Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

Paskaidrojums

Centrālās bankas nodrošina likviditāti atbilstošiem darījuma partneriem, kas piedalās TARGET2 vai monetārās politikas operācijās  (2), lai nodrošinātu maksājumu sistēmu un monetārās politikas sekmīgu darbību. Izņēmuma apstākļu gadījumā centrālās bankas var arī nodrošināt likviditāti atsevišķām kredītiestādēm, kurām ir likviditātes problēmas, bet kuras ir maksātspējīgas  (3). Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai sanācijas un noregulējuma plānos nepaļautos uz centrālo banku likviditātes atbalsta pieejamību. Lēmumus par likviditātes nodrošināšanu maksātspējīgām kredītiestādēm centrālās bankas pieņem neatkarīgi, patstāvīgi un Līgumā paredzētā monetārās finansēšanas aizlieguma robežās  (4).

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt to, ka tādu apstākļu konstatēšanā, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, vajadzētu balstīties uz iestāžu uzraudzības rezultātu novērtējumu. Novērtējot vajadzību pēc valsts atbalsta, vajadzētu iesaistīt konkurences iestādes. Sk. arī paskaidrojumu 10. grozījumam.

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(..)”

(..)

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir uzsvērt, ka iestādes, kuras ir bankrota stadijā vai kurām vairs nav dzīvotspējas, principā būtu jālikvidē saskaņā ar parasti piemērojamo maksātnespējas procedūru. Vajadzības gadījumā būtu jāveic to noregulēšana, izmantojot noregulējuma instrumentus, un pārstrukturēšanai, saglabājot iestādes darbību, vajadzētu būt pēdējai no izmantojamām iespējām. ECB uzsver, ka tādas iestādes noregulējuma gadījumā, kuras darbība tiek saglabāta, ir ļoti svarīgi paredzēt nosacījumus morālā kaitējuma ierobežošanai. Piemēram, akcionāriem un nenodrošinātajiem kreditoriem būtu jācieš zaudējumi, kā arī būtu jāveic vadības nomaiņa, lai nodrošinātu atbilstību galvenajiem politikas mērķiem  (5). Ja šādā veidā pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, būtu jāizmanto finansēšanas mehānismi. ECB uzsver, ka pārskatāma finansēšana ir viens no galvenajiem aspektiem, kas ietekmē tiesiskumu un paredzamību valsts līdzekļu izmantošanā, kuru nodrošināšana ir Eurosistēmas interesēs. ECB uzsver, ka, ievērojot monetārās finansēšanas aizliegumu, centrālās bankas nevar finansēt šos finansēšanas mehānismus  (6).

Termins “valsts atbildīgā iestāde” ir lietots ierosinātajā 5. grozījumā, tādēļ ir jāiekļauj tā definīcija.

Teksta nav

Paskaidrojums

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka noregulējuma iestādes var būt uzraudzības jomā kompetentās iestādes atbilstoši Direktīvai 2006/48/EK un Direktīvai 2006/49/EK, centrālās bankas, kompetentās ministrijas vai citas valsts administratīvās iestādes  (7). Centrālajām bankām ir skaidri definētas pilnvaras attiecībā uz finanšu stabilitāti  (8), ar kurām attaisno attiecīgās informācijas paziņošanu attiecīgajai centrālajai bankai, ja noregulējuma iestāde ir cita valsts administratīvā iestāde.

Paskaidrojums

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka kompetentās iestādes izskata sanācijas plānus, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu finanšu stresa situācijās, neizraisot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, tostarp tad, ja citas iestādes ir īstenojušas sanācijas plānus tajā pašā laikposmā. Lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievēroti šādi sistēmiski apsvērumi, gadījumos, kad kompetentā iestāde un valsts atbildīgā iestāde nav viena iestāde, kompetentajām iestādēm būtu jāiesaista valsts atbildīgās iestādes. Ja kompetentā iestāde un valsts atbildīgā iestāde nav viena iestāde, būtu jāiesaista valsts atbildīgās iestādes, lai nodrošinātu iepriekš minēto sistēmisko apsvērumu pilnīgu ievērošanu. Sk. arī minētā termina definīciju ierosinātajā 3. grozījumā.

Paskaidrojums

Ierosinātajā grozījumā uzsvērts, ka centrālās bankas monetārās finansēšanas aizlieguma robežās neatkarīgi un patstāvīgi lemj par centrālās bankas likviditātes, tostarp ārkārtas likviditātes, nodrošināšanu maksātspējīgām kredītiestādēm  (9). Sk. arī paskaidrojumu 7. grozījumam.

Paskaidrojums

Ierosinātajā grozījumā uzsvērts, ka centrālās bankas monetārās finansēšanas aizlieguma robežās neatkarīgi un patstāvīgi lemj par centrālās bankas likviditātes, tostarp ārkārtas likviditātes, nodrošināšanu maksātspējīgām kredītiestādēm  (10). Sk. arī paskaidrojumu 6. grozījumam.

Paskaidrojums

ECB uzskata, ka kredītiestāžu noguldītāju noguldījumi ir finansējuma avots, kurš būtu jānostiprina. Šajā nolūkā 26. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētais noregulējuma mērķis būtu jāpaplašina, piemērojot to visiem noguldījumiem atbilstīgi definīcijai Direktīvas 94/19/EK 1. pantā, bet nepiemērojot ierobežojumu EUR 100 000 apmērā.

“Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta a) punktā minētu iestādi vai ES mātesuzņēmumu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie kritēriji:

“Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta a) punktā minētu iestādi vai ES mātesuzņēmumu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie kritēriji:

Paskaidrojums

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, ja kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs. Iestāde par tādu, kura ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, tiek uzskatīta tad, ja tā neatbilst noteiktiem uzraudzības kritērijiem. ECB uzskata, ka tas būtu jānosaka tikai kompetentajai iestādei, jo tā darbojas kā uzraudzības veicējs un regulators. Kompetentās iestādes spēj vislabāk noteikt atbilstību kritērijiem,kas izklāstīti ierosinātās direktīvas 27. panta 2. punktā, piemēram, vai iestāde pārkāpj kapitāla pietiekamības prasības darbības turpināšanai. Šā grozījuma mērķis ir arī nodrošināt atbilstību ierosinātās direktīvas 74. panta 1. punktam, kurā paredz iestādes pārvaldības struktūras pienākumu paziņot kompetentajai iestādei to, vai iestāde patiešām ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs.

“Piemērojot šā panta 1. punkta a) punktu, ir uzskatāms, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, ja uz to attiecas vismaz viens no šiem nosacījumiem:

“Piemērojot šā panta 1. punkta a) punktu, ir uzskatāms, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, ja uz to attiecas vismaz viens no šiem nosacījumiem:

(..)

(..)

Abos gadījumos, kas minēti i) un ii) punktā, garantiju pasākumus apstiprina maksātspējīgām finanšu iestādēm, tie nav daļa no plašāka atbalsta pasākumu kopuma, tie ir jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, un tos izmanto laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus.”

Abos gadījumos, kas minēti i) un ii) punktā, garantiju pasākumus apstiprina maksātspējīgām finanšu iestādēm, tie nav daļa no plašāka atbalsta pasākumu kopuma, tie ir jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, un tos izmanto laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus.”

Paskaidrojums

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka noregulējuma instrumentus piemēro, pirms publiskais sektors palīdz iestādei, nodrošinot kapitālu vai sniedzot līdzvērtīgu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem  (11). Pilnībā atbalstot minēto, ECB uzskata, ka ātras un efektīvas noregulējuma darbības interesēs būtu skaidri jādefinē iesaistīto atbildīgo iestāžu pienākumi. Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka, konstatējot tādus apstākļus, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, būtu jābalstās uz kompetento iestāžu novērtējumu. ECB uzskata, ka nav skaidrs, kā tiek konstatēta vajadzība pēc valsts atbalsta. Turklāt ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem ir definēts kā valsts atbalsts, ko sniedz, lai ne vien saglabātu, bet arī atjaunotu kādas iestādes dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju  (12). Ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, kas sniegts finansiāli stabilas iestādes saglabāšanai, nebūtu uzskatāms par apstākli, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs. Turklāt ECB uzskata, ka tādu apstākļu konstatēšanā, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, vajadzētu balstīties tikai uz tās uzraudzības rezultātu novērtējumu, nevis valsts atbalsta vajadzības novērtējumu. Ievērojot iepriekš minēto, noteikumā paredzētais – “ir uzskatāms, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs,” ja “iestāde pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem”, proti, valsts atbalstu, – pats par sevi nav pienācīgs objektīvs kritērijs.

Sk. arī ierosināto 2. grozījumu.

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras,noregulējuma iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka noregulējuma darbība ir īstenota saskaņā ar šiem principiem:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras,noregulējuma iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka noregulējuma darbība ir īstenota saskaņā ar šiem principiem:

2.   Ja iestāde ir grupas uzņēmums, noregulējuma iestādes piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma pilnvaras tādā veidā, kas samazina ietekmi uz saistītajām iestādēm un uz grupu kopumā un līdz minimumam samazina nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un jo īpaši valstīs, kurās grupa darbojas.

2.   Dalībvalstis 1. punkta g) apakšpunkta īstenošanas nolūkā nodrošina, ka:

3.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos gadījumos tiek nodrošināta atbilstība Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.”

3.   Ja iestāde ir grupas uzņēmums, noregulējuma iestādes piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma pilnvaras tādā veidā, kas samazina ietekmi uz saistītajām iestādēm un uz grupu kopumā un līdz minimumam samazina nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un jo īpaši valstīs, kurās grupa darbojas.

4.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos gadījumos tiek nodrošināta atbilstība Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.”

Paskaidrojums

Sešās dalībvalstīs – Bulgārijā  (13), Grieķijā  (14), Latvijā  (15), Ungārijā  (16), Portugālē  (17) un Rumānijā  (18) – NGS prasījumiem, ko tās pārņēmušas pēc segto noguldījumu apjomam atbilstošo summu izmaksāšanas, šobrīd ir piešķirta prioritāte prasījumu hierarhijā, tā palīdzot vienmēr nodrošināt līdzekļu pieejamību NGS.

Viedokļi par prioritātes piešķiršanas ietekmi krasi atšķiras, jo tiek uzskatīts, ka prioritātes piešķiršana noguldītājiem var ietekmēt bankām pieejamā finansējuma izmaksas un citi kreditori centīsies nodrošināt savus prasījumus labāk. No otras puses, šādu ietekmi savā ziņā varētu mazināt, prioritāti prasījumu hierarhijā piešķirot tikai nodrošinātajiem noguldījumiem. Turklāt ar tiesību aktiem, kas paredz prioritāti nodrošinātajiem noguldītājiem, būtu jānodrošina arī ierosinātajā direktīvā ietverto noregulējuma pasākumu (piem., uzņēmējdarbības pārdošanas instrumenta un pagaidu iestādes instrumenta) izmantošana. No finanšu stabilitātes viedokļa tiek atbalstīta arī prioritātes piešķiršana attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, jo tas mazina tādus riskus kā strauja noguldīto līdzekļu aizplūšana no bankas, iespējamie apdrošināto noguldītāju zaudējumi likvidācijas stadijā, kā arī NGS finansējuma pārmērīga samazināšanās  (19).

Paskaidrojums

Papildus parastajām monetārās politikas un dienas kredītu operācijām, centrālās bankas izņēmuma apstākļos var sniegt likviditātes atbalstu atsevišķām kredītiestādēm, kurām ir likviditātes problēmas, bet kuras ir maksātspējīgas  (20). Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka būtu jāizvairās no aktīvu vērtības mākslīgas celšanas uz turpmāku iespējamību pamata – gan ārkārtas finansiālā atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem, gan ārkārtas likviditātes atbalsta no kādas centrālās bankas. Sk. arī 21. grozījumu.

Paskaidrojums

Dalībvalstis var ieviest citus noregulējuma instrumentus un pilnvaras, lai papildinātu ierosinātajā direktīvā iekļauto instrumentu krājumu  (21). Šāda iespēja ir neierobežota un var tikt izmantota dažādu īpašu pilnvaru ieviešanai, tādēļ valsts iestādes varētu ieviest noregulējuma kritērijiem atbilstīgu iestāžu obligātu rekapitalizāciju kā papildu noregulējuma instrumentu ar nosacījumu, ka tiek ievērota atbilstība noregulējuma mērķiem un vispārējiem principiem  (22). Ierosinātā grozījuma mērķis ir novērst to, ka dalībvalstis izmanto valsts līdzekļus tādu iestāžu rekapitalizācijai, kuras atbilst noregulējuma nosacījumiem. Akcionāriem un kreditoriem būtu jāveic šādu iestāžu rekapitalizācija saskaņā ar parādu norakstīšanas instrumenta noteikumiem pēc tam, kad pieņemts lēmums par noregulējuma veikšanu, kā arī saskaņā ar kapitāla instrumentu norakstīšanas noteikumiem pirms noregulējuma darbību veikšanas. Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka, pirms pieņemt lēmumu par maksātnespējīgas iestādes saglabāšanu, turpinot tās darbību, vienmēr būtu jāapsver iespēja to likvidēt  (23).

“10.   Lai īstenotu tiesības sniegt pakalpojumus vai tiesības reģistrēties citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Direktīvu 2004/39/EK, pircējs uzskatāms par noregulējamās iestādes turpinājumu un var turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā iestāde saistībā ar nodotajiem aktīviem, tiesībām un saistībām., tostarp

10.a   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pircēji var turpināt īstenot noregulējamās iestādes dalības tiesībām tiesības un piekļuvi maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām, ar nosacījumu, ka pagaidu iestāde atbilst reglamentētajiem kritērijiem attiecībā uz dalību šajās sistēmās.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu operatori saglabātu tiesības vērtēt savu sistēmu dalībnieku atbilstību standartiem, kas noteikti attiecībā uz dalību sistēmā. Atzīstot, ka ir svarīgi nepārtraukt pircējam nodoto uzņēmējdarbību, ECB vienlaikus uzsver, ka nepārtrauktību būtu svarīgi samērot ar stabilu maksājumu un norēķinu sistēmu un finanšu stabilitātes interesēm. Jo īpaši “sistēmas operatoram”, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunktā  (24), vajadzētu būt tiesībām atteikt piekļuvi pircējam, kurš nav uzskatāms par iestādi minētās direktīvas 2. panta b) apakšpunkta nozīmē. Sk. arī 15. grozījumu.

“8.   Lai īstenotu tiesības sniegt pakalpojumus vai tiesības reģistrēties citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Direktīvu 2004/39/EK, pagaidu iestāde uzskatāma par noregulējamās iestādes turpinājumu un var turpināt īstenotjebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā iestāde saistībā ar nodotajiem aktīviem, tiesībām un saistībām., tostarp

8.a   Dalībvalstis nodrošina, ka pagaidu iestādes var turpināt īstenot noregulējamās iestādes dalības tiesībām tiesības un piekļuvi maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām ar nosacījumu, ka pagaidu iestāde atbilst reglamentētajiem kritērijiem attiecībā uz dalību šajās sistēmās.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 14. grozījumam.

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt aktīvu pārvaldības struktūru un pagaidu iestāžu atšķirības.

“Noregulējuma iestādes neīsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šādām saistībām:

“Noregulējuma iestādes neīsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šādām saistībām:

(..)

(..)

(..)

(..)

Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumi nekavē noregulējuma iestādes atbilstošos gadījumos īstenot šīs pilnvaras saistībā ar nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību. Dalībvalstis var atbrīvot no šā noteikuma piemērošanas segtās obligācijas, kā definēts Direktīvas 86/611/EEK 22. panta 4. punktā.

š Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumi nekavē noregulējuma iestādes atbilstošos gadījumos īstenot šīs pilnvaras saistībā ar nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību. Dalībvalstis var atbrīvot no šā noteikuma piemērošanas segtās obligācijas, kā definēts Direktīvas 86/611/EEK 22. panta 4. punktā. Šīs pilnvaras nepiemēro attiecībā uz nodrošinātām saistībām pret centrālajām bankām, kuras ir ECBS dalībnieces.

(..)”

(..)”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai visas saistības pret ECBS dalībniecēm nepārprotami nebūtu ietvertas parādu norakstīšanas instrumenta darbības jomā. Parādu norakstīšanas instrumentu nevar piemērot ECBS dalībniecēm, jo tās ir publiskas iestādes, kurām to pamatuzdevumi liek uzņemties riskus pret iestādēm.

Paskaidrojums

Attiecībā uz EBI pienākumu ziņot Komisijai par tās prasības īstenošanu, kura paredz, ka iestādes uztur pietiekamu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību kopsummu, kas izteikta kā procentuālā daļa no iestādes kopējām saistībām, ECB iesaka EBI vienlaikus sniegt arī novērtējumu par minētās prasības ietekmi uz iestādēm.

“Apturēšanu saskaņā ar 1. punktu nepiemēro:

Paskaidrojums

ECB atbalsta noregulējuma iestādēm piešķirtās noteiktu pienākumu apturēšanas pilnvaras  (25). ECB atbalsta arī to, ka minētās pilnvaras neattiecas uz atbilstīgajiem noguldījumiem. Tā ierosina izlēgt no šo pilvaru darbības jomas arī prasījumus, kas kompensējami saskaņā ar ieguldītāju kompensācijas sistēmu Direktīvas 97/9/EK nozīmē. ECB arī atzīmē, ka Direktīva 98/26/EK aizsargā norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un iespēju realizēt nodrošinājumu, tostarp visus līdzekļus, kurus viens dalībnieks ir nodevis citam dalībniekam maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, lai sistēmisku risku mazināšanas nolūkā nodrošinātu tiesības un pienākumus saistībā ar minēto sistēmu  (26). Šajā sakarā ECB atzīmē, ka aizsardzību piemēro centrālo darījumu partneriem, jo tie būtu jāizziņo kā sistēmas atbilstīgi Direktīvai 98/26/EK  (27). Turklāt Direktīva 98/26/EK attiecas arī uz nodrošinājumu, kas sniegts saistībā ar dalībvalstu centrālo banku operācijām, tostarp monetārās politikas operācijām  (28). Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt to, lai tiktu saglabāta Direktīvas 98/26/EK piemērojamība. Sk. arī ierosināto 20. grozījumu.

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 19. grozījumam.

“Novērtēšana notiek saskaņā ar noteikumiem un metodiku, kas izklāstīti 30. panta 1.–5. punktā, un tajā:

“Novērtēšana notiek saskaņā ar noteikumiem un metodiku, kas izklāstīti 30. panta 1.–5. punktā, un tajā:

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 12. grozījumam.

“ Daļēja nodošana — tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmu aizsardzība

“ Daļēja nodošana — t T irdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmu aizsardzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka nodošana, atcelšana vai pārveidošana nevar ietekmēt sistēmu darbību un sistēmu noteikumus, uz ko attiecas Direktīva 98/26/EK, ja noregulējuma iestāde:

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka nodošana, atcelšana vai pārveidošana noregulējuma instrumenta piemērošana nevar ietekmēt sistēmu darbību un sistēmu noteikumus, uz ko attiecas Direktīva Direktīvas 98/26/EK piemērošanu, ja noregulējuma iestāde:

2.   It īpaši šāda nodošana, atcelšana vai pārjaunošana nevar atcelt nodošanas rīkojumu, pārkāpjot Direktīvas 98/26/EK 5. pantu, un nedrīkst mainīt vai traucēt pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildāmību, kā noteiktsDirektīvas 98/26/EK 3. un 5. pantā, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 4. pantā, vai nodrošinājuma aizsardzību, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 9. pantā.”

2.   It īpaši šāda nodošana, atcelšana vai pārjaunošana nevar atcelt nodošanas rīkojumu, pārkāpjot Direktīvas 98/26/EK 5. pantu, un nedrīkst mainīt vai traucēt pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildāmību, kā noteiktsDirektīvas 98/26/EK 3. un 5. pantā, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 4. pantā, vai nodrošinājuma aizsardzību, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 9. pantā.”

Paskaidrojums

Sistēmisku risku novēršanai ir nepieciešams maksājumu galīgums un iespējas realizēt nodrošinājumu. Tādēļ Direktīvas 98/26/EK noteikumi ir jāuzskata par speciālām tiesību normām, ko neietekmē ierosinātā direktīva.

“Ja kompetentā iestāde novērtē, ka attiecībā uz iestādi ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, tā nekavējoties dara novērtējumu zināmu šādām iestādēm:

“Ja kompetentā iestāde novērtē, ka attiecībā uz iestādi ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, tā nekavējoties dara novērtējumu zināmu šādām iestādēm:

Paskaidrojums

Pieredze attiecībā uz finanšu infrastruktūru darbību krīzes laikā liecina cita starpā par to, ka pastāv nepilnības paziņošanas procedūrās  (29) saistībā ar paziņošanu sistēmām, kas definētas Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunktā. Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgajām ieinteresētajām personām Direktīvas 98/26/EK nolūkā – ECB, Eiropas uzraudzības aģentūrām un attiecīgā gadījumā ESRK un makrouzraudzības iestādēm – ziņotu, ja ir izpildīti ierosinātās direktīvas 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi. Šāds paziņojums kalpotu kā agrīns brīdinājums, ka var tikt uzsākta maksātnespējas procedūra attiecībā uz kādu noteiktās sistēmas dalībnieku. Centrālās bankas atbild par makrouzraudzību un finanšu stabilitāti, kā arī par finanšu tirgu novērtēšanu. Tādēļ tām vajadzētu iesaistīties noregulējuma procesā, palīdzot noregulējuma mērķu sasniegšanā un vienlaikus mazinot neparedzētas negatīvas ietekmes risku attiecībā uz centrālo banku uzdevumu izpildi, kā arī maksājumu un norēķinu sistēmu darbību. Tādējādi centrālajām bankām var būt nozīmīga loma sanācijas un noregulējuma plānu novērtēšanā un tādā novērtēšanā, kas ir pamats noregulēšanas pilnvaru izmantošanai. Ievērojot to, ka viens no galvenajiem mērķiem ir izvairīšanās no sistēmiskiem traucējumiem, centrālās bankas var arī iesaistīties noregulējuma iestādes iespējamo darbību novērtēšanā  (30). Tādēļ ECB uzskata, ka dalībvalstīm, kurās centrālā banka nav noregulējuma iestāde, ir jānodrošina, lai kompetentā iestāde un noregulējuma iestāde veiktu pienācīgu informācijas apmaiņu ar centrālo banku. Ievērojot iepriekš minēto, šis pants ir solis pareizajā virzienā, tomēr ir nepieciešama intensīvāka informācijas apmaiņa un sadarbība.

“1.   Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas attiecībā uz šādām personām:

“1.   Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas attiecībā uz šādām personām:

Paskaidrojums

ECB uzskata, ka tādas pašas dienesta noslēpuma prasības būtu jāpiemēro arī visu to noregulējuma struktūru vadībai, kuras izveidotas noregulējuma instrumentu piemērošanas rezultātā. Vadība ir definēta 2. panta 24. punktā.

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt to, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes neprasīs izveidot noregulējuma kolēģijas.

“Pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi EBI atsakās saskaņā ar 85. panta 2. punktu atzīt trešas valsts noregulējuma procesu, ja uzskata, ka:

“Pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi EBI atsakās saskaņā ar 85. panta 2. punktu atzīt trešas valsts noregulējuma procesu, ja uzskata, ka:

Pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi EBI var atteikties saskaņā ar 85. panta 2. punktu atzīt trešās valsts noregulējuma procesu, ja uzskata, ka ; (c) kreditori, it īpaši noguldītāji, kas atrodas vai kam ir jāsaņem maksājumi dalībvalstī, saskaņā ar trešās valsts noregulējuma procesu nesaņemtu vienlīdzīgu attieksmi ar trešās valsts kreditoriem.”

Paskaidrojums

Atzīstot, ka trešās valsts noregulējuma procesam nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt finanšu stabilitāti dalībvalstī vai noregulējuma mērķus, ECB tomēr ierosina paredzēt EBI iespēju atteikties atzīt trešās valsts noregulējuma procesu, ja nebūtu vienlīdzīgas attieksmes pret kreditoriem.

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka finansēšanas mehānismiem nebūtu jāpaļaujas uz aizņēmumiem vai citu atbalstu no ECBS  (31). Līgumā paredzētais monetārās finansēšanas aizliegums juridiski ierobežo centrālās bankas likviditātes atbalsta operāciju veikšanu. Turklāt centrālās bankas par likviditātes nodrošinājuma, tostarp ārkārtas likviditātes atbalsta, sniegšanu maksātspējīgām kredītiestādēm atbilstīgi Līgumā paredzētajam monetārās finansēšanas aizliegumam lemj neatkarīgi un patstāvīgi  (32).

“2. punktā norādītajā kārtībā var ietilpt:

“2. punktā norādītajā kārtībā var ietilpt:

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 27. grozījumam.

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 27. grozījumam.

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, un ar nosacījumu, ka šī darbība nodrošina, ka noguldītājiem paliek piekļuve viņu noguldījumiem, noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru iestāde ir saistīta, atbild līdz segto noguldījumu apjomam par zaudējumu summu, kas tai būtu jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procesu.

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz kredītiestādi, un ar nosacījumu, ka šī darbība nodrošina, ka noguldītājiem paliek piekļuve viņu noguldījumiem, noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru iestāde ir saistīta, atbild palīdz finansēt noregulējuma darbību un noguldītāji saglabā piekļuvi saviem noguldījumiem. Noguldījumu garantiju sistēma atbild par zaudējumiem līdz segto noguldījumu apjomam par zaudējumu summu, bet tai neprasa maksāt vairāk par summu, kas tai būtu jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procesu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastos maksātnespējas procesus, noguldījumu garantiju sistēmas rangā ir līdzvērtīgas nenodrošinātiem bezprivilēģiju prasījumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastos maksātnespējas procesus, noguldījumu garantiju sistēmas rangā ir līdzvērtīgas nenodrošinātiem bezprivilēģiju prasījumiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tās summas noteikšana, par kuru noguldījumu garantiju sistēma atbild saskaņā ar šā panta 1. punktu, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 30. panta 2. punktā.

3. 2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tās summas noteikšana, par kuru noguldījumu garantiju sistēma atbild saskaņā ar šā panta 1. punktu, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 30. panta 2. punktā.

4.   Iemaksu no noguldījumu garantiju sistēmas 1. punkta izpildei izdara naudā.

4. 3.   Iemaksu no noguldījumu garantiju sistēmas 1. punkta izpildei izdara naudā.

(..)”

(..)”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt juridisko pamatu, kas paredz NGS atbildību par tās zaudējumu summu, ja iestādi likvidē, nevis piemēro noregulējuma procedūru. Otrkārt, saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK tikai kredītiestādes var būt saistītas ar NGS.

Ierosinātais svītrojums attiecībā uz 99. panta 2. punktu ir saistīts ar priekšlikumu izveidot noteikumu par noguldītāju prioritāti. Sk. arī ierosināto 11. grozījumu.