EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AB0038

Eiropas Centrālās Bankas Atzinums – ( 2009. gada 21. aprīlis ) – par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām – (CON/2009/38)

OJ C 115, 20.5.2009, p. 1–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 115/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2009. gada 21. aprīlis)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām

(CON/2009/38)

2009/C 115/01

Ievads un juridiskais pamats

1.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2008. gada 17. decembrī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”) (2).

2.

ECB kompetence sniegt atzinumu ir pamatota Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. panta 4. punktā. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

3.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās regulas mērķus (3) un atbalsta G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2009. gada 14. marta sanāksmē panākto vienošanos (4), kas ir viena no starptautiskā līmenī saskaņotām iniciatīvām, lai nostiprinātu kredītreitinga aģentūru darbības regulējumu. ECB uzskata, ka iniciatīvām attiecībā uz kredītreitinga aģentūru regulējumu jābūt vērstām uz šādu mērķu sasniegšanu (5). Pirmkārt, vērtējumu noteikšanas un to turpmākās uzraudzības pārredzamība ir jāuzlabo, lai ļautu labāk salīdzināt kredītreitinga aģentūru noteiktos vērtējumus un veicinātu konkurenci kredītreitingu nozarē. Otrkārt, vērtējuma noteikšanas procesam jāatbilst pienācīgiem kvalitātes un integritātes standartiem. No finanšu stabilitātes viedokļa ir īpaši svarīgi, ka vērtējumu noteikšanas process neizraisa pārmērīgas vērtējumu svārstības, kuru rezultātā varētu notikt straujas izmaiņas aktīvu cenā, kas ietekmē tirgus stabilitāti. Treškārt, ir jāaizsargā kredītreitinga aģentūru integritāte un neatkarība, nodrošinot, ka interešu konflikti tiek novērsti vai risināti ar pārredzama tiesiskā regulējuma palīdzību.

Ierosinātās regulas piemērošanas joma

4.

Ierosināto regulu plānots piemērot “kredītreitingiem, ko regulatīviem vai citiem nolūkiem paredzēts izmantot” regulētās finanšu sektora iestādēs (kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās, apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumos, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (PVKIU) un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijās) un ko publisko vai izplata pēc pasūtījuma (6). Turklāt šīm regulētajām iestādēm tiks ļauts regulatīviem nolūkiem izmantot tikai kredītreitingus, ko sniegušas ES dibinātas kredītreitinga aģentūras, kas reģistrētas saskaņā ar ierosināto regulu (7).

Lai gan ECB atbalsta ierosinātas regulas plašo piemērošanas jomu, ECB ir šādi apsvērumi.

Pirmkārt, vārdi “regulatīviem vai citiem nolūkiem” norāda uz to, ka priekšroka tiek dota plašai piemērošanas jomai, bet gan ierosinātajai regulai pievienotais paskaidrojuma raksts, gan Komisijas veiktais ietekmes novērtējums norāda uz šaurāku pieeju, atbilstoši kurai ierosināta regula attieksies tikai uz kredītreitingiem, ko izmanto regulatīviem nolūkiem (8). Komisija uzskata, ka ierosinātā pieeja ir “proporcionāla”, jo tā “neattiecas uz visām kredītreitinga aģentūrām, bet tikai uz tām, kuru kredītreitingus finanšu iestādes izmanto regulatīviem nolūkiem, t. i., kredītreitingi ar potenciāli lielu ietekmi uz finanšu sistēmu” (9). Tomēr ierosinātā regula svārstās starp mērķi ieviest “kopēju pieeju, lai nodrošinātu augstu kvalitāti kredītreitingiem, ko izmantos Kopienā” (10), un to, ka “visi kredītreitingi, kurus izmanto finanšu iestādes, ko reglamentē Kopienas tiesību akti, ir ļoti kvalitatīvi un ka tos izsniedz kredītreitinga aģentūras, kurām piemēro stingras prasības” (11), un šaurāko mērķi reģistrāciju prasīt tikai kredītreitinga aģentūrām, kas nodibinātas Kopienā, un cenšoties nodrošināt, ka to kredītreitingus regulatīviem nolūkiem izmanto ES finanšu iestādes (12). Turklāt ierosinātā regula neprecizē noteikumus, ko piemēro vērtspapīriem, attiecībā uz kuriem publicēts prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par emisijas prospektiem, kas publicējami, ja vērtspapīri tiek piedāvāti publiski vai iekļauti biržas sarakstā, un kas groza Direktīvu 2001/34/EK (13), un kuriem piešķir kredītreitingu saskaņā ar ierosināto regulu.

Otrkārt, nosakot ierosinātās regulas piemērošanas jomu, “regulatīvos nolūkus” tā definē, galvenokārt atsaucoties uz visplašāk pazīstamo kredītreitinga izmantošanas piemēru finanšu jomas regulējumā, t. i., Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā redakcija) (14), saskaņā ar kuru kredītiestādēm ir tiesības kredītreitingus izmantot par vienu rādītajiem, maksātspējas nolūkiem aprēķinot kapitāla prasības (15). ECB saprot, ka šāda pieeja aptvers kredītreitingus “ar potenciāli lielu ietekmi uz finanšu sistēmu” (16). Šajā sakarā G20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji 2009. gada 14. martā vienojās par regulatīvo uzraudzību, t. sk., visu to kredītreitinga aģentūru reģistrāciju, kuru kredītreitingus izmanto regulatīviem nolūkiem (17). Tomēr, tā kā “regulatīvie nolūki” nav konkrēti definēti, un nav norādīts, vai tie aptver atsauces uz kredītreitingiem Kopienas tiesību aktos (kas ieviesti nacionālajos tiesību aktos) un nacionālajos tiesību aktos, ECB iesaka šos noteikumus precizēt. Visbeidzot, daži ierosinātās regulas noteikumi, piemēram, vispārējais kredītreitinga aģentūru pienākums izpaust “jebkuru kredītreitingu” (18), var būt pretrunā ierosinātās regulas piemērošanas jomai, ja tā attieksies tikai uz kredītreitingiem, ko izmanto regulatīviem nolūkiem.

Treškārt, ierosinātā regula attiecas tikai uz kredītreitingiem, ko izplata ar abonēšanas palīdzību vai ko paziņo publiski. Saskaņā ar noteikumiem, ko Direktīva 2006/48/EK piemēro ārējām kredītnovērtējuma iestādēm (External Credit Assessment InstitutionsECAI) (19), tiek ieteikts precizēt, ka kredītreitingus uzskata par paziņotiem publiski, ja iespējamiem to lietotājiem ir līdzvērtīga pieeja kredītreitingiem un sabiedrība tos var pienācīgi novērtēt.

Ceturtkārt, kredītreitingiem jābalstās uz metodēm, kas apvieno gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu pieeju (20). Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka trešo personu – kredītreitinga sniedzēju – reitinga instrumenti (21) parasti balstās tikai uz kvantitatīvu pieeju un neņem vērā kvalitatīvo informāciju, piemēram, informāciju, kas iegūta no novērtējamās iestādes augstākās vadības un darbiniekiem. Eurosistēmas (ko veido ECB un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB), kuras ieviesušas euro) monetārās politikas operāciju politikas kontekstā šāda veida kredītreitinga sistēmas tiek nošķirtas no citiem kredītreitinga avotiem, piemēram, ECAI. Tādēļ būtu jāizvērtē vai ierosinātajā regulā nav jānorāda, ka ar trešo personu – kredītreitinga sniedzēju – reitinga instrumentu palīdzību sagatavotie reitingi neietilps tās piemērošanas jomā.

Īpaši apsvērumi

Ierosinātās regulas ietekme uz centrālo banku operācijām

5.

Uz ECB saistībā ar Eurosistēmas uzdevumiem un pienākumiem tieši attiecas kredītreitinga aģentūru sniegtie pakalpojumi, veicot gan monetārās politikas operācijas, gan citas centrālo banku operācijas, piemēram, ārējo rezervju pārvaldīšanu un pašu līdzekļu pārvaldīšanas operācijas (22). Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 18.1. panta otrais ievilkums nosaka, ka ECB un NCB var veikt kredīta operācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdevumus sniedzot pret pienācīgu nodrošinājumu. Nozīmīgs atbilstības monetārās politikas operācijām kritērijs ir aktīvu augsts kredītstandarts, un šajā nolūkā Eurosistēmas kredītu novērtējuma sistēma (Eurosystem credit assessment framework – ECAF) nosaka procedūras, noteikumus un paņēmienus, kas nodrošina, ka tiek ievēroti Eurosistēmas prasības attiecībā uz augstu kredītstandartu. Novērtējot atbilstošo aktīvu kredītstandartu, Eurosistēma ņem vērā kredītnovērtējuma informāciju, ko sniedz kredīta novērtējuma sistēmas, kas pārstāv kādu no šiem četriem avotiem: ECAI, NCB iekšējās kredītnovērtējuma sistēmas (ICAS) (23), darījuma partneru iekšējās reitinga sistēmas vai trešo personu – kredītreitinga sniedzēju – reitinga instrumenti (24). Eurosistēma patur sev tiesības noteikt vai emisija, emitents, parādnieks vai galvotājs atbilst tās augsta kredītstandarta prasībām, pamatojoties uz jebkuru informāciju, kuru tā uzskata lietderīgu, un var atteikt aktīvu izmantošanu uz šāda pamata. Lai nodrošinātu minēto ECAF izmantoto četru kredītnovērtējuma avotu konsekvenci, precizitāti un salīdzināmību, Eurosistēma izstrādājusi atzīšanas kritērijus katram no šiem avotiem un regulāri kontrolē to kredītnovērtējuma rezultātus, salīdzinot ar Eurosistēmas augsta kredītstandarta etalonu (25).

Šajā sakarā ECB iesaka apsvērumos precizēt, ka ierosinātās regulas noteikumi, kas attiecas uz kredītreitinga aģentūrām, neierobežo Eurosistēmas tiesības vai nacionālo centrālo banku, kuru dalībvalstis nav ieviesušas euro, tiesības saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem noteikt procedūras, noteikumus un kritērijus, kas nodrošina, ka tiek ievērota prasība monetārās politikas operācijās izmantot atbilstošos aktīvus, kas atbilst augstiem kredītstandartiem, kā arī vajadzības gadījumā noteikt nosacījumus kredītreitingu izmantošanai centrālo banku operācijās.

Izņēmuma statuss NCB iekšējām kredītnovērtējuma sistēmām

6.

Ierosinātā regula neattiecas uz kredītreitingiem, ko sniegušas publiskas iestādes, kuru vērtējumi netiek publicēti, un par kuriem nemaksā iestāde, uz ko šis vērtējums attiecas (26). Kā minēts iepriekš tekstā (27), novērtējot atbilstošo aktīvu kredītstandartu, Eurosistēma ņem vērā kredītnovērtējumu, kas iegūts no vairākiem avotiem, t. sk. ICAS, kuru operatori ir dažas NCB. Šīs ICAS ir svarīgas Eurosistēmas monetārās politikas īstenošanai. Piemēram, kredītprasības ir ievērojams to aktīvu avots, ko Eurosistēma pieņem kā nodrošinājumu, un parādnieki šajās parāda saistībās bieži vien ir vidēja lieluma uzņēmumi, kuru vērtējumu veic tikai ICAS (28). ECB uzskata, ka nebūtu proporcionāli pakļaut šīs ICAS reģistrācijas procedūrai, kas noteikta ierosinātajā regulā. Turklāt nav nepieciešams dažus no ierosinātās regulas noteikumiem piemērot NCB sniegtajiem kredītreitingiem. ICAS gadījumā to kredītreitingi i) netiek publiskoti, un ii) par tiem nemaksā vērtētā iestāde. Tādēļ ECB uzskata par pamatotu iepriekš minētā izņēmuma ierosinātajā regulā piemērošanu kredītreitingiem, ko sagatavojušas nacionālās centrālās bankas, un iesaka attiecīgi grozīt ierosināto regulu.

7.

ECB piekrīt, ka šīs sistēmas tiek atbrīvotas no ierosinātās regulas piemērošanas, ja tās darbojas saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi ierosinātās regulas prasībām un kas nodrošina kredītreitinga darbību līdzvērtīgu integritāti un neatkarību. Eurosistēmas monetārās politikas tirgus operāciju regulējuma kontekstā uz šīm sistēmām jau tagad attiecas padziļināta novērtēšana un visaptveroša darbības uzraudzība, ko veic Eurosistēma, kura var apturēt to izmantošanu vai atteikties no tām Eurosistēmas noteiktajos gadījumos (29). Tādēļ ECB uzskata, ka iepriekš minētais nosacījums jāuzskata par automātiski izpildītu gadījumā, ja ECB apstiprina ICAS Eurosistēmas monetārās politikas operāciju nolūkiem. Attiecībā uz kredītreitingiem, ko sniedz nacionālās centrālās bankas un kas atbilst abiem iepriekš minētajiem kritērijiem, bet kuru gadījumā ECB nav novērtējusi attiecīgās ICAS, jāievieš procedūra, kas ļautu pārbaudīt ICAS atbilstību “līdzvērtīguma” kritērijam. ECB iesaka šādos gadījumos nacionālajām centrālajām bankām lūgt Komisijai izņēmumu, un, lai nodrošinātu minētā kritērija vienādu piemērošanu, Komisijai pirms lēmuma par izņēmumu pieņemšanas būtu jāapspriežas ar ECB, tādējādi gūstot labumu no ECB zināšanām šajā jomā. ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, kā arī iekļaut tajā attiecīgu apsvērumu šīs procedūras atspoguļošanai.

Kredītreitinga aģentūru uzraudzība un reģistrācija un ECAI atzīšana

8.

Direktīva 2006/48/EK ļauj kredītiestādēm izmantot ārējos kredītnovērtējumus, ko ECAI sniedz, risku svērumus nosakot saskaņā ar standartizētu metodi (30) un saskaņā ar uz vērtējumiem balstītu metodi vērtspapīrošanas gadījumā (31). Saskaņā ar ierosināto regulu noteiktā kredītreitinga aģentūru regulējuma un saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK noteiktās procedūras ECAI atzīšanai mijiedarbība var būt problemātiska un ir pienācīgi jāizvērtē. Jo īpaši jāprecizē, ka kredītreitinga aģentūru reģistrācija saskaņā ar ierosināto regulu ir nosacījums ECAI atbilstības noteikšanai saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK. Turklāt jāparedz attiecīgi grozījumi Direktīvā 2006/48/EK, kā tas ieteikts ECB viedoklī (32), lai novērstu “divkāršas procedūras un pārklājošās prasības” un nodrošinātu juridisku konsekvenci. Piemēram, jāuzskata, ka objektivitātes, neatkarības, turpmākas izvērtēšanas, pārredzamības un atklātības prasības saistībā ar kredītnovērtējuma piešķiršanas metodiku (33) ir jau izpildījušas kredītreitinga aģentūras, kas reģistrētas saskaņā ar ierosināto regulu.

9.

Ierosinātā regula nosaka, ka katra dalībvalsts regulas mērķiem ieceļ kompetento iestādi (34). Saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK nacionālās banku uzraudzības iestādes patur pilnvaras atzīt kredītreitinga aģentūras par ECAI atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām (35). Ja, kā ieteikts de Larosière grupas ziņojumā (36), Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK) vai ierosinātās regulas ieceltās iestādes uzņemas atbildību par kredītreitinga aģentūru reģistrāciju un pārraudzību, tās ar attiecīgajām banku uzraudzības iestādēm apspriežas par reģistrāciju un uzraudzību, kā arī par sankciju iespējamo piemērošanu. Pārskatot Direktīvu 2006/48/EK Kopienas likumdevējam jāizvērtē, vai, balstoties uz pieredzi ar ECAI regulējumu (37), nav jāturpina vienkāršot šo iestāžu atzīšanas mehānismi, ņemot vērā iespējamo sinerģiju ar kredītreitinga aģentūru reģistrācijas un uzraudzības regulējumu ierosinātajā regulā.

Kompetento iestāžu sadarbība un informācijas apmaiņa

10.

Ierosinātā regula nosaka kredītreitinga aģentūru reģistrācijas un uzraudzības regulējumu, kas balstās uz nacionālo iestāžu ciešu sadarbību. ECB atzīmē, ka CESR loma aprobežojas ar padomu sniegšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei i) par reģistrācijas lēmumu projektiem vai reģistrācijas atteikuma lēmuma projektiem (38) un ii) citos ierosinātajā regulā noteiktajos gadījumos (39) vai tad, ja iestādes plāno veikt uzraudzības pasākumus (40). Šajā sakarā ECB atzīmē de Larosière grupas ziņojumā paustās bažas par to, ka “šajā priekšlikumā ietvertā licencēšanas un pārraudzības sistēma ir pārāk apgrūtinoša” un ka “jo īpaši darba sadalījumam izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts iestāžu starpā iespējams trūks efektivitātes un produktivitātes” (41). Turklāt de Larosière grupas ziņojumā ieteikts atbildību par licencēšanu un ES līmeņa iestāžu, piemēram, kredītreitinga aģentūru, tiešo uzraudzību nodot ES iestādei, par kuru varētu tikt pārvērsts CESR. Lai gan Eurosistēma jau izteikusi atbalstu CESR kā koordinatora lomai (42), CESR lomu attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām iespējams jāpārskata, ņemot vērā de Larosière grupas ziņojuma rekomendāciju ieviešanu (43).

11.

ECB uzsver, ka koordinācijas mehānismi, kas izveidoti kredītreitinga aģentūru regulēšanai un uzraudzībai, jāveido tā, lai tajos pienācīgi varētu iesaistīties Eurosistēma, ņemot vērā tās interesi par centrālo banku operāciju īstenošanu, kā arī interesi no finanšu stabilitātes perspektīvas. Šajā sakarā ECB iesaka ierosinātajā regulā paredzēt iespējas, kā tas izdarīts Kopienas regulējumā informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un ECBS centrālajām bankām (44). Tādēļ ECB ierosina veikt grozījumus saskaņā ar tās ieteikumu Atzinumā CON/2009/17 (45). Turklāt ECB atzinīgi novērtētu to, ja ierosinātajā regulā iekļautu obligātu apspriešanos ar EBUK, kā arī ar Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteju pirms tiek publicētas vadlīnijas nacionālajām kompetentajām iestādēm (46).

Atbrīvojumi vietējām kredītreitinga aģentūrām

12.

Eurosistēmas atzinumā norādīts, ka alternatīvs un mazāk stingrs režīms vietējām vērtējuma aģentūrām, kas galvenokārt nodarbojas ar uzņēmumu veiktajām emisijām, varētu tikt iekļauts ierosinātajā regulā un ka dažu prasību atcelšana vietējām aģentūrām pieļautu elastīgumu un palīdzētu saglabāt kredītreitinga aģentūru dažādību, nodrošināt arī viedokļu dažādību (47). Ja šādu atbrīvojumu mazajām kredītreitinga aģentūrām izskatītu koplēmuma procedūras kontekstā, būtu nepieciešams nodrošināt, lai lielākās kredītreitinga aģentūras šādu atbrīvojumu nevarētu izmantot, savu biznesu sadalot mazākos uzņēmumos. ECB atbalstītu arī ierosinātās regulas piemērošanas ietekmes novērtējumu attiecībā uz koncentrācijas līmeni kredītreitingu tirgū (48).

CESR veiktā centrālā repozitorija nodibināšana

13.

Ierosināta regula nosaka, ka kredītreitinga aģentūras CESR izveidotajā centrālajā repozitorijā dara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem un informāciju par iepriekšējām kredītvērtēšanas darbībām (49). ECB ir gatava palīdzēt Komisijai un CESR repozitorija izveidē, kurš būs noderīgs arī ECBS aktivitāšu īstenošanai. Jārod līdzsvaru starp lietotājiem vajadzīgās informācijas līmeni un kredītreitinga aģentūru izmaksām, kas saistītas ar repozitorija noteikumu ievērošanu.

ECB ir arī šādi ieteikumi. Pirmkārt, precizitātes dēļ varētu būt vēlams divos ierosinātās regulas pantos nošķirt: i) noteikumus, kas attiecas uz kredītreitinga aģentūrām piemērojamām informācijas atklāšanas prasībām, un ii) noteikumus, kas saistīti ar CESR veikto centrālā repozitorija izveidi un to datu un informācijas veidu, kas tiks iekļauta šajā repozitorijā. Otrkārt, vēlams precizēt datu un informācijas veidu, kas tiks darīti pieejami repozitorijā. ECB saprot, ka šī informācija iekļaus “datus par iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku katrā kredītreitinga kategorijā” (50). Treškārt, papildus jāizvērtē tas, kā šo informāciju vāc CESR, tās glabāšanas nosacījumi, repozitorija pārvaldības kārtība un piekļuve repozitorijam, kā arī nākotnē iespējamās izmaiņas repozitorijam un kredītreitinga aģentūrām piemērojamajās prasībās. Tam var būt nepieciešams ierosinātajā regulā iekļaut detalizētākus noteikumus vai paplašināt iespēju izmantot komitoloģijas procedūru, kas ļautu pieņemt tehniska rakstura pasākumus, kuros norādīti repozitorija organizēšanai un darbībai piemērojamie principi. CESR jāizvērtē arī iespējamā sinerģija ar citām iniciatīvām. Ceturtkārt, repozitorijam jānodrošina, ka “ir pieejami svarīgi, standartizēti dati par kredītvērtējuma aģentūru darbību, kas ļautu tirgus dalībniekiem veikt salīdzinājumus visā nozarē” (51). ECB iesaka uzdot CESR sagatavot statistiku par kredītreitingu vēsturiskajiem darbības rezultātiem un periodisku publicēt tā secina jumus. ECB tāpat iesaka iepriekš minētos datus strukturēt un glabāt salīdzināmā formātā, norādot vērtspapīrus un to reitingus pēc instrumenta un emitenta, attiecība uz emisijām vadoties pēc Starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura un attiecībā uz emitentiem vadoties pēc standartizētā identifikatora. Turklāt nepieciešams nodrošināt, ka investoriem ir iespēja labāk novērtēt to ieguldījumu portfeļu kredītriskus, t. i., investoriem jābūt iespējai izdarīt pašiem savus secinājumus par statistiskajām kopsakarībām, piemēram, korelācijām, kredītreitingu starpā attiecībā uz dažādiem vērtēto iestāžu vai instrumentu veidiem.

Papildu juridiskie un tehniskie komentāri

14.

Ierosinātajā regulā “kredītreitinga kategorija” ir definēta kā “kredītvērtējuma simbols, ko izmanto, lai noteiktu atšķirīgus kredītreitingus katrai kredītreitingu klasei nolūkā nošķirt atšķirīgās riska pazīmes, kuras piemīt dažādiem vērtējamo juridisko personu, emitentu un finanšu instrumentu veidiem” (52). Turklāt ierosinātā regula nosaka, ka kredītreitinga aģentūrai jānorāda “kredītreitingu klase, saistībā ar kuru kredītreitinga aģentūra iesniedz pieteikumu reģistrācijai” (53). Šos noteikumus varētu vienkāršot tā, kā tas ieteikts šī atzinuma pielikumā.

15.

Ierosinātā regula nosaka, ka kredītreitinga aģentūrai jāuzrauga kredītreitingi un “vajadzības gadījumā” tie jāpārskata (54). Kredītreitingu pārskatīšanas minimālā biežuma noteikšana stiprinās kredītreitinga aģentūru pienākumu regulāri un aktīvi uzraudzīt visus to sniegtos reitingus. Tādēļ ECB šādu pārskatīšanu iesaka veikt vismaz reizi gadā. Ierosinātā regula nosaka arī, ka pēc reitingu metodikas maiņas kredītreitinga aģentūra “atkārtoti vērtē visus kredītreitingus, kas tikuši pamatoti uz šīm metodikām, modeļiem un pieņēmumiem” (55). ECB iesaka precizēt, ka šī prasība attiecas tikai uz joprojām izmantotiem reitingiem.

16.

Neatkarīgiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem, kuriem nav izpildfunkciju, ir būtiska loma kredītreitingu neatkarības un kvalitātes nodrošināšanā. Ierosinātā regula nosaka, ka šiem locekļiem, kuriem nav izpildfunkciju, ir īpašs uzdevums nodrošināt, ka nepastāv interešu konflikti, un uzraudzīt noteikumu ievērošanas un pārvaldes procesus, t. sk. pārskatīšanas funkciju (56). Pārskatīšanas funkcija ir regulāri pārskatīt metodiku un modeļus, ko kredītreitinga aģentūra izmanto, kā arī nozīmīgas pārmaiņas metodikā un to piemērotībā jaunu finanšu instrumentu novērtēšanā (57). Ņemot vērā šo uzdevumu nozīmību, ECB iesaka reģistrācijas pieteikumā iekļaut arī informāciju par neatkarīgiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem, kuriem nav izpildfunkciju (58).

17.

Ierosinātā regula kredītreitinga aģentūrām prasa ierakstus, kuros izklāstītas kredītreitinga aģentūras un vērtētā uzņēmuma tiesības un pienākumi saglabāt “vismaz tik ilgi, kamēr ilgst attiecības ar vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītajām trešām pusēm” (59). ECB iesaka šo pienākumu uzturēt spēkā vismaz divus gadus pēc tam, kad beigušās attiecības, lai varētu veikt pārbaudi, ja to prasa kompetentās iestādes (60).

18.

Papildus jāizvērtē arī tas, vai ierosinātās regulas noteikumi, kas neļauj kredītreitinga procesā tieši iesaistītiem darbiniekiem pāriet uz vērtējamām iestādēm, ir pietiekami stingri, lai ierobežotu šādus gadījumus. Tādēļ tiek ieteikts, ka kredītreitinga procesā tieši iesaistītie darbinieki nedrīkst ieņemt nozīmīgu vadītāja posteni vērtētajā iestādē pirms nav pagājuši 18 (sešu vietā) mēneši no kredītreitinga piešķiršanas dienas (61).

19.

Atsauce uz “parāda emisiju” jāaizstāj ar “finanšu instruments” (62).

20.

Savā pārredzamības ziņojumā kredītreitinga aģentūrai reizi gadā jādara pieejama finanšu informācija par tās ienākumiem, kas iedalīta pēc maksājumiem, kuri saņemti par kredītreitinga un ar kredītreitingu nesaistītiem pakalpojumiem un kuri ir visaptveroši aprakstīti (63). Ciktāl šie “ar kredītreitingu nesaistītie pakalpojumi” ir “papildpakalpojumi”, tas ir jāatspoguļo ierosinātajā regulā (64).

Redakcionāli priekšlikumi

Gadījumos, kuros iepriekš tekstā minētie komentāri saistīti ar grozījumiem ierosinātajā regulā, attiecīgie redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 21. aprīlī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  COM(2008) 704 galīgā versija, 2008. gada 12. novembris. Pieejams www.eur-lex.europa.eu

(2)  Šis atzinums balstās uz 2008. gada 12. novembra versiju, par kuru oficiāli tika lūgts ECB atzinums. Padomes darba grupa ir veikusi turpmākus grozījumus ierosinātajā regulā.

(3)  ECB atzīmē, ka ierosinātā regula balstās nevis uz Līguma 47. panta 2. punktu, kas ir tiesiskais pamats direktīvu pieņemšanai, bet gan uz Līguma 95. pantu.

(4)  Sk. Communiqué – Meeting of Finance Ministers and Central Bank Governors, United Kingdom, 14 March 2009. Pieejams www.g20.org

(5)  Sk. Eurosistēmas atzinumu Komisijas direktīvas/regulas projekta par kredītreitinga aģentūrām publiskajā apspriešanā, 2008. gada septembris (turpmāk – “Eurosistēmas atzinums”), pieejams ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu

(6)  Ierosinātās regulas 2. panta 1. punkts.

(7)  Ierosinātās regulas 4. panta pirmā daļa.

(8)  Kredītreitingu izmantošana ar uzraudzību nesaistītiem mērķiem ierosinātajā regulā jau ir paredzēta (sk. ierosinātas regulas 4. panta otro daļu).

(9)  Sk. paskaidrojuma raksta 2.2. punktu. Tas apstiprināts arī ierosinātajai regulai pievienotajā Komisijas darbinieku sagatavotajā darba dokumentā (Ietekmes novērtējumā), SEC(2008) 2745, 2008. gada 12. novembris, pieejams Komisijas interneta lapā www.ec.europa.eu

(10)  Sk. 1. pantu. Ierosinātās regulas 28. apsvēruma otrais teikums norāda uz prasību, ka kompetento iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka “kredītreitingus, kas paredzēti izmantošanai Kopienā, izsniedz saskaņā” ar ierosināto regulu.

(11)  Sk. ierosinātās regulas 2., kā arī 6. un 38. apsvērumu.

(12)  Sk. ierosinātas regulas 12. panta 1. punktu un 21. apsvērumu.

(13)  OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(14)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(15)  Sk. ietekmes novērtējuma 1.1. punktu un ierosinātās regulas 1. apsvērumu.

(16)  Sk. paskaidrojuma raksta 2.2. punktu.

(17)  Sk. šī atzinuma 4. zemsvītras piezīmi.

(18)  Ierosinātās regulas 8. panta 1. punkts.

(19)  VI pielikuma, 2. daļa

(20)  Šajā sakarā skatīt Direktīvu 2006/48/EK (VI pielikuma 2. daļu), kas nosaka, ka kompetentajām iestādēm jāapsver gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie faktori, lai nošķirtu katrā kredītreitingā paustās riska pakāpes.

(21)  Sk. šī atzinuma 5. punktu un 6.3.1. punktu I pielikumā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnei ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp) (sk. neoficiālo konsolidēto tekstu, ko sagatavojis Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs un kas pieejams ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu).

(22)  Sk. Eurosistēmas atzinums, 2. lpp.

(23)  Attiecībā uz ICAS skatīt arī šī atzinuma 6. un 7. punktu.

(24)  Sk. Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikuma 6.3.1. sadaļu.

(25)  Sk. Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikuma 6.3.1. sadaļu.

(26)  Ierosinātās regulas 2. panta 2. punkts.

(27)  Sk. šī atzinuma 5. punktu.

(28)  Sk. “The single list in the collateral framework of the Eurosystem”, ECB Mēneša Biļetens, 2006. gada maijs, 75.–87. lpp., kā arī ECB atzinumu, 9. lpp.

(29)  Sk. Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikuma 6.3.4. sadaļu.

(30)  78.–83. pants un VI pielikums.

(31)  94.–101. pants un IX pielikums.

(32)  Sk. 5. lpp.

(33)  Sk. Direktīvas 2006/48/EK 81. un 97. pantu, kā arī VI pielikuma 2. daļu.

(34)  19. panta 1. punkts.

(35)  Saskaņā ar 81. pantu ECAI, kas sniedz ārējo kredītnovērtējumu, kompetentās iestādes var atzīt par atbilstošu darījuma riska svēruma noteikšanai. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ECAI atzinušas par atbilstošu, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var nolemt ECAI atzīt par atbilstošu, neveicot pašas savu izvērtēšanu.

(36)  Sk. Jacques de Larosière vadītās Augsta līmeņa grupas 2009. gada 25. februāra ziņojuma par finanšu uzraudzību ES (turpmāk – “de Larosière grupas ziņojums”) 67. punktu (pieejams www.europa.eu).

(37)  Sk. Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK) 2006. gada 20. janvāra Vadlīnijas ārējo kredītnovērtējuma iestāžu atzīšanai (pieejams EBUK interneta lapā www.c-ebs.org).

(38)  Sk. ierosinātās regulas 15. pantu.

(39)  Sk. ierosinātās regulas 18. pantu.

(40)  Skatīt ierosinātās regulas 21. un 22. pantu.

(41)  Sk. de Larosière grupas ziņojuma 67. punktu.

(42)  Sk. Eurosistēmas atzinumu, 5. lpp.

(43)  De Larosière grupas ziņojums iesaka “kredītreitinga aģentūru licencēšanas ES, to darbības rezultātu uzraudzības uzdevumu, kā arī izmaiņu veikšanu šajā sakarā” uzticēt CESR, 67. punkts.

(44)  Sk. Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (COM(2008) 602 galīgā redakcija), 2008. gada 1. oktobris. Pieejams www.eur-lex.europa.eu

(45)  ECB 2009. gada 5. marta Atzinums CON/2009/17 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību. Sk. atzinuma 13. un 14. punktu, kā arī 5. ierosināto grozījumu.

(46)  Sk. ierosinātās direktīvas 18. pantu.

(47)  Sk. Eurosistēmas atzinumu, 4. lpp.

(48)  Tam būtu nepieciešams grozījums ierosinātās regulas 34. pantā.

(49)  Sk. ierosinātās direktīvas 9. panta 2. punktu.

(50)  Saskaņā ar ierosināto regulu kredītreitinga aģentūrām šie dati jāsniedz katrus sešus mēnešus, kā arī jānorāda, vai šo kredītreitinga kategoriju saistību nepildīšanas statistika laika gaitā ir mainījusies (ierosinātās regulas I pielikuma E iedaļas II daļas 1. punkts).

(51)  Paskaidrojuma raksta 2.5.4. punkts.

(52)  3. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Sk. arī ierosinātas regulas 24. apsvēruma pēdējo teikumu un atsauci uz “apakškomiteju, kura specializējas katras aktīvu klases, ko vērtē kredītreitinga aģentūras, kredītreitingu jomā”.

(53)  Sk. ierosinātās regulas II pielikuma 4. punktu.

(54)  Sk. 7. panta 4. punktu.

(55)  7. panta 5. punkta c) apakšpunkts.

(56)  Sk. I pielikuma A sadaļas 2. punkta piekto apakšdaļu.

(57)  Sk. ierosinātas regulas I pielikuma A sadaļas 7. punkta pirmo apakšdaļu.

(58)  Sk. ierosinātās regulas II pielikumu.

(59)  Sk. I pielikuma B daļas 9. punkts.

(60)  Salīdzināt ar ierosinātās regulas I pielikuma B iedaļas 8. punktu.

(61)  Sk. ierosinātās regulas I pielikuma, C iedaļas 6. un 7. punktu.

(62)  Sk. I pielikuma E sadaļas II daļas 2. punkta pēdējo apakšdaļu.

(63)  Sk. ierosinātās regulas I pielikuma E iedaļas III daļas 7. punktu.

(64)  Sk. I pielikuma B iedaļas 4. punktu.


PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Komisijas ierosinātais teksts (1)

ECB ierosinātie grozījumi (2)

1. grozījums

Jauns 2.a apsvērums

“Pašlaik teksta nav”

“Šī regula neskar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un to dalībvalstu nacionālo centrālo banku, kas ieviesušas euro, (turpmāk – “Eurosistēma”) tiesības vai to dalībvalstu nacionālo centrālo banku, kas nav ieviesušas euro, tiesības saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem noteikt procedūras, noteikumus un kritērijus, kas nodrošina, ka tiek ievērota prasība monetārās politikas operācijās izmantot atbilstošos aktīvus, kas atbilst augstiem kredītstandartiem, kā arī vajadzības gadījumā noteikt nosacījumus kredītvērtējumu izmantošanai centrālo banku operācijās.”

Pamatojums – sk. atzinuma 5. punktu

2. grozījums

Jauns 2.b apsvērums

“Pašlaik teksta nav”

“ECBS nacionālo centrālo banku iekšējās kredītnovērtējuma sistēmas var tikt atbrīvotas no šīs regulas piemērošanas ar nosacījumu, ka šo sistēmu sagatavotie kredītvērtējumi atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Šo sistēmu apstiprināšanai, ko ECB veic Eurosistēmas monetārās politikas operāciju nolūkiem, jābūt garantijai, ka tās atbilst nosacījumiem, kuri ir līdzvērtīgi šajā regulā noteiktajām prasībām, un ka tās nodrošina savu kredītvērtējuma darbību neatkarību un integritāti. Citos gadījumos ECBS nacionālās centrālās bankas Komisijai lūdz izņēmumu. Komisijas lēmums jāpieņem pēc apspriešanās ar ECB, lai nodrošinātu izņēmuma piešķiršanas kritēriju vienādu piemērošanu.”

Pamatojums – sk. atzinuma 6. un 7. punktu

3. grozījums

2. pants

“2.

Šo regulu nepiemēro privātiem kredītvērtējumiem. To nepiemēro kredītvērtējumiem, ko izsniegušas valsts iestādes, kuru kredītvērtējumi netiek publiskoti un kuru kredītvērtējumus neapmaksā vērtējamā juridiskā persona.”

“2.

Šo regulu nepiemēro:

a)

privātiem kredītvērtējumiem. To nepiemēro kredītvērtējumiem, ko izsniegušas valsts iestādes, kuru kredītvērtējumi netiek publiskoti un kuru kredītvērtējumus neapmaksā vērtējamā juridiskā persona, kas sagatavoti pēc individuāla pasūtījuma un tiek sniegti tikai personai, kas tos pasūtījusi, un kas nav domāti publicēšanai vai izplatīšanai ar abonēšanas palīdzību; vai

b)

centrālo banku sniegtiem kredītvērtējumiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

par tiem nemaksā iestāde, kas tiek vērtēta;

ii)

tie netiek darīti zināmi publiski;

iii)

tie sniegti saskaņā ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi šajā regulā noteiktajām prasībām un kas nodrošina kredītvērtējuma darbību atbilstošu integritāti un neatkarību; uzskata, ka tā tas ir gadījumos, ja kredītvertējumu sagatavojusi nacionālās centrālās bankas iekšējā kredītnovērtējuma sistēma, kuru ECB apstiprinājusi Eurosistēmas monetārās politikas operāciju nolūkiem un kura iekļauta sarakstā ECB interneta lapā.

3.

ECBS nacionālā centrālā banka, kura sniedz kredītvērtējumu, kas atbilst 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, bet kuras iekšējo kredītnovērtējuma sistēmu ECB nav apstiprinājusi, lūdz Komisijai piešķirt atbrīvojumu no šīs regulas piemērošanas. Lai nodrošinātu 2. punkta b) apakšpunkta vienādu piemērošanu, Komisija pirms šāda lēmuma pieņemšanas apspriežas ar ECB.

Komisija savā interneta lapā publicē to centrālo banku sarakstu, uz kuram attiecas izņēmums.

4.

Kredītvērtējuma aģentūrai, kura vēlas tikt atzīta par ārējo kredītnovērtējuma iestādi Direktīvas 2006/48/EK nozīmē, jāreģistrējas kā kredītvērtējuma aģentūrai saskaņā ar šo regulu, ja vien tā nesniedz tikai kredītvērtējumus, kas minēti 2. punktā.

5.

1. un 2. punkta nolūkiem kredītvērtējumus uzskata par atklātiem publiskiem ja tiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem var piekļūt iespējamie to lietotāji un ja tos var pienācīgi novērtēt sabiedrība.

Pamatojums – sk. atzinuma 4., 6., 7. un 8. punktu

4. grozījums

3. panta 1. punkts

“f)

“kredītvērtēšanas kategorija” ir kredītvērtējuma simbols, ko izmanto, lai noteiktu atšķirīgus kredītvērtējumus katrai kredītvērtējumu klasei nolūkā nošķirt atšķirīgās riska pazīmes, kuras piemīt dažādiem vērtējamo juridisko personu, emitentu un finanšu instrumentu veidiem;”

“f)

“kredītvērtēšanas kategorija” ir kredītvērtējuma simbols rādītājs, ko izmanto, lai kredītvērtējuma aģentūras noteiktas sistēmas ietvaros izmērītu katras vērtētās iestādes, emitenta vai emisijas noteiktu atšķirīgus kredītvērtējumus katrai kredītvērtējumu klasei nolūkā nošķirt atšķirīgās riska pazīmes, kuras piemīt dažādiem vērtējamo juridisko personu, emitentu un finanšu instrumentu veidiem; kredītvērtējumu atbilstoši vērtētās iestādes, emitenta vai emisijas relatīvajām riska īpašībām, un ko apzīmē ar zīmēm, cipariem vai citiem apzīmējumiem;”

Pamatojums – sk. atzinuma 14. punktu

5. grozījums

7. pants

“Kredītvērtēšanas metodikas

1.

Kredītvērtējuma aģentūra publisko metodikas, modeļus un galvenos vērtēšanas pieņēmumus, ko tā izmanto kredītvērtēšanas procesā.

4.

Kredītvērtējuma aģentūra uzrauga kredītvērtējumus un pārskata savus kredītvērtējumus, kad tas ir nepieciešams. Kredītvērtējuma aģentūra ievieš iekšējos pasākumus, lai uzraudzītu makroekonomikas un finanšu tirgu apstākļu pārmaiņu ietekmi uz kredītvērtējumiem.

5.

Kad tiek mainītas vērtēšanas metodikas, modeļi un galvenie vērtēšanas pieņēmumi, kredītvērtējuma aģentūra

c)

ratkārtoti vērtē visus kredītvērtējumus, kas tikuši pamatoti uz šīm metodikām, modeļiem un pieņēmumiem.”

“Kredītvērtēšanas metodikas

1.

Kredītvērtējuma aģentūra publisko metodikas, modeļus un galvenos vērtēšanas pieņēmumus, ko tā izmanto kredītvērtēšanas procesā, kā arī kvalitatīvos un kvantitatīvos faktorus, uz kuriem balstās kredītvērtējuma aģentūras metodikas.

4.

Kredītvērtējuma aģentūra uzrauga kredītvērtējumus un pārskata savus kredītvērtējumus, kad tas ir nepieciešams. Šādu pārskatīšanu veic vismaz reizi gadā. Kredītvērtējuma aģentūra ievieš iekšējos pasākumus, lai uzraudzītu makroekonomikas un finanšu tirgu apstākļu pārmaiņu ietekmi uz kredītvērtējumiem.

5.

Kad tiek mainītas vērtēšanas metodikas, modeļi un galvenie vērtēšanas pieņēmumi, kredītvērtējuma aģentūra

c)

atkārtoti vērtē visus izmantotos kredītvērtējumus, kas tikuši pamatoti uz šīm metodikām, modeļiem un pieņēmumiem.”

Pamatojums – sk. atzinuma 4. un 15. punktu

6. grozījums

9. panta 2. punkts

“2.

Kredītvērtējuma aģentūras CESR izveidotajā centrālajā repozitorijā padara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem un informāciju par iepriekšējām kredītvērtēšanas darbībām. Repozitorijs ir arī publiski pieejams.”

“2.

Kredītvērtējuma aģentūras CESR izveidotajā centrālajā repozitorijā padara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem un informāciju par iepriekšējām kredītvērtēšanas darbībām. Repozitorijs ir arī publiski pieejams.”

Pamatojums – sk. atzinuma 13. punktu

7. grozījums

Jaunais 9.a pants

“Pašlaik teksta nav”

CESR centrālais repozitorijs

1.

Kredītvērtējuma aģentūras CESR izveidotā centrālajā repozitorijā dara pieejamus to darbības vēsturiskos datus (t.sk. datus par vērtējumu kategoriju vēsturiskajiem maksātnespējas līmeņiem) un informāciju par agrākajām kredītvērtējumu darbībām.

2.

Repozitorijs ir publiski pieejams.

3.

Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija ieviešanas pasākumus pieņem saskaņā ar 33. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Komisija īpaši norāda:

datu veidu un informāciju, kas jāsniedz centrālajam repozitorijam,

laika posmus, uz kuriem attiecas vēsturiskie darbības dati un informācija,

termiņus, kuros šāda informācija jāsniedz,

noteikumus, atbilstoši kuriem šie dati un informācija jāglabā,

formu, kādā šie dati un informācija jāpaziņo un jāizklāsta,

repozitorija pārvaldības noteikumus,

piekļuves nosacījumus.

4.

Pamatojoties uz repozitorijā iekļauto informāciju, CESR sagatavo kredītvērtējuma aģentūru vēsturiskās darbības uzraudzības statistiku. CESR sagatavoto statistiku periodiski publicē.

5.

CESR ņem vērā iespējamo sinerģiju ar citām līdzīgām iniciatīvām.

Pamatojums – sk. atzinuma 13. punktu

8. grozījums

18. panta 2. punkts

“2.

Ne vēlāk kā (viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanas spēkā)CESR pieņem vadošus norādījumus par”

“2.

Ne vēlāk kā (viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanas spēkā) un pēc apspriešanās ar Eiropas Banku uzraugu komiteju un Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteju CESR pieņem vadošus norādījumus par”

Pamatojums – sk. atzinuma 11. punktu

9. grozījums

Jaunais 23.a pants

“Pašlaik teksta nav”

Informācijas apmaiņa

1.

Kompetentās iestādes bez kavēšanās viena otrai sniedz jebkuru informāciju, kas vajadzīga šajā regulā noteikto pienākumu izpildei.

2.

Kompetentās iestādes var nosūtīt informāciju, t.sk. konfidenciālu informāciju, tām kompetentajām iestādēm, kas atbild par 2. panta 1. punktā minēto iestāžu uzraudzību, un ECBS centrālajām bankām, ja šī informācija ir nepieciešama to uzdevumu izpildei, t.sk. monetārās politikas īstenošanai, maksājumu pārraudzībai, klīringa un vērtspapīru norēķinu sistēmām un finanšu stabilitātes nodrošināšanai, savukārt šīs iestādes un centrālās bankas drīkst nosūtīt kompetentajām iestādēm informāciju, kas tām var būt vajadzīga šajā regulā noteikto funkciju izpildei.

Pamatojums – sk. atzinuma 11. punktu

10. grozījums

Jaunais 33. panta 3. punkts

“Pašlaik teksta nav”

3.

Gadījumos, kuros norādīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu, ar nosacījumu, ka ieviešanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šādu procedūru, negroza būtiskos šīs regulas noteikumus.

Pamatojums – sk. atzinuma 13. punktu

11. grozījums

I pielikums, B iedaļa, 9. punkts

“9.

Reģistri, kuros izklāstītas kredītvērtējuma aģentūras un vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo pušu attiecīgās tiesības un pienākumi saskaņā ar vienošanos sniegt pakalpojumus, saglabā vismaz tik ilgi, kamēr ilgst attiecības ar vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītajām trešām pusēm.”

“9.

Reģistri, kuros izklāstītas kredītvērtējuma aģentūras un vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo pušu attiecīgās tiesības un pienākumi saskaņā ar vienošanos sniegt pakalpojumus, saglabā vismaz tik ilgi, kamēr ilgst divus gadus pēc tam, kad beigušās attiecības ar vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītajām trešām pusēm.”

Pamatojums – sk. atzinuma 17. punktu

12. grozījums

I pielikums, C iedaļa, 7. punkts

“7.

Darbiniekus, kas ir tieši iesaistīti kredītvērtēšanas procesā, neieceļ nekādos galvenajos vadītāju amatos vērtējamā juridiskajā personā vai ar to saistītātrešā pusē pirms nav pagājuši 6 mēneši kopš kredītvērtējuma izsniegšanas.”

“7.

Darbiniekus, kas ir tieši iesaistīti kredītvērtēšanas procesā, neieceļ nekādos galvenajos vadītāju amatos vērtējamā juridiskajā personā vai ar to saistītā trešā pusē pirms nav pagājuši 6 18 mēneši kopš kredītvērtējuma izsniegšanas.”

Pamatojums – sk. atzinuma 18. punktu

13. grozījums

I pielikums, E iedaļa, II daļa, 2. punkts

“…

apakšpunkta pirmās daļas nolūkiem “klients” nozīmē uzņēmumu, tā filiāles un asociētos uzņēmumus, kuros uzņēmumam pieder vairāk nekā 20 % akciju, kā arī jebkuras citas juridiskas personas, ar kurām saistībā ir organizētas sarunas par parāda jautājuma struktūru klienta vārdā un kuras ir tieši vai netieši kredītvērtējuma aģentūrai samaksājušas maksu par šā parāda jautājuma kredītvērtējumu.”

“…

apakšpunkta pirmās daļas nolūkiem “klients” nozīmē uzņēmumu, tā filiāles un asociētos uzņēmumus, kuros uzņēmumam pieder vairāk nekā 20 % akciju, kā arī jebkuras citas juridiskas personas, ar kurām saistībā ir organizētas sarunas par parāda jautājuma finanšu instrumenta struktūru klienta vārdā un kuras ir tieši vai netieši kredītvērtējuma aģentūrai samaksājušas maksu par šā parāda jautājuma finanšu instrumenta kredītvērtējumu.”

Pamatojums – sk. atzinuma 19. punktu

14. grozījums

II pielikums

“4.

Kredītvērtējumu klase, saistībā ar kuru kredītvērtējuma aģentūra iesniedz pieteikumu reģistrācijai.”

“4.

Kredītvērtējumu klase veids, saistībā ar kuru kredītvērtējuma aģentūra iesniedz pieteikumu reģistrācijai.”

Pamatojums – sk. atzinuma 14. punktu

15. grozījums

II pielikums, jauns 7.a punkts

“Pašlaik teksta nav”

“Informācija par neatkarīgajiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem, kuriem nav izpildfunkciju.”

Pamatojums – sk. atzinuma 16. punktu


(1)  Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.

(2)  Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu.


Top