Kā darbojas ECB aktīvu iegādes programma?

22.01.2016.(aktualizēts 01.04.2016.)

Kāpēc nepieciešama aktīvu iegādes programma?

Normālos ekonomiskos apstākļos ECB kontrolē plašākas finansēšanas nosacījumus un galarezultātā makroekonomiskās norises un inflāciju, nosakot īstermiņa galvenās procentu likmes. Taču pasaules finanšu krīzes rezultātā galvenās procentu likmes gandrīz sasniegušas faktisko zemāko robežu – stadiju, kad turpmākai likmju samazināšanai būtu maza nozīme vai vispār nebūtu nozīmes. Tāpēc ECB ķērusies pie nestandarta pasākumiem, lai novērstu ar pārāk ieilgušo zemas inflācijas periodu saistītos riskus un nodrošinātu inflācijas atgriešanos Padomes noteiktajā cenu stabilitātes līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Aktīvu iegādes ir viens no nestandarta pasākumiem, ko ECB izmanto šim nolūkam.

Kā darbojas aktīvu iegādes programma?

ECB katru mēnesi paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros iegādājas dažādus aktīvus, t.sk. valdības obligācijas, Eiropas starpvalstu institūciju emitētos vērtspapīrus, uzņēmumu obligācijas, ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus un nodrošinātas obligācijas, 80 mljrd. euro vērtībā (no 2015. gada marta līdz 2016. gada martam – 60 mljrd. euro vērtībā). Šādas aktīvu iegādes ietekmē plašākas finansēšanas nosacījumus un, galarezultātā, tautsaimniecības izaugsmi un inflāciju, izmantojot šādus trīs galvenos kanālus.

  • Tiešās ietekmes kanāls

    Ja ECB iegādājas privātā sektora aktīvus, piemēram, ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus un nodrošinātas obligācijas, kas piesaistīti mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegtajiem banku kredītiem reālajā tautsaimniecībā, šo aktīvu paaugstināts pieprasījums izraisa to cenu kāpumu. Tas mudina bankas veikt vairāk aizdevumu, ko tās pēc tam var izmantot, lai veidotu un pārdotu vairāk ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru vai nodrošinātu obligāciju. Lielāks kredītu piedāvājums parasti samazina banku aizdevumu procentu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām, uzlabojot plašākas finansēšanas nosacījumus.

  • Portfeļu sastāva līdzsvara atjaunošana

    ECB iegādājas privātā un valsts sektora aktīvus no investoriem, piemēram, pensiju fondiem, bankām un mājsaimniecībām. Šie investori var izvēlēties ieguldīt no ECB par pārdotajiem aktīviem saņemtos līdzekļus citos aktīvos. Plašākā mērogā kāpinot pieprasījumu pēc aktīviem, šāds portfeļu sastāva līdzsvara atjaunošanas mehānisms palielina cenas un samazina peļņas likmes pat tādiem aktīviem, uz kuriem tieši neattiecas aktīvu iegādes programma. Tādējādi uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt finansējumu kapitāla tirgos, sarūk izmaksas (efektīvā tirgus procentu likme). Vienlaikus vērtspapīru peļņas likmju sarukums mudina bankas izsniegt kredītus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Lielāks banku aizdevumu piedāvājums reālajā tautsaimniecībā parasti samazina mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu izmaksas. Taču, ja investori izmanto papildu finanšu resursus, lai iegādātos augstāka ienesīguma aktīvus ārpus euro zonas, tas var arī samazināt euro kursu, kas parasti rada augšupvērstu spiedienu uz inflāciju.

    Gan tiešās ietekmes kanāls, gan portfeļu sastāva līdzsvara atjaunošanas kanāls uzlabo plašākas finansēšanas nosacījumus euro zonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Samazinot finansējuma izmaksas, aktīvu iegādes var veicināt ieguldījumus un patēriņu. Spēcīgāks uzņēmumu un patērētāju pieprasījums galu galā palīdzēs inflācijai vidējā termiņā atgriezties līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

  • Signalizējoša ietekme

    Visbeidzot, aktīvu iegādes signalizē tirgum, ka centrālā banka ilgāku laiku saglabās zemas galvenās procentu likmes. Šāda signalizējoša ietekme mazina tirgus svārstīgumu un nenoteiktību attiecībā uz procentu likmju pārmaiņām nākotnē. Tas ir svarīgi, jo tas nosaka dažādus lēmumus par ieguldījumiem. Piemēram, ja bankas uzskata, ka būs ilgs zemu procentu likmju periods, saglabāsies zemākas procentu likmes ilgtermiņa kredītiem.

Veicot aktīvu iegādes, ECB uzsver apņemšanos izpildīt savu uzdevumu, izmantojot šos kanālus, lai aktīvi novērstu riskus, kas saistīti ar pārāk ilgu zemas inflācijas periodu. Tādējādi investori tiek pārliecināti, ka inflācija vidējā termiņā saglabāsies līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, – tas ir priekšnosacījums noturīgai izaugsmei stabilu cenu vidē.