PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu,
Frankfurte pie Mainas, 2017. gada 20. jūlijs

IEVADRUNA

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī. Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka neto aktīvu iegādes ar pašreizējo mēneša apjomu 60 mljrd. euro turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Neto iegādes tiek veiktas, vienlaikus atkārtoti ieguldot aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.

Mūsu monetārās politikas pasākumi joprojām nodrošina ļoti stimulējošus finansēšanas nosacījumus, kas nepieciešami, lai vidējā termiņā panāktu noturīgu progresu ceļā uz ilgtspējīgu inflācijas rādītāju atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Saņemtā informācija apstiprina, ka tautsaimniecības izaugsme euro zonā turpinājusi nostiprināties, arvien plašāk aptverot dažādus sektorus un reģionus. Ar izaugsmes perspektīvu saistītie riski kopumā ir līdzsvaroti.

Lai gan pašreizējā tautsaimniecības izaugsme vieš pārliecību, ka inflācija pamazām tuvosies līmenim, kas atbilst mūsu inflācijas mērķim, tai vēl jāatspoguļojas spēcīgākā inflācijas dinamikā. Kopējās inflācijas līmeni mazinājušas zemās enerģijas cenas. Turklāt pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi. Tāpēc arī turpmāk nepieciešams saglabāt ļoti būtisku stimulējošas monetārās politikas ieviešanas pakāpi, lai pamatinflācijas spiediens pakāpeniski pastiprinātos un veicinātu kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansiālie nosacījumi neatbildīs turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt mūsu aktīvu iegādes programmas apjomu un/vai ilgumu.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2017. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.6% (2016. gada pēdējā ceturksnī – par 0.5%). Saņemtie dati, galvenokārt apsekojumu rezultāti, joprojām liecina par stabilu vispārēju izaugsmi nākamajā periodā. Mūsu monetārās politikas pasākumi labvēlīgi ietekmē iekšzemes pieprasījumu un veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanās procesu. Ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās joprojām pozitīvi ietekmē ieguldījumu atjaunošanos. Nodarbinātības pieaugums, ko stimulējušas arī agrāk veiktās darba tirgus reformas, kā arī mājsaimniecību labklājības kāpums labvēlīgi ietekmē privāto patēriņu. Turklāt paredzams, ka globālā atveseļošanās arvien vairāk veicinās tirdzniecību un euro zonas eksportu. Tomēr tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas labvēlīgu attīstību joprojām kavē lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps, īpaši preču tirgos, kā arī vairākos sektoros joprojām nepieciešamās bilances korekcijas, neraugoties uz vērojamo situācijas uzlabošanos.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, kopumā ir līdzsvaroti. No vienas puses, pašreizējais pozitīvais cikliskais virzītājspēks palielina iespēju, ka tautsaimniecības augšupeja būs straujāka, nekā gaidīts. No otras puses, joprojām pastāv galvenokārt ar globāliem faktoriem saistīti lejupvērsti riski.

Euro zonas SPCI gada inflācija jūnijā nedaudz samazinājās, sasniedzot 1.3% (maijā – 1.4%), galvenokārt zemākas enerģijas cenu inflācijas dēļ. Raugoties nākotnē, atbilstoši pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām gaidāms, ka kopējā inflācija nākamajos mēnešos saglabāsies aptuveni pašreizējā līmenī. Vienlaikus pamatinflācijas rādītāji joprojām ir zemi un vēl nav redzamas pārliecinošas pieauguma pazīmes, jo iekšzemes izmaksu spiediens, t.sk. darba samaksas pieaugums, joprojām ir vājš. Gaidāms, ka vidējā termiņā pamatinflācija euro zonā pieaugs tikai pakāpeniski – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka tautsaimniecības izaugsme un ar to saistītā ekonomiskā atslābuma mazināšanās.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums turpinās stabilā tempā (gada pieauguma temps 2017. gada maijā bija 5.0%; aprīlī – 4.9%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps 2017. gada maijā bija 9.3% (tāds pats kā aprīlī).

Turpinās privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieauguma atjaunošanās, kas vērojama kopš 2014. gada sākuma. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2017. gada maijā saglabājās stabils (2.4%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps pieauga līdz 2.6% (aprīlī – 2.4%). Euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2017. gada 2. ceturkšņa apsekojums liecina, ka kredītu standarti uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem kļuvuši labvēlīgāki un ka pieprasījuma pieaugums joprojām veicina aizdevumu atlikuma kāpumu. Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt ļoti būtisko stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, citām politikas jomām apņēmīgi jāpiedalās ilgāka termiņa izaugsmes potenciāla nostiprināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu darba ražīguma pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, visas valstis būtu ieguvējas, ja pastiprinātos centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei