Euro banknotes apgrozībā

Nominālvērtības

Banknotes mūsu makā

No septiņu nominālvērtību euro banknotēm ikdienas maksājumos visvairāk izmanto zemas un vidējas nominālvērtības banknotes. Tās parasti nonāk apgrozībā no bankomātiem. Augstas nominālvērtības banknotes mēdz izmantot cilvēki, kas tur lielas summas skaidrā naudā. Tās galvenokārt kalpo naudas uzkrāšanai, bet tiek izmantotas arī, veicot dārgus pirkumus.

Dati par septiņu nominālvērtību euro banknotēm apgrozībā pieejami statistikas sadaļā.

Ārpus euro zonas

Euro banknotes kustībā

Euro banknotes izmanto ne tikai euro zonas valstīs vien. Euro ir starptautiska valūta, tāpēc daļa euro banknošu nonāk ārpus euro zonas un paliek tur.

Aplēsts, ka vērtības izteiksmē 20–25% no visām euro banknotēm apgrozībā atrodas ārpus euro zonas esošo valstu, galvenokārt euro zonas kaimiņu reģionu, iedzīvotāju turējumā. Pieprasījums pēc euro banknotēm ārvalstīs krasi pieauga, saasinoties finanšu krīzei 2008. gada oktobrī. Pieprasījums strauji pieauga ārpus ES esošajās Austrumeiropas valstīs, krītoties nacionālo valūtu vērtībai attiecībā pret euro. Šīs euro banknotes joprojām ir apgrozībā, kas liek domāt, ka tās atrodas ārpus euro zonas esošo valstu iedzīvotāju turējumā.

Skaidrās naudas cikls

Naudas plūsma

Banknotēm tautsaimniecībā ir noteikta aprite. Komercbankas tās pasūta no centrālajām bankām un laiž apgrozībā ar bankomātu starpniecību. Tad cilvēki tās tērē veikalos, tirgos un citās vietās, savukārt mazumtirgotāji un citas personas, pie kā nonāk banknotes, nogulda tās savos banku kontos. Bankas un citas skaidrās naudas apstrādes iestādes nosūta banknotes atpakaļ uz attiecīgo centrālo banku vai pēc autentiskuma un derīguma pārbaudes atkārtoti laiž apgrozībā.

Naudas piegādes ķēde dažādās valstīs organizēta atšķirīgi atkarībā no vairākiem faktoriem. Pie tiem pieder:

  • attiecīgās valsts centrālās bankas struktūra, t.sk. filiāļu tīkls;
  • bankas un to filiāļu tīkls;
  • tiesiskais regulējums;
  • iedzīvotāju maksāšanas ieradumi;
  • naudas pārvadājumu uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā tirgū, infrastruktūra;
  • katras valsts ģeogrāfiskais novietojums, vēsture un tradīcijas.

Šo iemeslu dēļ euro zonā nav iespējams radīt vienu nacionālā naudas cikla modeli, kas būtu derīgs visām valstīm.

Neskatoties uz atšķirībām, Eurosistēma turpina tiekties uz euro zonas centrālo banku piedāvāto skaidrās naudas pakalpojumu lielāku konverģenci. Gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī notiek konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, piemēram, komercbankām, skaidrās naudas pārvadātājiem un citiem skaidrās naudas apstrādātājiem. Lielāka harmonizācija un integrācija palīdzēs ieinteresētajām pusēm gūt lielākas priekšrocības no vienotās valūtas.

Sīkāku informāciju sk. ECB gada pārskatos.

Šķirošana un iznīcināšana

Derīgas vai nederīgas?

Lai cilvēki uzticētos banknotēm, jānodrošina to autentiskums un augsta kvalitāte. Tāpēc euro zonas valstu centrālās bankas pirms banknošu laišanas apgrozībā pārbauda, vai tās nav viltotas un pārāk bojātas vai netīras.

Centrālo banku rīcībā ir pilnībā automatizētas banknošu apstrādes iekārtas, ar kurām tiek pārbaudītas saņemtās banknotes, tādējādi nodrošinot visaugstākos kvalitātes standartus.