Kas ir paplašinātā aktīvu iegādes programma?

22.01.2015. (aktualizēts 31.03.2016.)

Kā aktīvu iegādes programma var palīdzēt ECB izpildīt tās uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti?

ECB ievēro simetrisku cenu stabilitātes definīciju – augsta inflācija mūsu tautsaimniecībai ir tikpat bīstama kā deflācija. Pašreizējā vājas izaugsmes un zemas inflācijas periodā ar procentu likmju instrumentu vien nepietiek, lai nodrošinātu inflācijas rādītāja pietuvošanos 2%. Lai izpildītu savu uzdevumu, ECB jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti.

Vai aktīvu iegādes programma var palīdzēt ECB veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropā?

ECB uzdevums ir nepārprotams – saglabāt cenu stabilitāti. Šī programma palīdzēs nodrošināt inflācijas atgriešanos ECB mērķim atbilstošā līmenī. Turklāt tā uzlabos arī kredītu pieejamību Eiropas uzņēmumiem, palīdzēs tiem palielināt ieguldījumus un radīt darbvietas, tādējādi veicinot vispārējo tautsaimniecības izaugsmi, kas ir priekšnoteikums tam, lai inflācija atgrieztos līmenī, kas tuvu 2%, un tajā stabilizētos. Neskarot cenu stabilitāti, arī šie ir svarīgi mērķi, kuru sasniegšanu ECB veicina saskaņā ar Līguma noteikumiem.

Vai aktīvu iegādes programma ir likumīga?

Jā. ECB īsteno euro zonas monetāro politiku. Tā pilda cenu stabilitātes nodrošināšanas uzdevumu, izmantojot Līgumos noteiktos instrumentus. Kā viens no monetārās politikas instrumentiem skaidri minētas tirgojamo finanšu instrumentu tiešās iegādes (ECBS Statūtu 18.1. pants). Tas ietver iespēju iegādāties tādus instrumentus kā valdības obligācijas, ja vien tās tiek pirktas otrreizējā tirgū no investoriem, nevis sākotnējā tirgū, t.i., tiešā veidā no dalībvalstīm.

Vai aktīvu iegādes programma ir monetārā finansēšana?

ECB stingri ievēro monetārās finansēšanas aizliegumu, jo tā neveic iegādes sākotnējā tirgū. ECB iegādāsies obligācijas tikai pēc tam, kad tām izveidojusies tirgus cena. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ECB neizkropļo riska cenas noteikšanu tirgū.

Vai ECB ir vienīgā centrālā banka, kas veic aktīvu iegādes?

Daudzas centrālās bankas savas monetārās politikas ietvaros izmantojušas tiešos pirkšanas darījumus, ko bieži dēvē par kvantitatīvo veicināšanu. To izmantojusi Federālo rezervju sistēmas valde, Bank of England un Japānas Banka. Atklātā tirgus operācijas ir centrālo banku darbības pamatinstruments pat parastos apstākļos. Kad monetārās politikas procentu likmes vairs nav iespējams samazināt, noder tiešie pirkšanas darījumi. Šādi darījumi var palīdzēt centrālajām bankām izpildīt to uzdevumu, kas ECB gadījumā ir cenu stabilitātes saglabāšana, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Vai aktīvu iegādes programma nerada augstas inflācijas risku?

ECB konsekventi pildījusi tās uzdevumu vidējā termiņā noturēt inflāciju nedaudz zem 2%. Rezultātā ECB nosargājusi visu euro zonas iedzīvotāju pirktspēju. Pašlaik euro zona piedzīvo ilgstošu zemas izaugsmes un ļoti vājas inflācijas periodu. Tāpēc nav paredzams, ka centrālās bankas likviditātes palielināšana varētu izraisīt augstu inflāciju. Inflācijas kāpumam atjaunojoties, ECB piemēros stingrāku monetāro politiku, lai ierobežotu inflācijas spiedienu un saglabātu cenu stabilitāti. Īsumā – ECB uzdevums ir novērst iespējamos inflācijas riskus, tiklīdz kā tie nākotnē parādītos, ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem. Turklāt ECB to jau ne vienu vien reizi ir veiksmīgi darījusi.

Vai ECB pārvērtīsies "sliktajā bankā"?

Kopš 2008. gada finanšu krīzes ECB apstiprinājusi vairākus netradicionālus politikas pasākumus, kas likuši kritiķiem prognozēt, ka ECB teju teju cietīs milzīgus zaudējumus. Patiesībā ECB kopš tās darbības pirmsākumiem turpina strādāt ar peļņu. Šī peļņa ar nacionālo centrālo banku starpniecību nonākusi atpakaļ pie euro zonas iedzīvotājiem. Tāpat kā iepriekš ECB savā darbībā turpinās ievērot piesardzību.

Vai jaunā programma neuzspiež nacionālajām centrālajām bankām segt zaudējumus? Kā tā sader ar vienoto monetāro politiku?

Taisnība, ka jaunajā programmā daži riski netiek sadalīti visas Eurosistēmas mērogā, bet gan paliek nacionālo centrālo banku atbildībā. ECB apņēmusies ievērot risku sadales principu, tāpēc 20% iegāžu notiek atbilstoši pilnīgas riska sadales režīmam. Šāds lēmums arī mazina bažas par iespējamām neparedzētām fiskālajām sekām.

Saskaņā ar ECBS Statūtiem lēmumu par to, kādā veidā un mērā Eurosistēmas mērogā tiek sadalīti nacionālo centrālo banku ciestie zaudējumi, pieņem ECB Padome. Iekšējie zaudējumu sadales mehānismi nekādi neietekmē monetārās politikas vienotību. Aktīvu iegādēs piedalās visas nacionālās centrālās bankas un ECB. Ir viena kopsumma, un iegādes centralizēti koordinē ECB. To apjoms noteikts tā, lai saglabātu cenu stabilitāti euro zonā kopumā, un ņemta vērā euro zonas unikālā institucionālā uzbūve, kurā kopīga valūta un vienota monetārā politika pastāv līdztekus 19 nacionālajām fiskālajām un ekonomiskajām politikām. Tieši tāpēc, ka mūsu kārtība ņem vērā mūsu institucionālo uzbūvi, t.i., tā pielāgota konkrētajam pasākumam, tā nodrošina vislielāko efektivitāti.

Vai aktīvu iegādes programmas mērķis ir palīdzēt konkrētām valstīm?

Programma veidota tā, lai nodrošinātu inflācijas un inflācijas gaidu atgriešanos ECB mērķim tuvākā līmenī euro zonā kopumā. Tā nesamazina nevienas konkrētas valsts parādu.