Pieci fakti, kas jāzina par ECB

2015. gada 10. jūlijs

1. Mēs esam Eiropas iestāde, kas strādā 340 miljonu iedzīvotāju labā

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir 19 Eiropas valstu valūtas – euro – centrālā banka. Tā dibināta 1998. gadā un ir oficiāla Eiropas Savienības iestāde, kas atrodas Frankfurtē pie Mainas, Vācijā.

ECB galvenais mērķis ir cenu stabilitātes saglabāšana valstīs, kuru valūta ir euro. Tas tiek panākts, izstrādājot un īstenojot Eurosistēmas, kas ietver ECB un 19 euro zonas valstu centrālās bankas, monetāro politiku.

ECB lēmumi tieši ietekmē euro zonas tautsaimniecību, tādējādi iespaidojot šeit mītošo 340 miljonu cilvēku dzīvi.

2. Mūsu mērķis ir stabilas cenas euro zonā

ECB galvenais mērķis ir cenu stabilitāte. Tas nozīmē, ka centrālās bankas mērķis ir noturēt cenu kāpuma (inflācijas) līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Šādu inflācijas līmeni centrālā banka uzskata par pieņemamu un noteikusi to par savu mērķi. Cenu pieaugums nav tik straujš, lai tā rezultātā zustu ietaupījumi. Taču cenas arī nepaliek tādā līmenī, lai sāktos cenu samazināšanās (deflācija), liekot iedzīvotājiem atlikt savus pirkumus. Tādējādi ekonomika var sākt stagnēt, ieraujot nebeidzamā darbvietu skaita sarukuma un pieaugoša cenu krituma spirālē.

Stabilas cenas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir nozīmīgas, lai varētu droši plānot ieguldījumus nākotnē.

Līdzīgi kā pārējās centrālās bankas ECB ietekmē cenas, nosakot īstermiņa procentu likmi, ar kādu tā aizdod naudu komercbankām. Mainot šo procentu likmi, ECB cenšas ietekmēt kredītu apjomu un izmaksas, kas ar banku starpniecību plūst pie uzņēmumiem mājsaimniecībām, t.i., plašā tautsaimniecībā. Ekonomiskās lejupslīdes laikā, kad inflācija ir zemāka par ECB noteikto mērķi, zema procentu likme (piekāpīga monetārā politika) veicina kredītu plūsmu, samazinot to cenu, tādējādi stimulējot pieprasījumu visā tautsaimniecībā un, laika gaitā, atgriežot inflāciju ECB noteiktā mērķa līmenī. Kad tautsaimniecība pārkarst un inflācija pārsniedz noteikto mērķi, augsta procentu likme (stingra monetārā politika) dod pretēju efektu – aizņemties kļūst dārgāk, lai ekonomikas izaugsme un cenu kāpuma temps varētu samazināties.

Finanšu krīzes laikā, kad bija vērojama būtiska ekonomiskā lejupslīde un ļoti zema inflācija, ECB un pārējās pasaules centrālās bankas izmantoja arī, ekonomistu vārdiem, "nestandarta" vai "nekonvencionālos" monetārās politikas pasākumus. Šāds pasākums ir, piemēram, aktīvu iegādes programma. Ja īstermiņa procentu likmes jau ir ļoti zemas vai negatīvas, centrālā banka var mēģināt īstenot vēl stimulējošāku monetāro politiku, samazinot ilgāka termiņa procentu likmes, veicot aktīvu, piemēram, valdības obligāciju, iegādes. Ilgāka termiņa procentu likmju kritums mājsaimniecībām un uzņēmumiem rada lejupvērstu spiedienu uz kredītu izmaksām. Turklāt tiek radīti centrālās bankas naudas līdzekļi obligāciju iegādei, un iestādes, kas pārdod obligācijas, šo naudu izmanto citu aktīvu iegādei. Tādējādi pieaug šo aktīvu cena, palielinot ieguldītāju labklājību, kuriem šie aktīvi pieder, un stimulējot tēriņus. Savukārt tas var atgriezt ekonomiku uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa un inflāciju – līmenī, kas atbilst ECB mērķim.

3. Mēs palīdzam veidot drošāku banku sektoru

ECB kopš 2014. gada novembra uzņēmusies papildu uzdevumu veikt lielāko euro zonas banku tiešu uzraudzību. Kopā ar valstu uzraudzības iestādēm Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ECB pārbauda banku darbību. Tā var izsniegt vai anulēt atļaujas banku darbībai, kā arī laikus konstatēt un vērsties pret potenciālajiem riskiem.

ECB banku uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai visā Eiropā noteikumi tiktu piemēroti vienādi. Tā kā bankas Eiropā ir cieši saistītas, šāda saskaņota uzraudzība palīdz stabilizēt banku sektoru, padarot to uzticamāku iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

4. Mēs esam neatkarīga un pārskatatbildīga iestāde

ECB uzdevumi un pienākumi noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību. ECB kā starpvalstu iestāde darbojas visas Eiropas interesēs; kā centrālā banka tā ir neatkarīga no jebkādas politiskas vai komerciālas ietekmes. Tas ir svarīgi, jo vēsture rāda, ka centrālā banka, kas pilda politisku pasūtījumu, var aizmirst par savu mērķi – cenu stabilitātes nodrošināšanu.

Neraugoties uz to ECB uzņemas atbildību. ECB pārstāvji, t.sk. prezidents, regulāri piedalās publiskās uzklausīšanās ar Eiropas Parlamenta locekļiem. Turklāt ECB kā pirmā no nozīmīgākajām centrālajām bankām ieviesa praksi rīkot preses konferences tūlīt pēc monetārās politikas lēmumu pieņemšanas.

Šos lēmumus ar balsu vairākumu pieņem Padome – ECB galvenā lēmējinstitūcija, kas ietver sešus ECB Valdes locekļus un 19 valstu centrālo banku vadītājus (no kuriem ik reizi rotācijas kārtībā balsstiesības ir 15 locekļiem).

5. Mēs izgatavojam naudu euro zonai

Banknotes ECB uzraudzībā tiek izgatavotas visā euro zonā. Uz katras redzams ECB prezidenta paraksts – tas ir apliecinājums, ka lepojamies ar savu darbu, un tas ir mūs vienojošais faktors. Euro ir viens no taustāmākajiem Eiropas integrācijas simboliem. Tas atvieglo pārrobežu tirdzniecību un uzņēmējdarbību un būtiski atvieglo ceļošanu un ikdienas dzīvi euro zonā.