicēti atsevišķā paziņojumā presei plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika.

2016. gada decembrī pieņemto monetārās politikas lēmumu rezultātā saglabājusies ļoti augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, kas nepieciešama, lai vidējā termiņā nodrošinātu noturīgu inflācijas tuvināšanos līmenim, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Mūsu īstenotie pasākumi joprojām labvēlīgi ietekmē uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus. Kā bija gaidāms, pēdējā laikā pieaugusi kopējā inflācija, ko galvenokārt noteica enerģijas cenu bāzes efekti, bet pamatā esošais inflācijas spiediens joprojām ir ierobežots. Padome arī turpmāk neņems vērā SPCI inflācijas pārmaiņas, ja tiks novērtēts, ka tās ir pārejošas un neietekmē cenu stabilitātes vidēja termiņa perspektīvu.

Nepieciešama ļoti augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, lai euro zonā radītu inflācijas spiedienu un stimulētu kopējo inflāciju vidējā termiņā. Ja tas būs nepieciešams tās mērķa sasniegšanai, Padome rīkosies, liekot lietā visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus. Īpaši ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt aktīvu iegādes programmas apjomu un/vai ilgumu.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. 2016. gada 3. ceturksnī euro zonas reālā IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0.3% (līdzīgi 2. ceturkšņa izaugsmes tempam). Ienākošie dati, īpaši apsekojumu rezultāti, liecina par nedaudz spēcīgāku izaugsmi 2016. gada pēdējā ceturksnī. Runājot par nākotni, gaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās temps turpinās pieaugt. Mūsu īstenotie monetārās politikas pasākumi labvēlīgi ietekmē iekšzemes pieprasījumu un veicina notiekošo aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanas procesu. Ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās turpina stimulēt ieguldījumu atsākšanos. Turklāt pastāvīgais nodarbinātības pieaugums, ko arī sekmē iepriekšējās strukturālās reformas, veicina privātā patēriņa kāpumu, palielinoties mājsaimniecību reāli rīcībā esošajiem ienākumiem. Vienlaikus vērojamas nedaudz spēcīgākas globālās atveseļošanās pazīmes. Taču gaidāms, ka ekonomisko izaugsmi euro zonā kavēs lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps un vēl neīstenotās bilances korekcijas vairākos sektoros. Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti un galvenokārt saistīti ar globālajiem faktoriem.

Saskaņā ar Eurostat euro zonas SPCI gada inflācija 2016. gada decembrī ievērojami pieauga līdz 1.1% (novembrī – 0.6%). Tas galvenokārt atspoguļoja enerģijas cenu gada inflācijas strauju pieaugumu, taču vēl nav pārliecinošu pamatā esošās inflācijas pieauguma pazīmju. Attiecībā uz nākotni, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija tuvākajā laikā turpinās paaugstināties, galvenokārt atspoguļojot enerģijas cenu gada pārmaiņu tempa dinamiku. Tomēr paredzams, ka pamatinflācijas rādītāji vidējā termiņā pieaugs pakāpeniskāk – to veicinās mūsu īstenotie monetārās politikas pasākumi, gaidāmā tautsaimniecības atveseļošanās un ar to saistītā atslābuma mazināšanās.

Runājot par monetāro analīzi, turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums (gada pieauguma temps 2016. gada novembrī bija 4.8%; oktobrī – 4.4%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps novembrī bija 8.7% (oktobrī – 8.0%).

Kreditēšanas dinamika turpinājusi kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskas atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps 2016. gada novembrī bija 2.2% (iepriekšējā mēnesī – 2.1%). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps novembrī bija 1.9% (oktobrī – 1.8%). Neraugoties uz to, ka banku izsniegto kredītu dinamika turpina atspoguļot novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu, kopš 2014. gada veiktie monetārās politikas pasākumi būtiski uzlabo uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, tādējādi veicinot arī kredītu plūsmas euro zonā. 2016. gada 4. ceturkšņa euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecina, ka uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti kopumā stabilizējās, stabilā tempā turpinot augt kredītu pieprasījuma pieaugumam visās aizdevumu kategorijās.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt ļoti augstu monetārās stimulēšanas pakāpi.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība gan valstu, gan Eiropas līmenī. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu ieguldījumus, produktivitātes kāpumu un potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā. Strukturālās reformas nepieciešamas visās euro zonas valstīs. Reformas īpaši nepieciešamas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, t.sk. nodrošinātu atbilstošu valsts infrastruktūru. Turklāt prioritāra ir pašreizējo ieguldījumu iniciatīvu pastiprināšana, kapitāla tirgu savienības izveidē panāktais progress un reformas, kas uzlabos ienākumus nenesošo kredītu noregulējumu. Arī fiskālajai politikai būtu jāveicina ekonomikas atveseļošanās, vienlaikus saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana laika gaitā un dažādās valstīs joprojām ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus ir būtiski, lai visas valstis pastiprinātu centienus panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei