Kā darbojas ECB aktīvu iegādes programma?

22.01.2016.(aktualizēts 28.02.2019.)

Kāpēc nepieciešama aktīvu iegādes programma?

Normālos ekonomiskajos apstākļos ECB virza plašākas finansēšanas nosacījumus un galarezultātā makroekonomiskās norises un inflāciju, nosakot galvenās īstermiņa procentu likmes. Taču pasaules finanšu krīzes rezultātā galvenās procentu likmes gandrīz sasniegušas faktisko zemāko robežu – līmeni, kurā to turpmākai samazināšanai būtu niecīga ietekme vai ietekmes nebūtu vispār. Tāpēc ECB ķērusies pie nestandarta pasākumiem, lai novērstu ar pārāk ieilgušo zemas inflācijas periodu saistītos riskus un nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, atbilstoši Padomes cenu stabilitātes definīcijai. Aktīvu iegādes programma ir viens no nestandarta pasākumiem, ko ECB izmanto šim nolūkam. Neto iegādes šīs programmas ietvaros tika pārtrauktas 2018. gada decembrī, bet programmas īstenošana turpinās, jo tās ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumi tiek pilnībā atkārtoti ieguldīti.

Kā darbojas aktīvu iegādes programma?

Paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ECB iegādājās dažādus aktīvus, t.sk. valdības obligācijas, Eiropas starpvalstu institūciju emitētos vērtspapīrus, uzņēmumu obligācijas, ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus un nodrošinātās obligācijas. Iegāžu mēneša apjoms bija 15–80 mljrd. euro. Šādas aktīvu iegādes ietekmē plašākas finansēšanas nosacījumus un galarezultātā arī tautsaimniecības izaugsmi un inflāciju pa trim galvenajiem kanāliem.

Tiešā ietekme

Kad ECB iegādājas privātā sektora aktīvus (piemēram, ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus un nodrošinātās obligācijas), kas piesaistīti aizdevumiem, kurus bankas reālajā tautsaimniecībā izsniedz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, paaugstināts pieprasījums pēc šiem aktīviem izraisa to cenu kāpumu. Tas mudina bankas veikt vairāk aizdevumu, kurus tās pēc tam var izmantot, lai veidotu un pārdotu vairāk ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru vai nodrošināto obligāciju. Lielāks kredītu piedāvājums parasti samazina uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes, uzlabojot plašākas finansēšanas nosacījumus.

Portfeļu sastāva pārbalansēšana

ECB iegādājās privātā un valsts sektora aktīvus no ieguldītājiem, piemēram, pensiju fondiem, bankām un mājsaimniecībām. No ECB par pārdotajiem aktīviem saņemtos līdzekļus šie ieguldītāji var ieguldīt citos aktīvos. Šis portfeļu pārbalansēšanas mehānisms, plašākā mērogā kāpinot pieprasījumu pēc aktīviem, palielina cenas un samazina ienesīguma likmes pat tādiem aktīviem, uz kuriem tieši neattiecas AIP. Tādējādi uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt finansējumu kapitāla tirgos, sarūk izmaksas (efektīvā tirgus procentu likme). Vienlaikus vērtspapīru ienesīguma likmju sarukums mudina bankas izsniegt kredītus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Lielāks banku aizdevumu piedāvājums reālajā tautsaimniecībā parasti samazina mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās izmaksas. Taču, ja ieguldītāji izmanto papildu finanšu resursus, lai iegādātos augstāka ienesīguma aktīvus ārpus euro zonas, tas var arī samazināt euro kursu, kas parasti rada augšupvērstu spiedienu uz inflāciju.

Gan tiešās ietekmes kanāls, gan portfeļu sastāva pārbalansēšanas kanāls uzlabo plašākas finansēšanas nosacījumus euro zonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Samazinot finansējuma izmaksas, aktīvu iegādes var veicināt ieguldījumus un patēriņu. Spēcīgāks uzņēmumu un patērētāju pieprasījums galarezultātā palīdzēs inflācijai vidējā termiņā atgriezties līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Signalizējoša ietekme

Visbeidzot, aktīvu iegādes signalizē tirgum, ka centrālā banka ilgāku laiku saglabās zemas galvenās procentu likmes. Šāda signalizējoša ietekme mazina tirgus svārstīgumu un nenoteiktību attiecībā uz procentu likmju pārmaiņām nākotnē. Tas ir svarīgi, jo tas nosaka dažādus lēmumus par ieguldījumiem. Piemēram, ja bankas uzskata, ka būs ilgs zemu procentu likmju periods, saglabāsies zemākas procentu likmes ilgtermiņa kredītiem.

Aktīvu iegādes programma uzsver ECB apņemšanos izpildīt savu uzdevumu, izmantojot šos kanālus, lai aktīvi novērstu riskus, kas saistīti ar pārāk ilgu zemas inflācijas periodu. Tādējādi ieguldītāji gūst pārliecību, ka inflācija vidējā termiņā saglabāsies līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, – tas ir priekšnosacījums noturīgai izaugsmei stabilu cenu vidē.

Informācija aktualizēta 2016. gada 1. aprīlī, 2017. gada 1. aprīlī un 2018. gada 9. martā, atspoguļojot Padomes lēmumu mainīt aktīvu iegādes programmas ietvaros veikto iegāžu mēneša apjomu, un 2019. gada 28. februārī, atspoguļojot neto aktīvu iegāžu pārtraukšanu un atkārtotas ieguldīšanas posma sākumu.