52010AB0005

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52010AB0005 - EN

Document 52010AB0005

Help

Eiropas Centrālās bankas atzinums ( 2010. gada 8. janvāris ) par priekšlikumiem trīs Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, ar kurām izveido Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (CON/2010/5)

OJ C 13, 20.1.2010, p. 1–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

20.1.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2010. gada 8. janvāris)

par priekšlikumiem trīs Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, ar kurām izveido Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

(CON/2010/5)

2010/C 13/01

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2009. gada 6. oktobrī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par 1) priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi (1) (turpmāk tekstā “ierosinātā EBI regula”); 2) priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (2) (turpmāk tekstā “ierosinātā EAFPI regula”); un 3) priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (3) (turpmāk tekstā “ierosinātā EVTI regula”);

ECB kompetence sniegt atzinumu par katru no trīs ierosinātajām regulām (turpmāk tekstā “ierosinātās regulas”) pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajās regulās ir ietvertas normas, kas ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu sniegt palīdzību tādas politikas sekmīgā īstenošanā, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 5. punktā. Tā kā šie trīs dokumenti attiecas uz trīs jaunu Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) izveidi, kuras veidos daļu no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), ECB vienkāršības labad ir pieņēmusi vienotu atzinumu par ierosinātajām regulām.

Šajā atzinumā ietvertie apsvērumi skatāmi saistībā ar ECB 2009. gada 26. oktobra Atzinumu CON/2009/88 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu un par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru Eiropas Centrālai bankai uztic konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku komitejas darbību (turpmāk tekstā attiecīgi “ierosinātā ESRK regula” un “ierosinātais ESRK lēmums”); šie abi priekšlikumi ir daļa no tiesību aktu kopuma, ko Komisija pieņēma 2009. gada 23. septembrī, ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības reformu (4).

Turklāt šie apsvērumi neskar ECB atzinumu par grozījumiem, ko Komisija ierosinājusi Kopienas finanšu sektora tiesību aktos kā nepieciešamu papildinājumu iepriekš minētajam tiesību aktu kopumam (turpmāk tekstā “ierosinātā Apkopotā direktīva”) (5), un iespējamos citus ECB atzinumus par jebkuru citu tiesību akta projektu, kas pieņemts saistībā ar šo tiesību aktu kopumu.

Šajā atzinumā ietvertie jautājumi ir ierobežoti un attiecas uz to EUI izveidošanu un darbību, kurām ir tieša saistība ar ECB/ECBS un ESRK.

ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

Ierosinātā Eiropas Savienības institucionālā uzraudzības sistēma

Ierosinātās regulas ir plašas ES institucionālās uzraudzības sistēmas pārskatīšanas daļa, kurā ar EUI izveidošanu ir ietverta mikrouzraudzības stiprināšana un ESRK ir paredzēta kā jauna neatkarīga organizācija, kuras atbildībā ir saglabāt finanšu stabilitāti, veicot makrouzraudzību Eiropas līmenī, īpašus uzdevumus uzticot ECB, kā paredzēts Līguma 127. panta 6. punktā. ECB piedāvāto institucionālo sistēmu kopumā vērtē atzinīgi. ECB atzīmē, ka Ekonomikas un finanšu padome par vispārīgu pieeju ierosinātās sistēmas sakarā vienojās 2009. gada 2. decembrī (6).

Eiropas uzraudzības iestādes un tiesību aktu tuvināšana finanšu sektorā

Eiropadome 2009. gada 18.–19. jūnija aicināja izstrādāt Eiropas vienotu kodeksu, kas attiektos uz visām finanšu iestādēm vienotajā tirgū (7). Ierosinātās regulas atspoguļo vajadzību ieviest efektīvu instrumentu, ar ko izveidot saskaņotus tehniskos standartus finanšu pakalpojumos, lai ar vienota kodeksa palīdzību nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un atbilstošu aizsardzību noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētājiem Eiropā (8). ECB šo pieeju vērtē atzinīgi, ņemot vērā tās konsekvento atbalstu ES finanšu pakalpojumu kodeksa izveidei. Turklāt EUI kā organizācijām ar izteikti specializētu kompetenci ir labas pozīcijas sniegt atbalstu finanšu sektora saskaņošanas procesā, dodot savu ieguldījumu augstas kvalitātes kopējas reglamentējošās un uzraudzības prakses izstrādē, jo īpaši, sniedzot atzinumus ES iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un tehnisko standartu projektus (9).

Īpaši apsvērumi

Attiecības starp Eiropas uzraudzības iestādēm un Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK)

ECB īpaši atbalsta efektīvus institucionālos pasākumus sadarbībai starp EUI un ESRK. Tam nepieciešamas efektīvas informācijas apmaiņas procedūras, lai nodrošinātu sekmīgu uzraudzības mijiedarbību makrouzraudzības un mikrouzraudzības līmenī, kā arī ESRK savlaicīgas piekļuves iespējas visai attiecīgajai informācijai, kas vajadzīga tās uzdevumu pildīšanai, t. sk. mikrouzraudzības informācijai, kura nepieciešama makrouzraudzības analīzei (10). Šajā sakarā ECB atzīmē, ka EUI viens no galvenajiem uzdevumiem attiecas uz sadarbību ar ESRK, jo īpaši attiecībā uz informācijas nodrošināšanu, kas komitejai nepieciešama uzdevumu izpildei (11). Lai arī ECB atzinīgi vērtē faktu, ka ierosinātās regulas paredz ciešu ESRK iesaisti jaunajā mikrouzraudzības sistēmā, šajā saistībā tā ierosina grozījumu, lai nodrošinātu šķēršļu likvidāciju netraucētai informācijas plūsmai starp ESRK un EFUS (šajā nolūkā sk. ierosināto 7. grozījumu). Ierosināto regulu noteikumi attiecībā uz konfidenciālas informācijas apmaiņu papildinās citus attiecīgos ES noteikumus šajā jomā, t. sk. ierosināto ESRK regulu.

Attiecības starp Eiropas uzraudzības iestādēm un ECBS

Saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu ECB un ECBS nacionālās centrālās bankas (NCB) ir cieši iesaistītas pašreizējā ES finanšu arhitektūrā, ņemot vērā to pilnvaras un tehnisko kompetenci. Ierosinātajām regulām ir jānodrošina arī pienācīga ECB un, vajadzības gadījumā, ECBS nacionālo centrālo banku institucionālā piesaiste un dalība attiecībā uz EUI un jaunizveidotajām komitejām.

Konkrēti, ECBS iesaiste maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmās atspoguļo uzdevumu, kas tai paredzēts Līguma 127. panta 2. punktā, t. i., veicināt “maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību”. Droša un efektīva pēctirdzniecības vērtspapīru tirgus infrastruktūra ir finanšu sistēmas būtisks komponents, un jebkurai nepareizai vērtspapīru klīringa un norēķinu sistēmas darbībai var būt nopietna sistēmiska ietekme uz norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, kā arī finanšu stabilitāti. Ņemot vērā centrālo banku pārraudzības uzdevumus attiecībā uz maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmām, ir vajadzīga efektīva sadarbība starp centrālajām bankām, tām veicot pārraudzības uzdevumus, un uzraudzības iestādēm (12).

Nesenie notikumi ir apstiprinājuši, ka centrālās bankas saistībā ar krīzi var lielā mērā tikt piesaistītas kā banku sistēmas likviditātes nodrošinātājas. Īpaši gadījumos, ja krīze izpaužas kā notikums, kas saistīts ar likviditātes apstākļiem naudas tirgos un/vai maksājumu vai vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību (13).

Krīzes apstākļos centrālo banku piekļuve finanšu iestāžu uzraudzības informācijai var būt nepieciešama makrouzraudzības vadībai, maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu stabilitātes saglabāšanu kopumā. (14) Tā kā ES finanšu sektora tiesību akti jau paredz informācijas apmaiņas iespējas kompetento iestāžu un centrālo banku starpā (15), gan praktisku iemeslu dēļ, gan arī konsekvences dēļ ir jānodrošina, ka ierosinātās regulas paredz līdzvērtīgus pasākumus informācijas apmaiņai starp EUI un ESRK savu attiecīgo uzdevumu izpildei.

EUI un atbilstība monetārās finansēšanas aizliegumam

Ja NCB saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetentā iestāde kredītiestāžu un/vai finanšu iestāžu uzraudzībai, NCB darbības šī uzdevuma izpildei nevar būt darbības, ko varētu uzskatīt par monetāro finansēšanu, kas aizliegta Līguma 123. pantā. Ciktāl katras EUI finansējumu veido obligātas iemaksas no nacionālajām iestādēm, kuras pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes un/vai finanšu iestādes (16), monetārās finansēšanas aizliegums neliedz NCB piedalīties EUI ieņēmumu veidošanā, kas šādos apstākļos būtu tikai pašas NCB uzraudzības uzdevumu izpildes finansēšana.

Redakcionāli priekšlikumi

ECB ieteiktie ierosināto regulu tekstu grozījumi (pamatojoties uz ierosinātās EBI regulas tekstu (17)) konkrētu redakcionālo priekšlikumu un paskaidrojumu veidā ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 8. janvārī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) COM(2009) 0501 galīgā redakcija.

(2) COM(2009) 0502 galīgā redakcija.

(3) COM(2009) 0501 galīgā redakcija.

(4) Pēc Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī jaunais juridiskais pamats ierosinātajām regulām un ierosinātajai ESRK regulai ir LESD 114. pants (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pants). Ierosinātā ESRK lēmuma jaunais juridiskais pamats ir LESD 127. panta 6. punkts (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. panta 6. punkts), no kura izriet, ka ESRK lēmums tiks pārstrādāts regulā.

(5) Padome 2009. gada 25. novembrī oficiāli konsultējās ar ECB par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvas 1998/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK saistībā ar Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām, COM(2009) 0576 galīgā redakcija.

(6) Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi (EBI) – prezidentvalsts kompromisa dokuments, par ko vienojusies Ecofin Padome (2009/0142(COD) – 16748/1/09 REV1), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (EAFPI) – prezidentvalsts kompromisa dokuments (2009/0143(COD) – 16749/1/09 REV1), un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) – prezidentvalsts kompromisa dokuments (2009/0144(COD) – 16751/1/09 REV1).

(7) Sk. Eiropadomes 2009. gada 18.–19. jūnija Prezidentūras secinājumus, 8. lpp. un Eiropas Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 9. jūnija Secinājumus, pieejami http://www.europa.eu

(8) Sk. ierosinātās EBI regulas 14. ievilkumu, ierosinātās EVTI regulas 14. ievilkumu un ierosinātās EAFPI regulas 13. ievilkumu.

(9) Sk. ierosināto regulu 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(10) Šajā saistībā sk. Larosière High-Level Group 2009. gada februāra ziņojumu par finanšu uzraudzību ES, Komisijas 2009. gada 27. maija Paziņojumu par finanšu uzraudzību (COM(2009) 0252 galīgā redakcija), Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 9. jūnija Secinājumus un ierosinātās regulas (ierosinātās EBI regulas paskaidrojuma raksta 6.2.2. un 6.3. punkts un attiecīgie punkti pārējo divu ierosināto regulu paskaidrojuma rakstos).

(11) Sk., piemēram, ierosināto regulu 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

(12) Sk. Eurosistēmas 2009. gada Uzraudzības ziņojumu, 2009. gada novembris, pieejams http://www.ecb.europa.eu

(13) Šajā sakarā sk. Vienošanās memorandu par sadarbību starp finanšu uzraudzības iestādēm, centrālajām bankām un ES valstu finanšu ministrijām par pārrobežu finanšu stabilitāti, 2008. gada jūnijs, pieejams http://www.ecb.europa.eu

(14) Šajā sakarā sk. 2.1. līdz 2.4. punktu ECB 2006. gada 9. marta Atzinumā CON/2006/15, kas sniegts pēc Polijas finanšu ministra pieprasījuma, par finanšu iestāžu uzraudzības likumprojektu. Sk arī 13. līdz 15. punktu ECB 2009. gada 5. marta Atzinumā CON/2009/17, kas sniegts pēc Eiropas Savienības Padomes pieprasījuma, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2006/48 un 2006/49/EK attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību.

(15) Sk., piemēram, 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos, ar kuru groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003, 1. lpp.), 58. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiroaps Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004, 1. lpp.), 49. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 177, 30.6.2006, 1. lpp.), un 70. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvā 2009/138/EK par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas iestāžu darbības sākšanu un veikšanu (Maksātspēja II) (pārstrādāta redakcija) (OV L 335, 17.12.2009, 1. lpp.).

(16) Sk. ierosināto regulu 48. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(17) Izņemot pēdējos trīs grozījumus, jo 11. un 12. grozījums attiecas uz ierosināto EVTI regulu, bet 13. grozījums gan uz ierosināto EVTI, gan arī uz ierosināto EAFPI regulu. 9. un 10. grozījums attiecas tikai uz ierosināto EBI regulu.

PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi (1)

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (2)

1. grozījums

EBI un EVTI regulu 21. ievilkums un EAFPI regulas 20. ievilkums

21. ievilkums

“(21)

Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Kopienā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Kopienas līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Tā kā ārkārtas situācijas noteikšana ir saistīta ar augstu piesardzības līmeni, šīs pilnvaras jāuztic Komisijai. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem”.

21. ievilkums

“(21)

Paskaidrojums

EUI pieņemtajos un kompetentajām iestādēm un/vai atsevišķām finanšu iestādēm adresētajos lēmumos saistībā ar ārkārtas situācijām ir jāņem vērā ECBS centrālo banku atbildība attiecībā uz ārkārtas palīdzības sniegšanu likviditātes nodrošināšanai.

2. grozījums

EBI un EVTI regulu 31.a ievilkums un EAFPI regulas 30.a ievilkums (jauns)

Nav teksta.

31.a/30.a ievilkums

“(31.a)/(30.a)

Starp Iestādi un ECB, kā arī ES centrālajām bankām ir jābūt ciešai sadarbībai, un var būt būtiska centrālo banku piekļuve ar uzraudzību saistītai informācijai, jo īpaši ārkārtas situācijās. Tādēļ Iestādei nevar tikt liegts apmainīties ar jebkādu attiecīgu informāciju ar ECB un ECBS nacionālajām centrālajām bankām, ja šī informācija attiecas uz to attiecīgo uzdevumu izpildi, t. sk. monetārās politikas īstenošanu un attiecīgās likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu.”

Paskaidrojums

Šā atzinuma 4. līdz 6. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un saskaņā ar ES finanšu sektorā spēkā esošajiem tiesību aktiem ierosinātajām regulām ir skaidri jānorāda uz Eiropas uzraudzības iestāžu pienākumu cieši sadarboties ar ECB un ECBS nacionālajām centrālajām bankām, kā arī uz vajadzību nodrošināt atbilstošas iespējas informācijas apmaiņai.

3. grozījums

Ierosināto regulu 6. panta 1. punkts

6. pants

“1. Iestādes uzdevumi ir:

[…]

d)	cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;”

6. pants

“1. Iestādes uzdevumi ir:

[…]

d)	cieši sadarboties ar ECB un, vajadzības gadījumā, ar ECBS nacionālajām centrālajām bankām, jo īpaši sniedzot informāciju, kas tām nepieciešama savu uzdevumu izpildei saskaņā ar attiecīgiem ES tiesību aktiem;

e)	cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;”

Paskaidrojums

Šā atzinuma 4. līdz 6. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un saskaņā ar ES finanšu sektorā spēkā esošajiem tiesību aktiem ierosinātajām regulām ir skaidri jānorāda uz Iestādes pienākumu cieši sadarboties ar ECB un, vajadzības gadījumā, ar ECBS nacionālajām centrālajām bankām, kā arī sniegt tām jebkādu attiecīgu informāciju, ja tā vajadzīga šo banku uzdevumu izpildei.

4. grozījums

Ierosināto regulu 10. panta 1. punkts

10. pants

“1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.”

10. pants

“1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes, ECB vai ESRK pieprasījuma, apspriežoties ar Padomi, ECB, ESRK un, vajadzības gadījumā, ar Eiropas uzraudzības iestādēm, var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.”

Paskaidrojums

Šā atzinuma 4. līdz 6. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ECB ir jābūt iekļautai to iestāžu sarakstā, kurām ir tiesības pieprasīt Komisijai pieņemt lēmumus attiecībā uz ārkārtas situācijas noteikšanu, kā arī to iestāžu sarakstā, ar kurām jāapspriežas pirms šādu lēmumu pieņemšanas. Ierosināto EBI un EVTI regulu 21. ievilkums un ierosinātās EAFPI regulas 20. ievilkums ir attiecīgi jāgroza.

5. grozījums

Ierosināto regulu 16. pants

16. pants

Koordinācijas funkcija

“Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, tostarp situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Kopienā.

Iestāde veicina saskaņotu Kopienas rīcību, cita starpā:

[…]

4)	nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām.”

16. pants

Koordinācijas funkcija

Iestāde veicina saskaņotu Kopienas rīcību, cita starpā:

[…]

4)	nekavējoties informējot ECB un ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām, t. sk. jebkuriem lēmumiem, ko saskaņā ar 10. pantu pieņēmusi Komisija un Iestāde.”

Paskaidrojums

Šā atzinuma 4. līdz 6. punktā izklāstīto iemeslu dēļ Eiropas uzraudzības iestādēm ir nekavējoties jāinformē ECB par jebkurām iespējamām ārkārtas situācijām (t. sk. jebkuriem lēmumiem, ko saskaņā ar ierosināto regulu 10. pantu pieņēmusi Komisija un Eiropas uzraudzības iestādes).

6. grozījums

Ierosināto regulu 41. panta 2. punkts

41. pants

“2. Izpilddirektoru, Komisiju un ESRK aicina piedalīties Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.”

41. pants

“2. Izpilddirektoru, Komisiju, ECB un ESRK aicina piedalīties Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.”

Paskaidrojums

Apvienotā komiteja risinās jautājumus, kas skar visu iestāžu kopējās intereses. Tā būs platforma, kurā apspriest jautājumus, kas interesē gan centrālās bankas, gan arī Eiropas uzraudzības iestādes, piemēram, jautājumus saistībā ar tirgus infrastruktūru un finanšu konglomerātiem. Tādēļ ir ieteicams apvienotajā komitejā kā novērotāju iekļaut ECB. Turklāt ECB dalība finanšu konglomerātu apakškomitejā ir saskaņā ar pašreizējo institucionālo vienošanos, saskaņā ar kuru ECB apmeklē Apvienoto komitejas finanšu konglomerātu jautājumos un Pagaidu darba komitejas finanšu konglomerātu jautājumos sanāksmes.

7. grozījums

Ierosināto regulu 56. panta 3. punkts

56. pants

“3. Atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem Iestādei nav aizliegts apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem.

Šai informācijai piemēro 1. un 2. punktā norādītos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.”

56. pants

“3. Atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem Iestādei nav aizliegts apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm, ECBS un ESRK saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem.

Paskaidrojums

Šā atzinuma 3. līdz 6. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ECBS un ESRK nedrīkst tikt liegts piedalīties ar uzraudzību saistītas informācijas apmaiņā.

8. grozījums

Ierosināto regulu 66. panta 1. punkts

66. pants

“1. Trīs gadu laikā pēc 67. panta otrajā punktā noteiktā datuma un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. […]”

66. pants

“1. Trīs gadu laikā pēc 67. panta otrajā punktā noteiktā datuma un pēc tam ik pēc trīs gadiem, saņemot Eiropas uzraudzības iestāžu, ESRK un ECB atzinumu, Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. […]”

Paskaidrojums

Līdzīga pārskatīšanas klauzula ir ietverta ierosinātajā ESRK regulā, kā 2009. gada 20. oktobrī vienojās Ekonomikas un finanšu padome (20. pants). (3)

9. grozījums

Ierosinātās EBI regulas 25. pants

25. pants

“Sastāvs

1. Uzraudzības padomi veido:

a)	priekšsēdētājs, kuram nav balsstiesību;

b)	par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī;

c)	viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

d)	viens Eiropas Centrālās bankas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

e)	viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;

f)	pa vienam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

2. Katra kompetentā iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja šī persona nevar ierasties.

3. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde nav centrālā banka, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim var pievienoties pārstāvis no dalībvalsts centrālās bankas, kam nav balsstiesību.

4. Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 94/19/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

5. Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.”

25. pants

“Sastāvs

1. Uzraudzības padomi veido:

a)	priekšsēdētājs, kuram nav balsstiesību;

b)	par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī;

c)	ja b) apakšpunktā minētā iestāde nav centrālā banka, viens attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas pārstāvis, kuram nav balsstiesību;

d)	viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

e)	viens Eiropas Centrālās bankas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

f)	viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;

g)	pa vienam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

3. Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 94/19/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

4. Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.”

Paskaidrojums

Ir jānodrošina, lai NCB pārstāvji iegūtu priekšrocības, ko paredz neatkarīgās tiesības piedalīties EBI Uzraudzības padomē kā locekļiem bez balsstiesībām.

10. grozījums

Ierosināto regulu 29. panta 4. punkts

29. panta 4. punkts

“4. Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp nepieciešamības gadījumā noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju un izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 61. pantā vai 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos nav paredzēts citādi.”

29. panta 4. punkts

“4. Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp nepieciešamības gadījumā noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, novērotāji, izņemot priekšsēdētāju, izpilddirektoru un dalībvalstu centrālo banku pārstāvjus, ja viņi ir būtiski iesaistīti banku sektora uzraudzībā, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 61. pantā vai 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos nav paredzēts citādi.”

Paskaidrojums

Šis grozījums ļaus dalībvalstu centrālo banku pārstāvjiem, kam nav balsstiesību, bet kuri ir būtiski iesaistīti banku sektora uzraudzībā, piedalīties konfidenciālās apspriedēs saistībā ar individuālām finanšu iestādēm.

11. grozījums

Ierosinātās EVTI regulas 31.a ievilkums (jauns)

Nav teksta.

31.a ievilkums

“(31.a)

Droša un efektīva vērtspapīru tirgus pēctirdzniecības infrastruktūra ir finanšu sistēmas būtisks komponents, un jebkurai nepareizai vērtspapīru klīringa un norēķinu sistēmas darbībai var būt nopietna sistēmiska ietekme uz maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību, kā arī finanšu stabilitāti. Ņemot vērā centrālo banku pārraudzības uzdevumus attiecībā uz maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmām, kopēju interešu labad ir vajadzīga efektīva sadarbība starp centrālajām bankām, tām veicot pārraudzības funkcijas, un Iestādi.”

Paskaidrojums

ECB uzskata, ka esošā sadarbība starp Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju un centrālajām bankām jautājumos, kas skar kopējās intereses, ir jāturpina kā sadarbība starp EVTI un centrālajām bankām.

12. grozījums

Ierosinātās EVTI regulas 1. panta 2.a punkts (jauns)

Nav teksta.

1. pants

“(2.a) Neskarot ECBS attiecīgās pilnvaras, Iestāde veic atbilstošu darbību saistībā ar klīringa un norēķinu jomu, kā arī atvasināto finanšu instrumentu tirgu darbību.”

Paskaidrojums

Uzdevumos, ko attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem EVTI paredz ierosinātā EVTI regula, ir jāņem vērā ECB un ECBS nacionālo centrālo banku pašreizējā kompetence klīringa un norēķinu jomā.

13. grozījums

Ierosināto EVTI un EAFPI regulu 25. panta 1. punkts

25. pants

“1. Uzraudzības padomi veido:

[…]

d)	viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību; […]”

25. pants

“1. Uzraudzības padomi veido:

[…]

d)	viens ECB pārstāvis, kam nav balsstiesību;

e)	viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību; […]”

Paskaidrojums

Šā atzinuma 4. līdz 6. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ir ieteicams iekļaut ECB kā locekli bez balsstiesībām EVTI un EAFPI Uzraudzības padomē. ECB atzīmē, ka šāds priekšlikums jau ir ietverts ierosinātajās EBI un EAFPI regulās, kā 2009. gada 2. decembrī vienojās Ekonomikas un finanšu padome (4).

(1) Ierosinātās regulas tika pieņemtas 2009. gada 23. septembrī, t. i., pirms stājās spēkā Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību. Komisijas ierosinātos Līgumu citātus tekstā vajadzēs pielāgot.

(2) Pamattekstā treknrakstā norādīts jauns teksts, ko ECB tajā ierosina iekļaut. Pamattekstā pārsvītrota ir tā teksta daļa, ko ECB ierosina svītrot.

(3) 2009/0140(COD) – 14491/1/09 REV1.

(4) Sk. 2009/0142(COD) – 16748/1/09 REV1 (attiecībā uz EBI) un 2009/0143(COD) – 16749/1/09 (attiecībā uz EAFPI).

Top