Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs

1. Ievads

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada sākumā sāka savas monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanu. Izvērtēšana tika uzsākta, lai nodrošinātu ECB monetārās politikas atbilstību, ņemot vērā globālās tendences un norises 17 gados kopš stratēģijas sākotnējās izstrādes. Vērtējot monetārās politikas lomu mūsdienu pasaulē, galvenais jautājums attiecībā uz izvērtējumu – kā ECB turpmāk var vislabāk īstenot savu uzdevumu nodrošināt stabilas cenas iedzīvotājiem visā euro zonā. Izprast katras mājsaimniecības un uzņēmuma gaidas, uzskatus, konfidences līmeni, nedrošību, cerības un bažas ir būtiski, lai nodrošinātu monetārās politikas efektivitāti. Tāpēc Eiropas iedzīvotāji tika aicināti paust ECB un euro zonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB) savus uzskatus par cenu stabilitāti, tautsaimniecības jautājumiem, globālajiem izaicinājumiem un sabiedrības informēšanu. Lai aptvertu pēc iespējas vairāk viedokļu, izvērtēšana sākās ar uzklausīšanas un apsvēršanas posmu. Šāda uzklausīšana tika rīkota ar divējādu mērķi – vākt un papildināt izvērtējuma analīzes datus, kas pārstāv plašu viedokļu loku, kā arī izmantot šo pasākumu kā iespēju strukturēti sazināties ar plašāku sabiedrību. Šajā starpposma pārskatā apkopota informācija, kas pa dažādiem kanāliem uzklausīšanas posmā saņemta no Eiropas iedzīvotājiem. 2020. gada oktobrī tika rīkots īpašs pasākums Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām (pasākums "ECB uzklausa"), no 2020. gada februāra līdz oktobrim notika plašas sabiedrības tiešsaistes apsekojums (portāls "ECB uzklausa") un no 2020. gada oktobra līdz decembrim notika pasākumi valstu līmenī, ko organizēja nacionālās centrālās bankas (NCB uzklausīšanas pasākumi)[1]. Jānorāda, ka konstatējumi ir kvalitatīva rakstura un ne vienmēr ir reprezentatīvi.

2. Galvenie konstatējumi

2.1. Konteksts

Uzklausīšanas pasākumos tika apkopti iedzīvotāju uzskati un notika diskusijas par četriem galvenajiem tematiem: cenu stabilitāti, tautsaimniecības jautājumiem, globālajiem izaicinājumiem un komunikāciju. Visu pasākumu laikā cilvēki atbildēja uz jautājumiem un dalījās gaidās par to, kā centrālajai bankai vajadzētu rīkoties plašāku sociāli politisko izaicinājumu kontekstā. Sistēmiski jautājumi, kas ietekmē centrālās bankas darbu, piemēram, koronavīrusa pandēmijas ilgtermiņa ietekme uz tautsaimniecību, digitalizācijas ietekme uz nodarbinātību, klimata pārmaiņu izmaksas un iespējamās nākotnes ekonomiskās un finanšu krīzes, tika bieži pieminēti visos uzklausīšanas kanālos.

2.2. Iedzīvotāju cenu stabilitātes, inflācijas un deflācijas uztvere

Daudziem cilvēkiem vispārējā cenu līmeņa pārmaiņas saistījās ar negatīvu ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi, kā tipisku piemēru minot pirktspējas kritumu un uzkrājumu vērtības samazināšanos. Lai gan galvenās rūpes nebija inflācijas problēmas saasināšanās, valdīja vispārējs uzskats, ka cenu kāpums bijis neproporcionāls. To pastiprināja cilvēku uztvere par pieaugošajiem izdevumiem, īpaši, lielākiem maksājumiem par īri un hipotēku kredītiem, kā arī pārtikas preču sadārdzināšanos. Uzklausīšanas pasākumi parādīja mājokļu izmaksu būtisko ietekmi uz cilvēku uztveri par inflācijas līmeni. Daudzi izmantoja šo izdevību, lai mudinātu ECB paplašināt mājokļa izmaksu tvērumu (t.sk. mājokļu īpašnieku izmaksas), kas tiek ņemts vērā inflācijas aprēķinos. Taču daži aicināja piesardzīgi izturēties pret aktīvu, piemēram, nekustamā īpašuma, iekļaušanu preču un pakalpojumu grozā.

Šajā kontekstā daži apšaubīja ECB mērķi vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni "zemāku par 2%, bet tuvu tam". Šie cilvēki izteica šaubas, vai ECB mērķim nevajadzētu būt tuvākam 0%, lai euro nākotnē saglabātu pirktspēju. Tam pamatā bija arī uzskats, ka inflācijas ilgstoša atrašanās zem šā mērķa līmeņa liecina par neatbilstošiem monetārās politikas pasākumiem. Daži arī kritizēja ilgstoši zemo procentu likmju periodu, kas, viņuprāt, izraisījis pārmērīgu valdības aizņēmumu kāpumu un neatmaksājamu parāda līmeni. Ar šo kritiku bija saistītas bažas par iedzīvotāju uzkrājumu atdeves samazināšanos monetārās politikas rezultātā.

Tomēr citi pauda atbalstu ECB cenu stabilitātes definīcijai un ar to saistītajiem monetārās politikas pasākumiem. Šie cilvēki norādīja uz daudziem dažādajiem faktoriem, kas ietekmējuši monetārās politikas efektivitāti, un aicināja citas politikas jomas sniegt atbalstu monetārajai politikai.

2.3. Ekonomiskā situācija un globālo tendenču ietekme

Plaši tika pausts viedoklis, ka pēdējos 10 gados pasliktinājusies vispārējā ekonomiskā situācija. Cilvēki kā galvenos iemeslus norādīja mūsu ekonomikas modeļa trauslumu, augošos globālos sarežģījumus un pieaugošo nenoteiktību. Tāpat viņi bija nobažījušies par nākotni, un viņu skatījums uz individuālo un sabiedrības ekonomisko labklājību bija diezgan drūms – šāds pesimisms daļēji varētu būt saistīts ar kontekstu, kādā notika uzklausīšana.

Koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas ilgtermiņa ekonomiskā ietekme patiešām bija viens no biežākajiem bažu cēloņiem. Tika pausts satraukums par vājāku tautsaimniecības izaugsmi, augstāku valsts parāda līmeni, pieprasījuma sarukumu, bezdarba pieaugumu un darba nestabilitāti. Jaunieši visvairāk raizējās par nodarbinātības nosacījumu pasliktināšanos un mazākām iespējām atrast piemērotu darbu, kā arī par draudošo tautsaimniecības un finanšu krīzi. Šajā kontekstā daudzi atzinīgi novērtēja ECB atbalsta pasākumus Eiropas tautsaimniecībai pandēmijas laikā, uzsverot to nozīmi un nepieciešamību arī tautsaimniecības atveseļošanās posmā.

Papildu ekonomiskā satricinājuma avots bija saistīts ar gaidām, ka darba samaksa un pensijas nākotnē turpinās samazināties. To noteica pieņēmums, ka šajos ienākumu avotos nav ņemts vērā vispārējais cenu kāpums, tādējādi izraisot pirktspējas zudumu. Cilvēki pauda bažas, ka nākotnē viņi varēs atļauties mazāk. Citi izteica satraukumu, ka ECB aktīvu iegādes rada potenciālus aktīvu cenu burbuļus.

Klimata pārmaiņu ietekme uz tautsaimniecību daudziem bija vēl viens iemesls bažām. Cilvēki izteicās, ka viņi jau tagad ikdienā redz klimata pārmaiņu sekas un sagaida, ka nākotnē pieaugs vides aizsardzības izmaksas. Attiecīgi tika gaidīts, ka radīsies izmaksas, palielinoties klimata pārmaiņu ietekmei uz tautsaimniecību un finanšu sektoru, t.sk. saistībā ar pāreju uz videi nekaitīgākiem ekonomikas modeļiem un pašas vides saglabāšanu.

Daži uzsvēra digitalizācijas neskaidro ietekmi uz tautsaimniecību un apšaubīja, vai Eiropas Savienība ir pienācīgi sagatavojusies digitālajai ekonomikai. Tika pieminēti šādi būtiski jautājumi: mākslīgā intelekta regulējums, investīcijas tehnoloģijās, tehnoloģijas sasniegumu rezultātā radīto ekonomisko ieguvumu sadale un fintech ietekme uz darba tirgu.

2.4. ECB loma būtisku sarežģījumu risināšanā

Notika karstas debates par to, vai nepieciešams paplašināt ECB pilnvaru tvērumu un paplašināt politikas pasākumus attiecībā uz ECB otro uzdevumu atbalstīt Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko politiku.[2]

Nevalstiskās organizācijas, klimata pārmaiņu organizācijas, patērētāju aizsardzības grupas, jauniešu pārstāvji, domnīcas un sabiedrības pārstāvji aicināja ECB labāk risināt plašākus sociālos un ekonomikas jautājumus, piemēram, veicināt tautsaimniecības izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt vides aizsardzību. Konkrētie priekšlikumi atšķīrās atkarībā no tā, ko cilvēki uzskatīja par atbilstošu centrālās bankas lomu – daži vēlējās, lai ECB stimulētu lielāku ekonomisko kohēziju visās euro zonas valstīs; citi vēlējās, lai ECB atteiktos no tirgus neitralitātes principa un apņemtos iegādāties tikai zaļos aktīvus, tādējādi veicinot Eiropas zaļo kursu; un vēl citi izteica vēlmi, lai ECB apsvērtu veidus, kā tās politika tieši ietekmētu iedzīvotājus bez banku un finanšu iestāžu starpniecības.

Tomēr ne visi bija vienisprātis, ka jāturpina paplašināt ECB uzdevumu un instrumentu klāstu. Kopš 2008. gada finanšu krīzes īstenotie nestandarta monetārās politikas pasākumi saņēma pietiekami daudz kritikas, un daži tos uzskatīja par ECB pilnvaru pārsniegšanu. Šajā sakarā daudzi brīdināja ECB neuzņemties papildu pienākumus.

Citi apšaubīja ECB monetārās politikas lēmumu efektivitāti un atbilstību kopumā. Viņu interpretācijā centrālās bankas neatkarība bija pienākums ievērot šaurās cenu stabilitātes nodrošināšanas pilnvaras un neiesaistīties jautājumu risināšanā, kas uzskatāmi par citu politikas veidotāju pienākumu.

2.5. Centrālo banku komunikācija

Uzklausīšanas pasākumi vēlreiz pierādīja, ka centrālajām bankām nepieciešams labāk skaidrot savu lomu un izmantot saprotamu valodu un saistošus piemērus, lai uzrunātu plašāku sabiedrību.

Lai gan daudzi cilvēki skaidri pateica, ka nezina, ar ko nodarbojas centrālā banka, citi demonstrēja augstu nepareizas izpratnes līmeni, aicinot ECB rīkoties ārpus tās kompetences jomām, piemēram, veikt nodokļu noteikumu saskaņošanu Eiropas Savienībā vai apkarot korupciju dalībvalstīs. Turklāt tādi monetārās politikas jēdzieni kā cenu stabilitāte, inflācija, procentu likmes un aktīvu iegādes tika uztverti kā ļoti attālināti no cilvēku ikdienas dzīves. Centrālās bankas komunikācijā vislielākā vērība būtu jāpievērš tam, kā skaidrot šo jēdzienu nozīmīgumu cilvēku labklājībai. Tas nozīmē arī sarežģītas un specifiskas terminoloģijas aizstāšanu ar vienkāršu un saprotamu valodu.

Šādam plašam izpratnes trūkumam bija dažādi iemesli, t.sk. pašnovērtējums par nepietiekamu finanšu jautājumu izpratnes līmeni. Ierosinātie uzlabojumi ietvēra sociālo tīklu izmantošanu, lai mazinātu monetārās politikas tematu sarežģītību, kā arī regulāru pasākumu rīkošanu kopā ar dažādām iesaistītajām pusēm. Līdzīgi daži cilvēki ierosināja papildināt preses konferenci par monetārās politikas lēmumiem ar skaidrojošu video, sīkāk izklāstot, kā pieņemtie lēmumi ietekmē plašu sabiedrību.

Runājot par ECB pārskatatbildības un caurredzamības regulējumu, daži norādīja, ka sīkāks izklāsts par Padomes sanāksmēs runāto palīdzētu noņemt noslēpumainības plīvuru ECB lēmumu pieņemšanas procesam. Citi ierosināja uzlabot ziņošanu par Valdes locekļu dienaskārtību, piemēram, izceļot laiku, kas pavadīts, tiekoties ar finanšu sektora pārstāvjiem pretstatā citu sektoru pārstāvjiem.

Tomēr daži pauda bažas par to, vai papildu informācijas sniegšana ir labākā pieeja, un norādīja uz centrālo banku sniegto pārmērīgo informācijas daudzumu. Viņi ierosināja samazināt komunikācijas apjomu (piemēram, Valdes locekļu runas) un tā vietā norādīja uz dažiem pamatjautājumiem, kurus vajadzētu konsekventi komunicēt pa visiem kanāliem. Citi uzsvēra plašsaziņas līdzekļu lomu sarežģītu monetārās politikas jautājumu atspoguļošanā un aicināja veidot ciešākas saites ar žurnālistiem.

2.6. Atsauksmes un nākamie soļi

Uzklausīšanas pasākumi kalpoja ne tikai stratēģijas izvērtējumam nepieciešamo datu vākšanai, bet arī kā iespēja sazināties ar sabiedrību kopumā. Šāda pieeja tika uzņemta ar plašu atzinību. Cilvēki priecājās par iespēju brīvi savā valodā paust uzskatus, viedokļus un bažas ECB lēmumu pieņēmējiem. Turklāt atzinīgi tika novērtēta un turpmāk atbalstīta iespēja dalīties uzskatos par plašākiem sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, piemēram, kultūru, ģimeni un nodarbinātību, ārpus tradicionālo ekspertu diskusiju ietvara.

Šajā saistībā ir skaidrs, ka sabiedrība gaida, lai šī uzklausīšana būtu sarunas sākums, nevis tikai vienreizēja apspriešanās. Vienlaikus sabiedrība paudusi lielu interesi saņemt informāciju par to, kā uzklausīšanas dažādie elementi iekļauti konsultācijās par stratēģijas izvērtēšanu un kāds ir to rezultāts.

3. Secinājums

Plašākas sabiedrības uzklausīšana sniedza vispusīgu ieskatu par jautājumiem, kas attiecas uz stratēģijas izvērtējumu. Starp visapspriestākajiem jautājumiem bija mājokļu izmaksas, darba nestabilitāte, nevienlīdzība un klimata pārmaiņu ietekme. Šis pasākums arī palīdzēja Eurosistēmai uzrunāt plašāku sabiedrību, rast jaunas auditorijas un veidot jaunas attiecības, kas liks pamatu nākotnes uzklausīšanas un komunikācijas pasākumiem. Tiek skaidri sagaidīts, ka ECB turpinās uzklausīt un komunicēt ar plašāku sabiedrību un pilsonisko sabiedrību arī pēc stratēģijas izvērtēšanas un reaģēs uz aicinājumiem labāk izskaidrot monetārās politikas lēmumus, izmantojot vienkāršu valodu un saistošus piemērus.

Pielikums
Pārskatu kopsavilkums par portālu "ECB uzklausa", pasākumu "ECB uzklausa" un NCB uzklausīšanas pasākumiem

Portāls "ECB uzklausa" – kopsavilkums

ECB uzklausīja plašas sabiedrības uzskatus un viedokļus, kas laikā no 2020. gada februāra līdz oktobrim tika iesniegti, izmantojot tiešsaistes anketu. Aptuveni 4000 respondentu sniedza atbildes uz jautājumiem par monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanā būtiskiem jautājumiem: 1) cenu stabilitāti, 2) tautsaimniecības jautājumiem, 3) globālajiem izaicinājumiem un 4) centrālo banku komunikāciju.

  1. Lielākā daļa respondentu atbildēja, ka sagaida augstāku cenu negatīvu ietekmi uz dažādiem dzīves aspektiem. Īpaši jāatzīmē, ka cenu kāpums cilvēkiem saistījās ar pirktspējas samazināšanos, darba samaksas un pensiju līmeņa stagnāciju. Augstākas cenas visvairāk būtu jūtamas cilvēku izdevumos, piemēram, mājokļa iegādei vai īrei, vai pārtikas iegādei. Tas atbilda vispārējam novērojumam, ka augstākas cenas palielina mājokļu izmaksas un mazina cilvēku spēju veidot uzkrājumus.
  2. Respondentiem bija izteikta sajūta, ka viņu individuālie ekonomiskie apstākļi pēdējos desmit gados ir pasliktinājušies. Valdīja lielas bažas par nākotni saistībā ar vispārējiem tautsaimniecības apstākļiem, nevienlīdzību un, konkrētāk, bezdarbu un darba nestabilitāti. Klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tautsaimniecību bieži tika minēta kā galvenais satraukuma cēlonis.
  3. Tika pausts plašs uzskatu spektrs par to, vai ECB, pieņemot monetārās politikas lēmumus, jāņem vērā citi apsvērumi. Daudzi uzskatīja, ka ECB jāuzņemas nozīmīgāka loma, veicinot tautsaimniecības izaugsmi un nodarbinātību, kā arī risinot ar nevienlīdzību un klimata pārmaiņām saistītos jautājumus. Būtisks mazākums tomēr uzskatīja, ka ECB jāpilda tikai cenu stabilitātes nodrošināšanas uzdevums un nav jāiejaucas jomās, kas tiek uzskatītas par citu politikas veidotāju kompetenci.
  4. Lai gan liela daļa respondentu domāja, ka ir labi informēti par ECB, daudziem šķita, ka viņi nav pietiekami informēti par ECB lomu un politiku, ko tā īsteno. Centrālo banku valodas sarežģītība un bieža ekonomikas terminoloģijas izmantošana, kā arī plašākas sabiedrības neiesaistīšana tika uzskatīti par neinformētības iemeslu. Ieteiktie uzlabojumi ietvēra labāku monetārās politikas nozīmīguma skaidrojumu un konkrētu monetārās politikas lēmumu pieņemšanas pamatojumu, izmantojot vienkāršu valodu un saistošus piemērus. Citi respondenti aicināja izmantot pārredzamāku komunikāciju.

Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit.

Pasākums "ECB uzklausa" – kopsavilkums

Pasākums "ECB uzklausa", iesaistot Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, notika 2020. gada 21. oktobrī. Pasākumā klātesošās pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārstāvēja grupas, kas iestājas par vides aizsardzību, ilgtspēju, sociālo labklājību, uzņēmējdarbību, reliģiju, kultūru un caurredzamību. Tiešsaistes pasākums, kas ilga divas stundas, bija sadalīts divās daļās, vienā pievēršot uzmanību monetārajai politikai un komunikācijai, bet otrā – globālajiem izaicinājumiem.

22 pilsoniskās sabiedrības pārstāvji iepazīstināja ar plašu viedokļu klāstu un pieredzi, kā ECB lēmumi ietekmē dažādās to pārstāvētās sabiedrības grupas. Tika diskutēts par sociālekonomiskās sistēmas strukturālajiem šķēršļiem, cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu, globālās veselības pandēmijas ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi, kā arī draudiem, ko klimata pārmaiņas rada tautsaimniecībai. Par virkni jautājumu tika pausti atšķirīgi viedokļi. Daži mudināja ECB paplašināt tās galveno uzdevumu, atteikties no tirgus neitralitātes un piemērot ES līmeņa ilgtspējīgu ieguldījumu klasifikācijas sistēmu, savukārt citi brīdināja par šādu rīcību, norādot uz iespējamajām blaknēm, piemēram, pārmērīgu valdības parāda līmeni, draudiem centrālās bankas neatkarībai un zaļās tukšvārdības kropļojošo ietekmi.

Kopumā dalībnieki uzteica iespēju paust viedokļus un uzsvēra, cik būtiski ir ECB turpināt uzklausīt Eiropas iedzīvotājus.

Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit.

NCB uzklausīšanas pasākumi – kopsavilkums

NCB visā euro zonā rīko uzklausīšanas pasākumus, lai valstu līmenī vāktu datus stratēģijas izvērtēšanai. Parasti šos pasākumus rīko attiecīgās centrālās bankas vadītājs un to auditorija ir vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, taču dažās valstīs pasākuma formāts var atšķirties. Līdz 2020. gada beigām nacionālie uzklausīšanas pasākumi bija notikuši jau 12 valstīs un šo pasākumu sērija turpināsies līdz 2021. gada marta beigām.

Līdz šim visbiežāk pieminētais jautājums bijis cenu stabilitātes definīcija un mērīšana, īpaši inflācijas līmeņa noteikšanai izmantotā preču groza saturs, kā arī izskanējušas bažas par ilgstoši zemo procentu likmju ietekmi uz tautsaimniecību. Norādīts arī uz mājokļa izmaksu nozīmes palielināšanos daudzās valstīs, kā arī uz enerģijas cenu svārstīguma jautājumu. Vēl viens būtisks jautājums, kas nodarbina visas Eurosistēmas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ir klimata pārmaiņu ietekme un tas, kā ECB to vajadzētu risināt, veicot stratēģijas izvērtēšanu. Bez apsvērumiem par vides ilgtspēju izskanēja arī aicinājumi ECB savu pilnvaru robežās ņemt vērā ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Šādi jautājumi bieži saistīti ar pandēmijas un ECB veikto aktīvu iegāžu ietekmi.

Sīkāka informācija par nacionālajiem uzklausīšanas pasākumiem pieejama pārskatā ECB stratēģijas izvērtējuma galvenajā lapā.

© Eiropas Centrālā banka, 2021

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0

Interneta vietne: www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).

  1. Sagatavojot šo starpposma pārskata kopsavilkuma ziņojumu, vērā tika ņemti tikai tie NCB uzklausīšanas pasākumi, par kuriem pārskati tika iesniegti ECB līdz 2021. gada 8. janvārim, proti, Deutsche Bundesbank, Eesti Pank, Banco de España, Latvijas Bankas, Central Bank of Malta, Oesterreichische Nationalbank, Banco de Portugal, Banka Slovenije, Národná banka Slovenska un Suomen Pankki iesniegtie pārskati. 2021. gadā plānoti turpmāki uzklausīšanas pasākumi dalībvalstīs.
  2. Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. pants attiecas uz Eurosistēmas mērķiem un uzdevumiem. Tās galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Tomēr Līgumā arī norādīts, ka "neietekmējot cenu stabilitātes mērķi", Eurosistēma "atbalsta vispārējo ekonomisko politiku Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus". Tas nozīmē strādāt ilgtspējīgai Eiropas attīstībai, kā sekundārus parasti uztverot tādus mērķus kā "līdzsvarota tautsaimniecības izaugsme", "pilnīga nodarbinātība un sociālais progress" un "augsta līmeņa vides aizsardzība un vides kvalitātes uzlabošana".