EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AB0099

Eiropas Centrālās bankas atzinums ( 2012. gada 29. novembris ) par priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu (CON/2012/99)

OJ C 39, 12.2.2013, p. 1–24 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

12.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 39/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2012. gada 29. novembris)

par priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu

(CON/2012/99)

2013/C 39/01

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2012. gada 10. jūlijā saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EEK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (1) (tālāk tekstā – “ierosinātā direktīva”). ECB 2012. gada 27. jūlijā saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par ierosināto direktīvu.

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātā direktīva satur noteikumus, kas ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu palīdzēt kompetentajām iestādēm tādas politikas sekmīgā īstenošanā, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, definēt un īstenot Savienības monetāro politiku, kā arī veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB pilnībā atbalsta sanācijas un noregulējuma režīma izveidošanu, kā arī šķēršļu likvidēšanu attiecībā uz efektīvu krīzes pārvaldību finanšu iestādēs. Visām finanšu iestādēm vajadzētu būt iespējai bankrotēt noteiktā kārtībā, nodrošinot finanšu sistēmas stabilitāti kopumā un pēc iespējas samazinot valstu izmaksas un traucējumus ekonomikai. ECB jo īpaši atbalsta Savienības kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību noregulējuma režīmu, lai saglabātu finanšu stabilitāti Savienībā un attiecīgi garantētu vienota tirgus darbību arī krīzes laikā. Šajā nolūkā ir būtiski svarīgi izstrādāt tādus finanšu iestāžu bankrota procedūru pārvaldībai paredzētus kopējus atbalsta instrumentus, kā sanācijas un noregulējuma plāni, kā arī pagaidu bankas, parādu norakstīšanas, uzņēmējdarbības pārdošanas un aktīvu nodalīšanas instrumenti. ECB atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums atbilst starptautiski atzītiem finanšu iestāžu efektīvu noregulējuma režīmu galvenajiem elementiem (2), kuros uzsvērta vajadzība pēc valstu noregulējuma režīmu konverģences ar atbilstošiem instrumentiem un pilnvarām efektīvai noregulēšanai. Efektīva šo galveno elementu īstenošana ļauj savlaicīgi iejaukties, lai nodrošinātu būtisko funkciju nepārtrauktību.

ECB uzskata, ka direktīva, kura ir ļoti nozīmīgs solis attiecībā uz integrētu noregulējuma režīmu Savienībai, būtu jāpieņem nekavējoties. Vienlaikus būs nepieciešami papildu soļi, lai izveidotu vienotu noregulējuma mehānismu – vienu no trijiem banku savienības pīlāriem. Tādēļ ECB aicina Komisiju steidzami nākt klajā ar atsevišķu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas noregulējuma mehānismu, kas ietver arī kopējā Eiropas Noregulējuma fonda jautājumus. Šo fondu obligāti finansētu finanšu iestādes. Minēto trīs pīlāru savstarpējai atbilstībai ir izšķirīga nozīme attiecībā uz finanšu tirgu savienības veiksmīgu pastāvēšanu.

ĪPAŠI APSVĒRUMI

1.   Noregulējuma jēdziens

Ierosinātajā direktīvā noregulējums ir definēts kā iestādes pārstrukturēšana, lai nodrošinātu tās svarīgo funkciju nepārtrauktību, saglabātu finanšu stabilitāti un atjaunotu visas iestādes vai tās daļas dzīvotspēju (3). ECB uzskata, ka ir nepieciešama nepārprotama hierarhija attiecībā uz noregulējumu. Šajā kontekstā iestādes, kuras ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, pēc noregulējuma iestādes lēmuma principā būtu jānoregulē, izmantojot noregulējuma instrumentus, ja tiek uzskatīts, ka tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs, tostarp sistēmiska riska novēršanas nolūkā. Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka tas nav sabiedrības interesēs, iestāde būtu jālikvidē saskaņā ar maksātnespējas procedūru, ko šādai iestādei parasti piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Visbeidzot, piemērojot noregulējumu iestādei, kuras darbība tiek saglabāta, pārstrukturēšana būtu jāapsver tikai tad, ja iemesls būtu sabiedrības intereses vai finanšu stabilitātes saglabāšana un, ja kredītiestādes noregulējums noteiktā kārtībā radītu nopietnu kaitējumu finanšu sistēmas stabilitātei, un tai būtu negatīva pārrobežu ietekme. Ierosinātajā direktīvā būtu jāprecizē, ka noregulējuma mērķis ir nodrošināt bankrotējošās iestādes svarīgo funkciju nepārtrauktību, nevis tās saglabāšanu (4).

2.   Noregulējuma kritēriji un nepieciešamības novērtējums attiecībā uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem

2.1.

Ierosinātā direktīva paredz, ka viens no kritērijiem noregulējuma darbības veikšanai ir kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes konstatējums, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs (5). ECB uzskata, ka pienākumu konstatēt, vai iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, noteikti būtu jāuztic kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu ātru un un efektīvu noregulējuma darbību veikšanu.

2.2.

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts arī tas, ka iestādes vajadzība pēc valsts atbalsta ir rādītājs tam, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs. Tomēr tajā pašā ierosinātās direktīvas pantā paredzēts, ka divi noteikti valsts atbalsta veidi nav uzskatāmi par šādu rādītāju (6). Atbalstot ierosināto maksimālo valsts atbalsta izmantošanas laikposmu (7), ECB vienlaikus atzīmē, ka ievērojams skaits to kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību, kas šobrīd saņem valsts atbalstu, tiktu atzītas par tādām, kuras ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs. Attiecībā uz tādu apstākļu konstatēšanu, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, ECB uzskata, ka vajadzētu balstīties tikai uz iestāžu uzraudzības rezultātu novērtējumu. Tādējādi konkrēta vajadzība pēc valsts atbalsta pati par sevi nebūtu jāuzskata par pienācīgu objektīvu kritēriju (8). Tā vietā apstākļi, kas ir pamatā valsts atbalsta saņemšanai, tiktu iekļauti iestādes uzraudzības rezultātu novērtējumā.

3.   Centrālo banku iesaiste sanācijas un noregulējuma pasākumos

3.1.

Centrālās bankas atbild par makrouzraudzību un finanšu stabilitāti, kā arī par finanšu tirgu novērtēšanu. Tādēļ tām vajadzētu iesaistīties noregulējuma procesā, palīdzot noregulējuma mērķu sasniegšanā un vienlaikus mazinot neparedzētas negatīvas ietekmes risku attiecībā uz centrālo banku uzdevumu izpildi, kā arī maksājumu un norēķinu sistēmu darbību. Šajā kontekstā centrālās bankas var piedalīties sanācijas un noregulējuma plānu novērtēšanā, vērtējot tos no finanšu stabilitātes skatu punkta, piemēram, saistībā ar tādiem notikumiem, kas varētu izraisīt nelīdzsvarotu parāda īpatsvara samazināšanos attiecībā pret pārējiem aktīviem. Ievērojot to, ka viens no galvenajiem mērķiem ir izvairīšanās no sistēmiskiem traucējumiem, centrālās bankas var arī iesaistīties noregulējuma iestādes iespējamo darbību novērtēšanā (9). Tādēļ ECB uzskata, ka dalībvalstīm, kurās centrālā banka nav noregulējuma iestāde, ir jānodrošina, lai kompetentā iestāde un noregulējuma iestāde veiktu pienācīgu informācijas apmaiņu ar centrālo banku (10).

3.2.

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka sanācijas plānā, ko izstrādā un uztur katra iestāde, lai nodrošinātu tās finansiālās situācijas atjaunošanu pēc ievērojamas pasliktināšanās, neparedz piekļuvi ārkārtas finansiālajam atbalstam no publiskā sektora līdzekļiem vai tā saņemšanu. Tomēr attiecīgā gadījumā plānā iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde var pieteikties centrālās bankas pakalpojumu un pieejamā nodrošinājuma izmantošanai stresa apstākļos (11). ECB vēlas uzsvērt, ka šim noteikumam nevajadzētu nekādā veidā ietekmēt centrālo banku kompetenci neatkarīgi un patstāvīgi lemt par likviditātes nodrošinājuma, tostarp gan standarta monetārās politikas operāciju vajadzībām, gan arī ārkārtas likviditātes atbalsta gadījumā, sniegšanu maksātspējīgām kredītiestādēm atbilstīgi Līgumā paredzētajam monetārās finansēšanas aizliegumam (12).

3.3.

Ierosinātajā direktīvā tiek prasīts, lai katra dalībvalsts savā noregulējuma “instrumentu krājumā” ietvertu pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldības struktūras izveidošanas un vadīšanas pilnvaras. Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka pagaidu iestāde pilnībā pieder vienai vai vairākām valsts sektora iestādēm un aktīvu pārvaldības struktūra pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām valsts sektora iestādēm, kuru starpā var būt noregulējuma iestāde (13). Attiecībā uz centrālo banku, kas pilda noregulējuma iestādes funkcijas (14), šaubu kliedēšanas nolūkā būtu jāuzsver, ka centrālā banka nekādā gadījumā nepārņems vai nefinansēs minēto iestāžu un struktūru saistības. Ja centrālajai bankai ir īpašuma tiesības uz šādām iestādēm vai struktūrām, tai jebkuros apstākļos vienmēr jāievēro monetārās finansēšanas aizliegums, kurš paredzēts Līguma 123. pantā, kas papildināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3603/93 (15). Centrālajai bankai cita starpā aizliegts arī finansēt valsts sektora saistības pret trešām personām. Centrālās bankas īpašuma tiesības turklāt nedrīkst ietekmēt centrālās bankas neatkarību un jo īpaši tās finansiālo un institucionālo neatkarību.

3.4.

ECB atzīmē, ka ierosinātajā direktīvā ir ietverti tikai minimuma kritēriji, par kuru izpildi attiecībā uz pagaidu iestādēm un aktīvu pārvaldības struktūrām jāpārliecinās, pirms valsts iestādes tās izveido. ECB vēlētos uzsvērt, ka pārskatāma finansēšana ir viens no galvenajiem aspektiem, kas ietekmē tiesiskumu un paredzamību valsts līdzekļu izmantošanā, kuru nodrošināšana ir Eurosistēmas interesēs. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātajā direktīvā noregulējuma izmaksu segšana principā ir uzticēta akcionāriem un kreditoriem, minēto līdzekļu nepietiekamības gadījumā izmaksas sedzot no finansēšanas mehānismiem (16). Tomēr ECB uzsver, ka, ievērojot monetārās finansēšanas aizliegumu, centrālās bankas nevar finansēt šos finansēšanas mehānismus. Tas īpaši attiecas uz alternatīvo finansēšanas līdzekļu uzskaitījumu (17) ierosinātajā direktīvā (18).

4.   Valsts atbildīgo iestāžu iesaiste sanācijas plānu izskatīšanā

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka kompetentās iestādes izskata sanācijas plānus, lai, cita starpā, nodrošinātu efektīvu to īstenošanu finanšu stresa situācijās, neizraisot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, tostarp tad, ja citas iestādes ir īstenojušas sanācijas plānus tajā pašā laikposmā (19). Lai nodrošinātu to, ka izskatīšanā tiek ņemti vērā saistīti sistēmiski apsvērumi, tostarp sanācijas plānu vienlaicīgas īstenošanas kopējā ietekme, kas var izraisīt procikliskas un grupēšanās tendences, ECB uzskata, ka gadījumā, ja kompetentā iestāde un valsts atbildīgā iestāde nav viena iestāde, kompetentajām iestādēm ir jāsagatavo izvērtējumi pēc apspriešanās ar attiecīgajām valsts atbildīgajām iestādēm (20).

5.   Finansiālais atbalsts grupas iekšienē

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts dalībvalstu pienākums nodrošināt grupas struktūrām iespēju slēgt vienošanos grupas iekšienē par finansiālā atbalsta sniegšanu (21). ECB redz pamatu šai prasībai, jo īpaši tādēļ ka šādas vienošanās pēc kompetento iestāžu apstiprinājuma saņemšanas var iesniegt apstiprināšanai katras līgumslēdzējas struktūras akcionāru sapulcē. ECB tomēr atzīmē, ka šādas brīvprātīgas vienošanās īstenošana valstu tiesību sistēmās var izraisīt juridiskus sarežģījumus. Vienošanās īstenošanas iespējas būs atkarīgas arī no tā, cik lielā mērā tās noteikumi atbildīs valstu tiesību aktiem nodokļu, maksātnespējas un uzņēmējdarbības jomā, piemēram, “samērīguma” principam attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem (22). Šajā sakarā ECB uzskata, ka ir papildus jāapsver, vai nav vajadzīgi papildu noteikumi, lai nodrošinātu tādu grupas iekšējo darījumu juridisko noteiktību un īstenošanas iespējas, kurus apstiprina un īsteno šādas brīvprātīgas vienošanās rezultātā.

6.   Parādu norakstīšanas instruments un norakstīšanas pilnvaras

6.1.

ECB atzinīgi vērtē to, ka tiek izveidots parādu norakstīšanas instruments norakstīšanas vai konvertācijas mehānismu veidā, lai samazinātu tādu iestāžu zaudējumus, kuras ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs. Parādu norakstīšanas mehānisms būtu jāveido atbilstīgi starptautiski atzītiem efektīva noregulējuma galvenajiem elementiem (23), jo īpaši noregulējuma režīmā noregulējuma iestādei paredzētās pilnvaras veikt daudz saistību norakstīšanu saskaņā ar kreditoru hierarhiju, ko piemērotu likvidācijas gadījumā. ECB atbalsta to, ka dalībvalstis ievieš šādu parādu norakstīšanas instrumentu, vēlākais sākot ar 2018. gada 1. janvāri (24). Tas arī ļautu turpināt darbu attiecībā uz parādu norakstīšanu, proti, attiecībā uz iespēju ieviest minimuma prasības noteiktu parādu norakstīšanas instrumentu vēlamajam līmenim, vienlaikus saglabājot parādu norakstīšanas kopējo darbības jomu. Turklāt ECB nolūks ir palīdzēt parādu norakstīšanas kā noregulējuma instrumenta praktisko seku turpmākajā analīzē, tostarp attiecībā uz ātras izpildes iespējām, iespēju ievērot “secību pēc ranga” zaudējumu mazināšanas procesā, kā arī konvertācijas vai norakstīšanas praktiskajiem mehānismiem (25), kā arī iespējamo ietekmi uz atvasināto instrumentu tirgiem. Šajā sakarā parādu norakstīšanas un pagaidu bankas instrumentu uzbūve būtu jāanalizē vienkopus, ievērojot to, ka pagaidu bankas instruments darbības rezultātu ziņā mēdz līdzināties parādu norakstīšanas instrumentam.

6.2.

ECB uzskata, ka noregulējuma pasākumi būtu jāpieņem pamatotu apstākļu gadījumā un kopā ar atbilstīgiem nosacījumiem morālā kaitējuma ierobežošanai (26). Kā minēts iepriekš, iestādes, kuras ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, principā būtu jālikvidē saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām un, ja to uzskata par nepieciešamu, jālikvidē, izmantojot noregulējuma instrumentus. Ievērojot iepriekš minēto, parādu norakstīšanas pilnvaras kā noregulējuma instruments būtu jāizmanto galvenokārt tādu iestāžu noregulēšanai, kuras vairs nav dzīvotspējīgas. Attiecībā uz tādu iestāžu darbības saglabāšanu, kuras ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs (27), ECB uzskata, ka parādu norakstīšanas instrumenta izmantošana būtu jāapsver tikai izņēmuma kārtā un pamatotos gadījumos.

ECB vienmēr atbalsta parādu norakstīšanas instrumenta izmantošanu kopā ar vadības nomaiņu un turpmāku iestādes un tās darbību pārstrukturēšanu tā, lai novērstu tās bankrota cēloņus (28).

6.3.

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka Eiropas Banku iestāde (EBI) ziņo Komisijai par tās prasības īstenošanu, kurā paredz, ka iestādes uztur pietiekamu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību kopsummu, kas izteikta kā procentuālā daļa no iestādes kopējām saistībām (29). ECB aicina veikt papildu novērtējumu par to, vai parādu dzēšanas minimālā prasība būtu jāizsaka kā procentuālā daļa no iestādes kopējām saistībām vai riska svērtajiem aktīviem. Lietojot procentuālo daļu no riska svērtajiem aktīviem, tiktu ņemti vērā iespējamie riski attiecībā uz iestādes aktīviem. ECB iesaka EBI sniegt Komisijai šādu novērtējumu. ECB arī iesaka EBI sniegt Komisijai novērtējumu par minētas prasības ietekmi uz iestādēm un par to, vai būtu lietderīgi ieviest aizliedzošu vai ierobežojošu prasību attiecībā uz parādu dzēšanai izmantojamo instrumentu turēšanu banku sektora iestādēs.

6.4.

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka noregulējuma iestādes pirms noregulējuma darbības veikšanas izmanto norakstīšanas pilnvaras (30). Tādējādi kapitāla instrumentu norakstīšana ir viena no noregulējuma pilnvarām (31), kuru piemēro, pirms tiek uzsākta iestādes noregulēšana. ECB atbalsta to, ka iestādēm ir pilnvaras norakstīt kapitāla instrumentus, pirms tiek uzsākta iestādes noregulēšana. Iestāžu rekapitalizēšanas nolūkā ECB iesaka to tieši norādīt ierosinātajā direktīvā, lai kliedētu visas šaubas. Lai precizētu parādu norakstīšanas procesa dažādo stadiju savstarpējo saistību, Komisijai arī būtu vēlams veikt parādu norakstīšanas instrumenta gadījumu izpēti un simulāciju.

7.   Noregulējuma finansēšana un finansēšanas mehānismu plānotais apjoms

7.1.

Ar pienācīgu noregulējuma režīmu būtu jānodrošina, ka noregulējuma izmaksas vispirms un galvenokārt sedz noregulējamās iestādes akcionāri un kreditori, kā arī privātais sektors kopumā. Tādēļ ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātajā direktīvā paredzētie noregulējuma instrumenti un pilnvaras ļauj iestādēm uzlikt noregulējuma finansēšanas slogu akcionāriem un kreditoriem. Turklāt ar ierosināto direktīvu ievieš divus noregulējuma finansēšanas papildu avotus – valstu finansēšanas mehānismus un iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā (NGS) (32).

7.2.

Atzīstot noregulējuma finansēšanas papildu avotu priekšrocības, ECB vienlaikus uzskata, ka ambiciozais priekšlikums izveidot Eiropas finansēšanas mehānismu sistēmu neatrisinās svarīgus pārrobežu noregulējuma jautājumus, tādus kā koordinācija un sloga sadale. Pastāvot divdesmit septiņiem attiecīgo valsts iestāžu pārraudzītiem valsts mehānismiem, ierosinātā aizņēmumu sistēma rada papildu sarežģījumus, jo trūkst skaidrības par svarīgām tās detaļām, piemēram, aizdevēju un aizņēmēju tiesībām un pienākumiem.

8.   Noguldījumu garantiju sistēmu izmantošana noregulējuma finansēšanā

8.1.

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka noguldījumu garantiju sistēma (NGS), ar kuru iestāde ir saistīta, atbild par zaudējumu summu, kas tai būtu jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru (33). Darbības ar segtajiem noguldījumiem, kas ietverti aktīvos, kurus nodod pagaidu bankai, var ievērojami ietekmēt NGS iesaisti. Tas, cik lielā mērā NGS iesaistās noregulējuma pasākumos, izslēdzot citus ietekmējošus apstākļus (ceteris paribus), ietekmē tā finansējuma apjomu, kuru nepieciešams saņemt no diviem citiem pieejamiem avotiem, proti, finansēšanas mehānismiem un nenodrošinātajiem kreditoriem. Neziņa kreditoru vidū var palielināt risku, ka kreditori savlaicīgi atbrīvojas no prasījumiem, un informācijas izplatīšanās par to vājinātu galveno režīma mērķi.

8.2.

Saskaņā ar ierosināto direktīvu dalībvalstis var noteikt, ka to teritorijā reģistrēto NGS pieejamos finanšu līdzekļus var izmantot noregulējuma finansēšanai (34). Atbalstot šo noteikumu, kurš nodrošina sinerģiju starp NGS un noregulējuma finansēšanu, ECB vienlaikus arī uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tas nekādā veidā neapdraudētu NGS pamatfunkciju, proti, nodrošināto noguldījumu aizsardzību. ECB atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz gadījumiem, kad NGS tiek pieprasīts izmantot tās pieejamos finanšu līdzekļus noregulējuma finansēšanai un vienlaikus arī tās pamata funkcijai – atmaksāšanai apdrošinātajiem noguldītājiem – un pieejamie finanšu līdzekļi ir nepietiekami, ierosinātā direktīva paredz piešķirt prioritāti NGS ietvertajiem atmaksājumiem noguldītājiem (35).

Ievērojot iepriekš minēto, ECB atbalsta juridiskās noteiktības nodrošināšanu, skaidri definējot NGS lomu noregulējuma finansēšanā neatkarīgi no izvēlētā noregulējuma instrumenta un pasākumu piemērošanas veida.

Ierosinātā direktīva prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parasto maksātnespējas procedūru, noguldījumu garantiju sistēmas būtu līdzvērtīgas nenodrošinātiem bezprivilēģiju prasījumiem (36). Šī pieeja nesakrīt ar dalībvalstīm sniegto iespēju paredzēt NGS ietvertajiem noguldījumiem prioritāti prasījumu hierarhijā. Sešās dalībvalstīs – Bulgārijā (37), Grieķijā (38), Latvijā (39), Ungārijā (40), Portugālē (41) un Rumānijā (42) – NGS prasījumiem, ko tās pārņēmušas pēc segto noguldījumu apjomam atbilstošo summu izmaksāšanas, šobrīd ir piešķirta prioritāte prasījumu hierarhijā, tā palīdzot vienmēr nodrošināt līdzekļu pieejamību NGS.

Viedokļi par prioritātes piešķiršanas ietekmi krasi atšķiras, jo tiek uzskatīts, ka prioritātes piešķiršana noguldītājiem var ietekmēt bankām pieejamā finansējuma izmaksas un citi kreditori centīsies nodrošināt savus prasījumus labāk. No otras puses, šādu ietekmi savā ziņā varētu mazināt, prioritāti prasījumu hierarhijā piešķirot tikai nodrošinātajiem noguldījumiem. Turklāt ar tiesību aktiem, kas paredz prioritāti nodrošinātajiem noguldītājiem, būtu jānodrošina arī ierosinātajā direktīvā ietverto noregulējuma pasākumu (piem., uzņēmējdarbības pārdošanas instrumenta un pagaidu iestādes instrumenta) izmantošana. No finanšu stabilitātes viedokļa tiek atbalstīta arī prioritātes piešķiršana attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, jo tas mazina tādus riskus kā strauja noguldīto līdzekļu aizplūšana no bankas, iespējamie apdrošināto noguldītāju zaudējumi likvidācijas stadijā, kā arī NGS finansējuma pārmērīga samazināšanās (43).

9.   Pārdošanas informācijas publiskošana

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka var atlikt tādas noregulējamās iestādes pārdošanas informācijas publiskošanu, kura saskaņā ar uzņēmējdarbības pārdošanas instrumentu pārdod uzņēmējdarbību vai tās daļu (44). ECB uzskata, ka citu noregulējuma instrumentu piemērošanas laikposmā būtu jāatliek arī tādas informācijas publiskošana, kas attiecas uz publiski tirgojamiem finanšu instrumentiem un var ietekmēt cenu. Attiecīgais noteikums ierosinātajā direktīvā (45) būtu jāpaplašina, pārveidojot to par vispārēju noteikumu katra noregulējuma instrumenta piemērošanas gadījumam, ja iestādes interesēs ir atlikt tādas informācijas publiskošanu, kura var ietekmēt cenu.

10.   Sanācijas un noregulējuma noteikumu turpmāka saskaņošana

10.1.

ECB atbalsta sanācijas un noregulējuma režīma izveidošanu arī attiecībā uz sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm, kas nav bankas, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības un tirgus infrastruktūras (46). Tas būtu jāsaskaņo ar starptautiskām iniciatīvām.

10.2.

Būtu jāturpina centieni paplidus nedaudz saskaņot dalībvalstu tiesību aktus maksātnespējas jomā. Pašreizējā dažādība maksātnespējas jomas tiesību aktos, piemēram, attiecībā uz prioritātes piešķiršanu kreditoru prasījumiem, ievērojami ietekmē noregulējuma instrumentu īstenošanu un jo īpaši noregulējuma struktūru turēto aktīvu un saistību realizāciju.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 29. novembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  COM(2012) 280 galīgā redakcija.

(2)  Sk. dokumentu “Finanšu iestāžu efektīvu noregulējuma režīmu galvenie elementi” (2011. gada oktobris), kas ir pieejams Finanšu stabilitātes iestādes (Financial Stability Board) tīmekļa vietnē http://www.financialstabilityboard.org un Bāzeles komitejā banku uzraudzības jautājumos (Basel Committee on Banking Supervision), un “Ziņojumu un ieteikumus Pārrobežu banku noregulējuma grupai” (2010. gada marts), kas ir pieejams Starptautisko norēķinu bankas (Bank for International Settlements) tīmekļa vietnē http://www.bis.org

(3)  Sk. ierosinātās direktīvas 2. panta 1. punktu.

(4)  Sk. ECBS viedokli Eiropas Komisijas publiskajā apspriešanā par iespējamā ES banku sanācijas un noregulējuma režīma tehniskajiem aspektiem, 2011. gada maijs, 4. un 5. lpp. Visi minētie ECB dokumenti ir pieejami ECB tīmekļa vietnē http://www.ecb.europa.eu. Sk. arī ECB ierosināto 3. grozījumu.

(5)  Sk. ierosinātās direktīvas 27. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(6)  Sk. ierosinātās direktīvas 27. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) un ii) daļu.

(7)  Sk. ierosinātās direktīvas 27. panta 2. punkta d) apakšpunkta otro daļu.

(8)  Sk. ierosinātās direktīvas 27. panta 2. punkta d) apakšpunktu, lasot to saistībā ar 2. panta 26. punktu. Sk. arī ierosināto 2. un 8. grozījumu.

(9)  Sk. ECBS viedokli Eiropas Komisijas publiskajā apspriešanā par iespējamā ES banku sanācijas un noregulējuma režīma tehniskajiem aspektiem, 2011. gada maijs, 6. lpp., 9. punkts.

(10)  Direktīvas projekta 74. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir solis pareizajā virzienā attiecībā uz šo aspektu, tomēr tas nav pietiekams, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību pienācīgā apjomā. Sk. arī ierosināto 4. un 23. grozījumu.

(11)  Sk. ierosinātās direktīvas 5. panta 3 punktu; sk. arī ierosinātās direktīvas 9. panta 2. punktu, ciktāl tas attiecas uz noregulējuma plāniem.

(12)  Sk. ECB 2012. gada Konverģences ziņojuma 29. lpp. Sk. arī ierosināto 1. grozījumu.

(13)  Sk. ierosinātās direktīvas 34. panta 2. punktu un 36. panta 2. punktu.

(14)  Sk. ECB Atzinumu CON/2011/39.

(15)  Padomes Regula (EK) Nr. 3603/93 (1993. gada 13. decembris), ar ko precizē definīcijas, lai piemērotu Līguma 104. pantā un 104.b panta 1. punktā minētos aizliegumus (OV L 332, 31.12.1993., 1. lpp.).

(16)  Sk. ierosinātās direktīvas 92. panta 2 punktu.

(17)  Sk. ierosinātās direktīvas 96. pantu.

(18)  Sk. 4. punktu ECB Atzinumā CON/2011/103 un 6.3. punktu ECB Atzinumā CON/2010/83.

(19)  Sk. ierosinātās direktīvas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(20)  Sk. ierosināto 5. grozījumu.

(21)  Sk. ierosinātās direktīvas 16. un 22. pantu.

(22)  “Samērīguma” prasība attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem ir pamatprincips, kas nostiprināts gandrīz visu dalībvalstu, izņemot Spānijas, uzņēmējdarbības tiesībās. Sk. DBB Law 2008. gada ziņojumu Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam (DG MARKT) par juridiskajiem ierobežojumiem attiecībā uz grupu iekšējiem norēķiniem, kurā ir uzsvērts minētais risks.

(23)  Sk. dokumentu “Finanšu iestāžu efektīva noregulējuma režīmu galvenie elementi” (2011. gada oktobris), kas ir pieejams Finanšu stabilitātes iestādes (Financial Stability Board) tīmekļa vietnē http://www.financialstabilityboard.org

(24)  Sk. ierosinātās direktīvas 115. panta 1. punkta trešo daļu.

(25)  Sk. Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) viedokli Eiropas Komisijas publiskajā apspriešanā par iespējamā ES banku sanācijas un noregulējuma režīma tehniskajiem aspektiem, 2011. gada maijs, 4. lpp.

(26)  Sk. arī ECBS viedokli Eiropas Komisijas publiskajā apspriešanā par iespējamā ES banku sanācijas un noregulējuma režīma tehniskajiem aspektiem, 2011. gada maijs, 5. lpp.

(27)  “Darbības saglabāšana” ir apzīmējums situācijai, kurā iestāde turpina savu darbību saskaņā ar noregulējuma režīmu, bet bez iespējamas likvidācijas paredzamā nākotnē. Šāda forma ir pretmets darbības pārtraukšanai, kurā maksātnespējīgās un likvidējamās struktūras svarīgās banku funkcijas tiek saglabātas, to veikšanu uzticot citai juridiskajai personai.

(28)  Sk. ierosinātās direktīvas 46. apsvērumu.

(29)  Sk. ierosinātās direktīvas 39. panta 6. punktu.

(30)  Sk. ierosinātās direktīvas 51. panta 1. punktu.

(31)  Sk. ierosinātās direktīvas 56. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

(32)  Ierosinātās direktīvas 96. pants. Ja finansēšanas mehānismi ietver arī aizņēmumus no centrālās bankas, tā varētu faktiski būt monetārā finansēšana. Attiecībā uz šo aspektu sk. 3.4. punktu un 29. grozījumu.

(33)  Sk. ierosinātās direktīvas 99. panta 1. punktu.

(34)  Sk. ierosinātās direktīvas 99. panta 5. punktu.

(35)  Sk. ierosinātās direktīvas 99. panta 8. punktu.

(36)  Sk. ierosinātās direktīvas 99. panta 2. punktu.

(37)  Likuma par banku maksātnespēju (Darjaven vestnik Nr. 92, 27.9.2002.) 94. panta 1. punkts paredz priviliģēta kreditora statusu noguldījumu garantiju sistēmām.

(38)  Likuma 3746/2009, ar ko transponē Direktīvu 2005/14/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu un Direktīvu 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un citiem noteikumiem (FEK A 27, 16.2.2009.), 4. panta 16. punkts paredz priviliģēta kreditora statusu noguldītājiem. 13.a panta 4. punkts paredz noguldījumu garantiju sistēmu statusu.

(39)  1995. gada 5. oktobra Kredītiestāžu likums (LV 163(446), 24.10.1995.). Likuma 192. panta 1. punkts nodrošinātajiem noguldītājiem no 1998. gada 21. maija paredz prioritāti prasījumu hierarhijā.

(40)  1996. gada Likums CXII par kredītiestādēm un finanšu uzņēmumiem (Magyar Közlöny 1996/109, 12.12.1996.) un jo īpaši tā XV nodaļas noteikumi par noguldījumu garantiju sistēmām. Likuma 183. panta 1. punkts paredz prioritāti visiem noguldītāju prasījumiem, tostarp nodrošinātajiem.

(41)  Sk. 166-A. pantu 1992. gada 31. decembra Likuma par tiesisko regulējumu kredītiestādēm un finanšu uzņēmumiem (D.R. Nr. 30, I, 10.2.2012.) konsolidētajā redakcijā.

(42)  Valdības noteikumi Nr. 10/2004 par kredītiestāžu sanāciju un bankrotu (ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem) (Monitorul Oficial al României, Pirmā daļa, Nr. 84, 30.1.2004.) un jo īpaši tā 38. pants pēc to izdevumu segšanas, kas saistīti ar bankrota procedūru, paredz prioritātes tiesības garantēto noguldījumu prasījumiem, tostarp arī tādiem noguldījumu garantiju sistēmu prasījumiem, kas izriet no atmaksāšanas garantēto noguldījumu noguldītājiem.

(43)  Sk. ECB Atzinumu CON/2011/83.

(44)  Sk. ierosinātās direktīvas 33. panta 2. punktu.

(45)  Sk. 12. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.).

(46)  Attiecībā uz šo aspektu sk. Eiropas Komisijas 2012. gada 5. oktobra“Apspriešanos par iespējamo sanācijas un noregulējuma režīmu finanšu iestādēm, kuras nav bankas”, kas pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē – http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2012/nonbanks/consultation-document_en.pdf


PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

21. apsvērums

“Sanācijas un noregulējuma plānos nevajadzētu paļauties uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem vai pakļaut nodokļu maksātājus zaudējuma riskam. Piekļuve centrālo banku sniegtajam likviditātes nodrošinājumam, ieskaitot ārkārtas likviditātes nodrošinājumu, nebūtu jāuzskata par ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ja attiecīgā iestāde likviditātes nodrošināšanas brīdī ir maksātspējīga un likviditāte netiek nodrošināta plašāka atbalsta ietvaros; ja kredītlīnija ir pilnībā nodrošināta un nodrošinājumam piemēro diskontu attiecībā uz tā kvalitāti un tirgus vērtību; ja centrālā banka piemēro saņēmējam soda procentu likmi un ja pasākums tiek veikts pēc centrālās bankas iniciatīvas un to nepapildina nekādas pretgarantijas, ko sniedz valsts.”

“Sanācijas un noregulējuma plānos nevajadzētu paļauties uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, vai pakļaut nodokļu maksātājus zaudējuma riskam. vai paļauties uz piekļuvi Piekļuve centrālo banku sniegtajam likviditātes nodrošinājumam no centrālajām bankām , ieskaitot ārkārtas likviditātes nodrošinājumu, nebūtu jāuzskata par ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ja attiecīgā iestāde likviditātes nodrošināšanas brīdī ir maksātspējīga un likviditāte netiek nodrošināta plašāka atbalsta ietvaros; ja kredītlīnija ir pilnībā nodrošināta un nodrošinājumam piemēro diskontu attiecībā uz tā kvalitāti un tirgus vērtību; ja centrālā banka piemēro saņēmējam soda procentu likmi un ja pasākums tiek veikts pēc centrālās bankas iniciatīvas un to nepapildina nekādas pretgarantijas, ko sniedz valsts.”

Paskaidrojums

Centrālās bankas nodrošina likviditāti atbilstošiem darījuma partneriem, kas piedalās TARGET2 vai monetārās politikas operācijās  (2), lai nodrošinātu maksājumu sistēmu un monetārās politikas sekmīgu darbību. Izņēmuma apstākļu gadījumā centrālās bankas var arī nodrošināt likviditāti atsevišķām kredītiestādēm, kurām ir likviditātes problēmas, bet kuras ir maksātspējīgas  (3). Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai sanācijas un noregulējuma plānos nepaļautos uz centrālo banku likviditātes atbalsta pieejamību. Lēmumus par likviditātes nodrošināšanu maksātspējīgām kredītiestādēm centrālās bankas pieņem neatkarīgi, patstāvīgi un Līgumā paredzētā monetārās finansēšanas aizlieguma robežās  (4).

2. grozījums

24. apsvērums

“Noregulējuma sistēmai būtu jānodrošina iespēja laikus uzsākt noregulējumu, pirms finanšu iestāde nav kļuvusi maksātnespējīga saskaņā ar bilanci un pirms viss pašu kapitāls nav pilnībā iztērēts. Noregulējums būtu jāuzsāk tad, ja uzņēmums vairs nav dzīvotspējīgs vai ja ir domājams, ka tas vairs nebūs dzīvotspējīgs, un citi pasākumi ir izrādījušies nepietiekami, lai novērstu bankrotu. Faktam, ka iestāde neatbilst ar atļauju saistītajām prasībām, pašam par sevi nevajadzētu pamatot noregulējuma procedūras uzsākšanu, jo īpaši, ja iestāde joprojām ir vai varētu vēl būt dzīvotspējīga. Būtu jāuzskata, ka iestāde ir bankrotējusi vai, domājams, bankrotēs, ja tā pārkāpj vai, domājams, pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai, jo tai ir radušies vai, domājams, radīsies zaudējumi, kuru rezultātā viss vai praktiski viss pašu kapitāls tiks iztērēts, ja iestādes aktīvi ir vai, domājams, būs mazāki nekā tās saistības, ja iestāde nav vai, domājams, nebūs spējīga norēķināties par savām saistībām paredzētajā termiņā, vai ja iestāde pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Faktam, ka ir nepieciešamība pēc ārkārtas likviditātes palīdzības no kādas centrālās bankas, pašam par sevi nevajadzētu būt apstāklim, kas pietiekamā mērā pierāda, ka iestāde nav vai tuvākajā nākotnē nebūs spējīga norēķināties par savām saistībām noteiktajā termiņā. Lai saglabātu finanšu stabilitāti, jo īpaši sistēmiska likviditātes trūkuma gadījumā, centrālo banku sniegtajām valsts garantijām attiecībā uz likviditātes nodrošinājumu vai valsts garantijām nesenemitētām saistībām nebūtu jāiedarbina noregulējuma režīms, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Jo īpaši valsts garantijas pasākumi būtu jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta shēmu, un tie nedrīkst būt daļa no plašāka atbalsta pasākumu kopuma; galvojuma pasākumu izmantošanai būtu jābūt stingri ierobežotai laikā. Abos gadījumos bankām jābūt maksātspējīgām.”

“Noregulējuma sistēmai būtu jānodrošina iespēja laikus uzsākt noregulējumu, pirms finanšu iestāde nav kļuvusi maksātnespējīga saskaņā ar bilanci un pirms viss pašu kapitāls nav pilnībā iztērēts. Noregulējums būtu jāuzsāk tad, ja uzņēmums vairs nav dzīvotspējīgs vai ja ir domājams, ka tas vairs nebūs dzīvotspējīgs, un citi pasākumi ir izrādījušies nepietiekami, lai novērstu bankrotu. Faktam, ka iestāde neatbilst ar atļauju saistītajām prasībām, pašam par sevi nevajadzētu pamatot noregulējuma procedūras uzsākšanu, jo īpaši, ja iestāde joprojām ir vai varētu vēl būt dzīvotspējīga. Būtu jāuzskata, ka iestāde ir bankrotējusi vai, domājams, bankrotēs, ja tā pārkāpj vai, domājams, pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai, jo tai ir radušies vai, domājams, radīsies zaudējumi, kuru rezultātā viss vai praktiski viss pašu kapitāls tiks iztērēts, ja iestādes aktīvi ir vai, domājams, būs mazāki nekā tās saistības, ja iestāde nav vai, domājams, nebūs spējīga norēķināties par savām saistībām paredzētajā termiņā., vai ja iestāde pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Faktam, ka ir nepieciešamība pēc ārkārtas likviditātes palīdzības no kādas centrālās bankas, pašam par sevi nevajadzētu būt apstāklim, kas pietiekamā mērā pierāda, ka iestāde nav vai tuvākajā nākotnē nebūs spējīga norēķināties par savām saistībām noteiktajā termiņā. Lai saglabātu finanšu stabilitāti, jo īpaši sistēmiska likviditātes trūkuma gadījumā, centrālo banku sniegtajām valsts garantijām attiecībā uz likviditātes nodrošinājumu vai valsts garantijām nesenemitētām saistībām nebūtu jāiedarbina noregulējuma režīms, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Jo īpaši valsts garantijas pasākumi būtu jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta shēmu, un tie nedrīkst būt daļa no plašāka atbalsta pasākumu kopuma; galvojuma pasākumu izmantošanai būtu jābūt stingri ierobežotai laikā. Abos gadījumos bankām jābūt maksātspējīgām.

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt to, ka tādu apstākļu konstatēšanā, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, vajadzētu balstīties uz iestāžu uzraudzības rezultātu novērtējumu. Novērtējot vajadzību pēc valsts atbalsta, vajadzētu iesaistīt konkurences iestādes. Sk. arī paskaidrojumu 10. grozījumam.

3. grozījums

2. pants

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“noregulējums” ir iestādes pārstrukturēšana, lai nodrošinātu tās svarīgo funkciju nepārtrauktību, saglabāt finanšu stabilitāti un atjaunotu dzīvotspēju visai iestādei vai tās daļai;

(1)

“noregulējums” ir iestādes pārstrukturēšana, lai nodrošinātu tās svarīgo funkciju nepārtrauktību, saglabātu finanšu stabilitāti un atjaunotu iestādes daļas vai – izņēmuma un pamatotos gadījumos – visas iestādes dzīvotspēju visai iestādei vai tās daļai;

(..)”

(..)

 

(84)

“valsts atbildīgā iestāde” ir atbildīgā iestāde attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu nozīmē.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir uzsvērt, ka iestādes, kuras ir bankrota stadijā vai kurām vairs nav dzīvotspējas, principā būtu jālikvidē saskaņā ar parasti piemērojamo maksātnespējas procedūru. Vajadzības gadījumā būtu jāveic to noregulēšana, izmantojot noregulējuma instrumentus, un pārstrukturēšanai, saglabājot iestādes darbību, vajadzētu būt pēdējai no izmantojamām iespējām. ECB uzsver, ka tādas iestādes noregulējuma gadījumā, kuras darbība tiek saglabāta, ir ļoti svarīgi paredzēt nosacījumus morālā kaitējuma ierobežošanai. Piemēram, akcionāriem un nenodrošinātajiem kreditoriem būtu jācieš zaudējumi, kā arī būtu jāveic vadības nomaiņa, lai nodrošinātu atbilstību galvenajiem politikas mērķiem  (5). Ja šādā veidā pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, būtu jāizmanto finansēšanas mehānismi. ECB uzsver, ka pārskatāma finansēšana ir viens no galvenajiem aspektiem, kas ietekmē tiesiskumu un paredzamību valsts līdzekļu izmantošanā, kuru nodrošināšana ir Eurosistēmas interesēs. ECB uzsver, ka, ievērojot monetārās finansēšanas aizliegumu, centrālās bankas nevar finansēt šos finansēšanas mehānismus  (6).

Termins “valsts atbildīgā iestāde” ir lietots ierosinātajā 5. grozījumā, tādēļ ir jāiekļauj tā definīcija.

4. grozījums

3. panta 5.a punkts (jauns)

Teksta nav

Ja saskaņā ar 1. punktu noteiktā noregulējuma iestāde nav centrālā banka, visus noregulējuma iestādes lēmumus atbilstīgi šai direktīvai nekavējoties paziņo centrālajai bankai.

Paskaidrojums

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka noregulējuma iestādes var būt uzraudzības jomā kompetentās iestādes atbilstoši Direktīvai 2006/48/EK un Direktīvai 2006/49/EK, centrālās bankas, kompetentās ministrijas vai citas valsts administratīvās iestādes  (7). Centrālajām bankām ir skaidri definētas pilnvaras attiecībā uz finanšu stabilitāti  (8), ar kurām attaisno attiecīgās informācijas paziņošanu attiecīgajai centrālajai bankai, ja noregulējuma iestāde ir cita valsts administratīvā iestāde.

5. grozījums

6. panta 2. punkts

“Kompetentās iestādes izskata šos plānus un novērtē, kādā mērā katrs plāns atbilst 5. pantā noteiktajām prasībām un šādiem kritērijiem:”

“Kompetentās iestādes, apspriežoties ar valsts atbildīgajām iestādēm, izskata šos plānus un novērtē, kādā mērā katrs plāns atbilst 5. pantā noteiktajām prasībām un šādiem kritērijiem:”

Paskaidrojums

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka kompetentās iestādes izskata sanācijas plānus, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu finanšu stresa situācijās, neizraisot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, tostarp tad, ja citas iestādes ir īstenojušas sanācijas plānus tajā pašā laikposmā. Lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievēroti šādi sistēmiski apsvērumi, gadījumos, kad kompetentā iestāde un valsts atbildīgā iestāde nav viena iestāde, kompetentajām iestādēm būtu jāiesaista valsts atbildīgās iestādes. Ja kompetentā iestāde un valsts atbildīgā iestāde nav viena iestāde, būtu jāiesaista valsts atbildīgās iestādes, lai nodrošinātu iepriekš minēto sistēmisko apsvērumu pilnīgu ievērošanu. Sk. arī minētā termina definīciju ierosinātajā 3. grozījumā.

6. grozījums

9. panta 2. punkts

“Noregulējuma plānā ņem vērā dažādus scenārijus, tostarp to, ka bankrota gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var notikt plašāka mēroga finansiālās nestabilitātes vai sistēmas mēroga atgadījumu laikā. Noregulējuma plānā netiek paredzēts nekāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 91. pantu izveidoto finansēšanas mehānismu izmantošanai.”

“Noregulējuma plānā ņem vērā dažādus scenārijus, tostarp to, ka bankrota gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var notikt plašāka mēroga finansiālās nestabilitātes vai sistēmas mēroga atgadījumu laikā. Noregulējuma plānā netiek paredzēts nekāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem vai ārkārtas likviditātes atbalsts no kādas centrālās bankas papildus saskaņā ar 91. pantu izveidoto finansēšanas mehānismu izmantošanai.”

Paskaidrojums

Ierosinātajā grozījumā uzsvērts, ka centrālās bankas monetārās finansēšanas aizlieguma robežās neatkarīgi un patstāvīgi lemj par centrālās bankas likviditātes, tostarp ārkārtas likviditātes, nodrošināšanu maksātspējīgām kredītiestādēm  (9). Sk. arī paskaidrojumu 7. grozījumam.

7. grozījums

13. panta 1. punkts

“Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes, apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, novērtē, cik lielā mērā iestādes un grupas ir iespējams noregulēt, nerēķinoties ar ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus tiem finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar 91. pantu. Iestādi vai grupu uzskata par noregulējamu, ja noregulējuma iestādei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka to var vai nu likvidēt saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām, vai noregulēt, piemērojot iestādei un grupai dažādus noregulējuma instrumentus un pilnvaras tā, lai tam nebūtu būtiska negatīva ietekme uz tās dalībvalsts finanšu sistēmu, kurā iestāde atrodas, arī plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma apstākļos, ņemot vērā tās pašas vai citas dalībvalsts vaiSavienības ekonomikas vai finanšu stabilitāti, un ar mērķi nodrošināt iestādes vai grupas svarīgo funkciju nepārtrauktību, piemēram, ja tās viegli var savlaicīgi nodalīt.”

“Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes, apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, novērtē, cik lielā mērā iestādes un grupas ir iespējams noregulēt, nerēķinoties ar ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem vai ārkārtas likviditātes atbalstu no kādas centrālās bankas papildus tiem finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar 91. pantu. Iestādi vai grupu uzskata par noregulējamu, ja noregulējuma iestādei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka to var vai nu likvidēt saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām, vai noregulēt, piemērojot iestādei un grupai dažādus noregulējuma instrumentus un pilnvaras tā, lai tam nebūtu būtiska negatīva ietekme uz tās dalībvalsts finanšu sistēmu, kurā iestāde atrodas, arī plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiskanotikuma apstākļos, ņemot vērā tās pašas vai citas dalībvalsts vai Savienības ekonomikas vai finanšu stabilitāti, un ar mērķi nodrošināt iestādes vai grupas svarīgo funkciju nepārtrauktību, piemēram, ja tās viegli var savlaicīgi nodalīt.”

Paskaidrojums

Ierosinātajā grozījumā uzsvērts, ka centrālās bankas monetārās finansēšanas aizlieguma robežās neatkarīgi un patstāvīgi lemj par centrālās bankas likviditātes, tostarp ārkārtas likviditātes, nodrošināšanu maksātspējīgām kredītiestādēm  (10). Sk. arī paskaidrojumu 6. grozījumam.

8. grozījums

26. panta 2. punkta e) apakšpunkts

“aizsargāt noguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 94/19/EK, un ieguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 97/9/EK;”

“aizsargāt noguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva noguldījumus, kā definēts Direktīvas 94/19/EK 1. pantā, un ieguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 97/9/EK;”

Paskaidrojums

ECB uzskata, ka kredītiestāžu noguldītāju noguldījumi ir finansējuma avots, kurš būtu jānostiprina. Šajā nolūkā 26. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētais noregulējuma mērķis būtu jāpaplašina, piemērojot to visiem noguldījumiem atbilstīgi definīcijai Direktīvas 94/19/EK 1. pantā, bet nepiemērojot ierobežojumu EUR 100 000 apmērā.

9. grozījums

27. panta 1. punkta a) apakšpunkts

“Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta a) punktā minētu iestādi vai ES mātesuzņēmumu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie kritēriji:

“Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta a) punktā minētu iestādi vai ES mātesuzņēmumu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie kritēriji:

a)

kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs;

a)

kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs;

b)

ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav sagaidāms, ka kāda cita alternatīva privātā sektora vai uzraudzītāja darbība kā vien noregulējuma darbība, kas īstenota attiecībā uz iestādi, novērstu iestādes bankrotu pieņemamā laika periodā;

b)

ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav sagaidāms, ka kāda cita alternatīva privātā sektora vai uzraudzītāja darbība kā vien noregulējuma darbība, kas īstenota attiecībā uz iestādi, novērstu iestādes bankrotu pieņemamā laika periodā;

c)

noregulējuma darbība ir vajadzīga vispārības interesēs atbilstīgi 3. punktam.”

c)

noregulējuma darbība ir vajadzīga vispārības interesēs atbilstīgi 3. punktam.”

Paskaidrojums

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, ja kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs. Iestāde par tādu, kura ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, tiek uzskatīta tad, ja tā neatbilst noteiktiem uzraudzības kritērijiem. ECB uzskata, ka tas būtu jānosaka tikai kompetentajai iestādei, jo tā darbojas kā uzraudzības veicējs un regulators. Kompetentās iestādes spēj vislabāk noteikt atbilstību kritērijiem,kas izklāstīti ierosinātās direktīvas 27. panta 2. punktā, piemēram, vai iestāde pārkāpj kapitāla pietiekamības prasības darbības turpināšanai. Šā grozījuma mērķis ir arī nodrošināt atbilstību ierosinātās direktīvas 74. panta 1. punktam, kurā paredz iestādes pārvaldības struktūras pienākumu paziņot kompetentajai iestādei to, vai iestāde patiešām ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs.

10. grozījums

27. panta 2. punkts

“Piemērojot šā panta 1. punkta a) punktu, ir uzskatāms, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, ja uz to attiecas vismaz viens no šiem nosacījumiem:

“Piemērojot šā panta 1. punkta a) punktu, ir uzskatāms, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, ja uz to attiecas vismaz viens no šiem nosacījumiem:

(..)

(..)

d)

iestāde pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad finanšu stabilitātes saglabāšanai tā pieprasa kādu no turpmāk minētajiem atbalstiem:

d)

iestāde pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem — izņemot gadījumus, kad finanšu stabilitātes saglabāšanai tā pieprasa kādu no turpmāk minētajiem atbalstiem:

i)

valsts garantijas likviditātes kredītlīnijai, ko piešķīrusi centrālā banka saskaņā ar banku standarta nosacījumiem (kredītlīnija ir pilnībā nodrošināta, un nodrošinājumam piemēro diskontu attiecībā uz tā kvalitāti un tirgus vērtību, un centrālā banka piemēro saņēmējam soda procentu likmi), vai;

i)

valsts garantijas likviditātes kredītlīnijai, ko piešķīrusi centrālā banka saskaņā ar banku standarta nosacījumiem (kredītlīnija ir pilnībā nodrošināta, un nodrošinājumam piemēro diskontu attiecībā uz tā kvalitāti un tirgus vērtību, un centrālā banka piemēro saņēmējam soda procentu likmi), vai;

ii)

valsts garantija par no jauna emitētām saistībām, lai novērstu nopietnas problēmas kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

ii)

valsts garantija par no jauna emitētām saistībām, lai novērstu nopietnas problēmas kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

Abos gadījumos, kas minēti i) un ii) punktā, garantiju pasākumus apstiprina maksātspējīgām finanšu iestādēm, tie nav daļa no plašāka atbalsta pasākumu kopuma, tie ir jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, un tos izmanto laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus.”

Abos gadījumos, kas minēti i) un ii) punktā, garantiju pasākumus apstiprina maksātspējīgām finanšu iestādēm, tie nav daļa no plašāka atbalsta pasākumu kopuma, tie ir jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, un tos izmanto laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

Paskaidrojums

Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka noregulējuma instrumentus piemēro, pirms publiskais sektors palīdz iestādei, nodrošinot kapitālu vai sniedzot līdzvērtīgu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem  (11). Pilnībā atbalstot minēto, ECB uzskata, ka ātras un efektīvas noregulējuma darbības interesēs būtu skaidri jādefinē iesaistīto atbildīgo iestāžu pienākumi. Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka, konstatējot tādus apstākļus, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, būtu jābalstās uz kompetento iestāžu novērtējumu. ECB uzskata, ka nav skaidrs, kā tiek konstatēta vajadzība pēc valsts atbalsta. Turklāt ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem ir definēts kā valsts atbalsts, ko sniedz, lai ne vien saglabātu, bet arī atjaunotu kādas iestādes dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju  (12). Ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, kas sniegts finansiāli stabilas iestādes saglabāšanai, nebūtu uzskatāms par apstākli, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs. Turklāt ECB uzskata, ka tādu apstākļu konstatēšanā, kas liecina, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs, vajadzētu balstīties tikai uz tās uzraudzības rezultātu novērtējumu, nevis valsts atbalsta vajadzības novērtējumu. Ievērojot iepriekš minēto, noteikumā paredzētais – “ir uzskatāms, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs,” ja “iestāde pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem”, proti, valsts atbalstu, – pats par sevi nav pienācīgs objektīvs kritērijs.

Sk. arī ierosināto 2. grozījumu.

11. grozījums

29. pants

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras,noregulējuma iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka noregulējuma darbība ir īstenota saskaņā ar šiem principiem:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras,noregulējuma iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka noregulējuma darbība ir īstenota saskaņā ar šiem principiem:

a)

noregulējamās iestādes akcionāri sedz pirmos zaudējumus;

a)

noregulējamās iestādes akcionāri sedz pirmos zaudējumus;

b)

noregulējamās iestādes kreditori sedz zaudējumus pēc akcionāriem atbilstīgi viņu prasījumu prioritātes kārtībai saskaņā ar šo direktīvu;

b)

noregulējamās iestādes kreditori sedz zaudējumus pēc akcionāriem atbilstīgi viņu prasījumu prioritātes kārtībai saskaņā ar šo direktīvu;

c)

tiek nomainīta noregulējamās iestādes augstākā vadība;

c)

tiek nomainīta noregulējamās iestādes augstākā vadība;

d)

noregulējamās iestādes augstākā vadība uzņemas zaudējumus, kas saskaņā ar krimināltiesību vai civiltiesību normām ir samērā ar viņu individuālo atbildību par iestādes bankrotu;

d)

noregulējamās iestādes augstākā vadība uzņemas zaudējumus, kas saskaņā ar krimināltiesību vai civiltiesību normām ir samērā ar viņu individuālo atbildību par iestādes bankrotu;

e)

vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi;

e)

vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi;

f)

neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā tos, kas būtu radušies, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru;

f)

neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā tos, kas būtu radušies, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru;

 

g)

noguldītāju noguldījumus, kas ir nodrošināti saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, kredītiestādes maksātnespējas gadījumā pienācīgi aizsargā.

2.   Ja iestāde ir grupas uzņēmums, noregulējuma iestādes piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma pilnvaras tādā veidā, kas samazina ietekmi uz saistītajām iestādēm un uz grupu kopumā un līdz minimumam samazina nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un jo īpaši valstīs, kurās grupa darbojas.

2.   Dalībvalstis 1. punkta g) apakšpunkta īstenošanas nolūkā nodrošina, ka:

 

i)

to noguldītāju prasījumiem, kuru noguldījumi ir nodrošināti saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, kredītiestādes maksātnespējas gadījumā paredz augstāku prioritāti prasījumu hierarhijā nekā parasto nenodrošināto un bezprivilēģiju kreditoru prasījumiem;

 

ii)

noguldījumu garantiju sistēmai, kas pārņēmusi to noguldītāju tiesības, kuru noguldījumi ir nodrošināti saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, paredz augstāku prioritāti prasījumu hierarhijā nekā šā punkta i) daļā minētajiem kreditoriem, taču tikai attiecībā uz noguldītāju saņemtajiem maksājumiem līdz sistēmā paredzētajai nodrošināto noguldījumu summai.

3.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos gadījumos tiek nodrošināta atbilstība Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.”

3.   Ja iestāde ir grupas uzņēmums, noregulējuma iestādes piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma pilnvaras tādā veidā, kas samazina ietekmi uz saistītajām iestādēm un uz grupu kopumā un līdz minimumam samazina nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un jo īpaši valstīs, kurās grupa darbojas.

 

4.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos gadījumos tiek nodrošināta atbilstība Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.”

Paskaidrojums

Sešās dalībvalstīs – Bulgārijā  (13), Grieķijā  (14), Latvijā  (15), Ungārijā  (16), Portugālē  (17) un Rumānijā  (18)NGS prasījumiem, ko tās pārņēmušas pēc segto noguldījumu apjomam atbilstošo summu izmaksāšanas, šobrīd ir piešķirta prioritāte prasījumu hierarhijā, tā palīdzot vienmēr nodrošināt līdzekļu pieejamību NGS.

Viedokļi par prioritātes piešķiršanas ietekmi krasi atšķiras, jo tiek uzskatīts, ka prioritātes piešķiršana noguldītājiem var ietekmēt bankām pieejamā finansējuma izmaksas un citi kreditori centīsies nodrošināt savus prasījumus labāk. No otras puses, šādu ietekmi savā ziņā varētu mazināt, prioritāti prasījumu hierarhijā piešķirot tikai nodrošinātajiem noguldījumiem. Turklāt ar tiesību aktiem, kas paredz prioritāti nodrošinātajiem noguldītājiem, būtu jānodrošina arī ierosinātajā direktīvā ietverto noregulējuma pasākumu (piem., uzņēmējdarbības pārdošanas instrumenta un pagaidu iestādes instrumenta) izmantošana. No finanšu stabilitātes viedokļa tiek atbalstīta arī prioritātes piešķiršana attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, jo tas mazina tādus riskus kā strauja noguldīto līdzekļu aizplūšana no bankas, iespējamie apdrošināto noguldītāju zaudējumi likvidācijas stadijā, kā arī NGS finansējuma pārmērīga samazināšanās  (19).

12. grozījums

30. panta 2. punkts

“Neskarot Savienības valsts atbalsta sistēmu, attiecīgā gadījumā šā panta 1. punktā noteiktais novērtējums pamatojas uz piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem, tostarp attiecībā uz saistību neizpildes rādītājiem un zaudējumu apmēru, un novērtējuma mērķis ir bankrota stadijā esošas iestādes vai iestādes, kas, domājams, bankrotēs, aktīvu un saistību tirgus vērtības noteikšana tā, ka jebkuri iespējamie zaudējumi tiek atzīti brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus. Tomēr, ja konkrētu aktīvu vai saistību tirgus pienācīgi nedarbojas, novērtējumā var atspoguļot šo aktīvu vai saistību ilgtermiņa ekonomisko vērtību. Vērtējumā nepaļaujas uz ārkārtas atbalsta sniegšanu iestādei no publiskā sektora līdzekļiem, neatkarīgi no tā, vai šāda palīdzība faktiski tiek sniegta.”

“Neskarot Savienības valsts atbalsta sistēmu, attiecīgā gadījumā šā panta 1. punktā noteiktais novērtējums pamatojas uz piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem, tostarp attiecībā uz saistību neizpildes rādītājiem un zaudējumu apmēru, un novērtējuma mērķis ir bankrota stadijā esošas iestādes vai iestādes, kas, domājams, bankrotēs, aktīvu un saistību tirgus vērtības noteikšana tā, ka jebkuri iespējamie zaudējumi tiek atzīti brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus. Tomēr, ja konkrētu aktīvu vai saistību tirgus pienācīgi nedarbojas, novērtējumā var atspoguļot šo aktīvu vai saistību ilgtermiņa ekonomisko vērtību. Vērtējumā nepaļaujas uz faktisko vai sagaidāmo ārkārtas finansiālā atbalsta sniegšanu iestādei no publiskā sektora līdzekļiem vai ārkārtas likviditātes atbalstu no kādas centrālās bankas, neatkarīgi no tā, vai šāda palīdzība faktiski tiek sniegta.”

Paskaidrojums

Papildus parastajām monetārās politikas un dienas kredītu operācijām, centrālās bankas izņēmuma apstākļos var sniegt likviditātes atbalstu atsevišķām kredītiestādēm, kurām ir likviditātes problēmas, bet kuras ir maksātspējīgas  (20). Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka būtu jāizvairās no aktīvu vērtības mākslīgas celšanas uz turpmāku iespējamību pamata – gan ārkārtas finansiālā atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem, gan ārkārtas likviditātes atbalsta no kādas centrālās bankas. Sk. arī 21. grozījumu.

13. grozījums

31. panta 7. punkts

“Šā panta noteikumi nekavē dalībvalstis piešķirt noregulējuma iestādēm papildu pilnvaras, kas īstenojamas tad, ja iestāde atbilst noregulējuma kritērijiem, un ar nosacījumu, ka šīs papildu pilnvaras nerada šķēršļus efektīvam grupas noregulējumam un atbilst noregulējuma mērķiem un 26. un 29. pantā noteiktajiem vispārējiem noregulējuma principiem.”

“Šā panta noteikumi nekavē dalībvalstis piešķirt noregulējuma iestādēm papildu pilnvaras, kas īstenojamas tad, ja iestāde atbilst noregulējuma kritērijiem, un ar nosacījumu, ka šīs papildu pilnvaras nerada šķēršļus efektīvam grupas noregulējumam un atbilst noregulējuma mērķiem un 26. un 29. pantā noteiktajiem vispārējiem noregulējuma principiem.

Izmantot valsts līdzekļus noregulējuma kritērijiem atbilstīgas iestādes obligātajai rekapitalizācijai var tikai izņēmuma apstākļos un tikai tad, ja izmantošana pilnībā atbilst 26. panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem noregulējuma mērķiem un minētajiem nosacījumiem.

Paskaidrojums

Dalībvalstis var ieviest citus noregulējuma instrumentus un pilnvaras, lai papildinātu ierosinātajā direktīvā iekļauto instrumentu krājumu  (21). Šāda iespēja ir neierobežota un var tikt izmantota dažādu īpašu pilnvaru ieviešanai, tādēļ valsts iestādes varētu ieviest noregulējuma kritērijiem atbilstīgu iestāžu obligātu rekapitalizāciju kā papildu noregulējuma instrumentu ar nosacījumu, ka tiek ievērota atbilstība noregulējuma mērķiem un vispārējiem principiem  (22). Ierosinātā grozījuma mērķis ir novērst to, ka dalībvalstis izmanto valsts līdzekļus tādu iestāžu rekapitalizācijai, kuras atbilst noregulējuma nosacījumiem. Akcionāriem un kreditoriem būtu jāveic šādu iestāžu rekapitalizācija saskaņā ar parādu norakstīšanas instrumenta noteikumiem pēc tam, kad pieņemts lēmums par noregulējuma veikšanu, kā arī saskaņā ar kapitāla instrumentu norakstīšanas noteikumiem pirms noregulējuma darbību veikšanas. Ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka, pirms pieņemt lēmumu par maksātnespējīgas iestādes saglabāšanu, turpinot tās darbību, vienmēr būtu jāapsver iespēja to likvidēt  (23).

14. grozījums

32. panta 10. punkts un 32. panta 10.a punkts (jauns)

“10.   Lai īstenotu tiesības sniegt pakalpojumus vai tiesības reģistrēties citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Direktīvu 2004/39/EK, pircējs uzskatāms par noregulējamās iestādes turpinājumu un var turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā iestāde saistībā ar nodotajiem aktīviem, tiesībām un saistībām, tostarp dalības tiesībām un piekļuvi maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām.”

“10.   Lai īstenotu tiesības sniegt pakalpojumus vai tiesības reģistrēties citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Direktīvu 2004/39/EK, pircējs uzskatāms par noregulējamās iestādes turpinājumu un var turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā iestāde saistībā ar nodotajiem aktīviem, tiesībām un saistībām., tostarp

 

10.a   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pircēji var turpināt īstenot noregulējamās iestādes dalības tiesībām tiesības un piekļuvi maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām, ar nosacījumu, ka pagaidu iestāde atbilst reglamentētajiem kritērijiem attiecībā uz dalību šajās sistēmās.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu operatori saglabātu tiesības vērtēt savu sistēmu dalībnieku atbilstību standartiem, kas noteikti attiecībā uz dalību sistēmā. Atzīstot, ka ir svarīgi nepārtraukt pircējam nodoto uzņēmējdarbību, ECB vienlaikus uzsver, ka nepārtrauktību būtu svarīgi samērot ar stabilu maksājumu un norēķinu sistēmu un finanšu stabilitātes interesēm. Jo īpaši “sistēmas operatoram”, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunktā  (24), vajadzētu būt tiesībām atteikt piekļuvi pircējam, kurš nav uzskatāms par iestādi minētās direktīvas 2. panta b) apakšpunkta nozīmē. Sk. arī 15. grozījumu.

15. grozījums

34. panta 8. punkts un 34. panta 8.a punkts (jauns)

“8.   Lai īstenotu tiesības sniegt pakalpojumus vai tiesības reģistrēties citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Direktīvu 2004/39/EK, pagaidu iestāde uzskatāma par noregulējamās iestādes turpinājumu un var turpināt īstenotjebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā iestāde saistībā ar nodotajiem aktīviem, tiesībām un saistībām, tostarp dalības tiesībām un piekļuvi maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām.”

“8.   Lai īstenotu tiesības sniegt pakalpojumus vai tiesības reģistrēties citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Direktīvu 2004/39/EK, pagaidu iestāde uzskatāma par noregulējamās iestādes turpinājumu un var turpināt īstenotjebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā iestāde saistībā ar nodotajiem aktīviem, tiesībām un saistībām., tostarp

 

8.a   Dalībvalstis nodrošina, ka pagaidu iestādes var turpināt īstenot noregulējamās iestādes dalības tiesībām tiesības un piekļuvi maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām ar nosacījumu, ka pagaidu iestāde atbilst reglamentētajiem kritērijiem attiecībā uz dalību šajās sistēmās.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 14. grozījumam.

16. grozījums

36. panta 2. punkts

“Aktīvu nodalīšanas instrumenta nolūkiem aktīvu pārvaldības struktūra ir juridiska persona, kas pilnībā pieder vienai vai vairākām valsts sektora iestādēm (to vidū var būt arī noregulējuma iestāde).”

“Aktīvu nodalīšanas instrumenta nolūkiem aktīvu pārvaldības struktūra ir juridiska persona, kas pilnībā pieder vienai vai vairākām valsts sektora iestādēm (to vidū var būt arī noregulējuma iestāde). Aktīvu pārvaldības struktūra nav iestāde, kas pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Direktīvu 2004/39/EK.

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt aktīvu pārvaldības struktūru un pagaidu iestāžu atšķirības.

17. grozījums

38. panta 2. punkts

“Noregulējuma iestādes neīsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šādām saistībām:

“Noregulējuma iestādes neīsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šādām saistībām:

(..)

(..)

e)

saistībām pret kādu no turpmāk minētajiem:

e)

saistībām pret kādu no turpmāk minētajiem:

(..)

(..)

iii)

nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka šīm saistībām ir priekšrocība saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas regulācijas tiesību aktiem.

iii)

nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka šīm saistībām ir priekšrocība saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas regulācijas tiesību aktiem;.

Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumi nekavē noregulējuma iestādes atbilstošos gadījumos īstenot šīs pilnvaras saistībā ar nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību. Dalībvalstis var atbrīvot no šā noteikuma piemērošanas segtās obligācijas, kā definēts Direktīvas 86/611/EEK 22. panta 4. punktā.

š Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumi nekavē noregulējuma iestādes atbilstošos gadījumos īstenot šīs pilnvaras saistībā ar nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību. Dalībvalstis var atbrīvot no šā noteikuma piemērošanas segtās obligācijas, kā definēts Direktīvas 86/611/EEK 22. panta 4. punktā. Šīs pilnvaras nepiemēro attiecībā uz nodrošinātām saistībām pret centrālajām bankām, kuras ir ECBS dalībnieces.

(..)”

(..)”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai visas saistības pret ECBS dalībniecēm nepārprotami nebūtu ietvertas parādu norakstīšanas instrumenta darbības jomā. Parādu norakstīšanas instrumentu nevar piemērot ECBS dalībniecēm, jo tās ir publiskas iestādes, kurām to pamatuzdevumi liek uzņemties riskus pret iestādēm.

18. grozījums

39. panta 6. punkts

“Noregulējuma iestādes informē EBI par minimālo summu, kādu tās ir noteikušas katrai to jurisdikcijā esošai iestādei. EBI vēlākais līdz 2018. gada 1. janvārim ziņo Komisijai par 1. punktā minētās prasības izpildi. Jo īpaši EBI ziņo Komisijai par to, vai pastāv atšķirības saistībā ar minētās prasības īstenošanu dažādās valstīs.”

“Noregulējuma iestādes informē EBI par minimālo summu, kādu tās ir noteikušas katrai to jurisdikcijā esošai iestādei. EBI novērtē ietekmi uz iestādēm un vēlākais līdz 2018. gada 1. janvārim ziņo Komisijai par 1. punktā minētās prasības izpildi. Jo īpaši EBI ziņo Komisijai par to, vai pastāv atšķirības saistībā ar minētās prasības īstenošanu dažādās valstīs.”

Paskaidrojums

Attiecībā uz EBI pienākumu ziņot Komisijai par tās prasības īstenošanu, kura paredz, ka iestādes uztur pietiekamu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību kopsummu, kas izteikta kā procentuālā daļa no iestādes kopējām saistībām, ECB iesaka EBI vienlaikus sniegt arī novērtējumu par minētās prasības ietekmi uz iestādēm.

19. grozījums

61. panta 2. punkts

“Apturēšanu saskaņā ar 1. punktu nepiemēro atbilstīgajiem noguldījumiem Direktīvas 94/19/EK nozīmē.”

“Apturēšanu saskaņā ar 1. punktu nepiemēro:

 

a)

atbilstīgajiem noguldījumiem Direktīvas 94/19/EK nozīmē;

 

b)

atbilstīgajiem prasījumiem Direktīvas 97/9/EK nozīmē;

 

c)

pārveduma rīkojumiem, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta i) apakšpunktā, kas ievadīti sistēmā atbilstīgi Direktīvas 98/26/EK 3. pantam;

 

d)

nodrošinājumam, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta m) apakšpunktā.”

Paskaidrojums

ECB atbalsta noregulējuma iestādēm piešķirtās noteiktu pienākumu apturēšanas pilnvaras  (25). ECB atbalsta arī to, ka minētās pilnvaras neattiecas uz atbilstīgajiem noguldījumiem. Tā ierosina izlēgt no šo pilvaru darbības jomas arī prasījumus, kas kompensējami saskaņā ar ieguldītāju kompensācijas sistēmu Direktīvas 97/9/EK nozīmē. ECB arī atzīmē, ka Direktīva 98/26/EK aizsargā norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un iespēju realizēt nodrošinājumu, tostarp visus līdzekļus, kurus viens dalībnieks ir nodevis citam dalībniekam maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, lai sistēmisku risku mazināšanas nolūkā nodrošinātu tiesības un pienākumus saistībā ar minēto sistēmu  (26). Šajā sakarā ECB atzīmē, ka aizsardzību piemēro centrālo darījumu partneriem, jo tie būtu jāizziņo kā sistēmas atbilstīgi Direktīvai 98/26/EK  (27). Turklāt Direktīva 98/26/EK attiecas arī uz nodrošinājumu, kas sniegts saistībā ar dalībvalstu centrālo banku operācijām, tostarp monetārās politikas operācijām  (28). Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt to, lai tiktu saglabāta Direktīvas 98/26/EK piemērojamība. Sk. arī ierosināto 20. grozījumu.

20. grozījums

62. panta 2. punkts

“Noregulējuma iestādes neīsteno 1. punktā izklāstītās pilnvaras attiecībā uz centrālo darījumu starpniekunodrošinājuma tiesībām saistībā ar aktīviem, ko noregulējuma iestāde ieķīlājusi ar drošības depozītu vai nodrošinājumu.”

“Noregulējuma iestādes neīsteno 1. punktā izklāstītās pilnvaras attiecībā uz centrālo darījumu starpniekunodrošinājuma tiesībām saistībā ar aktīviem, ko noregulējuma iestāde ieķīlājusi ar drošības depozītu vai nodrošinājumu nodrošinājumu, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta m) apakšpunktā.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 19. grozījumam.

21. grozījums

66. panta 3. punkta c) apakšpunkts

“Novērtēšana notiek saskaņā ar noteikumiem un metodiku, kas izklāstīti 30. panta 1.–5. punktā, un tajā:

“Novērtēšana notiek saskaņā ar noteikumiem un metodiku, kas izklāstīti 30. panta 1.–5. punktā, un tajā:

a)

tiek pieņemts, ka iestāde, kuras sakarā izdarīta daļējā nodošana, norakstīšana vai konvertācija, būtu tikusi iekļauta parastajā maksātnespējas procesā tieši pēc nodošanas, norakstīšanas vai konvertācijas;

a)

tiek pieņemts, ka iestāde, kuras sakarā izdarīta daļējā nodošana, norakstīšana vai konvertācija, būtu tikusi iekļauta parastajā maksātnespējas procesā tieši pēc nodošanas, norakstīšanas vai konvertācijas;

b)

tiek pieņemts, ka tiesību, aktīvu vai saistību daļējā(-ās) nodošana(-as) vai norakstīšana, vai konvertācija nav bijušas veiktas;

b)

tiek pieņemts, ka tiesību, aktīvu vai saistību daļējā(-ās) nodošana(-as) vai norakstīšana, vai konvertācija nav bijušas veiktas;

c)

netiek ņemts vērā nekāds publiskā sektora ārkārtas atbalsts iestādei.”

c)

netiek ņemts vērā nekāds faktisks vai sagaidāms publiskā sektora ārkārtas atbalsts iestādei un ārkārtas likviditātes atbalsts no kādas centrālās bankas.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 12. grozījumam.

22. grozījums

72. pants

Daļēja nodošana — tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmu aizsardzība

Daļēja nodošana — t T irdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmu aizsardzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka nodošana, atcelšana vai pārveidošana nevar ietekmēt sistēmu darbību un sistēmu noteikumus, uz ko attiecas Direktīva 98/26/EK, ja noregulējuma iestāde:

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka nodošana, atcelšana vai pārveidošana noregulējuma instrumenta piemērošana nevar ietekmēt sistēmu darbību un sistēmu noteikumus, uz ko attiecas Direktīva Direktīvas 98/26/EK piemērošanu, ja noregulējuma iestāde:

a)

iestādes īpašumu, tiesības vai saistības nodod citai vienībai daļēji, bet ne pilnīgi;

a)

iestādes īpašumu, tiesības vai saistības nodod citai vienībai daļēji, bet ne pilnīgi;

b)

izmanto 57. pantā paredzētās pilnvaras atcelt vai pārjaunot tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā kredītiestāde ir viena no līdzējiem, vai aizvietot līdzēju, kurš ir saņēmējs.

b)

izmanto 57. pantā paredzētās pilnvaras atcelt vai pārjaunot tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā kredītiestāde ir viena no līdzējiem, vai aizvietot līdzēju, kurš ir saņēmējs.

2.   It īpaši šāda nodošana, atcelšana vai pārjaunošana nevar atcelt nodošanas rīkojumu, pārkāpjot Direktīvas 98/26/EK 5. pantu, un nedrīkst mainīt vai traucēt pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildāmību, kā noteiktsDirektīvas 98/26/EK 3. un 5. pantā, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 4. pantā, vai nodrošinājuma aizsardzību, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 9. pantā.”

2.   It īpaši šāda nodošana, atcelšana vai pārjaunošana nevar atcelt nodošanas rīkojumu, pārkāpjot Direktīvas 98/26/EK 5. pantu, un nedrīkst mainīt vai traucēt pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildāmību, kā noteiktsDirektīvas 98/26/EK 3. un 5. pantā, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 4. pantā, vai nodrošinājuma aizsardzību, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 9. pantā.”

Paskaidrojums

Sistēmisku risku novēršanai ir nepieciešams maksājumu galīgums un iespējas realizēt nodrošinājumu. Tādēļ Direktīvas 98/26/EK noteikumi ir jāuzskata par speciālām tiesību normām, ko neietekmē ierosinātā direktīva.

23. grozījums

74. panta 3. punkts

“Ja kompetentā iestāde novērtē, ka attiecībā uz iestādi ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, tā nekavējoties dara novērtējumu zināmu šādām iestādēm:

“Ja kompetentā iestāde novērtē, ka attiecībā uz iestādi ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, tā nekavējoties dara novērtējumu zināmu šādām iestādēm:

a)

minētās iestādes noregulējuma iestādei, ja tā ir cita iestāde;

a)

minētās iestādes noregulējuma iestādei, ja tā ir cita iestāde;

b)

centrālajai bankai, ja tā ir cita iestāde;

b)

centrālajai bankai, ja tā ir cita iestāde;

c)

attiecīgā gadījumā – grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

c)

attiecīgā gadījumā – grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

d)

kompetentajām ministrijām;

d)

kompetentajām ministrijām;

e)

ja iestādei tiek veikta konsolidēta uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļu – konsolidētās uzraudzības iestādei.”

e)

ja iestādei tiek veikta konsolidēta uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļu – konsolidētās uzraudzības iestādei;

 

f)

ja iestāde ir iestāde saskaņā ar definīciju Direktīvas 98/26/EK 2. panta b) apakšpunktā – Komisijai, ECB, EVTI, EAAPI, EBI un to sistēmu operatoriem, kuru darbībā iestāde piedalās;

 

g)

ja iestādi uzskata par sistēmiski svarīgu – ESRK un makrouzraudzības iestādēm.”

Paskaidrojums

Pieredze attiecībā uz finanšu infrastruktūru darbību krīzes laikā liecina cita starpā par to, ka pastāv nepilnības paziņošanas procedūrās  (29) saistībā ar paziņošanu sistēmām, kas definētas Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunktā. Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgajām ieinteresētajām personām Direktīvas 98/26/EK nolūkā – ECB, Eiropas uzraudzības aģentūrām un attiecīgā gadījumā ESRK un makrouzraudzības iestādēm – ziņotu, ja ir izpildīti ierosinātās direktīvas 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi. Šāds paziņojums kalpotu kā agrīns brīdinājums, ka var tikt uzsākta maksātnespējas procedūra attiecībā uz kādu noteiktās sistēmas dalībnieku. Centrālās bankas atbild par makrouzraudzību un finanšu stabilitāti, kā arī par finanšu tirgu novērtēšanu. Tādēļ tām vajadzētu iesaistīties noregulējuma procesā, palīdzot noregulējuma mērķu sasniegšanā un vienlaikus mazinot neparedzētas negatīvas ietekmes risku attiecībā uz centrālo banku uzdevumu izpildi, kā arī maksājumu un norēķinu sistēmu darbību. Tādējādi centrālajām bankām var būt nozīmīga loma sanācijas un noregulējuma plānu novērtēšanā un tādā novērtēšanā, kas ir pamats noregulēšanas pilnvaru izmantošanai. Ievērojot to, ka viens no galvenajiem mērķiem ir izvairīšanās no sistēmiskiem traucējumiem, centrālās bankas var arī iesaistīties noregulējuma iestādes iespējamo darbību novērtēšanā  (30). Tādēļ ECB uzskata, ka dalībvalstīm, kurās centrālā banka nav noregulējuma iestāde, ir jānodrošina, lai kompetentā iestāde un noregulējuma iestāde veiktu pienācīgu informācijas apmaiņu ar centrālo banku. Ievērojot iepriekš minēto, šis pants ir solis pareizajā virzienā, tomēr ir nepieciešama intensīvāka informācijas apmaiņa un sadarbība.

24. grozījums

76. panta 1. punkts

“1.   Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas attiecībā uz šādām personām:

“1.   Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas attiecībā uz šādām personām:

a)

noregulējuma iestādes;

a)

noregulējuma iestādes;

b)

kompetentās iestādes un EBI;

b)

kompetentās iestādes un EBI;

c)

kompetentās ministrijas;

c)

kompetentās ministrijas;

d)

a) un b) apakšpunktā minēto iestāžu darbinieki vai bijušie darbinieki;

d)

a) un b) apakšpunktā minēto iestāžu darbinieki vai bijušie darbinieki;

e)

īpaši vadītāji, kas iecelti saskaņā ar 24. pantu;

e)

īpaši vadītāji, kas iecelti saskaņā ar 24. pantu;

f)

potenciālie pārņēmēji, pie kuriem ir vērsušās kompetentās iestādes vai kuriem piedāvājumu izteikušas noregulējuma iestādes, neatkarīgi no tā, vai saziņa vai piedāvājums veikti kā sagatavošanās uzņēmējdarbības pārdošanas instrumenta izmantošanai, un neatkarīgi no tā, vai piedāvājuma rezultāts bijusi pārņemšana;

f)

potenciālie pārņēmēji, pie kuriem ir vērsušās kompetentās iestādes vai kuriem piedāvājumu izteikušas noregulējuma iestādes, neatkarīgi no tā, vai saziņa vai piedāvājums veikti kā sagatavošanās uzņēmējdarbības pārdošanas instrumenta izmantošanai, un neatkarīgi no tā, vai piedāvājuma rezultāts bijusi pārņemšana;

g)

revidenti, grāmatveži, juridiskie un profesionālie padomnieki, vērtētāji un citi eksperti, kurus nolīgušas noregulējuma iestādes vai šā punkta f) apakšpunktā minētie potenciālie pārņēmēji;

g)

revidenti, grāmatveži, juridiskie un profesionālie padomnieki, vērtētāji un citi eksperti, kurus nolīgušas noregulējuma iestādes vai šā punkta f) apakšpunktā minētie potenciālie pārņēmēji;

h)

struktūras, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas;

h)

struktūras, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas;

i)

centrālās bankas un citas iestādes, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

i)

centrālās bankas un citas iestādes, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

j)

citas personas, kuras sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus noregulējuma iestādēm.”

j)

noregulējuma iestādes ieceltā pagaidu iestādes, aktīvu pārvaldības struktūras vai citas noregulējuma struktūras vadība;

 

k)

citas personas, kuras sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus noregulējuma iestādēm.”

Paskaidrojums

ECB uzskata, ka tādas pašas dienesta noslēpuma prasības būtu jāpiemēro arī visu to noregulējuma struktūru vadībai, kuras izveidotas noregulējuma instrumentu piemērošanas rezultātā. Vadība ir definēta 2. panta 24. punktā.

25. grozījums

80. panta 8. punkts

“Grupas līmeņa noregulējuma iestādes nevar izveidot noregulējuma kolēģijas, ja citas grupas vai kolēģijas pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas noteikti šajā pantā, un atbilst visiem nosacījumiem un procedūrām, kas noteiktas šajā iedaļā. Šajā gadījumā visas atsauces uz noregulējuma kolēģijām šajā direktīvā ir jāsaprot arī kā atsauces uz tādām citām grupām vai kolēģijām.”

“Grupas līmeņa noregulējuma iestādes nevar iestādēm neprasa izveidot noregulējuma kolēģijas, ja citas grupas vai kolēģijas pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas noteikti šajā pantā, un atbilst visiem nosacījumiem un procedūrām, kas noteiktas šajā iedaļā. Šajā gadījumā visas atsauces uz noregulējuma kolēģijām šajā direktīvā ir jāsaprot arī kā atsauces uz tādām citām grupām vai kolēģijām.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt to, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes neprasīs izveidot noregulējuma kolēģijas.

26. grozījums

86. panta 1. punkts

“Pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi EBI atsakās saskaņā ar 85. panta 2. punktu atzīt trešas valsts noregulējuma procesu, ja uzskata, ka:

“Pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi EBI atsakās saskaņā ar 85. panta 2. punktu atzīt trešas valsts noregulējuma procesu, ja uzskata, ka:

a)

trešās valsts noregulējuma process nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti tajā dalībvalstī, kurā bāzēta noregulējuma iestāde, vai ka process var nelabvēlīgi ietekmēt citas dalībvalsts finanšu stabilitāti;

a)

trešās valsts noregulējuma process nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti tajā dalībvalstī, kurā bāzēta noregulējuma iestāde, vai ka process var nelabvēlīgi ietekmēt citas dalībvalsts finanšu stabilitāti;

b)

ir vajadzīga neatkarīga noregulējuma rīcība saskaņā ar 87. pantu attiecībā uz iekšzemes filiāli, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus;

b)

ir vajadzīga neatkarīga noregulējuma rīcība saskaņā ar 87. pantu attiecībā uz iekšzemes filiāli, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus.

c)

kreditori, it īpaši noguldītāji, kas atrodas vai kam ir jāsaņem maksājumi dalībvalstī, saskaņā ar trešās valsts noregulējuma procesu nesaņemtu vienlīdzīgu attieksmi ar trešās valsts kreditoriem.”

Pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi EBI var atteikties saskaņā ar 85. panta 2. punktu atzīt trešās valsts noregulējuma procesu, ja uzskata, ka ; (c) kreditori, it īpaši noguldītāji, kas atrodas vai kam ir jāsaņem maksājumi dalībvalstī, saskaņā ar trešās valsts noregulējuma procesu nesaņemtu vienlīdzīgu attieksmi ar trešās valsts kreditoriem.”

Paskaidrojums

Atzīstot, ka trešās valsts noregulējuma procesam nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt finanšu stabilitāti dalībvalstī vai noregulējuma mērķus, ECB tomēr ierosina paredzēt EBI iespēju atteikties atzīt trešās valsts noregulējuma procesu, ja nebūtu vienlīdzīgas attieksmes pret kreditoriem.

27. grozījums

96. pants

“Dalībvalstis nodrošina, ka finansēšanas mehānismiem, kas ir to jurisdikcijā, ir iespējas slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citādu atbalstu no finanšu iestādēm, centrālās bankas vai citām trešām personām gadījumā, ja summas, kas iegūtas saskaņā ar 94. pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot finansēšanas mehānismus, un nav tūlīt pieejamas 95. pantā noteiktās ārkārtas iemaksas.”

“Dalībvalstis nodrošina, ka finansēšanas mehānismiem, kas ir to jurisdikcijā, ir iespējas slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citādu atbalstu no finanšu iestādēm, centrālās bankas vai citām trešām personām gadījumā, ja summas, kas iegūtas saskaņā ar 94. pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot finansēšanas mehānismus, un nav tūlīt pieejamas 95. pantā noteiktās ārkārtas iemaksas.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka finansēšanas mehānismiem nebūtu jāpaļaujas uz aizņēmumiem vai citu atbalstu no ECBS  (31). Līgumā paredzētais monetārās finansēšanas aizliegums juridiski ierobežo centrālās bankas likviditātes atbalsta operāciju veikšanu. Turklāt centrālās bankas par likviditātes nodrošinājuma, tostarp ārkārtas likviditātes atbalsta, sniegšanu maksātspējīgām kredītiestādēm atbilstīgi Līgumā paredzētajam monetārās finansēšanas aizliegumam lemj neatkarīgi un patstāvīgi  (32).

28. grozījums

98. panta 3. punkts

“2. punktā norādītajā kārtībā var ietilpt:

“2. punktā norādītajā kārtībā var ietilpt:

a)

iemaksas no to iestāžu valsts finansēšanas mehānismiem, kas ietilpst grupā,

a)

iemaksas no to iestāžu valsts finansēšanas mehānismiem, kas ietilpst grupā,

b)

aizņēmumi vai citāds atbalsts no finanšu iestādēm vai centrālās bankas.”

b)

aizņēmumi vai citāds atbalsts no finanšu iestādēm vai centrālās bankas.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 27. grozījumam.

29. grozījums

98. panta 5. punkts

“Šā panta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka grupas finansēšanas mehānismiem ir atļauts ar nosacījumiem, kas izklāstīti 96. pantā, slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citādu atbalstu no finanšu iestādēm, centrālās bankas vai citām trešām personām par kopējo summu, kas nepieciešama, lai finansētu grupas noregulējumu saskaņā ar finansēšanas plānu, kas norādīts šā panta 2. punktā.”

“Šā panta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka grupas finansēšanas mehānismiem ir atļauts ar nosacījumiem, kas izklāstīti 96. pantā, slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citādu atbalstu no finanšu iestādēm, centrālās bankas vai citām trešām personām par kopējo summu, kas nepieciešama, lai finansētu grupas noregulējumu saskaņā ar finansēšanas plānu, kas norādīts šā panta 2. punktā.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu ierosinātajam 27. grozījumam.

30. grozījums

99. pants

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, un ar nosacījumu, ka šī darbība nodrošina, ka noguldītājiem paliek piekļuve viņu noguldījumiem, noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru iestāde ir saistīta, atbild līdz segto noguldījumu apjomam par zaudējumu summu, kas tai būtu jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procesu.

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz kredītiestādi, un ar nosacījumu, ka šī darbība nodrošina, ka noguldītājiem paliek piekļuve viņu noguldījumiem, noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru iestāde ir saistīta, atbild palīdz finansēt noregulējuma darbību un noguldītāji saglabā piekļuvi saviem noguldījumiem. Noguldījumu garantiju sistēma atbild par zaudējumiem līdz segto noguldījumu apjomam par zaudējumu summu, bet tai neprasa maksāt vairāk par summu, kas tai būtu jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procesu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastos maksātnespējas procesus, noguldījumu garantiju sistēmas rangā ir līdzvērtīgas nenodrošinātiem bezprivilēģiju prasījumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastos maksātnespējas procesus, noguldījumu garantiju sistēmas rangā ir līdzvērtīgas nenodrošinātiem bezprivilēģiju prasījumiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tās summas noteikšana, par kuru noguldījumu garantiju sistēma atbild saskaņā ar šā panta 1. punktu, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 30. panta 2. punktā.

3. 2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tās summas noteikšana, par kuru noguldījumu garantiju sistēma atbild saskaņā ar šā panta 1. punktu, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 30. panta 2. punktā.

4.   Iemaksu no noguldījumu garantiju sistēmas 1. punkta izpildei izdara naudā.

4. 3.   Iemaksu no noguldījumu garantiju sistēmas 1. punkta izpildei izdara naudā.

(..)”

(..)”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt juridisko pamatu, kas paredz NGS atbildību par tās zaudējumu summu, ja iestādi likvidē, nevis piemēro noregulējuma procedūru. Otrkārt, saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK tikai kredītiestādes var būt saistītas ar NGS.

Ierosinātais svītrojums attiecībā uz 99. panta 2. punktu ir saistīts ar priekšlikumu izveidot noteikumu par noguldītāju prioritāti. Sk. arī ierosināto 11. grozījumu.


(1)  Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Svītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.

(2)  ECBS nodrošina dienas kredītu Eiropas Ekonomikas zonā nodibinātām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, kā arī ierobežotam citu atbilstīgu iestāžu/struktūru lokam. Sk. jo īpaši III pielikumu Pamatnostādnei ECB/2007/2 (2007. gada 26. aprīlis) par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.). Turklāt ECBS palielina likviditāti monetārās politikas kontekstā. Sk. Pamatnostādnes ECB/2011/14 (2011. gada 20. septembris) par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.) I pielikuma 3. un 4. nodaļu.

(3)  Sk. ECB 1999. gada pārskatu, 98. lpp., un ECB Finanšu stabilitātes pārskatu, 2006. gada decembris, 172. lpp.

(4)  Sk. ECB 2012. gada Konverģences ziņojuma 29. lpp.

(5)  Sk. ECBS viedokli Eiropas Komisijas publiskajā apspriešanā par iespējamā ES banku sanācijas un noregulējuma režīma tehniskajiem aspektiem, 2011. gada maijs, 4. un 5. lpp.

(6)  Sk. 6.3. punktu ECB Atzinumā CON/2010/83 un 4. punktu ECB Atzinumā CON/2011/103.

(7)  Sk. ierosinātās direktīvas 3. panta 3. punktu.

(8)  Attiecībā uz ECBS sk. Līguma 127. panta 5. punktu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 3.3. punktu.

(9)  Līguma 123. pants. Sk. arī ECB 2012. gada Konverģences ziņojuma 29. lpp.

(10)  Sk. 9. atsauci.

(11)  Ierosinātās direktīvas 35. apsvērums.

(12)  Šajā saistībā sk. arī Komisijas paziņojumu – Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos – atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (OV C 10, 15.1.2009., 2. lpp.).

(13)  Likuma par banku maksātnespēju (Darjaven vestnik Nr. 92, 27.9.2002.) 94. panta 1. punkts paredz priviliģēta kreditora statusu noguldījumu garantiju sistēmām.

(14)  Likuma 3746/2009, ar ko transponē Direktīvu 2005/14/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu un Direktīvu 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un citiem noteikumiem (FEK A 27, 16.2.2009.), 4. panta 16. punkts paredz priviliģēta kreditora statusu noguldītājiem. 13.a panta 4. punkts paredz noguldījumu garantiju sistēmu statusu.

(15)  1995. gada 5. oktobra Kredītiestāžu likums (LV 163(446), 24.10.1995.). Likuma 192. panta 1. punkts nodrošinātajiem noguldītājiem no 1998. gada 21. maija paredz prioritāti prasījumu hierarhijā.

(16)  1996. gada Likums CXII par kredītiestādēm un finanšu uzņēmumiem (Magyar Közlöny 1996/109, 12.12.1996.) un jo īpaši tā XV nodaļas noteikumi par noguldījumu garantiju sistēmām. Likuma 183. panta 1. punkts paredz prioritāti visiem noguldītāju prasījumiem, tostarp nodrošinātajiem.

(17)  Sk. 166-A. pantu 1992. gada 31. decembra Likuma par tiesisko regulējumu kredītiestādēm un finanšu uzņēmumiem (D.R. Nr. 30, I, 10.2.2012.) konsolidētajā redakcijā.

(18)  Valdības noteikumi Nr. 10/2004 par kredītiestāžu sanāciju un bankrotu (ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem) (Monitorul Oficial al României, Pirmā daļa, Nr. 84, 30.1.2004.) un jo īpaši tā 38. pants pēc to izdevumu segšanas, kas saistīti ar bankrota procedūru, paredz prioritātes tiesības garantēto noguldījumu prasījumiem, tostarp arī tādiem noguldījumu garantiju sistēmu prasījumiem, kas izriet no atmaksāšanas garantēto noguldījumu noguldītājiem.

(19)  Sk. ECB Atzinumu CON/2011/83.

(20)  Sk. ECB 1999. gada pārskatu, 98. lpp., un ECB Finanšu stabilitātes pārskatu, 2006. gada decembris, 172. lpp.

(21)  Sk. ierosinātās direktīvas 31. panta 7. punktu.

(22)  Sk. ierosinātās direktīvas 26. un 29. pantu.

(23)  Sk. ierosinātās direktīvas 28. apsvērumu.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(25)  Sk. arī ECBS viedokli Eiropas Komisijas publiskajā apspriešanā par iespējamā ES banku sanācijas un noregulējuma režīma tehniskajiem aspektiem, 2011. gada maijs.

(26)  Sk. 9. apsvērumu.

(27)  Sk. 17. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(28)  Sk. 10. apsvērumu.

(29)  Sk. ECB 2010. gada maija “Ziņojumu par finanšu krīzes gaitā gūto pieredzi attiecībā uz Eiropas finanšu tirgus infrastruktūrām”.

(30)  Sk. arī Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) viedokli Eiropas Komisijas publiskajā apspriešanā par iespējamā ES banku sanācijas un noregulējuma režīma tehniskajiem aspektiem, 2011. gada maijs, 6. lpp., 9. punkts.

(31)  Sk. Atzinumu CON/2011/103.

(32)  Sk. 9. atsauci.


Top