Kas ir LNFA?

05.02.2016. (Aktualizēts 07.04.2016.)

Līgums par neto finanšu aktīviem (LNFA) ir līgums starp  euro zonas valstu nacionālajām centrālajām bankām (NCB) un Eiropas Centrālo banku (ECB), kas kopā veido Eurosistēmu. Līgums nosaka noteikumus un limitus attiecībā uz finanšu aktīvu turējumiem, kas saistīti ar valstu centrālo banku nacionālo uzdevumu izpildi. Šādi valstu centrālo banku aktīvi var būt saistīti, piemēram, ar centrālo banku kapitāla un grāmatvedības rezervēm atbilstošo posteni vai citiem konkrētiem pasīvu posteņiem, centrālo banku ārējām rezervēm un darbinieku pensiju fondiem, vai arī turēti vispārējiem ieguldījumu mērķiem.

Finanšu aktīvi, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem, veido neatņemamu Eiropas centrālo banku darbības daļu; šāda prakse tika īstenota jau pirms euro ieviešanas. Kad tika izveidota monetārā savienība, valdības nolēma kopīgi veikt tikai tās centrālo banku funkcijas un uzdevumus, kas būtiski visas euro zonas vienotās monetārās politikas īstenošanai. Vienlaikus tika nolemts saglabāt valstu centrālās bankas kā neatkarīgas institūcijas, kuras var turpināt pildīt nacionālos uzdevumus ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā ar vienoto monetāro politiku.

Citiem vārdiem, valstu centrālās bankas ir finansiāli neatkarīgas institūcijas, kas īsteno monetārās politikas uzdevumus saistībā ar Eurosistēmas galveno mērķi saglabāt cenu stabilitāti, kā arī veic nacionālos uzdevumus. LNFA tika izveidota, lai noteiktu kopējo limitu attiecībā uz finanšu aktīvu neto apjomu, kas izmantoti nacionālajiem uzdevumiem, nevis monetārās politikas mērķiem, lai tie nenonāktu pretrunā ar monetāro politiku. Padome neatkarīgi no LNFA noteikusi pamatprincipus, lai nodrošinātu, ka NCB veiktajās ieguldījumu operācijās tiek ievērots monetārās finansēšanas aizliegums.

Līdz šim LNFA bija konfidenciāls dokuments, bet Eurosistēmas valstu centrālās bankas pieņēma vienprātīgu lēmumu, ka šā dokumenta publicēšana kopā ar skaidrojošu dokumentu palīdzēs īstenot saistības uzlabot caurredzamību saskaņā ar 2014. gadā pieņemto lēmumu publicēt pārskatus par monetārās politikas diskusijām, kā arī lēmumu publicēt Valdes locekļu dienaskārtību, ko ECB pieņēma 2015. gadā.

Kā darbojas LNFA?

Jautājumi saistībā ar monetārās finansēšanas aizlieguma monitorēšanu

Kāpēc nacionālās centrālās bankas (NCB) tur finanšu aktīvus, kas nav paredzēti monetārās politikas mērķiem?

Visas centrālās bankas tur finanšu aktīvus, kas nav paredzēti monetārās politikas mērķiem. Euro zonā monetāro politiku visām 19 euro zonas valstīm centralizēti nosaka Eiropas Centrālās bankas Padome. Kad tika izveidota Ekonomikas un monetārā savienība, valdības Eiropas līgumā noteica, ka ar monetāro politiku saistītie uzdevumi tiks nodoti risināšanai Eiropas līmenī. NCB papildus monetārajai politikai drīkst īstenot nacionālos uzdevumus. Praksē NCB tur aktīvus, kas nav paredzēti monetārās politikas un valūtas kursa politikas mērķiem, piemēram, zeltu vai ārvalstu valūtas rezerves, ieguldījumu portfeļus, piemēram, darbinieku pensiju fondiem, kā arī aktīvus, kas tiek turēti kā klientu, piemēram, ārvalstu centrālo banku vai valdību noguldījumiem atbilstošie posteņi. Vienlaikus NCB arī tur saistības, kas nav paredzētas monetāro politikas mērķiem, t.sk. iepriekš minētos ārvalstu centrālo banku vai valdību noguldījumus. NCB var īstenot šos nacionālos uzdevumus, ja vien tās nenonāk pretrunā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) mērķiem un uzdevumiem, īpaši monetāro politiku. (Arī ECB turējumā ir pašu kapitāla portfelis, kas saistīts ar kapitāla un grāmatvedības rezervēm, kā arī darbinieku pensiju fondu portfelis.) Šis princips noteikts ECBS un ECB Statūtu 14.4. pantā.

NCB turējumā iepriekš minētie portfeļi bija jau pirms pievienošanās euro zonai; ieņēmumi no šiem portfeļiem veido NCB finanšu ienākumus. Izveidojot euro zonu, tika secināts, ka šie portfeļi palīdzēs nodrošināt likviditāti euro zonas banku sistēmai, jo tiek tiks ņemti vērā, kalibrējot monetārās politikas operācijas. No monetārās politikas perspektīvas NCB īstenota šādu portfeļu turpmāka pārvaldība ārpus monetārās politikas ietvariem netika uzskatīta par problēmu, un tie laika gaitā drīkstētu palielināties tādā pašā (vai lēnākā) tempā kā banknošu pieprasījums un banku sistēmas rezervju prasības. Padome arī nolēma, ka, ja portfeļi, kas nav saistīti ar monetāro politiku (atņemot ar monetāro politiku nesaistītās saistības), ilgāku laika periodu augtu straujāk nekā likviditātes pieprasījums, tas varētu apdraudēt monetāro politiku. Līgums par neto finanšu aktīviem (LNFA) tika izveidots, lai pārvaldītu un ierobežotu šādu izaugsmi.

Kas ir neto finanšu aktīvi?

Kā iepriekš minēts, tie ir aktīvi centrālās bankas bilancē, kas nav tieši saistīti ar monetāro politiku. Arī dažas saistības bilances pasīvu pusē nav tieši saistītas ar monetāro politiku. Šo divu posteņu starpība tiek definēta kā neto finanšu aktīvi. Šis jēdziens ilustrēts, izmantojot Eurosistēmas 2015. gada 4. decembra nedēļas finanšu pārskata bilanci, kas publicēta ECB interneta vietnē. Precīza definīcija sniegta LNFA 1. pielikumā.

Piemērā redzams, ka neto finanšu aktīvi aktīvu pusē ietver 1.–4., 5.6., 6., 7.2., 8. un 9. bilances posteņa summu. Saistību pusē tie ietver 2.5. un 3.–12. posteni. Atņemot šo pasīvu summu no iepriekš minētajiem aktīviem, iegūst neto finanšu aktīvus.

Weekly financial statement of the Eurosystem Assets (EUR millions) 1 Gold and gold receivables 348,850 2 Claims on non - euro area residents denominated in foreign currency 294,471 2.1 Receivables from the IMF 78,655 2.2 Balances with banks and security investments, external loans and other external assets 215,817 3 Claims on euro area residents denominated in foreign currency 36,331 4 Claims on non - euro area residents denominated in euro 19,766 4.1 Balances with banks, security investments and loans 19,766 4.2 Claims arising from the credit facility under ERM II 0 5 Lending to euro area credit institutions related to monetary policy operations denominated in euro 521,394 5.1 Main refinancing operations 69,815 5.2 Longer - term refinancing operations 451,371 5.3 Fine - tuning reverse operations 0 5.4 Structural reverse operations 0 5.5 Marginal lending facility 208 5.6 Credits related to margin calls 0 6 Other claims on euro area credit institutions denominated in euro 127,495 7 Securities of euro area residents denominated in euro 1,128,983 7.1 Securities held for monetary policy purposes 770,737 7.2 Other securities 358,246 8 General government debt denominated in euro 25,152 9 Other assets 216,207 Total assets 2,718,650 O utright purchases NFA NFA NFA NFA Liquidity deficit Reserve requirements Liquidity surplus Banknotes Liabilities (EUR millions) 1 Banknotes in circulation 1,066,176 2 Liabilities to euro area credit institutions related to monetary policy operations denominated in euro 697,909 2.1 Current accounts (covering the minimum reserve system) 520,421 2.2 Deposit facility 177,335 2.3 Fixed - term deposits 0 2.4 Fine - tuning reverse operations 0 2.5 Deposits related to margin calls 153 3 Other liabilities to euro area credit institutions denominated in euro 5,017 4 Debt certificates issued 0 5 Liabilities to other euro area residents denominated in euro 177,513 5.1 General government 79,800 5.2 Other liabilities 97,714 6 Liabilities to non - euro area residents denominated in euro 39,444 7 Liabilities to euro area residents denominated in foreign currency 2,137 8 Liabilities to non - euro area residents denominated in foreign currency 5,323 8.1 Deposits, balances and other liabilities 5,323 8.2 Liabilities arising from the credit facility under ERM II 0 9 Counterpart of special drawing rights allocated by the IMF 59,202 10 Other liabilities 217,994 11 Revaluation accounts 350,735 12 Capital and reserves 97,200 Total liabilities 2,718,650

Kāda ir Eurosistēmas neto finanšu aktīvu vērtība?

2015. gada beigās Eurosistēmas neto finanšu aktīvi veidoja 490 mljrd. euro, bet ECB neto finanšu aktīvi – 6.12 mljrd. euro. Kopš euro ieviešanas 2002. gadā neto finanšu aktīvu pieauguma temps ir vidēji 5% gadā. Tas ir lēnāk nekā saistību pieauguma temps (t.i., banknotes apgrozībā un obligāto rezervju prasības), ar ko varētu pamatot neto finanšu aktīvu pieaugumu. Lai gan banknotes apgrozībā pieauga vidēji 9% gadā, banknošu un obligāto rezervju prasību pieauguma temps bija 7%. Šādu mazāku kāpuma tempu noteica rezervju prasību samazināšana par pilnu procentu punktu 2012. gadā.

0 200 400 600 800 1 000 1 200 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 NFA attīstība salīdzinājumā ar banknotēm apgrozībā un rezervju prasībām Banknotes Rez. prasības NFA

Un kas ir LNFA?

LNFA ir saīsinājums no "līgums par neto finanšu aktīviem". Tas ir līgums starp euro zonas valstu centrālajām bankām un ECB, kas kopā veido Eurosistēmu. Līgums nosaka noteikumus limitu aprēķināšanai attiecībā uz turējumiem, kas saistīti ar NCB nacionālo uzdevumu izpildi. Kad Lietuvos bankas 2015. gada 1. janvārī pievienojās Eurosistēmai, tā arī kļuva par LNFA līgumslēdzēju pusi.

Kāpēc nepieciešams limitēt neto finanšu aktīvus?

LNFA limitē nacionālo centrālo banku turējumā esošo atļauto neto finanšu aktīvu apjomu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka ECB Padome pilnībā kontrolē Eurosistēmas bilances apjomu, tādējādi ļaujot efektīvi īstenot monetāro politiku. Pirms krīzes efektīvākais monetārās politikas īstenošanas veids bija nodrošināt, lai bankām būtu nepieciešams vērsties pie Eurosistēmas, lai iegūtu likviditāti. Zema likviditāte attiecībā pret Eurosistēmu, ko dēvē arī par likviditātes iztrūkumu, bija monetārās politikas īstenošanas pamatā. LNFA aizsargāja šo likviditātes iztrūkumu. Iestājoties finanšu krīzei, vajadzēja nodrošināt bankām lielāku likviditāti nekā faktiski nepieciešams, lai panāktu atbilstību obligāto rezervju prasībām. Tagad banku sistēma darbojas ar likviditātes pārpalikumu, nevis likviditātes iztrūkumu. Šādos jaunos apstākļos LNFA vairs neaizsargā likviditātes iztrūkumu, bet nodrošina, lai likviditātes pārpalikums nepārsniegtu līmeni, ko Padome uzskata par atbilstošu monetārās politikas nostājai.

Vai LNFA tiešām atbilst atļaujai nacionālajām centrālajām bankām drukāt tik daudz naudas, cik nepieciešams?

Nē, tieši pretēji. LNFA nosaka NCB turējumā esošo maksimālo neto finanšu aktīvu apjomu, lai nodrošinātu, ka finanšu aktīvu un pasīvu, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem, pārmaiņas nenonāk pretrunā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) mērķiem un uzdevumiem, īpaši monetāro politiku.

Kas ietekmē maksimālo neto finanšu aktīvu apjomu atbilstoši LNFA?

Apgrozībā esošo banknošu kopējā vērtība un obligāto rezervju apjoms, kas bankām jāglabā centrālajā bankā, rada likviditātes pieprasījumu, ko apmierina Eurosistēmas monetārās politikas operācijas un NCB neto finanšu aktīvi. Nosakot minimālo monetārās politikas operāciju apjomu, tiek noteikta NCB neto finanšu aktīvu augšējā robeža kā atlikums. Ja Padomes mērķis ir pagaidu likviditātes pārpalikums, LNFA limitē NCB neto finanšu aktīvus, nodrošinot, ka likviditātes pārpalikums nepārsniedz noteiktu līmeni.

Kāpēc LNFA limitē NCB neto finanšu aktīvus, nevis bruto finanšu aktīvus?

Jebkuri centrālās bankas bilances aktīvi palielina centrālās bankas naudas līdzekļus vai likviditāti. Jebkuri bilances pasīvi samazina likviditāti. Aprēķinot visu aktīvu un pasīvu, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem, saldo, tiek noteikta kopējā likviditāte, ko nodrošina centrālās bankas operācijās, kas netiek veiktas monetārās politikas mērķiem. Lai efektīvi īstenotu monetāro politiku, nepieciešams ierobežot likviditātes apjomu, ko nodrošina NCB operācijas, kas netiek veiktas monetārās politikas mērķiem. Tāpēc, lai kontrolētu ietekmi uz NCB likviditāti, tiek ierobežots neto, nevis bruto finanšu aktīvu apjoms.

Kā aprēķina maksimālo neto finanšu aktīvu apjomu?

Padome katru gadu nosaka nepieciešamos monetārās politikas parametrus. Tā pieņem lēmumu par nepieciešamo minimālo likviditātes iztrūkuma apjomu vai maksimālo likviditātes pārpalikuma apjomu. Tā arī nosaka obligāto rezervju normu un monetārās politikas tiešo darījumu portfeļu apjomu, lai panāktu visefektīvāko monetārās politikas īstenošanu. Turklāt Padome ņem vērā apgrozībā esošo banknošu apjoma dinamiku. Jauno Eurosistēmas maksimālo kopējo neto finanšu aktīvu apjomu veido pārpalikums.

Kā Eurosistēmas maksimālais neto finanšu aktīvu apjoms tiek sadalīts NCB starpā?

Kad noteikts visas Eurosistēmas neto finanšu aktīvu apjoma limits, tas tiek sadalīts atbilstoši katras NCB daļai ECB kapitālā, ņemot vērā arī NCB vēsturisko sākotnējo līmeni, lai noteiktu NCB neto finanšu aktīvu limitu nākamajam gadam. Ja NCB neplāno pilnībā izmantot atļauto apjomu, LNFA paredzēts, ka neizmantoto daļu uz laiku var piešķirt citai NCB, ja tā vēlas lielāku neto finanšu aktīvu limitu. Arī šādam pārdalījumam jāatbilst ECB kapitāla daļām. Pēc šāda pārdalījuma tiek noteikti NCB neto finanšu aktīvu apjoma limiti. NCB neto finanšu aktīvi vidēji gadā nedrīkst pārsniegt neto finanšu aktīvu apjoma limitu. Kalibrēšana tiek veikt katru gadu.

Kāda ir atbrīvojumu ietekme?

Atbrīvojumi var ietekmēt maksimālā neto finanšu aktīvu apjoma sadalījumu Eurosistēmā. Taču tie nepalielina maksimālo apjomu, kas ierobežo Eurosistēmas NCB kopējos neto finanšu aktīvu turējumus.

Atbrīvojumi definē minimālo neto finanšu aktīvu apjomu, ko var turēt katra NCB. Citiem vārdiem sakot, katrai NCB ir tiesības turēt noteiktu daļu Eurosistēmas maksimālā neto finanšu aktīvu apjoma, pamatojoties uz šīs NCB daļu ECB kapitālā; atbrīvojumam atbilstošais apjoms ir šīs NCB minimālais atļautais apjoms (tas var būt lielāks nekā apjoms, kas aprēķināts atbilstoši tās daļai ECB kapitālā). Protams, ka kāda NCB tur neto finanšu aktīvus atbilstoši atbrīvojumam, kas pārsniedz tās kapitāla daļu, tiks samazināts pārējām NCB atļautais neto finanšu aktīvu turējumu apjoms, lai netiktu pārsniegts Eurosistēmas NCB maksimālais neto finanšu aktīvu apjoms.

Ir trīs veidu atbrīvojumi.

  1. Vēsturiskais atbrīvojums (kā norādīts LNFA 3. pielikumā) nodrošina, ka NCB nav jāsamazina neto finanšu aktīvu apjoms zemāk par līmeni, kas saistīts ar tās vēsturisko sākotnējo pozīciju.
  2. Ar konkrētiem aktīviem saistīts atbrīvojums aizsargā noteiktu aktīvu turējumus (sīki definēti LNFA 4. pielikumā), kurus NCB ir sarežģīti pārdot līguma ierobežojumu vai citu ierobežojumu dēļ, piemēram, centrālās bankas zelta rezerves saskaņā ar Centrālo banku nolīgumu par zeltu.
  3. Dinamiskais atbrīvojums laika gaitā koriģē mazo NCB vēsturisko atbrīvojumu proporcionāli Eurosistēmas maksimālā neto finanšu aktīvu apjoma kāpumam vai kritumam.

Piemēro tikai lielāko no trim atbrīvojumiem.

2015. gada 1. janvārī Lietuvos bankas pievienojās Eurosistēmai un kļuva par LNFA dalībnieci. Kā norādīts LNFA 6.3. pantā, tās vēsturiskais atbrīvojums noteikts 5 865 milj. euro apmērā.

Kas notiek, ja viena vai vairākas NCB neveic ieguldījumus vai veic ieguldījumus, kas mazāki par tām sākotnēji piešķirto maksimālo apjomu? Vai atlikušo apjomu tās var nodot citām NCB?

Ja kāda NCB plāno turēt mazāk par atļauto finanšu aktīvu apjomu, bet citas NCB vēlas turēt vairāk, neizmantoto daļu pārdala, izmantojot LNFA noteiktu centralizētu mehānismu. Tas tiek darīts neto finanšu aktīvu apjoma limita gada kalibrēšanas kontekstā. Neizmantoto iespēju pārdale ir pagaidu pasākums un nākamā gada kalibrēšanas laikā tā tiks pārrēķināta. Pārdale neietekmē visu euro zonas NCB turējumā esošo maksimālo neto finanšu aktīvu kopējo apjomu, ko nosaka ar Padomes monetārās politikas lēmumiem.

Kāpēc dažas NCB izmanto savas kvotas, bet citas neizmanto?

Tā ir institucionāla izvēle. Dažās jurisdikcijās likumdošanā noteikti specifiski ierobežojumi attiecībā uz NCB ieguldījumiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku; citviet tiesību aktos noteikts, ka NCB pēc monetārās politikas uzdevumu izpildes jāņem vērā savu akcionāru intereses. Turklāt dažām NCB pasīvos ir lieli klientu un/vai valdības noguldījumi, kuri ietekmē turējumus, kas nav veidoti monetārās politikas mērķiem.

Ir arī vēsturisks iemesls: pirms euro ieviešanas 1999. gadā vairākām Eiropas centrālajām bankām bija visai lieli ārējo rezervju turējumi valūtas kursa kontrolei, īpaši, attiecībā pret Vācijas marku. Šī situācija salīdzināma ar situāciju, kad ES dalībvalstis pievienojās euro zonai pēc 1999. gada – pirms pievienošanās Eurosistēmai NCB turējumā arī bija visai lieli ārējo rezervju turējumi valūtas kursa kontrolei attiecībā pret euro. Ar dažādajām sākuma pozīcijām, kādās atradās NCB, izskaidrojamas to bilances struktūras būtiskās atšķirības, kas dažos gadījumos saglabājās vairākus gadus pēc valsts pievienošanās euro zonai.

Kas notiek, ja NCB pārsniedz tai noteikto neto finanšu aktīvu apjoma limitu?

Ja NCB būtiski pārsniedz tai noteikto neto finanšu aktīvu apjoma limitu, tas var ietekmēt monetārās politikas īstenošanu. Tāpēc ECB katru gadu monitorē NCB atbilstību LNFA. Vajadzības gadījumā, saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 14.4. pantu, Padome var aizliegt, ierobežot vai limitēt NCB operācijas, kas netiek veiktas monetārās politikas mērķiem, ja šādas operācijas ir pretrunā ar ECBS mērķiem un uzdevumiem, t.sk. Eurosistēmas monetāro politiku. Līdz šim nav konstatētas nepamatotas atkāpes no noteiktā neto finanšu aktīvu apjoma limita.

Atkāpe ir pamatota, ja, piemēram, to nosaka starptautiskas saistības pret SVF vai, ja kāda NCB sniedz ārkārtas likviditātes palīdzību (ĀLP) valsts banku sistēmai (LNFA definēts, ka ĀLP ietilpst neto finanšu aktīvos). Šādā gadījumā NCB pēc iespējas drīzāk jāsamazina neto finanšu aktīvu apjoms, lai nodrošinātu atbilstību LNFA. Atbilstība jānodrošina gada laikā, ja pārkāpuma iemesls bija SVF aizņēmums.

Kas notiek, ja visu NCB kopējais neto finanšu aktīvu apjoms ir mazāks nekā aprēķinātais maksimālais apjoms?

Šāda situācija vērojama pašlaik. Kopš euro ieviešanas 2002. gadā neto finanšu aktīvu apjoma pieauguma temps bija vidēji 5% gadā. Tas ir lēnāks nekā kopējās apgrozībā esošo banknošu vērtības pieauguma temps, t.i., vidēji 9% gadā tajā pašā periodā. Tas nozīmē, ka visas euro zonas likviditātes pieprasījums, ko rada banknotes apgrozībā, ir lielāks nekā Eurosistēmas neto finanšu aktīvu radītais likviditātes nodrošinājuma efekts. Parasti tā nav problēma, ja neto finanšu aktīvu apjoms ir zemāks par aprēķināto maksimālo līmeni. Likviditātes vajadzības tiek nodrošinātas, izmantojot monetārās politikas instrumentus – regulāras refinansēšanas operācijas vai strukturālās operācijas, piemēram, monetārās politikas tiešo pirkšanu vai strukturālās reversās operācijas.

Kas notiek, ja visu NCB kopējais neto finanšu aktīvu apjoms ir lielāks nekā aprēķinātais maksimālais apjoms?

Tas nekad nav noticis un maz ticams, ka notiks. LNFA ir NCB un ECB vienbalsīga vienošanās un visas iesaistītās puses apņēmušās to ievērot. Turklāt risku, ka kopējais neto finanšu aktīvu apjoms var būt pārāk liels, papildu mazina konservatīvu pieņēmumu izmantošana, nosakot neto finanšu aktīvu apjoma limitu. Tas nozīmē, ka, pat ja neto finanšu aktīvi pārsniegtu maksimālo apjomu un tādējādi monetārās politikas operāciju apjoms būtu mazāks, nekā sākotnēji paredzēts, iespējams, joprojām pastāvētu vēlamā strukturālās likviditātes pozīcija. Tādējādi monetārās politikas operāciju apjoms šādā gadījumā var būt mazāks par vēlamo monetārās politikas efektīvai īstenošanai, bet stāvoklis īstermiņā nebūtu kritisks un ECB īstenotu korektīvu pasākumu. Ja nepieciešama korektīva rīcība, Padomei ir dažādi instrumenti, lai nodrošinātu pietiekamu monetārās politikas operāciju apjomu. Piemēram, runājot par refinansēšanas operāciju apjomu, Padome var izmantot likviditāti samazinošas operācijas vai samazināt obligāto rezervju prasības.

Kas notiek, ja citu faktoru attīstība, piemēram, banknošu apjoms apgrozībā, atšķiras no gaidītā?

LNFA gada kalibrēšanas pamatā ir konservatīvi pieņēmumi. Tādējādi neto finanšu aktīvu apjoma limits ietver pietiekamas rezerves neparedzētu norišu novēršanai. Piemēram, nosakot apjoma limitu nākamajam gadam, tiek pieņemts, ka apgrozībā esošo banknošu apjoms nepalielināsies un saglabāsies nemainīgs iepriekšējā gada 3. ceturksnī novērotajā vidējā līmenī.

Kādos apstākļos LNFA varētu nonākt pretrunā ar monetāro politiku?

LNFA tika pieņemts, lai novērstu neto finanšu aktīvu nonākšanu pretrunā ar monetāro politiku. Ja neto finanšu aktīvu apjoms tomēr pārsniedz kopējo maksimālo līmeni, iespējams, ka monetārās politikas operāciju apjoms varētu sarukt tiktāl, ka būtu traucēta efektīva monetārās politikas īstenošana (kā minēts iepriekš).

Būtisks ir ne tikai neto finanšu aktīvu apjoms, bet arī struktūra. Piemēram, ja atsevišķi monetārās politikas darījumi un ar monetāro politiku nesaistīti darījumi viens otru kompensē (piemēram, vienā darījumā notiek vērtspapīra iegāde un otrā – tas pats vērtspapīrs tiek pārdots), var tikt sūtīti pretrunīgi signāli par ECB monetārās politikas nodomiem vai tikt samazināta monetārās politikas efektivitāte. Vēl viens piemērs – centrālo banku darījumi ārvalstu valūtās, kas var ietekmēt valūtu kursus vai tik kļūdaini interpretēti kā valūtas kursa intervence. Lai nodrošinātu, ka šādi gadījumi nav pretrunā ar monetāro politiku, ECB apstiprinājusi LNFA papildinošus pasākumus, t.sk. ECB Pamatnostādni par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām (ECB/2014/9) un ECB lēmumu par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/10). Pamatnostādne kontrolē NCB operāciju neto likviditātes efektu, bet lēmumā noteikti ierobežojumi arī attiecībā uz specifisku vērtspapīru apjomu, kas atbilst dalībai "Valsts sektora vērtspapīru iegādes programmā", visos Eurosistēmas centrālo banku turējumos.

Kā tiek nodrošināts, ka ieguldījumu operācijas neietekmē monetārās politikas nostāju?

Kā norādīts iepriekš, LNFA nosaka NCB maksimālo neto finanšu aktīvu apjomu. Vienlaikus tiek ierobežots NCB darījumu, kas netiek īstenoti monetārās politikas mērķiem, likviditātes efekts. Otrkārt, darījumos, kas netiek īstenoti monetārās politikas mērķiem, NCB un ECB rīkojas kā institucionālie ieguldītāji. Ja NCB veic iegādes portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku, tās ievēro tādus pašus kritērijus kā citi institucionālie ieguldītāji un pieņem lēmumus nesaistīti ar monetāro politiku. Tām jāievēro LNFA paredzētie noteikumi un citas attiecīgās pamatnostādnes. ECB regulāri saņem informāciju par NCB 1) darījumiem, kas netiek īstenoti monetārās politikas mērķiem – dažiem no tiem nepieciešams iepriekšējs ECB apstiprinājums; 2) aktīviem un saistībām un 3) gaidāmajiem un faktiskajiem neto finanšu aktīviem. ECB var veikt korektīvu pasākumu, ja darījumi, kas netiek īstenoti monetārās politikas mērķiem, ir pretrunā ar monetārās politikas nostāju. Visbeidzot, Padome par pieņemt īpašus pasākumus, kas ir saistoši NCB.

Kāpēc NCB aktīvi un pasīvi, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem, tiek turēti slepenībā?

NCB aktīvus un pasīvus, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem, publisko atbilstoši nacionālajiem un Eiropas noteikumiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem NCB pieņem lēmumu, vai publicēt informāciju par aktīviem un pasīviem, ka netiek turēti monetārās politikas mērķiem, t.sk. par portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku. Lielākā daļa NCB sniedz papildu informāciju gada pārskatā vai citās publikācijās un interneta vietnē, norādot, piemēram, aktīvus valsts un privātā sektora parāda dalījumā. Līdzīgi citiem ieguldītājiem NCB neizpauž informāciju, kas ļautu citiem izdarīt secinājumus par viņu veiktajiem ieguldījumiem.

Eurosistēmas uzdevums nav publiskot informāciju par NCB aktīvu un pasīvu, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem, struktūru.

Kāpēc LNFA tiek publicēts tagad?

Eurosistēmas centrālajām bankām vienbalsīgi jāpieņem lēmums par LNFA publiskošanu. Agrāk viedokļi par to bija atšķirīgi.

Saskaņā ar ECB saistībām uzlabot caurredzamību šis lēmums tika pārskatīts 2016. gada 3. februārī. Eurosistēmas centrālās bankas vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka līguma publicēšana kopā ar skaidrojošu dokumentu labāk kalpos Eurosistēmas interesēm. Šis ir nākamais solis uz labāku caurredzamību pēc 2014. gadā pieņemtā lēmuma publicēt pārskatus par monetārās politikas diskusijām, kā arī lēmuma publicēt Valdes locekļu dienaskārtību, ko ECB pieņēma 2015. gadā.

Kā tiek nodrošināts, ka portfeļi, kas nav saistīti ar monetāro politiku, netiek ļaunprātīgi izmantoti aizliegtās monetārās finansēšanas operācijās?

ECB ir atbildīga par ECBS centrālo banku monitorēšanu attiecībā uz monetārās finansēšanas aizlieguma ievērošanu, kā norādīts Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB Statūtos. Šis jautājums netiek aplūkots LNFA, kas attiecas tikai uz vēlamo strukturālās likviditātes pozīciju monetārās politikas īstenošanai un tādējādi nosaka neto finanšu aktīvu apjomu. LNFA neregulē ne aktīvu un pasīvu, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem, struktūru, ne to iegādes veidu.

Lai monitorētu atbilstību monetārās finansēšanas aizliegumam, ECBS centrālajām bankām jāinformē ECB par saviem aktīviem un ECB jānodrošina, ka NCB nefinansē valdības, veicot to emitēto parāda instrumentu iegādes sākotnējā tirgū. ECB arī monitorē iegādes otrreizējā tirgū. Šādu pārbaužu un novērtējumu rezultātus publicē ECB gada pārskatā.

Kas notiek, ja tiek pārkāpti monetārās finansēšanas aizlieguma noteikumi?

Šādus pārkāpumus neregulē LNFA, bet Līguma par Eiropas Savienības darbību (t.i., galvenā Eiropas tiesību akta) 123. un 124. panta noteikumi. ECB Padome noteica noteikumus par visām NCB ieguldījumu operācijām, lai nodrošinātu, ka tās nebūtu pretrunā monetārās finansēšanas aizliegumam. Valdības parāda instrumentu iegādes sākotnējā tirgū ir aizliegtas un NCB jāsniedz pārskats par saviem darījumiem otrreizējā tirgū. ECB monitorē atbilstību monetārās finansēšanas aizliegumam un ziņo par šā monitoringa rezultātiem gada pārskatā. Ja ECB konstatētu šā aizlieguma pārkāpumu, tā galarezultātā var iesūdzēt attiecīgo NCB Eiropas Savienības Tiesā. Līdz šim tas vēl nav noticis.