Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs

Pieci fakti, kas jāzina par Māstrihtas līgumu

Šis līgums lika pamatu mūsdienu Eiropas Savienībai.

Māstrihtas līgums, kura oficiālais nosaukums ir Līgums par Eiropas Savienību, lika pamatu mūsdienu Eiropas Savienībai.

Diskusijas par šā līguma sastādīšanu ilga vairākus gadus un tas tika parakstīts Nīderlandes pilsētā Māstrihtā, kas atrodas tuvu Beļģijas un Vācijas robežai. Piedāvājam piecus faktus, kas jāzina par Māstrihtas līgumu.

1.

Ar šo Līgumu tika nodibināta Eiropas Savienība

Ciešāka sadarbība

Māstrihtas Līgums būtiski palielināja Eiropas valstu sadarbību vairākās jaunās jomās:

Eiropas pilsonība

Tika likti pamati Eiropas pilsonībai, kas ļauj iedzīvotājiem dzīvot dažādās dalībvalstīs un brīvi pārvietoties starp tām.

Kopēja ārpolitika un drošības politika

Līgumā tika noteikta kopīga ārpolitika un drošības politika ar mērķi "sargāt Savienības kopējās vērtības, pamatintereses, neatkarību".

Tieslietas un iekšlietas

Līgumā tika noteikta cieša sadarbība tieslietās un iekšlietās, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu drošību un aizsargātību.

2.

To parakstīja 12 valstis

Līgumu 1992. gada 7. februārī parakstīja pārstāvji no 12 valstīm – Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Vācijas.

Pēc tam Līgumu apstiprināja katras valsts parlaments, dažos gadījumos rīkojot referendumu. Māstrihtas līgums oficiāli stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī, kad arī oficiāli tika izveidota Eiropas Savienība.

Kopš tā laika vēl 16 valstis ir pievienojušās ES* un pieņēmušas noteikumus, kas izklāstīti Māstrihtas līgumā un līgumos, kas sekoja vēlāk.

*Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES šobrīd ES ir 27 dalībvalstis.

3.

Tas veidoja pamatu euro ieviešanai

Vienota valūta eiropiešiem

Māstrihtas līgums pavēra ceļu vienotas Eiropas valūtas – euro – radīšanai. Uz Līguma pamata tika izveidota arī Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Centrālo banku sistēma un noteikti to mērķi. ECB galvenais uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti, nodrošinot stabilu euro vērtību.

Līgums bija kulminācija vairāku gadu desmitu ilgušām apspriedēm par ciešāku ekonomisko sadarbību Eiropā. Eiropas līderi atsāka diskusiju par vienotu valūtu 1986. gadā un 1989. gadā apņēmās īstenot trīs posmu pārejas procesu.

Māstrihtas līgumā šie posmi tika oficiāli noteikti:

1. posms (01.07.90.–31.12.93.)

Brīvas kapitāla aprites nodrošināšana starp dalībvalstīm.

2. posms (01.01.94.–31.12.98.)

Pastiprināta sadarbība starp nacionālajām centrālajām bankām un dalībvalstu ekonomikas politikas labāka saskaņošana.

3. posms (01.01.99.– pašlaik)

Pakāpeniska euro ieviešana kopā ar vienotas monetārās politikas īstenošanu, par ko ir atbildīga ECB.

4.

Tas ieviesa kritērijus, kas valstīm jāizpilda, lai pievienotos euro

Līgumā arī tika izstrādāti noteikumi par to, kā euro darbosies praksē. Tie ietvēra nosacījumus, kas valstij jāizpilda, lai pievienotos euro zonai.

Šo konkrēto noteikumu (kurus dažkārt dēvē arī par Māstrihtas kritērijiem vai konverģences kritērijiem) mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti arī tad, kad valūta tiek ieviesta jaunās valstīs.

Noteikumi paredz nodrošināt, lai valstīs, kuras pievienojas, tiktu panākta stabilitāte šādās jomās:

Inflācija

Valsts vidējais inflācijas līmenis, kas pirms novērtējuma novērots vienu gadu, ne vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniedz inflāciju trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā.

Valsts parāda līmenis

Valsts gada budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un kopējais valdības parāds nepārsniedz 60% no IKP.

Procentu likmes

Valsts ilgtermiņa aizdevumu procentu likme novērošanas periodā ne vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniedz likmes trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā.

Valūtas kurss

Valstij jānodrošina valūtas kursa stabilitāte, proti, valsts valūtas kurss vismaz divus iepriekšējos gadus saglabājies Valūtas kursa mehānisma (VKM II) noteiktajās svārstību robežās.

5.

Tas bija liels solis pretim Eiropas integrācijai

Notika ciešāka Eiropas tuvināšanās.

Kopš Māstrihtas līguma parakstīšanas Eiropas valstis ir satuvinājušās, savukārt dažas politikas jomas, piemēram, ekonomiskā un fiskālā politika, palikušas valstu līmenī. Eiropas līderi ir vienojušies par papildu pasākumiem, lai veicinātu tālāku Eiropas valstu integrāciju, piemēram:

Stabilitātes un izaugsmes pakts

1997. gadā tika panākta vienošanās par Stabilitātes un izaugsmes paktu, lai nodrošinātu, ka valstīs tiek īstenota stabila budžeta politika.

Eiropas Stabilizācijas mehānisms

Eiropas Stabilitātes mehānisms tika izveidots, lai nodrošinātu finansiālu palīdzību tām euro zonas valstīm, kuras saskaras ar nopietnām finansējuma problēmām vai ir pakļautas to riskam.

Banku savienība

Pēc finanšu krīzes tika izveidots Vienotais uzraudzības mehānisms un Vienotā noregulējuma valde, lai padarītu drošāku Eiropas banku sistēmu, kā arī palielinātu finanšu integrāciju un stabilitāti.

Šobrīd vairāk nekā 440 miljoni iedzīvotāju no 27 dalībvalstīm bauda priekšrocības, kuras sniedz Eiropas līmeņa sadarbība.

Laika posmā pēc tam, kad tika panākta vienošanās par euro ieviešanas plānu, euro kļuvis par otro visvairāk tirgoto valūtu pasaulē, kā arī par daļu no 340 miljonu iedzīvotāju ikdienas 19 valstīs.