EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009O0009

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ( 2009. gada 7. maijs ), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu ( TARGET2 ) (ECB/2009/9)

OJ L 123, 19.5.2009, p. 94–98 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2012; Atcelts ar 32012O0027

ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2009/390/oj

19.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/94


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2009. gada 7. maijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2)

(ECB/2009/9)

(2009/390/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 105. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. pantu, kā arī 17., 18. un 22. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma 2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādni par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (1), kas regulē TARGET2, kam raksturīga vienota tehniskā platforma – Vienotā platforma (SSPSingle Shared Platform).

(2)

Jāveic grozījumi Pamatnostādnē ECB/2007/2, lai: a) ņemtu vērā jauno SSP versiju un vajadzību definēt jaunos starpsistēmu norēķinus, un b) TARGET2 varētu piekļūt publiskā īpašumā esošas kredītiestādes, uz kurām, ņemot vērā to īpašo statusu Kopienas tiesībās, attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetento valsts iestāžu veiktajai uzraudzībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Pamatnostādnes ECB/2007/2 II, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā 2009. gada 8. maijā.

2.   Pamatnostādnes 1. pants piemērojams, sākot ar 2009. gada 11. maiju.

3. pants

Adresāti un īstenošanas pasākumi

1.   Šo pamatnostādni piemēro visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

2.   Dalībvalstu, kas ieviesušas euro, nacionālās centrālās bankas līdz 2009. gada 11. maijam nosūta ECB pasākumus, ar kuru palīdzību tās gatavojas nodrošināt atbilstību šai pamatnostādnei.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 7. maijā

ECB Padomes vārdā

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

1.

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2007/2 II pielikumu.

Ar šādu definīciju aizstāj “kredītiestādes” definīciju 1. pantā:

“—

kredītiestāde (credit institution) ir: a) kredītiestāde [iekļaut nacionālā tiesību akta normas, kas īsteno banku direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un, ja attiecināms, 2. pantu] izpratnē, ko uzrauga kompetentā iestāde; vai b) cita kredītiestāde Līguma 101. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai,”.

2.

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2007/2 III pielikumu.

Ar šādu definīciju aizstāj “kredītiestādes” definīciju šā pielikuma definīciju sarakstā:

“—

kredītiestāde (credit institution) ir: a) kredītiestāde Banku direktīvas 2. panta un 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kā tie īstenoti nacionālajās tiesībās, izpratnē, kura atrodas kompetentās iestādes uzraudzībā; vai b) cita kredītiestāde Līguma 101. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai,”.

3.

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2007/2 IV pielikumu:

1)

pielikuma 1. punktā tiek iekļautas šādas definīcijas:

“—

starpsistēmu norēķini (cross-system settlement) ir debeta norādījumu reālā laika norēķini, kuros maksājumi tiek veikti no PS, kas izmanto 6. norēķinu procedūru, norēķinu bankas uz citas PS, kas izmanto 6. norēķinu procedūru, norēķinu banku,

statisko datu (pārvaldības) modulis (Static Data (Management) Module) ir SSP modulis, kurā tiek vākti un reģistrēti statiskie dati.”;

2)

pievieno šādu 3. punkta 7) apakšpunktu:

“7)

PS centrālās bankas nodrošina, ka papildsistēmas, ar kurām tām ir divpusējas vienošanās, iesniedz tās PS nosaukumu un BIC, ar kuru tās vēlas veikt starpsistēmu norēķinus, kā arī norāda dienu, kurā tiek sākti vai beigti starpsistēmu norēķini ar konkrētu PS. Šo informāciju reģistrē Statisko datu (pārvaldības) modulī.”;

3)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 4. punkta 3) apakšpunktu:

“3)

Maksājuma norādījumu uzskata par pieņemtu, ja:

a)

maksājuma norādījums atbilst noteikumiem, ko noteicis tīkla pakalpojumu sniedzējs;

b)

maksājuma norādījums atbilst PSCB TARGET2 komponentsistēmas noformējuma noteikumiem un nosacījumiem;

c)

norēķinu banka ir 3. punkta 1) apakšpunktā minētajā norēķinu banku sarakstā;

d)

starpsistēmu norēķinu gadījumā attiecīgā PS ir to PS sarakstā, ar kurām var veikt starpsistēmu norēķinus;

e)

ja norēķinu bankas dalība TARGET2 ir bloķēta, saņemta nepārprotama piekrišana no norēķinu bankas, kuras dalība bloķēta, norēķinu centrālās bankas.”;

4)

ar šādu punktu aizstāj 6. punkta 1) apakšpunkta f) punktu:

“f)

6. norēķinu procedūra (nodalītā likviditāte un starpsistēmu norēķini).”;

5)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 8. punkta 5) apakšpunktu:

“5)

Ja PSCB interfeisa modeļiem piedāvā 6. norēķinu procedūru, norēķinu centrālās bankas savās TARGET2 komponentsistēmās norēķinu bankām atver vienu vai vairākus subkontus, kurus izmanto nodalītajai likviditātei un, attiecīgos gadījumos, starpsistēmu norēķiniem. Subkontus identificē pēc tā MM konta BIC, ar kuru tie ir saistīti, kopā ar attiecīgā subkonta konta numuru. Konta numurs sastāv no valsts koda un ne vairāk kā 32 citām zīmēm (atkarībā no attiecīgās nacionālās banku kontu struktūras).”;

6)

ar šādu punktu aizstāj 14. punktu:

“14.   6. norēķinu procedūra. Nodalītā likviditāte un starpsistēmu norēķini

1)

6. norēķinu procedūru var izmantot gan interfeisa, gan integrētajiem modeļiem, kas attiecīgi aprakstīti 4)–13) un 14)–18) apakšpunktā. Integrētā modeļa gadījumā attiecīgā PS izmanto atbilstošo kontu, lai saņemtu vajadzīgo likviditāti, ko nodalījušas tās norēķinu bankas. Interfeisa modeļa gadījumā norēķinu bankai jāatver vismaz viens subkonts, kas saistīts ar konkrētu PS.

2)

Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par to MM kontu vai, ja piemērojams, to subkontu kreditēšanu vai debetēšanu paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

3)

Piedāvājot starpsistēmu norēķinus saskaņā ar 6. procedūru, PSCB un norēķinu centrālā banka atbalsta starpsistēmu norēķinu maksājumus, kurus iniciējušas attiecīgās PS. PS starpsistēmu norēķinus var iniciēt tikai sava apstrādes cikla laikā, un papildsistēmā, kura saņem maksājumu, ir jānotiek apstrādei saskaņā ar 6. norēķinu procedūru. Starpsistēmu norēķinus piedāvā gan dienas, gan nakts apstrādei saskaņā ar 6. procedūru. Iespēju veikt starpsistēmu norēķinus divu konkrētu PS starpā reģistrē Statisko datu (pārvaldības) modulī.

A)   Interfeisa modelis

4)

Piedāvājot 6. norēķinu procedūru, PSCB un norēķinu centrālās bankas šādi atbalsta PS darījumu skaidrās naudas divpusējo vai daudzpusējo atlikumu norēķinus:

a)

pirms PS apstrādes ļauj norēķinu bankai iepriekš nodrošināt līdzekļus tās paredzamajām norēķinu saistībām, izmantojot likviditātes pārvedumus no tās MM konta uz tās subkontu (tālāk – nodalītā likviditāte); un

b)

pēc PS apstrādes pabeigšanas PS maksājuma norādījumus attiecībā uz norēķinu bankām ar īso pozīciju izpilda, debetējot to subkontus (ņemot vērā šādā kontā pieejamo līdzekļu limitus) un kreditējot PS tehnisko kontu, bet attiecībā uz norēķinu bankām ar garo pozīciju izpilda, kreditējot to subkontus un debetējot PS tehnisko kontu.

5)

Piedāvājot 6. norēķinu procedūru:

a)

norēķinu centrālā banka katrai norēķinu bankai atver vismaz vienu subkontu saistībā ar vienu PS; un

b)

PSCB atver PS tehnisko kontu, lai i) kreditētu līdzekļus, kas saņemti no norēķinu banku ar īso pozīciju subkontiem, un lai ii) debetētu līdzekļus, kreditējot norēķinu banku ar garo pozīciju nodalītos subkontus.

6)

6. norēķinu procedūra tiek piedāvāta gan dienas apstrādei, gan PS nakts operācijām. Pēdējā gadījumā jauna darbadiena sākas tūlīt pēc obligāto rezervju prasību izpildes un jebkura attiecīgajos kontos veiktā debetēšana vai kreditēšana attiecas uz jauno darbadienu.

7)

Saskaņā ar 6. norēķinu procedūru attiecībā uz nodalīto likviditāti PSCB un norēķinu centrālās bankas piedāvā šādus likviditātes pārveduma pakalpojumus uz subkontiem un no tiem:

a)

regulārie maksājumi, ko norēķinu bankas var iesniegt vai grozīt jebkurā darbadienas laikā, izmantojot IKM (kad tas pieejams). Regulārie maksājumi, kas iesniegti pēc “procedūras sākuma” ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajā darba dienā, ir spēkā tikai nākošajā darbadienā. Ja ir vairāki regulārie maksājumi par dažādu subkontu kreditēšanu, tos izpilda to summas secībā, sākot ar lielāko. Ja PS nakts operāciju laikā ir regulārie maksājumi, kuriem nepietiek līdzekļu MM kontā, šādus maksājumus izpilda pēc tam, kad proporcionāli samazināti visi rīkojumi.

b)

kārtējie rīkojumi, kurus var iesniegt norēķinu banka (izmantojot IKM) vai attiecīgā PS, izmantojot XML ziņojumu, 6. norēķinu procedūras darbības laikā (kas ir laiks starp “procedūras sākuma” ziņojumu un “procedūras beigu” ziņojumu) un kurus izpilda, kamēr vēl nav sācies PS apstrādes cikls. Ja PS iesniegusi kārtējo rīkojumu, kuram nepietiek līdzekļu MM kontā, šādu rīkojumu izpilda daļēji;

c)

SWIFT rīkojumi, izmantojot MT 202 ziņojumu, kurus var iesniegt 6. norēķinu procedūras darbības laikā vienīgi dienas apstrādes posmā. Šādus rīkojumus izpilda nekavējoties. Cikla darbības laikā to dara, neziņojot PS.

8)

6. norēķinu procedūra sākas ar “procedūras sākuma” ziņojumu un beidzas ar “procedūras beigu” ziņojumu, kurus nosūta PS. Tomēr attiecībā uz papildsistēmas nakts operācijām “procedūras sākuma” ziņojumu nosūta PSCB. Ar “procedūras sākuma” ziņojumu sākas regulāro maksājumu izpilde likviditātes pārvešanai uz subkontiem. Ar “procedūras beigu” ziņojumu sākas likviditātes automātiska pārvešana atpakaļ no subkonta uz MM kontu.

9)

6. norēķinu procedūrā nodalītā likviditāte subkontos tiek iesaldēta uz laiku, kamēr norit PS apstrādes cikls (kas sākas ar “cikla sākuma” ziņojumu un “cikla beigu” ziņojumu, kurus nosūta PS), un atbrīvota pēc tā beigām. Iesaldētais atlikums apstrādes cikla laikā var tikt grozīts atbilstoši starpsistēmu norēķinu maksājumiem.

10)

Katra PS apstrādes cikla ietvaros maksājuma norādījumus izpilda no nodalītās likviditātes, parasti izmantojot 5. algoritmu (kas minēts II pielikuma I papildinājumā).

11)

Katra PS apstrādes cikla ietvaros norēķinu bankas nodalīto likviditāti var palielināt, dažus ienākošos maksājumus kreditējot tieši tās subkontos (t. i., kupona un vērtspapīru dzēšanas maksājumus). Šādos gadījumos likviditāti vispirms kreditē tehniskajā kontā un tad pirms likviditātes kreditēšanas subkontā (vai MM kontā) to debetē no šā tehniskā konta.

12)

Starpsistēmu norēķinus divu tādu PS starpā, kas izmanto interfeisa modeli, var iniciēt tikai PS (vai PS vārdā – tās PSCB), kuras dalībnieka subkonts tiek debetēts. Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no tās PS dalībnieka subkonta, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, un kreditējot šādu summu uz otras PS dalībnieka subkontu.

Gan PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi.

13)

Starpsistēmu norēķinus no PS, kas izmanto interfeisa modeli, uz PS, kas izmanto integrēto modeli, var iniciēt PS, kas izmanto interfeisa modeli (vai PS vārdā – tās PSCB). Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no tās PS dalībnieka subkonta, kura izmanto interfeisa modeli, un kreditējot šādu summu uz atbilstošo kontu, kuru izmanto PS, kas piemēro integrēto modeli. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt PS, kura izmanto integrēto modeli un kuras atbilstošais konts tiks kreditēts.

Gan PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi.

B)   Integrētais modelis

14)

PSCB un norēķinu centrālās bankas atbalsta šādus norēķinus, piedāvājot 6. norēķinu procedūru integrētajiem modeļiem. Ja 6. norēķinu procedūra tiek izmantota integrētajam modelim dienas apstrādes laikā, tiek piedāvātas ierobežotas funkcijas.

15)

Saskaņā ar 6. norēķinu procedūru attiecībā uz integrēto modeli PSCB un norēķinu centrālās bankas piedāvā šādus likviditātes pārveduma pakalpojumus uz atbilstošo kontu:

a)

regulārie maksājumi (dienas apstrādei un PS nakts operācijām), ko norēķinu bankas var iesniegt vai grozīt jebkurā darbadienas laikā, izmantojot IKM (kad tas pieejams). Regulārie maksājumi, kas iesniegti pēc “procedūras sākuma” ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajā darba dienā, ir spēkā tikai nākošajā darbadienā. Ja ir vairāki regulārie maksājumi, tos izpilda to summas secībā, sākot ar lielāko. Ja regulārais maksājums dienas apstrādei nav nodrošināts, to noraida. Ja PS nakts operāciju laikā ir regulārie maksājumi, kuriem nepietiek līdzekļu MM kontā, šādus maksājumus izpilda pēc tam, kad proporcionāli samazināti visi rīkojumi;

b)

kārtējos rīkojumus, kurus var iesniegt norēķinu banka (izmantojot IKM) vai attiecīgā PS, izmantojot XML ziņojumu, 6. norēķinu procedūras darbības laikā (kas ir laiks starp “procedūras sākuma” ziņojumu un “procedūras beigu” ziņojumu) un kurus izpilda, kamēr vēl nav sācies PS apstrādes cikls. Ja iesniegts kārtējais rīkojums, kuram nepietiek līdzekļu MM kontā, šādu rīkojumu izpilda daļēji;

c)

SWIFT rīkojumus, izmantojot MT 202 ziņojumu, kurus var iesniegt vienīgi dienas apstrādes laikā. Šādus rīkojumus izpilda nekavējoties.

16)

Interfeisa modeļa noteikumus par “procedūras sākuma” un “procedūras beigu” ziņojumiem, kā arī par cikla sākumu un beigām piemēro mutatis mutandis.

17)

Starpsistēmu norēķinus divu tādu PS starpā, kas izmanto integrēto modeli, var iniciēt tikai PS (vai PS vārdā – tās PSCB), kuras atbilstošais konts tiek debetēts. Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no atbilstošā konta, kuru izmanto tā PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, un kreditējot šādu summu uz otras PS izmantoto atbilstošo kontu. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt PS, kuras atbilstošais konts tiks kreditēts.

Gan PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi.

18)

Starpsistēmu norēķinus no PS, kas izmanto integrēto modeli, uz PS, kas izmanto interfeisa modeli, var iniciēt PS, kas izmanto integrēto modeli (vai PS vārdā – tās PSCB). Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no atbilstošā konta, kuru izmanto PS, kas piemēro integrēto modeli, un kreditējot šādu summu uz otras PS dalībnieka subkontu. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt PS, kura izmanto interfeisa modeli un kuras dalībnieka subkonts tiks kreditēts.

Gan PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi.”


Top