Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2016. gada 20. oktobris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī vai būs zemākas. Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka plānots saglabāt aktīvu iegāžu mēneša apjomu 80 mljrd. euro līdz 2017. gada marta beigām vai nepieciešamības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Informācija, kas kļuvusi pieejama kopš mūsu sanāksmes septembra sākumā, apstiprina, ka atbilstoši iepriekšējām gaidām turpinājusies mērena, bet stabila euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās un pakāpenisks inflācijas pieaugums. Joprojām vērojama euro zonas tautsaimniecības noturība pret globālās ekonomiskās un politiskās nenoteiktības nelabvēlīgo ietekmi. To veicinājuši mūsu visaptverošie monetārās politikas pasākumi, kas nodrošina uzņēmumiem un mājsaimniecībām ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. Tomēr kopumā pamatscenāriju arvien apdraud lejupvērsti riski.

Runājot par nākotni, mēs joprojām esam apņēmušies saglabāt ļoti augsto monetārās stimulēšanas pakāpi, kas nepieciešama, lai vidējā termiņā nodrošinātu noturīgu inflācijas tuvināšanos līmenim, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Lai to panāktu, mēs nepieciešamības gadījumā izmantosim visus mūsu pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus. Decembrī Padome savā novērtējumā varēs izmantot jaunās makroekonomiskās iespēju aplēses par laika posmu līdz pat 2019. gadam un Eurosistēmas komiteju veikto darbu pie iespēju apzināšanas, kā nodrošināt iegāžu programmas raitu īstenošanu līdz 2017. gada marta beigām vai nepieciešamības gadījumā ilgāk.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. 2016. gada 2. ceturksnī euro zonas reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.3% (1. ceturksnī – par 0.5%). Jaunākie dati un apsekojumu rezultāti liecina, ka izaugsme 2016. gada 3. ceturksnī turpināsies aptuveni tādā pašā tempā kā 2. ceturksnī. Tālākā perspektīvā gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies lēnā, bet stabilā tempā. Mūsu īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekmei uz reālo tautsaimniecību vajadzētu veicināt iekšzemes pieprasījumu. Labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās turpina stimulēt ieguldījumu atsākšanos. Turklāt joprojām relatīvi zemās naftas cenas un pastāvīgais nodarbinātības pieaugums, ko arī sekmē iepriekšējās strukturālās reformas, nodrošina papildu atbalstu mājsaimniecību reāli rīcībā esošo ienākumu un privātā patēriņa kāpumam. Turklāt euro zonas fiskālā nostāja 2017. gadā būs pamatā neitrāla. Tomēr gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanos euro zonā kavēs joprojām ierobežotais ārējais pieprasījums, vairākos sektoros nepieciešamās bilances korekcijas un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps. Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti un galvenokārt saistīti ar ārējo vidi.

Saskaņā ar Eurostat euro zonas SPCI gada inflācija 2016. gada septembrī bija 0.4% (augustā – 0.2%). Tas atspoguļo galvenokārt turpmāku enerģijas cenu inflācijas pieaugumu, taču pārliecinoša pamatinflācijas kāpuma tendence pagaidām nav vērojama. Runājot par nākotni, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, inflācija nākamo mēnešu laikā, visticamāk, paaugstināties. To lielā mērā noteiks ar enerģijas cenu gada pārmaiņu tempu saistītie bāzes efekti. 2017. un 2018. gadā inflācijas pieaugumam vajadzētu tupināties. To veicinās mūsu veiktie monetārās politikas pasākumi un gaidāmā tautsaimniecības atveseļošanās.

Runājot par monetāro analīzi, 2016. gada augustā turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums (gada pieauguma temps augustā bija 5.1%; jūlijā – 4.9%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps augustā bija 8.9% (jūlijā – 8.4%).

Kreditēšanas dinamika turpinājusi kopš 2014. gada sākuma vērojamo pakāpeniskas atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps 2016. gada augustā bija 1.9%. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps arī augustā saglabājās stabils (1.8%). Neraugoties uz to, ka banku izsniegto kredītu dinamika turpina atspoguļot novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu, kopš 2014. gada veiktie monetārās politikas pasākumi būtiski uzlabo uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, tādējādi veicinot arī kredītu plūsmas euro zonā.

2016. gada 3. ceturkšņa euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecina, ka turpinās nefinanšu privātajam sektoram izsniegto aizdevumu piedāvājuma un pieprasījuma nosacījumu uzlabošanās. Turklāt bankas joprojām norādījušas, ka ECB aktīvu iegādes programma un negatīvā noguldījumu iespējas procentu likme veicinājušas arvien izdevīgākus kredītu noteikumus un nosacījumus.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams turpināt ļoti būtiskos monetārās stimulēšanas pasākumus.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Padome vairākkārt uzsvērusi, ka, lai pilnībā baudītu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums gan valstu, gan Eiropas līmenī, un šāda nostāja atkal stingri atbalstīta gan Eiropas, gan starptautiskajās politikas diskusijās. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai samazinātu strukturālo bezdarbu un paātrinātu potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā. Strukturālās reformas nepieciešamas visās euro zonas valstīs. Īpaša uzmanība jāpievērš darba ražīguma kāpuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem, t.sk. atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanai, kas ir vitāli svarīga, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu un veicinātu darbvietu radīšanu. Šā mērķa sasniegšanu veicinās arī pašreizējo ieguldījumu iniciatīvu pastiprināšana, t.sk. Junkera plāna paplašināšana, kapitāla tirgu savienības izveidē panāktais progress un reformas, kas uzlabos ienākumus nenesošo kredītu noregulējumu. Stimulējošas monetārās politikas apstākļos strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī vairos euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Arī fiskālajai politikai būtu jāveicina ekonomikas atveseļošanās, vienlaikus saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana laika gaitā un dažādās valstīs paliek ļoti būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei