EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013AB0002

Eiropas Centrālās bankas atzinums ( 2013. gada 7. janvāris ) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu finansiālas palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro (CON/2013/2)

OJ C 96, 4.4.2013, p. 11–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

4.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 96/11


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2013. gada 7. janvāris)

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu finansiālas palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro

(CON/2013/2)

2013/C 96/03

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2012. gada 19. jūlijā saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu finansiālas palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātajā regula ir normas, kas ir ECB kompetences jomā. ECB pārvalda palīdzību, kas piešķirta dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas dalībvalstis”), saskaņā ar spēkā esošo mehānismu, ko izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 332/2002 (2), un ECB piedalīsies finanšu palīdzības izvērtēšanā, kontrolē un pārvaldīšanā saskaņā ar ierosināto regulu. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.    Vispārīgi apsvērumi

Ar ierosināto regulu plānots aizstāt Regulu (EK) Nr. 332/2002, lai vidēja termiņa finanšu palīdzību ārpus euro zonas dalībvalstīm regulētu saskaņā ar elastīgākiem noteikumiem un ņemtu vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīgi nosacījumi euro zonas un ārpus euro zonas dalībvalstīm, reaģējot uz pašreizējo finanšu krīzi. Ierosinātā regula ievieš instrumentus un procedūras, kas līdzīgas tām, kas jau izstrādātas finanšu palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”). Tā kā Regula (EK) Nr. 332/2002 (pēc tās pēdējiem grozījumiem) nepārprotami paredzēja tikai vidēja termiņa finanšu palīdzību kredītu veidā ārpus euro zonas dalībvalstīm ar nosacījumu, ka tās īsteno korekciju programmas, ierosinātā regula dara pieejamus divus papildu finansēšanas instrumentus: kredītlīniju piesardzības pasākumu veidā (precautionary conditioned credit line, PCCL) un kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem (enhanced conditions credit line, ECCL). PCCL un ECCL ir to instrumentu lokā, kurus var izmantot, lai sniegtu palīdzību euro zonas dalībvalstīm. Vidēja termiņa finanšu palīdzības, kas var tikt sniegta saskaņā ar ierosināto regulu, ierobežojums saglabājies tāds pats, kāds tas bija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002, un ir 50 mljrd. EUR.

ECB saprot, ka līdz brīdim, kad tiks atcelta Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismu (3), Savienības finanšu palīdzība ārpus euro zonas dalībvalstīm notiks saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 407/2010 vai ierosināto regulu. Tādēļ tā atzinīgi vērtē centienus panākt ka, pēc iespējas identiski instrumenti ir pieejami euro zonas un ārpus euro zonas dalībvalstīm, un centienus saskaņot procedūras šādas palīdzības piešķiršanai. Ņemot vērā, ka Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM) darbība tiks izbeigta (4), ņemot vērā Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma spēkā stāšanos, varētu būt lietderīgi precizēt, vai palīdzību, kas ārpus euro zonas dalībvalstīm var tik piešķirta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 407/2010, pēc EFSM izbeigšanas regulēs ierosinātā regula.

2.    Īpaši apsvērumi

2.1.

ECB atzīmē kredītlīniju ieviešanu, kas ļauj sniegt palīdzību ārpus euro zonas dalībvalstīm, kuru ekonomiskā un finanšu situācija ir pamatā droša (5). ECB uzskata, ka kredītlīniju piešķiršana atbilst Līguma 143. pantam, kas paredz Savienībai iespēju iesaistīties ne tikai tad, ja ārpus euro zonas dalībvalstij ir grūtības, bet arī tad, ja to “nopietni apdraud grūtības” attiecībā uz tās maksājumu bilanci, jo īpaši, ja šādas grūtības var kavēt iekšējā tirgus darbību. Tajā pašā laikā ECB uzskata, ka ir ļoti svarīgi šauri interpretēt atbilstības kritērijus, izvērtējot pieeju kredītlīnijām, un laika gaitā stingri tos ievērot. Ir tiešām būtiski novērst morālo kaitējumu, ko varētu radīt šādu kredītlīniju saņēmēji. Tāpat kā euro zonas dalībvalstu gadījumā, tam būs nepieciešamas visu iesaistīto īpašas pūles.

2.2.

Saistībā ar ECB un Eurosistēmas lomu ierosinātā regula satur līdzīgus noteikumus attiecībā uz finanšu palīdzības pārvaldīšanu, proti, attiecīgās dalībvalsts kontu atvēršanu un izmantošanu nacionālajā centrālajā bankā (NCB) un NCB kontu atvēršanu un izmantošanu ECB. Šajā sakarā ECB saprot, ka saskaņā ar ierosināto regulu tā darbosies kā fiskālais aģents, atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 21.2. pantam, un ka no Eiropas Centrālo banku sistēmas netiek gaidīts finansējums, ņemot vērā Līguma 123. pantā noteikto monetārās finansēšanas aizliegumu. Tādēļ ECB atkārtoti norāda, ka konti, kas NCB un ECB tiks izmantoti finanšu palīdzības pārvaldīšanai, neparedzēs pārsnieguma kredīta iespēju (6).

2.3.

Papildinot kredītu un kredītlīniju pārvaldīšanu, ierosinātā regula nosaka ECB izvērstāku piedalīšanos Eiropas Savienības finanšu palīdzībā ārpus euro zonas dalībvalstīm, kā tas pašlaik noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002. Lai gan tā ECB atļauj tikai kredīta pārvaldīšanu, ECB novērotāja statusā ir piedalījusies misijās ārpus euro zonas dalībvalstīs, kuras saņem finanšu palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002. Ierosinātā regula šo faktu ņem vērā un cita starpā iesaka ECB sadarboties ar Komisiju, novērtējot valdības parāda ilgtspēju un pašreizējās vai turpmākās finansēšanas vajadzības, izstrādājot makroekonomikas korekciju programmas, kontrolējot to izpildes progresu ar misiju palīdzību un īstenojot pastiprināto kontroli piešķirot vai izmantojot ECCL vai PCCL. Tāpat lielākajā daļā gadījumu tiek lūgta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzība. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002 šīs darbības saistībā ar vidēja termiņa finanšu palīdzību maksājumu bilances mērķiem bija piešķirtas tikai Komisijai. Ierosinātajā regulā noteiktā ECB un SVF loma lielā mērā atspoguļo sistēmu, kas attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm noteikta saistībā ar EFSM, European Financial Stability Facility (EFSF) vai Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Ņemot vērā, ka ECB nav ārpus euro zonas dalībvalstu monetārā iestāde, ECB vēlētos nošķirt tās līdzdalību attiecībā uz ārpus euro zonas dalībvalstīm un tās līdzdalību attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm, un ECB atzīmē, ka tās loma ierosinātajā sadarbībā ar Komisiju būs jāorganizē ECB pilnvaru ietvaros, ņemot vērā tās neatkarību.

2.4.

ECB atzīmē, ka, vērtējot Līguma 140. pantā noteikto un Līgumam pievienotajā Protokolā precizēto konverģences kritēriju izpildi, tā turpinās ņemt vērā starptautiskā maksājumu bilances atbalsta un likviditātes palīdzības ietekmi uz valūtas kursa stabilitātes novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz valūtām, kas piedalās valūtas kursa mehānismā II, VKM II. Tā tas notiks arī nākotnē un tādēļ attieksies arī uz jebkādu saskaņā ar ierosināto regulu piešķirto palīdzību.

2.5.

ECB atzīmē, ka ierosinātās regulas pieņemšana nedrīkst ietekmēt VKM II darbību ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā, ko turpinās noteikt spēkā esošais juridiskais regulējums (7).

Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajās regulās, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 7. janvārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  COM(2012) 336 final.

(2)  2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(3)  Padomes 2010. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismu (OV L 118, 12.5.2010, 1. lpp.).

(4)  Sk. 2010. gada 16.–17. decembra Eiropadomes secinājumus http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/118578.pdf.

(5)  Ierosinātās regulas 4. pants

(6)  Sk. 1. punkta otro daļu ECB 2009. gada 20. aprīļa Atzinumā CON/2009/37 par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV C 106, 8.5.2009., 1. lpp.).

(7)  2006. gada 16. marta Līgums starp ECB un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (OV C 73, 25.3.2006., 21. lpp.).


PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Padomes ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1.     grozījums

3. panta 2., 3., 7. un 8. punkts un 5. panta 2. punkts

“3. pants

2.   Komisija saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, ar SVF novērtē vispārējās valdības parāda ilgtspēju un attiecīgo dalībvalstu pašreizējās vai potenciālās finanšu vajadzības un nosūta šo novērtējumu EFK.

3.   Attiecīgā dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, ar SVF, sagatavo projektu makroekonomiskās korekcijas programmai, kurā ir ietvertas politikas prasības un kuras mērķis ir atjaunot līdzsvarotu maksājumu bilances pozīciju un tās spēju sevi pilnībā finansēt finanšu tirgos. Makroekonomiskās korekcijas programmas projektā pienācīgi ņem vērā ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un 148. pantu, un šīs dalībvalsts darbības šo ieteikumu īstenošanai un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus.

(..)

7.   Komisija saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) pārrauga makroekonomiskās korekcijas programmas īstenošanas progresu, regulāri dodoties pārbaudes komandējumos. Tā informē EFK reizi ceturksnī. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko Komisija un ECB uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Attiecīgajai dalībvalstij ir arī pienākumi, kas paredzēti 6. panta 2. punktā.

8.   Komisija – saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, ar SVF – kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās makroekonomiskās korekcijas programmā. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ieteikuma apstiprina jebkādas izmaiņas, kas veicamas minētajā programmā.

5. pants

2.   Komisija saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, ar SVF novērtē vispārējās valdības parāda ilgtspēju un attiecīgo dalībvalstu pašreizējās vai potenciālās finanšu vajadzības un nosūta šo novērtējumu EFK.”

“3. pants

2.   Komisija saziņā ar ECB un, kad vien iespējams vajadzīgs, ar SVF novērtē vispārējās valdības parāda ilgtspēju un attiecīgo dalībvalstu pašreizējās vai potenciālās finanšu vajadzības un nosūta šo novērtējumu EFK.

3.   Attiecīgā dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un ņemot vērā ECB viedokli, ja ECB nolēmusi sniegt padomu šajā sakarā, un, kad vien iespējams vajadzīgs, saziņā ar SVF, sagatavo projektu makroekonomiskās korekcijas programmai, kurā ir ietvertas politikas prasības un kuras mērķis ir atjaunot līdzsvarotu maksājumu bilances pozīciju un tās spēju sevi pilnībā finansēt finanšu tirgos. Makroekonomiskās korekcijas programmas projektā pienācīgi ņem vērā ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un 148. pantu, un šīs dalībvalsts darbības šo ieteikumu īstenošanai un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus. Ja attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kuras valūta piedalās VKM II, jāņem vērā apņemšanās saistībā ar VKM II.

(..)

7.   Komisija saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) pārrauga makroekonomiskās korekcijas programmas īstenošanas progresu, regulāri dodoties pārbaudes komandējumos. Tā informē EFK reizi ceturksnī. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko Komisija un ECB uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Attiecīgajai dalībvalstij ir arī pienākumi, kas paredzēti 6. panta 2. punktā.

8.   Komisija – ņemot vērā ECB viedokli, ja ECB nolēmusi sniegt padomu šajā sakarā un, kad vien iespējams vajadzīgs, saziņā ar SVF – kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās makroekonomiskās korekcijas programmā. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ieteikuma apstiprina jebkādas izmaiņas, kas veicamas minētajā programmā.

5. pants

2.   Komisija saziņā ar ECB un, kad vien iespējams vajadzīgs, ar SVF novērtē vispārējās valdības parāda ilgtspēju un attiecīgo dalībvalstu pašreizējās vai potenciālās finanšu vajadzības un nosūta šo novērtējumu EFK.”

Paskaidrojums

Lai novērstu jebkādas šaubas par SVF lomu, attiecībā uz to visā ierosinātajā regulā jālieto konsekventa terminoloģija. Turklāt ierosinātajai regulai jāatbilst citiem salīdzināmiem juridiskajiem instrumentiem, kas paredz Savienības un ārpus Savienības finanšu palīdzību, piemēram, Regulai (ES) Nr. 407/2010, EFSF Pamatlīgumam un ESM līgumam.

“Darbojas saziņā ar ECB” 3. panta 3. punktā un “saziņā ar ECB” 3. panta 8. punktā svītrošana un “ņemot vērā ECB viedokli, ja ECB nolēmusi sniegt padomu šajā sakarā” iekļaušana abos minētajos punktos atspoguļo to, ka ECB būtu mazāk jāiesaistās korekcijas programmu sagatavošanā. Lai gan pārējais Padomes ierosinātais teksts paredz ECB lomu, kas ir vairāk uzraudzības loma, ECB loma 3. panta 3. un 8. punktā būtu tādas iestādes loma, kura izstrādā ekonomikas korekcijas programmu. ECB uzskata, ka tai nepienākas uzņemties šādu lomu attiecībā uz ārpus euro zonas dalībvalstīm, ņemot vērā, ka par monetāro politiku šajās dalībvalstīs atbild to nacionālās centrālās bankas. Tādēļ ECB, palīdzot izstrādāt ekonomikas korekcijas programmu, nevajadzētu iejaukties nacionālās centrālās bankas neatkarīgu lēmumu pieņemšanā.

2.     grozījums

3. panta 11. un 12. punkts

“11.   Ja attiecīgajai dalībvalstij ir nepietiekamas administratīvās spējas vai nopietnas grūtības īstenot tās programmu, tā vēršas pēc tehniskās palīdzības pie Komisijas, kura kopīgi ar dalībvalstīm un citām Savienības iestādēm un/vai attiecīgajām starptautiskajām organizācijām var izveidot ekspertu grupas. Tehniskā palīdzība var ietvert pastāvīgā pārstāvja un tehnisko darbinieku norīkošanu, kas konsultētu varas iestādes par korekcijas programmas īstenošanu.

12.   Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var piedāvāt dalībvalstij piedalīties viedokļu apmaiņā par korekcijas programmas izpildes gaitu.”

“11.   Ja attiecīgajai dalībvalstij ir nepietiekamas administratīvās spējas vai nopietnas grūtības īstenot tās makroekonomikas korekcijas programmu, tā vēršas pēc tehniskās palīdzības pie Komisijas, kura kopīgi ar dalībvalstīm un citām Savienības iestādēm un/vai attiecīgajām starptautiskajām organizācijām var izveidot ekspertu grupas. Tehniskā palīdzība var ietvert pastāvīgā pārstāvja un tehnisko darbinieku norīkošanu, kas konsultētu varas iestādes par korekcijas programmas īstenošanu.

12.   Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var piedāvāt dalībvalstij piedalīties viedokļu apmaiņā par makroekonomikas korekcijas programmas izpildes gaitu.”

Paskaidrojums

Lai nerastos šaubas par norādītās programmas saturu, kā arī konsekvences dēļ tiek ieteikts atsaukties uz “makroekonomikas korekcijas programmu” visā ierosinātās regulas tekstā.

3.     grozījums

3. panta 10. punkts

“10.   Vēlākais sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts 9. punktā paredzētais lēmums, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var nolemt atjaunot izmaksu, ja tā uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts atbilst saskaņotajiem finansiālās palīdzības noteikumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts šajā termiņā, turpmāka Savienības finansiālās palīdzības izmaksa saskaņā ar šo regulu netiks veikta.”

“10.   Vēlākais sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts 9. punktā paredzētais lēmums, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var nolemt atjaunot izmaksu, ja tā uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts atbilst saskaņotajiem finansiālās palīdzības noteikumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts šajā termiņā, turpmāka paredzētās Savienības finansiālās palīdzības izmaksa saskaņā ar šo regulu netiks veikta.”

Paskaidrojums

Šī ieteikuma mērķis ir precizēt, ka normas nolūks nav ierobežot piekļuvi jaunai finanšu palīdzībai, kas, piemēram, var būt nepieciešama tādu notikumu dēļ, kas nav saistīti ar attiecīgo dalībvalsti.

4.     grozījums

4. panta 1. punkts

“1.   PCCL ir pieejama tikai tām dalībvalstīm, kuru ekonomiskā un finansiālā situācija joprojām ir pamatā stabila.”

“1.   PCCL ir pieejama tikai tām dalībvalstīm, kuru ekonomiskā un finansiālā situācija joprojām ir saglabājas pamatā stabila.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, ka vienīgi dalībvalsti, kurās situācija saglabājas pamatā stabila un nemainīsies tuvākajā laikā, var piekļūt PCCL. Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka terminoloģijas maiņa salīdzinājumā ar to, kas līdz šim lietota EFSF/ESM juridiskajā regulējumā, netiek saprasta, kā izmaiņas pēc būtības.

5.     grozījums

5. panta 5. punkts

“5.   Komisija un attiecīgā dalībvalsts noslēdz SM, kurā ir izklāstīti nosacījumi saistībā ar kredītlīniju.”

“5.   Komisija un attiecīgā dalībvalsts noslēdz SM, kurā ir izklāstīti nosacījumi saistībā ar kredītlīniju. Komisija SM iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Paskaidrojums

Lai panāktu atbilstību 3. panta 6. punktam, tiek ierosināts noteikt SM, kurā precizēti nosacījumi, paziņošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.     grozījums

11. panta 1. punkts

“1.   Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas iepriekš informē Komisiju par savu nodomu izmantot līdzekļus no savas kredītlīnijas. Lēmumā, kas minēts 5. panta 5. punktā, nosaka sīki izstrādātus noteikumus.”

“1.   Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas iepriekš informē Komisiju un ECB par savu nodomu izmantot līdzekļus no savas kredītlīnijas. Lēmumā, kas minēts 5. panta 5. punktā, nosaka sīki izstrādātus noteikumus.”

Paskaidrojums

Ņemot vērā, ka ECB noteikta zināma atbildība par kredītu pārvaldīšanu, tā vienlaikus ar Komisiju jāinformē par dalībvalsts nodomu izmantot kredītlīnijas līdzekļus.

7.     grozījums

12. panta 3. punkts

“3.   Tiklīdz Padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevumu, Komisija ir pilnvarota aizņemties kapitāla tirgos vai finanšu iestādēs vispiemērotākajā laikā starp plānotajām aizdevuma izmaksas reizēm, lai optimizētu finansējuma izmaksas un saglabātu savu reputāciju kā Savienības emitents finanšu tirgos. Piesaistītos, bet vēl neizmaksātos līdzekļus visu laiku glabā speciālā naudas vai vērtspapīru kontā, kuru pārvalda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro ārpusbudžeta darbībām, un tos nevar izmantot nekādam citam mērķim, kā tikai tam, lai sniegtu dalībvalstīm finansiālu palīdzību saskaņā ar šo finanšu mehānismu.”

“3.   Tiklīdz Padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevumu vai saņemts dalībvalsts lūgums izmantot kredītlīnijas līdzekļus, Komisija ir pilnvarota aizņemties kapitāla tirgos vai finanšu iestādēs vispiemērotākajā laikā starp plānotajām aizdevuma izmaksas reizēm, lai optimizētu finansējuma izmaksas un saglabātu savu reputāciju kā Savienības emitents finanšu tirgos. Piesaistītos, bet vēl neizmaksātos līdzekļus visu laiku glabā speciālā naudas vai vērtspapīru kontā, kuru pārvalda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro ārpusbudžeta darbībām, un tos nevar izmantot nekādam citam mērķim, kā tikai tam, lai sniegtu dalībvalstīm finansiālu palīdzību saskaņā ar šo finanšu mehānismu.”

Paskaidrojums

Jāpaplašina 12. panta 3. punkta piemērošanas joma, lai ļautu Komisijai aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm laikā, kas ir visvairāk piemērots, ņemot vērā visa veida finanšu palīdzību, t.sk., ja dalībvalsts nolemj izmantot savas kredītlīnijas līdzekļus.

8.     grozījums

14. panta 2. punkts. Aizdevumu un kredītlīniju pārvaldība

“2.   Attiecīgā dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu no Savienības saņemto finansiālo palīdzību. Tā pārskaita pamatsummu un aizdevuma procentus ECB kontā četrpadsmit TARGET2 darbdienu laikā pirms attiecīgā maksājuma termiņa.”

“2.   Attiecīgā dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu no Savienības saņemto finansiālo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts centrālā banka atver īpašu kontu ECB. Dalībvalsts ar centrālajā bankā atvērtā konta palīdzību pārskaita pamatsummu un aizdevuma vai kredītlīnijas procentus attiecīgajā ECB kontā četrpadsmit TARGET2 darbdienu laikā pirms attiecīgā maksājuma termiņa.”

Paskaidrojums

Precizēts, ka nevis pašai dalībvalstij ir konts ECB, bet gan attiecīgās dalībvalsts centrālā banka atver kontu ECB šīs dalībvalsts vārdā. Tiek ieteikts arī precizēt, ka pārvaldība attiecas ne tikai uz aizdevumiem, bet arī uz kredītlīnijām, jo tās ir atsevišķs finansēšanas instruments un tām ir nepieciešams atvērt kontu ECB.


(1)  Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.


Top