Vēsturiskā Tirgus halle (Grossmarkthalle)

Ēka

Skats no ziemeļaustrumiem

Skats no ziemeļaustrumiem

© Robert Metsch

Tirgus halle tika uzcelta laikā no 1926. līdz 1928. gadam pēc projekta, ko izstrādājis Martins Elzēsers (Martin Elsaesser) , kurš bija Frankfurtes pie Mainas pilsētbūvniecības vadītājs (Stadtbaudirektor) no 1925. līdz 1932. gadam. 220 metru garajā, 50 metru platajā un 23.50 metru augstajā ēkā atradās augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības bāze, kas apkalpoja ne tikai Frankfurti, bet arī visu Reinas-Mainas reģionu.

Pielietojums

Vilciens, kas piestājis pie Tirgus halles (aptuveni 1930. gads) © Institut für Stadtgeschichte

Vilciens, kas piestājis pie Tirgus halles (aptuveni 1930. gads)

© Institut für Stadtgeschichte

Frankfurtes vairumtirgotāji izmantoja Tirgus halli no 1928. līdz 2004. gadam, kad darbu uzsāka cita vairumtirdzniecības bāze (Frischezentrum) pilsētas ziemeļrietumos.

Kultūras piemineklis

Skats uz Tirgus halli no dienvidiem (aptuveni 1930. gads)

Skats uz Tirgus halli no dienvidiem (aptuveni 1930. gads)

© Institut für Stadtgeschichte

Tirgus halle – moderna un funkcionāla klasiskā modernisma laikmeta celtne – 1972. gadā tika atzīta par kultūras pieminekli. Tā būvēta, izmantojot jauna veida struktūras karkasu, un bija tajā laikā pasaulē lielākā brīva laiduma spriegotā dzelzsbetona halle.

Dažādie elementi

Sākotnēji Tirgus halles kompleksu veidoja šādi elementi. Tirgus halles abos spārnos bija izvietotas divas astoņstāvu ēkas. Rietumu spārna ēkā atradās vairumtirdzniecības firmu biroji un norēķinu zona, bet austrumu spārna ēkā bija izvietotas papildu tirgotavas un saldētavu telpas. Abas Tirgus halles spārnos izvietotās ēkas bija savienotas ar četrstāvu piebūvēm, kurās atradās restorāni, dzīvokļi un muitas zona. Tirgus halles dienvidu pusē bija vairāki sliežu ceļi, jo preču kravas, īpaši tropu augļus, pārsvarā piegādāja ar vilcienu. Piegādes pa ceļiem uzsāka tikai pirms dažiem gadu desmitiem.

Vēsturiskās ēkas aizsardzība

Saskaņā ar rīkojumu par ēkas aizsardzību restaurācijas darbi, kas tiek veikti Tirgus hallē un abās spārnu ēkās, pamatos nedrīkst mainīt ēku veidolu. Tās tiks rūpīgi restaurētas un saglabātas kā spilgtas dizaina sastāvdaļas. Restaurācijas darbu laikā tiks atjaunoti arī daži konstrukcijas elementi, kas laika gaitā tikuši apslēpti. Pirms apbūves gabala nodošanas ECB īpašumā tika nojaukta Importa halle (Importhalle) un citas mazākas ēkas, kuras bija pārāk sliktā stāvoklī, lai tās atjaunotu.

Struktūras karkass

Laikā, kad tika celta Tirgus halle, tā bija pasaulē lielākā brīva laiduma dzelzsbetona celtne. Galvenās halles jumta konstrukcija sastāv no 15 betona elementiem, kas balstās uz dzelzsbetona kolonnām. Pēc Ceisa-Dividāga (Zeiss-Dywidag) metodes izgatavotie betona elementi plešas 15 m platumā un 43.50 m garumā. Augšējā daļā to biezums ir tikai 7.50 cm.
Halles gareniskās fasādes sastāv pārsvarā no stiklotām betona režģa struktūrām. Pirmā stāva, kā arī spārnos izvietoto ēku fasāžu būvniecībā izmantoti tajā laikā moderni ķieģeļi.