“1.   Dalībvalstīs nosaka skaitliskus fiskālos noteikumus attiecībā uz budžeta bilanci, ar kuriem valsts budžeta procedūrā īsteno valstu vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā. Šie noteikumi attiecas uz vispārējās valdības sektoru kopumā un tiem ir saistošs, vēlams, konstitucionāls.”

“1.   Dalībvalstīs nosaka skaitliskus fiskālos noteikumus attiecībā uz budžeta bilanci, ar kuriem valsts budžeta procedūrā īsteno valstu vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā. Šie noteikumi attiecas uz vispārējās valdības sektoru kopumā un tiem ir saistošs, vēlams, konstitucionāls. Dalībvalstis var uz laiku novirzīties no vidēja termiņa mērķa vai tā sasniegšanai noteiktajiem pielāgojumiem vienīgi ārkārtējos apstākļos ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

1.a.   Dalībvalstis nodrošina, ka vispārējās valdības gada budžets ir līdzsvarā vai ar pārpalikumu. Tādējādi, tā kā Regula (EK) Nr. 1466/97 uz īpašo vienošanos starp dalībvalstīm neattiecas, vispārējās valdības gada strukturālā bilance nepārsniedz valsts atsauces lielumu ar strukturālā deficīta rādītāju 0,5 % no IKP. Ja vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP ir ievērojami mazāka par 60 % un ja finanšu ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, vispārējās valdības gada strukturālāsbilances valsts atsauces lielums var sasniegt strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 1 % no nominālā IKP.

1.b.   Dalībvalstis ievieš korekciju mehānismu, kuru automātiski iedarbina ar mērķi koriģēt ievērojamas novirzes no vidēja termiņa mērķa vai tā sasniegšanai noteiktajiem pielāgojumiem, tostarp to kumulēto ietekmi uz valdības parāda dinamiku. [Korekcijas mehānisma veidu, apjomu un grafikus, tostarp ārkārtēju apstākļu gadījumā, norāda šīs regulas pielikumā.]

1.c.   Dalībvalstis nodrošina ātru konverģenci, lai sasniegtu savus vidēja termiņa mērķus, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem vērienīgajiem un saistošajiem grafikiem, kuros ņemti vērā attiecīgajai valstij raksturīgie riski, kas apdraud finanšu ilgtspēju. Ierosinātie grafiki ir publiski pieejami.”

“5.   Ja Komisija konstatē sevišķi nozīmīgu Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildi, tā divu nedēļu laikā no budžeta plāna projekta iesniegšanas attiecīgajai dalībvalstij pieprasa pārskatīta budžeta plāna projekta iesniegšanu. Minētais pieprasījums ir publiski pieejams.”

“5.   Ja Komisija konstatē Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildi, tā divu nedēļu laikā no budžeta plāna projekta iesniegšanas attiecīgajai dalībvalstij pieprasa pārskatīta budžeta plāna projekta iesniegšanu. Minētais pieprasījums ir publiski pieejams. Turklāt Komisija pieprasa dalībvalstīm pārskatīta budžeta plāna projekta iesniegšanu, ja,ņemot vērā jebkuru Padomes atzinumu par stabilitātes programmu, budžeta projekts neatbilst attiecīgās dalībvalsts stabilitātes programmā noteiktajam deficīta un/vai parāda apjomam vai ja tā konstatē riskus, kas apdraud finanšu ilgtspēju.”

“1.   Vajadzības gadījuma Komisija līdz 30. novembrim pieņem nostāju par budžeta plāna projektu.”

“1.   Komisija novērtē budžeta plānu projektus, ņemot vērā jauno pasākumu ietekmi uz budžetu vidējā termiņā, un novērtē ietekmi uz finanšu ilgtspēju. Tā arī novērtē galveno datu vākšanas procesa kvalitāti. Vajadzības gadījuma Komisija līdz 30. novembrim pieņem nostāju par budžeta plāna projektu. Nostāja vienmēr tiek pieņemta kādā no šādiem gadījumiem: a) ja budžeta plānu projekti novestu pie Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildes; b) ja budžeta plānu projekti novestu pie strukturālā deficīta, kas ir augstāks nekā dalībvalsts stabilitātes programmā paredzēts; c) ja valdības parāda attiecība pret IKP ir lielāka par 60 % un nesamazinās pietiekami ātri, kā noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā; vai d) ja Komisija konstatē riskus, kas apdraud finanšu ilgtspēju.”

“4.   Eurogrupa apspriež Komisijas nostāju par valstu budžeta plāniem, budžeta situāciju un nākotnes perspektīvām eurozonā kopumā, pamatojoties uz kopējo novērtējumu, ko Komisija veikusi saskaņā ar 3. punktu. Šis novērtējums ir publiski pieejams.”

“4.   Eurogrupa un, dalībvalstu atkārtotas neatbilstības gadījumā, Eiropadome apspriež Komisijas nostājas par valsts budžeta plāniem. Eurogrupa un, dalībvalstu atkārtotas neatbilstības gadījumā, Eiropadome apspriež arī budžeta situāciju un nākotnes perspektīvas eurozonā kopumā, pamatojoties uz kopējo novērtējumu, ko Komisija veikusi saskaņā ar 3. punktu. Šis novērtējums ir publiski pieejams.”

“1.   Ja Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nolemj, ka dalībvalstī eksistē pārmērīgs budžeta deficīts, uz šo dalībvalsti līdz pārmērīga deficīta novēršanas procedūras izbeigšanai attiecas šā panta 2.–5. punkts.

2.   Dalībvalsts, uz kuru attiecas ciešāka pārraudzība, nekavējoties veic visaptverošu novērtējumu par budžeta izpildi gada laikā vispārējās valdības sektorā un tās apakšsektoros. (..)”

“1.   Ja Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nolemj, ka dalībvalstī eksistē pārmērīgs budžeta deficīts, uz šo dalībvalsti līdz pārmērīga deficīta novēršanas procedūras izbeigšanai attiecas šā panta 1.a–6. punkts.

1.a.   Dalībvalsts, attiecībā uz kuru piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ievieš budžeta un ekonomikas partnerības programmu, kurā ietvertas sīki izklāstītas strukturālās reformas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu tās pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu.

2.   Dalībvalsts, uz kuru attiecas ciešāka pārraudzība, nekavējoties veic visaptverošu novērtējumu par budžeta izpildi gada laikā vispārējās valdības sektorā un tās apakšsektoros.”

“3.   Dalībvalsts regulāri sniedz ziņojumus Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, par vispārējo valdību un tās apakšsektoriem, budžeta izpildi gada laikā, budžeta ietekmi uz diskrecionārajiem pasākumiem attiecībā uz ienākumiem un izdevumiem, valdības ienākumu un izdevumu mērķa apjomiem, kā arī informāciju par mērķu sasniegšanai pieņemtajiem pasākumiem un to veidu. Ziņojums ir publiski pieejams.”

“3.   Dalībvalsts regulāri sniedz ziņojumus Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, par vispārējo valdību un tās apakšsektoriem, budžeta izpildi gada laikā, budžeta ietekmi uz diskrecionārajiem pasākumiem attiecībā uz ienākumiem un izdevumiem, valdības ienākumu un izdevumu mērķa apjomiem, kā arī informāciju par mērķu sasniegšanai pieņemtajiem pasākumiem un to veidu. Dalībvalsts arī sniedz ziņojumus par budžeta un ekonomikas partnerības programmas ieviešanu un strukturālām reformām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu tās pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Ziņojums ir publiski pieejams.”

“3.a.   Eurogrupa un Padome apspriež dalībvalsts veikto pasākumu atbilstību, un vajadzības gadījumā Padome ierosina papildu pasākumus, kas nodrošina pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu noteiktajā termiņā vai budžeta un ekonomikas partnerības programmas pielāgojumu. Ja dalībvalsts neīsteno šospapildu pasākumus, Eiropadome apspriež situāciju un ierosina jebkādu turpmāku rīcību, ko tā uzskata par vajadzīgu.”

“1.   Šajā regulā tiek paredzēti noteikumi, lai stiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību dalībvalstīs, kurās ir vai kuras apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un/vai kuras saņem vai varētu saņemt finanšu palīdzību novienas vai vairākām citām valstīm, Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM), Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) vai citas starptautiskas finanšu iestādes (SFI), piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).”

“1.   Šajā regulā tiek paredzēti noteikumi, lai stiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību dalībvalstīs, kurās ir vai kuras apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un/vai kuras ir lūgušas vai saņem finanšu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM), Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) vai citas starptautiskas finanšu iestādes (SFI), piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).”

“1.   Komisija var nolemt, ka dalībvalstij, kura saskaras ar lielām finansiālās stabilitātes grūtībām, tiek piemērota pastiprināta uzraudzība. Attiecīgajai dalībvalstij pirms tam tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātās uzraudzības režīmu.”

“1.   Komisija dalībvalstij, kurā ir vai kuru apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības, kas varētu radīt plašāku negatīvu ietekmi arī uz citām eurozonas dalībvalstīm, piemēro pastiprinātu uzraudzību. Attiecīgajai dalībvalstij pirms tam tiek dota iespēja paust savu nostāju EFK vai jebkurā apakškomitejā, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātās uzraudzības režīmu, un paziņo savus secinājumus EFK vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Padome var pieprasīt Komisijai uzsākt, turpināt vai beigt tās pastiprināto uzraudzību.”

“2.   Komisija lemj piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kas saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM vai jebkuras citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, SVF. Komisija izveido sarakstu ar attiecīgajiem instrumentiem finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas EFSI, ESM vai citu starptautisko finanšu iestāžu finansiālā atbalsta politikā.”

“2.   Komisija lemj piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kas lūdz vai saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, EFSM, ESM vai jebkuras citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, SVF. Komisija izveido sarakstu ar attiecīgajiem instrumentiem finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas EFSI, ESM vai citu starptautisko finanšu iestāžu finansiālā atbalsta politikā.”

“3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro dalībvalstij, kas piesardzības pasākuma ietvaros saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kura nav piesaistīta nosacījumam, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieņem jauni politikas pasākumi, kamēr vien kredītlīnija netiek izmantota.”

“3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro dalībvalstij, kas piesardzības pasākuma ietvaros saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kura nav piesaistīta nosacījumam, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieņem jauni politikas pasākumi, kamēr vien kredītlīnija netiek izmantota. Pēc minētās finansiālās palīdzības piešķiršanas Komisija pārrauga pastāvīgu atbilstību Savienības un starpvaldību finansiālās palīdzības instrumentos noteiktajiem atbilstības kritērijiem.”

“3.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību:

(..)”

“3.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību:

(..)

Padome var lūgt Komisiju pieprasīt dalībvalstij, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, veikt a), b) un d) apakšpunktā noteiktos pasākumus un/vai piemērot tai c) apakšpunktā minēto prasību.”

“5.   Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzēto novērtējumu, ir nolemts, ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā, Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma,var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij lūgt finansiālo palīdzību un sagatavot makroekonomikas korekciju programmu. Padome var nolemt publiskot šo ieteikumu.”

“5.   Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzēto novērtējumu, ir nolemts, ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā, Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma,iesaka attiecīgajai dalībvalstij lūgt finansiālo palīdzību un sagatavot makroekonomikas korekciju programmu. Padome var nolemt publiskot šo ieteikumu.”

“Dalībvalsts, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Komisiju, Padomi un Eiropas Centrālo banku (ECB). Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums, Ekonomikas un finanšu komitejā vai jebkurā apakškomitejā, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, notiek pārrunas par šo plānoto pieprasījumu.”

“Dalībvalsts, kas plāno lūgt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, EFSM, ESM, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Komisiju, Padomi un Eiropas Centrālo banku (ECB). Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums, un pirms tam, kad attiecīgā dalībvalsts vēršas pie potenciālajiem aizdevējiem, Ekonomikas un finanšu komitejā vai jebkurā apakškomitejā, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, notiek pārrunas par šo plānoto pieprasījumu, lai cita starpā izskatītu iespējas, ko sniedz spēkā esošie Savienības vai eurozonas finanšu instrumenti un starptautisko finanšu iestāžu un aizdevēju līdzekļi.”

“Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību, tostarp par dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi.”

“Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību, tostarp par dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi.”

“1.   Dalībvalsts, kas saņem finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB, sagatavo projektu korekciju programmai, kuras mērķis ir atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Korekciju programmas projektā pienācīgi ņem vērā spēkā esošos ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un/vai 148. pantu, un tās darbības šo ieteikumu īstenošanai, un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus.

2.   Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina makroekonomikas korekciju programmu.

3.   Komisija saziņā ar ECB pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu, un ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju vai jebkuru apakškomiteju, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Tā jo īpaši sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu.

4.   Komisija – saziņā ar ECB – kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās korekciju programmā. Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas korekciju programmā.

(..)

6.   Dalībvalsts, uz kuru attiecas korekciju programma, bet kurai ir nepietiekamas administratīvās iespējas vai nopietnas grūtības īstenot korekciju programmu, vēršas pie Komisijas pēc tehniskās palīdzības.”

“1.   Dalībvalsts, kas lūdz finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI, EFSM vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF, sagatavo projektu korekciju programmai, kuras mērķis ir atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Korekciju programmas projektā pienācīgi ņem vērā spēkā esošos ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126., 136. un/vai 148. pantu, un tās darbības šo ieteikumu īstenošanai, un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus.

2.   Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina makroekonomikas korekciju programmu. Ja finansiālo palīdzību sniedz no EFSM, EFSI vai ESM, Komisijas priekšlikuma noteikumi pilnībā atbilst tiem, par kuriem iesaistītās puses vienojušās sakarā ar piekļuves piešķiršanu iepriekšminētajiem Savienības un starpvaldību mehānismiem.

3.   Komisija saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu. Tā ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju vai jebkuru apakškomiteju, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Tā jo īpaši sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu. Nepietiekamas sadarbības gadījumā Padome pēc Komisijas priekšlikuma var vērsties pie attiecīgās dalībvalsts ar publiski pieejamu pieprasījumu, kurā noteikta rīcība, kas jāveic šai dalībvalstij.

4.   Komisija – saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF – kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās korekciju programmā. Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas korekciju programmā.

(..)

6.   Dalībvalsts, uz kuru attiecas korekciju programma, bet kurai ir nepietiekamas administratīvās iespējas vai nopietnas grūtības īstenot korekciju programmu, vēršas pēc tehniskās palīdzības pie Komisijas, kura kopā ar dalībvalstīm un citām Eiropas Savienības un/vai attiecīgajām starptautiskajām iestādēm šim mērķim var izveidot ekspertu grupas. Tehniskā palīdzība var ietvert tādapastāvīga vietējā konsultanta un palīgpersonāla no Eiropas Savienības iestādēm nolīgšanu attiecīgajā dalībvalstī, kas sniegtu konsultācijas attiecīgās dalībvalsts iestādēm par korekciju programmas ieviešanu un koordinētu iesaistītās iestādes.”

“1.   Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, EFSI vai ESM. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, drīkst pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu.”

“1.   Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSM, EFSI, ESM vai citām SFI. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, drīkst pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu.

(..)

5.   Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par pārraudzību pēc programmas darbības beigām.

6.   Attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par pārraudzību pēc programmas darbības beigām.”

“Par 2. panta 1. punktā, 3. pantā, 6. panta 2. un 4. punktā un 11. panta 4. punktā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pirmajā daļā minēto Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu aprēķina saskaņā ar Līguma 238. panta 3. punkta b) apakšpunktu.”

“Par 3. panta 5. punktā, 6. panta 2., 4. un 5. punktā un 11. panta 1. un 4. punktā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pirmajā daļā minēto Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu aprēķina saskaņā ar Līguma 238. panta 3. punkta b) apakšpunktu.”

“5. un 6. panta noteikumus nepiemēro finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta piesardzības pasākumu veidā, un aizdevumiem, kas piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai.”

“ 6. panta 1. līdz 5. punkta noteikumus nepiemēro finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta piesardzības pasākumu veidā, un aizdevumiem, kas piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai. Tas neskar noteikumus, ko piemēro tādu veidu finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta no attiecīgajiem Savienības vai starpvaldību finansiālās palīdzības instrumentiem.”