PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Boriss Vujčičs

Frankfurtē pie Mainas, 2026. gada 11. jūnijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome apņēmusies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos tās 2 % mērķrādītāja līmenī. Saskaņā ar šo apņemšanos mēs šodien nolēmām paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Karadarbība Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt procentu likmes atbilst dažādiem scenārijiem par šā šoka iespējamo attīstību un ietekmi uz eurozonas vidējā termiņa perspektīvu.

Saskaņā ar jauno Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2026. gadā vidēji būs 3.0 %, 2027. gadā – 2.3 % un 2028. gadā – 2.0 %. Pamatscenārijs paredz, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2026. un 2027. gadā vidēji būs 2.5 % un 2028. gadā – 2.2 %. Salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm speciālisti 2026. un 2027. gadā ir paaugstinājuši inflācijas pamataplēsi sakarā ar augstāku enerģijas cenu tendenci, kas, kā gaidāms, zināmā mērā atspoguļosies pārtikas, preču un pakalpojumu cenu inflācijā. Pamatscenārijs paredz, ka tautsaimniecība 2026. gadā vidēji augs par 0.8 %, 2027. gadā – par 1.2 % un 2028. gadā – par 1.5 %. Attiecīgi 2026. un 2027. gadā veikta lejupvērsta korekcija, atspoguļojot spēcīgāku karadarbības ietekmi uz izejvielu tirgiem, reālajiem ienākumiem un konfidenci.

Perspektīva joprojām ir nenoteikta, un inflācijas riski ir augšupvērsti, bet tautsaimniecības izaugsmes riski – lejupvērsti. Karadarbības ietekmes uz inflāciju un izaugsmi pilno apmēru vidējā termiņā noteiks enerģijas cenu šoka intensitāte un ilgums, kā arī tās netiešās un sekundārās ietekmes mērogs. Šī nenoteiktība atspoguļojas arī Eurosistēmas speciālistu sagatavoto aktualizēto ilustratīvo scenāriju inflācijas un izaugsmes rezultātu plašajos diapazonos. Tie kopā ar speciālistu iespēju aplēsēm tiks publicēti mūsu interneta vietnē.

Pieņemot šodienas lēmumu, mēs joprojām esam labā pozīcijā, lai pārvarētu kara izraisīto nenoteiktību. Mēs rūpīgi monitorēsim situāciju un noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī no pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Veicot korekciju, lai atspoguļotu īslaicīgu faktoru Īrijā, eurozonas tautsaimniecība 1. ceturksnī pieauga. To veicināja iekšzemes pieprasījums un eksports. Tomēr karadarbība Tuvajos Austrumos nelabvēlīgi ietekmē aktivitāti, un apsekojumi liecina par palēnināšanos, īpaši pakalpojumu nozarē. Apstrādes rūpniecība līdz šim bijusi noturīga. Daļēji tas skaidrojams ar faktu, ka uzņēmumi veido krājumus, lai tiktu galā ar piegādes ķēžu problēmu spiedienu. Tas atspoguļo arī lielākus aizsardzības izdevumus.

Darba tirgus saglabājies noturīgs. Bezdarba līmenis (aprīlī – 6.3 %) saglabājas tuvu vēsturiski zemākajam līmenim. 1. ceturksnī tika radītas jaunas darbvietas, lai gan lēnākā tempā nekā 2025. gada pēdējā ceturksnī. Darbaspēka pieprasījums turpinājis sarukt, un uzņēmumi un mājsaimniecības sagaida, ka darba tirgus kļūs vājāks.

Raugoties nākotnē, speciālisti tagad paredz, ka iekšzemes pieprasījums būs vājāks, nekā prognozēts martā, jo karš nelabvēlīgi ietekmē konfidenci un augstākas enerģijas cenas mazina reālos ienākumus. Vienlaikus mājsaimniecību bilances kopumā ir stabilas, un patēriņam joprojām vajadzētu būt galvenajam izaugsmes virzītājspēkam. Augstākas enerģijas cenas un zemāka konfidence īstermiņā ierobežos privātos ieguldījumus, bet tos vajadzētu nostiprināt uzņēmumu ieguldījumiem jaunajās digitālajās tehnoloģijās. Lielākiem valdības tēriņiem aizsardzībai un infrastruktūrai vajadzētu arī turpmāk veicināt valdības investīcijas. Gaidāms, ka šie faktori nedaudz mīkstinās karadarbības radītās sekas.

Padome uzsver, ka nepieciešams steidzami nostiprināt eurozonas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot valsts finanšu stabilitāti. Fiskālā ilgtspēja ir būtisks plašākas ekonomiskās stabilitātes balsts. Kā uzsvērts Eiropas Komisijas 2026. gada Eiropas semestra pavasara paketē, fiskālajai reakcijai uz enerģijas cenu šoku jābūt īslaicīgai, mērķorientētai un pielāgotai. Reformas, kas vērstas uz eurozonas izaugsmes potenciāla uzlabošanu un ātrāku enerģētikas nozares pārkārtošanu, lai samazinātu atkarību no fosilajām degvielām, ir daudz svarīgākas nekā jebkad agrāk. Lai finansētu inovācijas, veicinātu zaļo un digitālo pāreju un uzlabotu produktivitāti, ir būtiski pabeigt uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveidi. Digitālais euro un žetonizēta centrālās bankas nauda liela apjoma darījumiem uzlabos Eiropas stratēģisko autonomiju, konkurētspēju un finanšu integrāciju, kā arī veicinās inovācijas un maksājumus. Tāpēc ir būtiski bez kavēšanās apstiprināt regulu par digitālā euro izveidi. Noteikumu vienkāršošana un harmonizēšana visā ES vienotajā tirgū veicinās straujāku Eiropas uzņēmumu izaugsmi.

Inflācija

Inflācija maijā palielinājās līdz 3.2 % (aprīlī – 3.0 %). Enerģijas cenu inflācija pakāpās līdz 10.9 % (aprīlī – 10.8 %), savukārt pārtikas cenu inflācija saruka līdz 2.0 % (iepriekš – 2.4 %). Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pieauga līdz 2.5 % (aprīlī – 2.2 %), preču cenu inflācijai paaugstinoties līdz 0.9 % un pakalpojumu cenu inflācijai palielinoties no 3.0 % līdz 3.5 %.

Iekšzemes izmaksu spiediens 1. ceturksnī samazinājās. To veicināja lēnāks darba samaksas un peļņas kāpums. ECB darba samaksas reģistrators un apsekojumi par darba samaksas gaidām joprojām liecina, ka darba samaksas pieaugums gada laikā palēnināsies. Taču citu resursu ieguve uzņēmumiem kļuvusi dārgāka, tāpēc gaidāms, ka tie paaugstinās pārdošanas cenas. Turklāt enerģijas cenu šoks jau ir izraisījis dažu pamatinflācijas rādītāju paaugstināšanos. Inflācijas gaidas īsākos termiņos joprojām ir ievērojami augstākas par līmeni pirms karadarbības sākšanās Tuvajos Austrumos. Vienlaikus vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī, apstiprinot, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mērķrādītāja līmenī.

Enerģijas cenu kāpuma rezultātā inflācija vasarā turpinās pieaugt un 2027. gada 1. pusgadā saglabāsies ievērojami augstāka par mērķrādītāju. Tas ietekmēs arī pārtikas, preču un pakalpojumu cenu inflāciju. Pēc tam 2027. gada 2. pusgadā inflācijai vajadzētu atgriezties mērķrādītāja līmenī. To veicinās enerģijas cenu kritums un lēnāks citu cenu kāpums. Taču karadarbība Tuvajos Austrumos joprojām ir būtisks nenoteiktības avots. Jo ilgāk saglabāsies augstas enerģijas cenas, jo lielāka ir iespēja, ka to netiešā un sekundārā ietekme izraisīs plašāku inflācijas kāpumu. Tāpēc mēs turpināsim rūpīgi monitorēt enerģijas cenu kāpuma apjomu un ilgumu un tā ietekmi uz cenu un darba samaksas noteikšanu, inflācijas gaidām un tautsaimniecības dinamiku kopumā.

Risku novērtējums

Izaugsmes perspektīvas riski ir lejupvērsti. Tas galvenokārt skaidrojams ar karadarbību Tuvajos Austrumos, kas vairojusi globālās politiskās vides svārstīgumu. Ilgstošs energoresursu piegāžu pārrāvums varētu palielināt enerģijas cenas vēl spēcīgāk un uz ilgāku laiku, nekā pašlaik tiek prognozēts. Šo faktoru dēļ varētu vēl vairāk sarukt reālie ienākumi un mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību vēlme ieguldīt un tērēt. Izaugsmes palēnināšanās kļūtu intensīvāka, ja svarīgāko kuģniecības maršrutu slēgšana radītu galveno izejmateriālu akūtu trūkumu, kas liktu eurozonas uzņēmumiem ierobežot produkcijas izlaidi. Pieprasījumu varētu vājināt globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās vai ierobežots kredītu piedāvājums. Papildu saspīlējums starptautiskajā tirdzniecībā arī varētu izraisīt turpmākus piegādes ķēžu traucējumus, mazināt eksportu un kavēt patēriņu un ieguldījumus. Citi ģeopolitiskās spriedzes faktori, īpaši neattaisnojamais Krievijas karš pret Ukrainu, joprojām ir būtisks nenoteiktības avots. Turpretī izaugsme varētu būt spēcīgāka, ja tautsaimniecība un enerģijas tirgi ātrāk, nekā gaidīts, pielāgotos Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības izraisītajiem traucējumiem vai ja karadarbība tiktu nekavējoties ilglaicīgi noregulēta. Turklāt plānotie ar aizsardzību un infrastruktūru saistītie izdevumi, reformas, kuras uzlabo darba ražīgumu, un jauno tehnoloģiju ieviešana eurozonas uzņēmumos varētu veicināt izaugsmi vairāk par gaidīto. Arī vienotā tirgus dziļāka integrācija varētu stimulēt izaugsmi vairāk par pašreizējām gaidām.

Inflācijas perspektīvas riski ir augšupvērsti. Ja enerģijas cenu kāpums būtu lielāks un ilgāks nekā pašlaik tiek gaidīts, inflācija eurozonā turpinātu pieaugt. Šis pieaugums var pastiprināties un kļūt noturīgāks, ja enerģijas cenu kāpuma ietekme izplatītos uz pārējām cenām un algām lielākā mērā, nekā tiek gaidīts, ja, reaģējot uz to, pieaugtu ilgāka termiņa inflācijas gaidas vai ja veidotos plašāki globālo piegādes ķēžu pārrāvumi. Pastāvīga tirdzniecības saspīlējuma dēļ varētu palielināties arī globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība, tikt ierobežota kritiski svarīgo izejvielu piegāde un saasināties jaudas ierobežojumi eurozonas tautsaimniecībā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata un dabas krīzes vēršanās plašumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Turpretī inflācija varētu būt nedaudz zemāka, ja Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ekonomiskā ietekme izrādītos īslaicīgāka, nekā pašlaik tiek paredzēts, vai ja tās netiešā un sekundārā ietekme būtu mazāk izteikta par gaidīto. Svārstīgāki un pret riskiem piesardzīgāki finanšu tirgi varētu vājināt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Finansēšanas nosacījumi kopš iepriekšējās sanāksmes kopumā nav mainījušies, bet joprojām ir stingrāki nekā pirms kara. Uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas aprīlī palielinājās līdz 4.0 % (martā – 3.9 %). Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes aprīlī joprojām bija 3.6 %, bet hipotekāro kredītu procentu likmes – 3.4 %.

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps aprīlī pieauga līdz 3.4 % (martā – 3.2 %), bet uzņēmumu obligāciju emisiju gada pieauguma temps palielinājās līdz 4.6 %. Hipotekārās kreditēšanas apjoms aprīlī atkal pieauga par 3.0 %.

Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome padziļināti novērtēja monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Eurozonas bankas ir noturīgas. To veicina spēcīgi kapitāla un likviditātes rādītāji, stabila aktīvu kvalitāte un spēcīga pelnītspēja. Taču negaidīts krass aktīvu cenu kritums, ko, iespējams, pastiprinātu nebanku finanšu sektors un aktīvu kvalitātes pasliktināšanās, īpaši nozarēs, kuras jutīgi reaģē uz enerģijas un tirdzniecības norisēm, radītu riskus finanšu stabilitātei. Jo ilgāk turpināsies pašreizējie ģeopolitiskie konflikti, jo vairāk pieaugs šie riski. Makrouzraudzības politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija pret finansiālās ievainojamības pastiprināšanos. Tā uzlabo noturību un saglabā makrouzraudzības telpu.

Secinājums

Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Mēs esam apņēmušies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī no pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.