Euro banknotes apgrozībā

Nominālvērtības

Banknotes mūsu makā

No septiņu nominālvērtību euro banknotēm ikdienas maksājumos visvairāk izmanto zemas un vidējas nominālvērtības banknotes. Tās parasti nonāk apgrozībā no bankomātiem. Augstas nominālvērtības (200, 500 euro) banknotes var izmantot cilvēki, kas tur lielas summas skaidrā naudā. Tās galvenokārt kalpo naudas uzkrāšanai, bet tiek izmantotas arī, veicot dārgus pirkumus.

Līdz 2013. gada beigām apgrozībā bija aptuveni 7 mljrd. 50 euro banknošu. 50 euro banknotes veidoja apmēram 42% no visām apgrozībā esošajām banknotēm un vairāk nekā trešdaļu no apgrozībā esošo banknošu kopējās vērtības. Apgrozībā esošo 500 euro banknošu kopējā vērtība bija 290 mljrd. euro, veidojot aptuveni 30% no apgrozībā esošo banknošu kopējās vērtības.

Dati par septiņu nominālvērtību euro banknotēm apgrozībā pieejami statistikas sadaļā.

Ārpus euro zonas

Euro banknotes kustībā

Euro banknotes izmanto ne tikai euro zonas valstīs vien. Euro ir starptautiska valūta, tāpēc daļa euro banknošu nonāk ārpus euro zonas un paliek tur.

Aplēsts, ka vērtības izteiksmē 20–25% no visām euro banknotēm apgrozībā atrodas ārpus euro zonas esošo valstu, galvenokārt euro zonas kaimiņu reģionu, iedzīvotāju turējumā. Pieprasījums pēc euro banknotēm ārvalstīs krasi pieauga, saasinoties finanšu krīzei 2008. gada oktobrī. Pieprasījums strauji pieauga ārpus ES esošajās Austrumeiropas valstīs, krītoties nacionālo valūtu vērtībai attiecībā pret euro. Šīs euro banknotes joprojām ir apgrozībā, kas liek domāt, ka tās atrodas ārpus euro zonas esošo valstu iedzīvotāju turējumā.

Skaidrās naudas cikls

Naudas plūsma

Banknotēm tautsaimniecībā ir noteikta aprite. Komercbankas tās pasūta no centrālajām bankām un laiž apgrozībā ar bankomātu starpniecību. Tad tās tiek tērētas veikalos, tirgos un citās vietās. Pēc tam mazumtirgotāji un citas personas, pie kā nonāk banknotes, nogulda tās savos banku kontos. Bankas nosūta tās atpakaļ uz attiecīgo centrālo banku, kur tiek pārbaudīts to autentiskums un derīgums apgrozībai.

Naudas piegādes ķēde dažādās valstīs organizēta atšķirīgi atkarībā no vairākiem faktoriem. Pie tiem pieder:

  • attiecīgās valsts centrālās bankas struktūra, t.sk. filiāļu tīkls;
  • bankas un to filiāļu tīkls;
  • tiesiskais regulējums;
  • iedzīvotāju maksāšanas ieradumi;
  • naudas pārvadājumu uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā tirgū, infrastruktūra;
  • un, visbeidzot, katras valsts ģeogrāfiskais novietojums, vēsture un tradīcijas.

Šo iemeslu dēļ euro zonā nav iespējams radīt vienu nacionālā naudas cikla modeli, kas būtu derīgs visām valstīm.

Neskatoties uz atšķirībām, Eurosistēma turpina tiekties uz euro zonas centrālo banku piedāvāto skaidrās naudas pakalpojumu lielāku konverģenci. Notiek konsultācijas ar iesaistītajām pusēm gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī. Lielāka harmonizācija un integrācija palīdzēs ieinteresētajām pusēm gūt lielākas priekšrocības no vienotās valūtas.

Šķirošana un iznīcināšana

Derīgas vai nederīgas?

Lai nodrošinātu iedzīvotāju uzticēšanos, apgrozībā nedrīkst nonākt viltojumi un banknotēm jāatbilst augstiem kvalitātes standartiem. Tāpēc euro zonas centrālās bankas pirms banknošu laišanas apgrozībā tās pārbauda, lai nodrošinātu, ka banknotes ir autentiskas un nav pārāk spēcīgi bojātas vai netīras.

Nacionālajās centrālajās bankās (NCB) ir pilnībā automatizētas banknošu apstrādes iekārtas, kurās tiek pārbaudītas bankās nonākušās banknotes. Banknotes tiek šķirotas šajās iekārtās, lai nodrošinātu atbilstību augstiem kvalitātes standartiem. 2013. gadā NCB par apgrozībai nederīgām atzina un nomainīja aptuveni 6 mljrd. banknošu. Netīras vai bojātas banknotes tiek iznīcinātas.