Centrālo banku sadarbība

Centrālo banku sadarbībai ir sena vēsture. Tā sākās 20. gs. pirmajā pusē, kad izveidojās ietekmīgāko centrālo banku sadarbības tīkls, īpaši pēc Starptautisko norēķinu bankas (SNB) izveides 1930. gadā. Centrālo banku sadarbība ietver pieredzes un labākās prakses apmaiņu, kā arī ieguldījumu kapacitātes stiprināšanā.

Par centrālo banku sadarbību

Pamatojums

Centrālo banku sadarbības būtība ir pieredzes un zināšanu nodošana. Tādējādi tās ne tikai savstarpēji palīdz kāpināt profesionālisma, efektivitātes, neatkarības un caurredzamības līmeni, bet arī palīdz veicināt pasaules monetāro un finanšu stabilitāti.

Nosacījumi

Centrālo banku sadarbība aptver plašu aktivitāšu loku. Centrālās bankas var sniegt palīdzību ar savu mācību centru starpniecību, piedāvājot dažādus kursus vai citus izglītojošus pasākumus, vai arī rīkojot konferences un seminārus, kurus apmeklē citu centrālo banku pārstāvji. Palīdzību var sniegt arī tieši atbalsta saņēmējām institūcijām, piemēram, pastāvīgi norīkojot darbiniekus darbā, sniedzot atbalstu institūciju stiprināšanā un politikas izstrādē tehniskā vai politikas līmenī. Centrālās bankas var rīkoties vienpusēji vai slēgt vienošanās ar iestādēm, kas nav centrālās bankas (piemēram, finanšu iestādēm, ES iestādēm vai valdībām), lai koordinētu darbības un atsevišķos gadījumos saņemtu ārējo finansējumu.

ECB pēc vajadzības sniedz palīdzību centrālajām bankām visā pasaulē uz divpusējas vienošanās pamata. Šāda palīdzība var būt tradicionālajās centrālās bankas politikas jomās vai atbalsta un tehnisko funkciju jomās. Tā var ietvert viesošanos ECB vai ECB speciālistu komandējumus uz ārvalstīm.

ECB nodrošina arī apmācību citu centrālo banku darbiniekiem.

Sīkāka informācija pieejama arī 2008. gada jūlija "Mēneša Biļetena" rakstā The Eurosystem as a provider of technical assistance to EU Neighbouring Regions ("Eurosistēma kā tehniskās palīdzības nodrošinātājs ES kaimiņos esošajiem reģioniem"). Ar ECB darbiniekiem, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, var sazināties, rakstot uz e-pasta adresi centralbankcooperation@ecb.europa.eu.

ECB koordinētās programmas

Daudzus gadus ES nacionālās centrālās bankas piedalījušās plašās daudzgadu centrālo banku sadarbības programmās, ko finansēja Eiropas Komisija. Šāda veida palīdzība – dēvēta par mērķsadarbību – izrādījusies sekmīga, jo rada stipras saites starp iestādēm, kas veic līdzīgus vai pat identiskus uzdevumus. Mērķsadarbības līgumus var slēgt viena ES dalībvalsts valsts iestāde – piemēram, nacionālā centrālā banka –, kas var piesaistīt citu dalībvalstu iestādes, veidojot maksimāli trīs iestāžu konsorciju.

Kopš 2003. gada ECB un Eiropas Komisija arī parakstījusi vienošanās, kas ir līdzvērtīgas mērķsadarbībai un kas arī paredzētas konkrētu rezultātu sasniegšanai. ECB īsteno šādas vienošanās sadarbībā ar Eurosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām bankām. Šādu vienošanos izdevīgums izriet no ECB spējas slēgt vienotu finanšu līgumu ar Eiropas Komisiju vairāku nacionālo centrālo banku vārdā. Šis piemērs parāda Eurosistēmas apņemšanos efektīvi un produktīvi veikt savus uzdevumus sadarbības un komandas darba gaisotnē.

2013. gadā ECB atzīmēja ECB koordinēto centrālo banku sadarbības programmu 10. gadadienu, rīkojot konferenci "Starptautiskā centrālo banku sadarbība pirms krīzes, krīzes laikā un pēc krīzes". Konference pulcēja daudzus augsta līmeņa lektorus, kuri apstiprināja centrālo banku sadarbības vērtību. Sīkākai informācijai sk. ECB paziņojumu presei un konferences programmu.

Sīkāka informācija par ECB koordinētajām ES finansētajām centrālo banku sadarbības programmām, kā arī programmām bez ārējā finansējuma pieejama sadaļās "Pabeigtās programmas" un "Pašreizējās programmas".

Pabeigtās programmas

Sadarbība ar Serbijas Nacionālo banku (2011–2013)

No 2011. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim ECB un 21 nacionālā centrālā banka sniedza atbalstu Serbijas Nacionālajai bankai, palīdzot ieviest ES centrālo banku darbības standartus, lai sagatavotu Serbijas pievienošanos ES. 35 mēnešu programma turpināja 2008.–2009. gadā īstenoto vajadzību novērtējuma programmu. Tā aptvēra 13 centrālo banku darbības jomas, no kurām dažas tika aplūkotas arī vajadzību novērtējuma programmas laikā: 1) finanšu sektora uzraudzība; 2) likumdošanas saskaņošana; 3) kapitāla aprites liberalizācija; 4) ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšana; 5) monetārās un valūtas operācijas; 6) finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzība; 7) ES pievienošanās atbalsts; 8) ekonomiskā analīze un izpēte; 9) statistika; 10) maksājumu sistēmas; 11) finanšu stabilitāte; 12) informācijas tehnoloģijas un 13) grāmatvedība un finanšu pārskatu sniegšana.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique, Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka), Česká narodní banka, Deutsche Bundesbank, Eesti Pank, Central Bank of Ireland, Bank of Greece, Banco de España, Banque de France, Central Bank of Cyprus, Banque centrale du Luxembourg, Magyar Nemzeti Bank, Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank, Narodowy Bank Polski, Banco de Portugal, Banca Naţională a României, Banka Slovenije, Národná banka Slovenska, Suomen Pankki – Finlands Bank un Bank of England.

Sadarbība ar Maķedonijas Republikas Nacionālo banku (2012–2013)

No 2012. gada 15. oktobra līdz 2013. gada 14. jūlijam ECB un desmit ES nacionālās centrālās bankas sniedza atbalstu Maķedonijas Republikas Nacionālajai bankai (MRNB), desmit centrālās bankas darbības jomās palīdzot noteikt konkrētus jautājumus, kuros bankai jāpanāk uzlabojumi, lai sasniegtu ES dalībvalsts centrālajai bankai atbilstošu līmeni (grāmatvedība, banknotes, tautsaimniecības analīze un izpēte, cilvēkresursi, informācijas tehnoloģijas, iekšējais audits, juridiskie pakalpojumi, monetārā politika un valūtas kursa politika, maksājumu sistēmas un statistika). Vajadzīgais līmenis jāsasniedz līdz laikam, kad valsts kļūs par ES dalībvalsti un Maķedonijas Republikas Nacionālā banka pievienosies Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS).

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Deutsche Bundesbank, Eesti Pank, Central Bank of Ireland, Banco de España, Banca d’Italia, Central Bank of Malta, Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank, Banka Slovenije un Národná banka Slovenska. Arī Bulgārijas Nacionālā banka nodrošināja speciālistus, lai atbalstītu programmu.

Sadarbība ar Bosnijas un Hercegovinas Centrālo banku (2010–2011)

No 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 30. septembrim ECB un septiņas nacionālās centrālās bankas sniedza atbalstu Bosnijas un Hercegovinas Centrālajai bankai, palīdzot ieviest ES centrālo banku standartus, lai veiktu sagatavošanās darbus saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas pievienošanos ES. Piedalījās arī Bulgārijas un Rumānijas centrālo banku speciālisti. 18 mēnešu programma turpināja 2007. gadā īstenoto vajadzību novērtējuma programmu un aptvēra sešas centrālās bankas darbības jomas, no kurām pirmās trīs koncentrējās uz tālāk norādītājiem 2007. gada programmas ieteikumiem: 1) statistiku; 2) ekonomikas analīzi un izpēti; 3) finanšu stabilitāti; 4) likumdošanas saskaņošanu ar ES; 5) ES integrācijas koordināciju un 6) IT pakalpojumu uzlabošanu Bosnijas un Hercegovinas Centrālajā bankā.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Deutsche Bundesbank, Bank of Greece, Banco de España, Banca d’Italia, Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank un Banka Slovenije.

Sadarbība ar ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm (2010–2012)

No 2010. gada 19. janvāra līdz 2012. gada 18. janvārim ECB un 14 euro zonas nacionālās centrālās bankas piedāvāja palīdzības programmu ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Programmas mērķis bija nostiprināt makrolīmeņa un mikrolīmeņa uzraudzību Rietumbalkānu valstīs un Turcijā. Eurosistēma īstenoja programmu ciešā sadarbībā ar starptautisko finanšu sabiedrību, izmantojot pieredzi, ko Bāzelē, Briselē, Londonā un Vašingtonā uzkrājušas organizācijas un iestādes, kas arī jau virzās uz to pašu mērķi – pārskatīt un stiprināt uzraudzības sistēmu, arī atbilstoši G20 valstu grupas ieteikumam. Programmā pirmajā gadā bija vairāk nekā 20 mācību kursu un trīs augsta līmeņa politikas darbsemināru, un tajā bija iesaistītas apmēram 36 iestādes. Otrajā gadā programma sniedza divpusēju atbalstu astoņiem palīdzības saņēmējiem, lai tie varētu izveidot noteiktas uzraudzības spējas, pēc tam notika krīzes gatavības un vadības simulācijas.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique, Bank of Greece, Banco de España, Banque de France, Banca d’Italia, Central Bank of Cyprus, Banque centrale du Luxembourg, Central Bank of Malta, Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank, Banco de Portugal, Banka Slovenije, Národná banka Slovenska, Suomen PankkiFinlands Bank.

ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis bija Horvātija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Turcija, Serbija un Kosova (saskaņā ar UNSCR 1244/99).

Sadarbība ar Ēģiptes Centrālo banku (2009–2012)

No 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. martam ECB un septiņas ES nacionālās centrālās bankas sniedza atbalstu Ēģiptes Centrālajai bankai, palīdzot stiprināt Ēģiptes banku uzraudzību, pakāpeniski aktualizējot Bankas normas, noteikumus, pārskatu sniegšanas sistēmu un pārraudzības praksi un tuvinot tos atbilstībai Bāzeles II kritērijiem saskaņā ar Ēģiptes Centrālās bankas izstrādāto stratēģiju, kā arī 2009. gada 14. oktobrī Kairā ar to iepazīstināja komercbankas. Reformu procesā ietilpst banku nozares konsultēšana par kvalitātes jautājumiem, kā arī kvantitatīvās ietekmes pētījumi.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka), Česká národní banka, Deutsche Bundesbank, Bank of Greece, Banque de France, Banca d’Italia un Banca Naţională a României.

Sadarbība ar Serbijas Nacionālo banku (2008–2009)

No 2008. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. maijam ECB un 17 ES nacionālās centrālās bankas sniedza atbalstu Serbijas Nacionālajai bankai (SNB), sešās centrālo banku darbības jomās palīdzot noteikt konkrētus jautājumus, kuri bankai būs jāuzlabo, lai sasniegtu ES dalībvalsts centrālajai bankai atbilstošu līmeni (banku uzraudzība, SNB kompetencē esošo tiesību aktu saskaņošana ar acquis communautaire, kapitāla aprites liberalizācija, monetārās politikas īstenošana un valūtas kursa režīms, monetārā, finanšu un maksājumu bilances statistika un finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzība). Vajadzīgais līmenis jāsasniedz līdz laikam, kad Serbija kļūs par ES dalībvalsti un Serbijas Nacionālā banka pievienosies Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECSB). ECB un nacionālās centrālās partnerbankas nāca klajā ar 69 ieteikumiem, kurus Serbijas Nacionālā banka sākusi īstenot.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique, Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka), Česká narodní banka, Danmarks Nationalbank, Deutsche Bundesbank, Eesti Pank, Bank of Greece, Banque de France, Banca d’Italia, Central Bank of Cyprus, Latvijas Banka, Magyar Nemzeti Bank, Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank, Narodowy Bank Polski, Banka Naţională a României un Bank of England.

Sadarbība ar Krievijas Banku (2008–2011)

No 2008. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam ECB un astoņas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas atbalstīja Krievijas Federācijas centrālo banku (Krievijas Banku) banku uzraudzības un iekšējā audita jomā. Programmas banku uzraudzības komponentes vispārējais mērķis bija palīdzēt Krievijas Bankai saglabāt Krievijas banku sistēmas stabilitāti. Mērķis bija modernizēt normas, politiku un praksi banku uzraudzības jomā, lai panāktu to atbilstību Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteiktajiem starptautiski pieņemtajiem principiem (parasti tos dēvē par Bāzeles II principu sistēmu), pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Eiropas Savienībā, īstenojot Bāzeles II principus. Programmas iekšējā audita komponentes mērķis bija veicināt Krievijas Bankas centienus uzlabot uz risku balstītu iekšējo auditu, rīkojot Eurosistēmas speciālistu vadītas apmācības un konsultācijas par labāko uz risku balstītā iekšējā audita praksi Eurosistēmā kopumā, kā arī īpaši attiecībā uz valūtas rezervju pārvaldīšanas iekšējo auditu un IT līdzekļu un sistēmu izmantojumu.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Deutsche Bundesbank, Bank of Greece, Banco de España, Banque de France, Banca d’Italia, Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank un Suomen PankkiFinlands Bank.

Sadarbība ar Bosnijas un Hercegovinas Centrālo banku (2007)

No 2007. gada 1. marta līdz 31. augustam ECB un astoņas ES nacionālās centrālās bankas sniedza atbalstu Bosnijas un Hercegovinas Centrālajai bankai, septiņās centrālo banku darbības jomās palīdzot noteikt konkrētus jautājumus, kuri bankai būs jāuzlabo, lai sasniegtu ES dalībvalsts centrālajai bankai atbilstošu līmeni (banku uzraudzības koordinācija, tautsaimniecības analīze un izpēte, finanšu stabilitāte, iekšējais audits, monetārās politikas īstenošana valūtas padomes mehānisma ietvaros, maksājumu sistēmas un statistika). Vajadzīgais līmenis jāsasniedz līdz laikam, kad Bosnija un Hercegovina kļūs par ES dalībvalsti un Bosnijas un Hercegovinas Centrālā banka pievienosies Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS). ECB un nacionālās centrālās partnerbankas nāca klajā ar 71 ieteikumu, kurus Bosnijas un Hercegovinas Centrālā banka sākusi īstenot.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Deutsche Bundesbank, Eesti Pank, Bank of Greece, Banco de España, Banque de France, Banca d’Italia, Oesterreichische Nationalbank un Banka Slovenije.

Sadarbība ar Ēģiptes Centrālo banku (2005–2007)

No 2005. gada 1. decembra līdz 2007. gada 30. novembrim ECB un četras Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas sniedza atbalstu Ēģiptes Centrālajai bankai vispārējā banku uzraudzības administratīvo un darbības procedūru pārraudzīšanā ar mērķi ieviest uz risku balstītu pieeju. Palīdzība tika sniegta sešās jomās: nepārtraukta uzraudzība, pārbaudes, makrouzraudzības analīze, regulējums un standartu noteikšana, metodoloģija un informācijas tehnoloģijas un apmācību plāna izstrāde banku uzraugiem. Divu gadu laikā notika vairāk nekā 70 pasākumu, t.sk. ekspertu vizītes, mācību komandējumi, mācību kursi un citas konsultācijas.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Deutsche Bundesbank, Bank of Greece, Banque de France un Banca d’Italia.

Sadarbība ar Krievijas Banku (2003–2005)

No 2003. gada 1. novembra līdz 2005. gada 31. oktobrim ECB un deviņas nacionālās centrālās bankas un trīs ES uzraudzības iestādes, kas nav centrālās bankas, atbalstīja Krievijas Federācijas centrālo banku (Krievijas Banku) tās centienos ieviest uz risku balstītu banku uzraudzības metodoloģiju. Programmas ietvaros kopumā tika apmācīti 1 000 uzraudzības darbinieku, kas nodarbināti Krievijas Bankas reģionālajās filiālēs, iepazīstinot viņus ar ES uz risku balstītu uzraudzības praksi. Lai to nodrošinātu, Krievijā tika rīkoti 64 mācību kursi un četri augsta līmeņa semināri, un Krievijas Bankas darbinieki ieradās komandējumā pie ES banku uzraugiem. Tika sagatavota rokasgrāmata Banking supervision – European experience and Russian practices ("Banku uzraudzība – Eiropas pieredze un Krievijas prakse") angļu un krievu valodā kā pašmācības līdzeklis Krievijas Bankas darbiniekiem.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Deutsche Bundesbank, Central Bank of Ireland, Banco de España, Banque de France, Banca d’Italia, Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank, Banco de Portugal, Suomen PankkiFinlands Bank.

Uzraudzības iestādes, kas nav centrālās bankas: Rahoitustarkastus/Finansinspektionen, Finansinspektionen un Financial Services Authority.

Pašreizējās programmas

Sadarbība ar Rietumbalkānu centrālajām bankām (2014–2015)

ECB un Eiropas Komisija 2013. gada 19. decembrī parakstīja vienošanos ar Rietumbalkānu valstu, kuras ir ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, centrālajām bankām par 18 mēnešu tehniskās palīdzības programmu (2014. gada janvāris–2015. gada jūnijs). ES finansēto programmu atbalsta ECB sadarbībā ar 11 ES nacionālajām centrālajām bankām. Programma ietver sešu mēnešu Albānijas Bankas darba analīzi 13 jomās (finanšu stabilitāte, informācijas tehnoloģijas, iekšējais audits, banku uzraudzība, maksājumu sistēmas, banknotes un banknošu emisija, komunikācija, ES integrācija, cilvēkresursi, juridiskie pakalpojumi, grāmatvedība un finanšu pārskatu sniegšana, monetārās politikas analīze un operācijas un statistika), pēc tam sešus mēnešus tiks veikta Kosovas Republikas Centrālās bankas darbības analīze septiņās jomās (finanšu stabilitāte, informācijas tehnoloģijas, iekšējais audits, banku uzraudzība, maksājumu sistēmas, ES integrācija un administrācija). Šīs sadarbības mērķis ir noteikt jomas, kurās abām centrālajām bankām jāveic uzlabojumi, lai nodrošinātu līmeni, kas atbilst Eiropas Centrālo banku sistēmas prasībām. Turklāt programmā ietverta arī projektu sagatavošanas komponente ar bijušās Dievidslāvijas Maķedonijas Republikas Nacionālo banku un, iespējams, citām Rietumbalkānu reģiona centrālajām bankām.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka), Česká národní banka, Deutsche Bundesbank, Banque de France, Banca d’Italia, Central Bank of Malta, De Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank, Banco de Portugal, Banka Slovenije un Národná banka Slovenska.

Sadarbība ar Melnkalnes Centrālo banku (2014–2015)

2014. gada 26. augustā ECB un ES delegācija Melnkalnē parakstīja vienošanos ar Melnkalnes Centrālo banku par septiņu mēnešu tehniskās palīdzības programmu (2014. gada septembris–2015. gada marts). ES finansēto programmu atbalsta ECB sadarbībā ar 11 ES nacionālajām centrālajām bankām. Tā ietver Melnkalnes Centrālās bankas darba analīzi sešās jomās (grāmatvedība, ES integrācija, finanšu un banku operācijas, finanšu stabilitāte, darbības risks un darbības nepārtrauktība, statistika). Šīs sadarbības mērķis ir noteikt jomas, kurās Melnkalnes Centrālajai bankai jāveic uzlabojumi, lai nodrošinātu līmeni, kas atbilst Eiropas Centrālo banku sistēmas prasībām.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Deutsche Bundesbank, Eesti Pank, Bank of Greece, Banque de France, Banca d'Italia, De Nederlandsche Bank, Oesterreichische Nationalbank, Banco de Portugal, Banka Slovenije un Národná banka Slovenska.

Sadarbība ar Ķīnas Tautas banku (2008–2015)

ECB un Ķīnas Tautas banka 2008. gada septembrī parakstīja saprašanās memorandu, veidojot pamatus pastiprinātai sadarbībai starp abām iestādēm centrālo banku darbības, speciālistu veiktas informācijas apmaiņas un darbinieku norīkošanas jomā. Gadu gaitā sadarbība attiekusies uz dažādiem centrālo banku darbības jautājumiem. Šis saprašanās memorands sākotnēji bija spēkā trīs gadus un 2011. gadā tika automātiski pagarināts vēl uz trijiem gadiem. 2008. gadā parakstītais saprašanās memorands aizstāja iepriekšējo variantu, kas tika parakstīts 2002. gada septembrī.

Sadarbība ar Turcijas Republikas Centrālo banku (2012–2015)

ECB un Turcijas Republikas Centrālā banka 2012. gada jūlijā parakstīja saprašanās memorandu, veidojot pamatus pastiprinātai sadarbībai starp abām iestādēm centrālo banku darbības, speciālistu veiktas informācijas apmaiņas un darbinieku norīkošanas jomā. Sākotnēji sadarbība bija vērsta uz izpēti un monetāro politiku, saziņu, starptautiskajām attiecībām un finanšu stabilitāti. Saprašanās memorandu pārskatīs pēc trim gadiem.

Sadarbība ar Krievijas Federācijas Centrālo banku (2012–2015)

ECB un Krievijas Federācijas centrālā banka (Krievijas Banka) 2012. gada oktobrī parakstīja saprašanās memorandu, lai turpinātu sadarbību starp abām iestādēm, sākotnēji koncentrējoties uz monetāro politiku, finanšu stabilitāti un banku darbības uzraudzību. Saprašanās memorandu un sadarbības jomas pārskatīs pēc trim gadiem. ECB īsteno šo programmu kopā ar Eurosistēmas nacionālajām centrālajām bankām. Programmas pamatā ir ciešās attiecības, kas izveidotas iepriekšējo programmu laikā no 2003. līdz 2005. gadam un no 2008. līdz 2011. gadam.

Iesaistītās nacionālās centrālās bankas: Deutsche Bundesbank, Banque de France, Banca d’Italia, Nederlandsche Bank un Oesterreichische Nationalbank.