Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs

Kas ir TARGET2 atlikumi?

12.08.2020.

Varbūt kādreiz ziņās lasīts, ka dažām euro zonas valstīm ir lieli TARGET2 atlikumi (saistības), savukārt citām – lieli pozitīvi atlikumi (prasības), kā arī dzirdēti dažādi iespējamie skaidrojumi, ko tas varētu nozīmēt. Kas patiesībā ir šie atlikumi?

Kas ir TARGET2?

TARGET2 (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system 2) – Eiropas Vienotā automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma – ir sistēma, ar kuras palīdzību tiek veikti vietējie un pārrobežu maksājumi starp bankām. Centrālās bankas un komercbankas TARGET2 izmanto, lai apstrādātu maksājumus euro un garantētu drošu savstarpēju naudas apriti. Tas ir ļoti būtiski tautsaimniecības raitai darbībai.

Gan centrālajām bankām, gan komercbankām ir konti TARGET2.

Vairāk par TARGET2 sistēmu un tās darbību

Kas ir TARGET2 atlikumi?

Integrētā tirgū notiek nepārtraukta naudas aprite, t.sk. pārrobežu. Ikviens euro sāk savu ceļu kādā euro zonas valstī vai ECB, taču, protams, ne vienmēr paliek tur.

Neto naudas plūsma starp divām valstīm (t.i., kopējais ienākošās naudas apjoms mīnus kopējais izejošās naudas apjoms) tiek uzrādīta abu šo valstu nacionālo centrālo banku bilancē neatkarīgi no tā, vai naudu pārskaitījusi komercbanka, vai centrālā banka. Šīs laika gaitā uzkrājušās plūsmas ir TARGET2 atlikumi. Arī ECB pārskaita un saņem naudas līdzekļus pāri robežām, īstenojot savu monetāro politiku, tādējādi arī tai ir savs TARGET2 atlikums.

Lai katrai centrālajai bankai neveidotos atsevišķs atlikums attiecībā pret ikvienu euro zonas centrālo banku un pret ECB, katras dienas beigās tiek veikts visu divpusējo atlikumu mijieskaits, iegūstot vienu pozīciju attiecībā pret ECB.

Tātad, ja vienas valsts bankas TARGET2 sistēmā kopumā pārskaitījušas vairāk naudas līdzekļu nekā saņēmušas, attiecīgās valsts centrālajai bankai veidojas negatīvs atlikums. Savukārt, ja tās saņēmušas vairāk naudas līdzekļu nekā pārskaitījušas, attiecīgajai centrālajai bankai ir pozitīvs atlikums. Ja ienākošo un izejošo maksājumu apjoms būtu identisks, šādas centrālās bankas atlikums būtu nulle.

Šīm naudas plūsmām laika gaitā uzkrājoties, veidojas TARGET2 atlikumi.

TARGET2 atlikumi TARGET2 atlikumi

Kāpēc bankas pārskaita naudu bankām citās valstīs?

Centrālās bankas un komercbankas veic pārrobežu pārskaitījumus cita citai ar TARGET2 starpniecību šādos gadījumos:

rūpniecība

norēķinoties par precēm, pakalpojumiem un finanšu aktīviem, kuru izcelsme ir citā valstī (savā vai savu klientu vārdā);

aizdodot cita citai naudu

aizdodot cita citai naudas līdzekļus;

monetārā politika

īstenojot monetāro politiku, piemēram, euro zonas valstu centrālajām bankām veicot atklātā tirgus operācijas, kurās bankas var aizņemties līdzekļus no centrālās bankas, kā garantiju sniedzot atbilstošu nodrošinājumu.

Kāpēc pozitīvus TARGET2 atlikumus sauc par prasībām un negatīvus – par saistībām?

Tas saistīts ar grāmatvedību un bilanci, tāpēc, lai to saprastu, pirmkārt, jāpatur prātā divi fakti.

  1. Euro zonā ir viena valūta, bet, tā kā to veido daudzas valstis, nav tikai viena par euro atbildīga centrālā banka ar vienu bilanci. Ikvienai centrālajai bankai ikvienā valstī ir sava bilance. Attiecīgi TARGET2 ietver atsevišķus centrālo banku komponentus.
  2. Kad centrālā banka emitē naudu, tas tiek uzrādīts šīs centrālās bankas bilancē. Šī nauda tiek uzrādīta bilances saistību pusē (kā noguldījums), savukārt šai naudas summai atbilstošie aktīvi (vai prasības), tiek uzrādīti aktīvu pusē (piemēram, kā aizdevums).

Atgriežamies pie TARGET2. Kad nauda ar TARGET2 starpniecību pārvietojas starp euro zonas valstīm, tās valsts centrālā banka, kurā nauda nonāk, reģistrē to savā bilancē kā papildu saistības. Taču pārvietojas tikai saistības – aktīvi paliek sākotnējā bilancē.

Piemēram, ja euro, kas sākotnēji emitēti Itālijā, nonāk Vācijā, no grāmatvedības skatpunkta Vācijas centrālajai bankai izveidojas jaunas saistības (nauda), bet aktīvi paliek Itālijas centrālajā bankā. Tas savukārt nozīmē, ka bilance vairs nav līdzsvarā – Vācijas centrālajai bankai jāietver bilancē līdzsvarošanas postenis, lai atspoguļotu faktu, ka tagad tās bilancē ir lielāks euro apjoms, nekā tā emitējusi, savukārt Itālijas centrālajai bankai jāietver bilancē līdzsvarošanas postenis, lai atspoguļotu faktu, ka tagad tās bilancē ir mazāks euro apjoms, nekā tā sākotnēji emitējusi. Šis līdzsvarošanas postenis – TARGET2 atlikums – Vācijas centrālajai bankai Bundesbank ir prasība (vai aktīvs) un Itālijas centrālajai bankai Banca d’Italia – saistības.

Bet, protams, ka tādā valūtas savienībā kā mūsējā nav atšķirības starp euro, ko emitējusi viena valsts, un euro, ko emitējusi kāda cita valsts. Euro kaut kur ir sācis savu ceļu, bet tam nav jāpaliek šajā valstī, un faktiski jau šis ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc pastāv valūtas savienība, – lai euro varētu brīvi un viegli pārvietoties starp valstīm.

Prasības un saistības TARGET2 ietvaros

Prasības un saistības TARGET2 ietvaros Prasības un saistības TARGET2 ietvaros

Kāpēc TARGET2 atlikumi laikā kopš finanšu krīzes pieauguši?

Komercbankas parasti aizdod cita citai naudu ar naudas tirgus starpniecību. Bet, kad 2008. gadā sākās finanšu krīze, zuda savstarpējā uzticēšanās un sekas ietvēra to, ka vairāk naudas palika tajās valstīs, kuras tika uzskatītas par mazāk ievainojamām, vai pārvietojās uz tām. Tas nozīmēja, ka krīzes vissmagāk skartajās valstīs komercbankām radās grūtības iegūt finansējumu. Tā kā banku savstarpējie aizdevumi ir svarīgākais aspekts, kas ļauj banku sektoram funkcionēt, ECB un valstu centrālās bankas iesaistījās situācijas risināšanā.

Centrālās bankas nodrošināja komercbankām nepieciešamo finansējumu. Laba daļa šīs naudas tika izmantota, lai aizstātu tirgus finansējumu, kas vairs nebija pieejams, īpaši par mazāk ievainojamām uzskatīto valstu banku aizdevumus bankām valstīs, kuras tika uzskatītas par īpaši ievainojamām. Tādējādi 2008.–2012. gadā TARGET2 atlikumi pieauga, jo neto izteiksmē tika radīts un robežas šķērsoja lielāks naudas apjoms.

Kopš 2015. gada TARGET2 atlikumi atkal pieaug, bet tas notiek cita iemesla dēļ. Tas saistīts ar monetārās politikas lēmumiem, ko pieņem ECB kopā ar Eurosistēmas centrālajām bankām.

Kādus pasākumus, kuri veicina TARGET2 atlikumu pieaugumu, kopš 2015. gada kopā ar euro zonas valstu centrālajām bankām īsteno ECB?

2015. gadā ECB uzsāka jaunu programmu – aktīvu iegādes programmu – kā daļu no pasākumu kopuma, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktajam inflācijas mērķim atbilstošā līmenī. Šīs programmas ietvaros centrālās bankas visās euro zonas valstīs veic pārrobežu darījumus, par naudu iegādājoties dažādus aktīvus. Tas nozīmē, ka kopējais naudas apjoms atkal pieaug, bet šoreiz to nosaka ECB.

Bieži vien centrālās bankas iegādātie aktīvi atrodas investoru turējumā citās valstīs – t.sk. valstīs ārpus euro zonas. Šiem investoriem parasti ir bankas konti kādā no euro zonas finanšu centriem – piemēram, Frankfurtē, Luksemburgā vai Amsterdamā.

Tātad, iedomāsimies, ka aktīvu iegādes programmas ietvaros Spānijas centrālā banka iegādājas obligācijas, kuras pieder ieguldītājam, kam ir konts bankā Frankfurtē. Lai nogādātu naudu uz pārdevēja bankas kontu Vācijā, Spānijas centrālā banka Banco de España veic pārrobežu pārskaitījumu TARGET2 sistēmā. Pārdevēja bankas konts tiek kreditēts un Vācijas centrālā banka reģistrē savu TARGET2 prasību pieaugumu, bet Spānijas centrālās bankas TARGET2 saistības attiecīgi pieaug.

Tā kā no investoriem, kam ir bankas konts Vācijā, iegādāti daudzi aktīvi, naudas līdzekļi ieplūst Vācijā. Pēc tam nauda paliek tādās valstīs kā, piemēram, Vācija, jo peļņa, ko nestu citi droši ieguldījumi (piemēram, iekšzemes valdības obligācijas), bijusi salīdzinoši zema. Sakarā ar šādu naudas līdzekļu uzkrāšanos Bundesbank TARGET2 prasības pieaugušas. No otras puses, pieaugušas to valstu, no kurām pārskaitīta nauda, saistības.

Iesaistīto nacionālo centrālo banku TARGET atlikumi

Iesaistīto nacionālo centrālo banku TARGET atlikumi

(mljrd. euro; atlikumi 2020. gada jūnija beigās)

Avots: ECB.

Vai tas nozīmē, ka par TARGET2 atlikumu pieaugumu nav jāuztraucas?

TARGET2 atlikumu pieaugums var būt nozīmīgs rādītājs, kurš atklāj, kas notiek tautsaimniecībā, piemēram, virzienu, kādā nauda pārvietojas euro zonā. Taču noteicošie faktori un interpretācija laika gaitā var mainīties, un naudas pārvietošanās pāri robežām ir valūtas savienības būtiska iezīme.

Reizēm TARGET2 atlikumi var būt signāls, ka kaut kas nav kārtībā, piemēram, tad, ja no kādas noteiktas valsts sakarā ar bažām par šīs valsts finanšu situāciju aizplūst liels naudas apjoms. Šādā gadījumā TARGET2 atlikumi nebūs vienīgais signāls, kas liecinās par problēmu.

Pašlaik TARGET2 atlikumu pieaugums dažādās valstīs pamatā skaidrojams ar ECB monetārās politikas pasākumiem, kuru mērķis ir stimulēt tautsaimniecību. Šo procesu nav izraisījusi finanšu spriedze un tāpēc nav pamata bažām.

Vairāk par šo tēmu: