ECB negatīvās procentu likmes

2014. gada 12. jūnijs

Eiropas Centrālās bankas uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, cenšoties vidējā termiņā noturēt inflāciju zemāku par 2%, bet tuvu šai atzīmei. Tāpat, kā to dara vairums centrālo banku, ECB ietekmē inflācijas attīstību, nosakot procentu likmes. Ja centrālā banka nolemj cīnīties pret pārāk augstu inflāciju, tā parasti paaugstina procentu likmes, kā rezultātā aizņemties ir dārgāk un uzkrāt – izdevīgāk. Savukārt, ja tā nolemj cīnīties pret pārāk zemu inflāciju, tā pazemina procentu likmes.
Tā kā paredzams, ka inflācija euro zonā saglabāsies ievērojami zemāka par 2% ilgāku laiku, ECB Padome uzskatīja par nepieciešamu pazemimāt procentu likmes. ECB rīcībā ir trīs galvenās procentu likmes: bankām uz nakti izniegto aizdevumu iespējas procentu likme, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un noguldījumu iespējas procentu likme. Galveno refinansēšanas operāciju likme ir likme, ar kādu bankas var regulāri aizņemties no ECB, savukārt noguldījumu procentu likme ir likme, ko bankas saņem par līdzekļiem, kas noguldīti centrālajā bankā. Visas trīs likmes tika pazeminātas.
Lai uzturētu funkcionējošu naudas tirgu, kurā komercbankas savstarpēji izsniedz aizdevumus, šo likmju starpība nedrīkst būt pārāk maza. Tā kā noguldījumu procentu likme jau bija 0% un refinansēšanas likme – 0.25%, refinansēšanas operāciju procentu likmes pazemināšana līdz 0.15% nozīmēja, ka noguldījumu procentu likme tika pazemināta līdz − 0.10%, lai saglabātu esošo koridoru.
Šis pazeminājums ir daļa no pasākumu kopuma, kas izstrādāti, lai nodrošinātu cenu stabilitāti vidējā termiņā, kas ir nepieciešams priekšnosacījums ilgtspējīgai izaugsmei euro zonā.

Vai man tagad jāmaksā bankai par manas naudas glabāšanu? Kā šī negatīvā noguldījumu procentu likme ietekmē manus uzkrājumus?

Jūsu uzkrājumi netiks tieši ietekmēti. Jāmaksā būs tikai bankām, kuras nogulda līdzekļus noteiktos ECB kontos. Komercbankas klientiem, protams, var noteikt zemākas procentu likmes. Tomēr vienlaikus patērētāji un uzņēmumi var aizņemties izdevīgāk, un tas palīdz stimulēt tautsaimniecības atveseļošanos.
Tirgus ekonomikā uzkrājumu ienesīgumu nosaka piedāvājums un pieprasījums. Piemēram, zemu ilgtermiņa procentu likmju pamatā ir vāja izaugsme un nepietiekama kapitāla atdeve. Patiesībā ECB lēmumi par procentu likmēm galu galā dos labumu uzkrājumu veidotājiem, jo tie sekmē izaugsmi un rada apstākļus, lai procentu likmes varētu pakāpeniski atgriezties augstākā līmenī.

Kāpēc sodīt uzkrājumu veidotājus un atalgot aizņēmējus?

Centrālās bankas pamatuzdevums ir nodrošināt, lai noguldījumi un kredīti mājsaimniecībām un uzņēmējiem ir daudzmaz pievilcīgi, un tas netiek darīts nedz ar nolūku sodīt, nedz atalgot. Pazeminot procentu likmes un tādējādi padarot noguldījumus mazāk pievilcīgus un kredītus izdevīgākus, centrālā banka mudina cilvēkus tērēt naudu vai ieguldīt. Tomēr, ja centrālā banka paaugstina procentu likmes, rodas stimuls vairāk uzkrāt un mazāk aizņemties, kas var palīdzēt atdzesēt ekonomiku, kura cīnās ar augstu inflāciju. Šāda rīcība nav raksturīga tikai ECB, jo tā rīkojas visas centrālās bankas.

Vai bankas var izvairīties no negatīvas noguldījumu procentu likmes? Piemēram, varbūt tās var vienkārši glabāt lielāku daudzumu banknošu?

Ja banka tur lielāku valūtas daudzumu, kas pārsniedz obligāto rezervju apjomu, un ja tā nevēlas izsniegt aizdevumus citām komercbankām, tai jāizvēlas starp divām iespējām – glabāt valūtu centrālās bankas kontā vai glabāt to skaidrā naudā. Taču skaidras naudas uzglabāšana arī rada izmaksas − galvenokārt tāpēc, ka bankai nepieciešama ļoti droša naudas glabātuve. Tādēļ maz ticams, ka bankas izvēlēsies šādu risinājumu. Visticamāk bankas izsniegs aizdevumus citām bankām vai maksās negatīvas noguldījumu procentu likmes.