PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu,
Frankfurte pie Mainas, 2017. gada 14. decembris

IEVADRUNA

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eurogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms (Jeroen Dijsselbloem) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka no 2018. gada janvāra mēs turpināsim neto aktīvu iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 30 mljrd. euro līdz 2018. gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt AIP apjomu un/vai ilgumu. Eurosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Mūsu monetārās politikas lēmumi ļauj saglabāt ļoti labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kas joprojām nepieciešami, lai inflācija noturīgi atgrieztos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Saņemtā informācija, t.sk. jaunās speciālistu iespēju aplēses, norāda uz spēcīgu ekonomiskās ekspansijas tempu un būtisku izaugsmes perspektīvas uzlabošanos. Straujais cikliskais temps un ievērojamā tautsaimniecības atslābuma mazināšanās rada pamatu lielākai pārliecībai, ka inflācija tuvināsies mūsu inflācijas mērķim. Vienlaikus iekšzemes cenu spiediens kopumā joprojām ir neliels un pārliecinošas stabila pieauguma tendenču pazīmes vēl nav vērojamas. Tāpēc joprojām nepieciešama augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, lai spiediens uz pamatinflāciju turpinātu nostiprināties un veicinātu kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Šādu turpmāku monetāro atbalstu nodrošina papildu neto aktīvu iegādes, par kurām lēmums tika pieņemts oktobra monetārās politikas sanāksmē, būtiskais iegādāto aktīvu apjoms un paredzamā reinvestēšana, kā arī mūsu procentu likmju perspektīvas norādes.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas tautsaimniecības izaugsme turpinājās 2017. gada 3. ceturksnī, kad reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni paaugstinājās par 0.6% (2. ceturksnī – par 0.7%). Jaunākie dati un apsekojumu rezultāti liecina par stabilu vispārēju pieauguma tempu. Mūsu monetārās politikas pasākumi, kas veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanos, turpina labvēlīgi ietekmēt iekšzemes pieprasījumu. Turpmāks nodarbinātības pieaugums, ko stimulējušas arī agrāk veiktās darba tirgus reformas, kā arī mājsaimniecību labklājības kāpums nostiprina privāto patēriņu. Uzņēmumu ieguldījumi turpina nostiprināties, ņemot vērā ļoti labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanos un pieprasījuma nostiprināšanos. Pēdējos ceturkšņos turpmāk pieauguši arī ieguldījumi mājokļos. Turklāt plašā globālā atveseļošanās veicina euro zonas eksportu.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2017. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2017. gadā būs 2.4%, 2018. gadā – 2.3%, 2019. gadā – 1.9% un 2020. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2017. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva koriģēta un būtiski paaugstināta.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, kopumā joprojām ir līdzsvaroti. No vienas puses, straujais cikliskais temps, ko veicina ilgstoša pozitīva noskaņojuma rādītāju dinamika, īstermiņā varētu būt par pamatu jauniem pozitīviem pārsteigumiem attiecībā uz izaugsmi. No otras puses lejupvērsti riski joprojām galvenokārt saistīti ar globāliem faktoriem un norisēm ārvalstu valūtas tirgos.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija novembrī bija 1.5% (oktobrī – 1.4%). Vienlaikus pēdējā laikā nedaudz samazinājušies pamatinflācijas rādītāji, ko daļēji noteica īpaši faktori. Nākotnē gaidāms, ka, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gada kopējā inflācija, visticamāk, nākamajos mēnešos samazināsies, galvenokārt atspoguļojot enerģijas cenu bāzes efektus, bet pēc tam atkal paaugstināsies. Gaidāms, ka vidējā termiņā pamatinflācija pakāpeniski pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka tautsaimniecības izaugsme un ar to saistītā ekonomiskā atslābuma mazināšanās un darba samaksas kāpums.

Šāds novērtējums pamatā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2017. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2017. gadā būs 1.5%, 2018. gadā – 1.4%, 2019. gadā – 1.5% un 2020. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2017. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva ir koriģēta un paaugstināta, galvenokārt atspoguļojot augstākas naftas un pārtikas cenas.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums turpinās stabilā tempā (gada pieauguma temps 2017. gada oktobrī bija 5.0%; septembrī – 5.2%), atspoguļojot ECB monetārās politikas pasākumu ietekmi un vislikvīdāko noguldījumu zemās turēšanas izvēles izmaksas. Attiecīgi šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieauguma noteicošais faktors – tā pieauguma temps oktobrī bija 9.4% (septembrī – 9.8%).

Turpinās privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieauguma atjaunošanās, kas vērojama kopš 2014. gada sākuma. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2017. gada oktobrī palielinājās līdz 2.9% (septembrī – 2.4%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps saglabājās stabils (2.7%).

Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, piekļuvi finansējumam, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt augstu stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, citām politikas jomām apņēmīgi jāpiedalās ilgāka termiņa izaugsmes potenciāla nostiprināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu visās euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, arvien stabilākā un plašākā ekonomiskā attīstība skaidrāk parādījusi nepieciešamību atjaunot fiskālās drošības rezerves. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar joprojām augstu valdības parāda līmeni. Visas valstis būtu ieguvējas, ja pastiprinātos centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšana joprojām ir prioritāte. Padome atzinīgi vērtē diskusijas par banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu, kā arī par mūsu Ekonomikas un monetārās savienības institucionālās arhitektūras uzlabošanu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei