EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02006O0016-20091231
Guideline of the European Central Bank of 10 November 2006 on the legal framework for accounting and financial reporting in the European System of Central Banks (ECB/2006/16) (2006/887/EC)
Consolidated text: Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ( 2006. gada 10. novembris ) par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2006/16) (2006/887/EK)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ( 2006. gada 10. novembris ) par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2006/16) (2006/887/EK)
No longer in force
ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2006/887/2009-12-31
2006O0016 — LV — 31.12.2009 — 004.002
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (2006. gada 10. novembris) par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2006/16) (OV L 348, 11.12.2006, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE 2008/122/EK (2007. gada 17. decembris), |
L 42 |
85 |
16.2.2008 |
|
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE 2009/100/EK (2008. gada 11. decembris), |
L 36 |
46 |
5.2.2009 |
|
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE 2009/595/EK (2009. gada 17. jūlijs), |
L 202 |
65 |
4.8.2009 |
|
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE 2009/1021/ES (2009. gada 14. decembris), |
L 348 |
75 |
29.12.2009 |
|
Labota ar:
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE
(2006. gada 10. novembris)
par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā
(ECB/2006/16)
(2006/887/EK)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 12.1., 14.3. un 26.4. pantu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieguldījumu saskaņā ar Statūtu 47.2 panta otro un trešo ievilkumu,
tā kā|
(1) |
Uz Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) saskaņā ar Statūtu 15. pantu attiecas ziņošanas pienākums. |
|
(2) |
Saskaņā ar Statūtu 26.3. pantu Valde sastāda ECBS konsolidēto bilanci analīzes un darbības nolūkiem. |
|
(3) |
Saskaņā ar Statūtu 26.4. pantu Statūtu 26. panta piemērošanai ECB Padome paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu valstu centrālo banku (VCB) veikto darbību uzskaiti un finanšu ziņošanu. |
|
(4) |
Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo VCB publicējamos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie punkti ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā. |
|
(5) |
2002. gada 5. decembra Pamatnostādnē ECB/2002/10 par uzskaites un finanšu paziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā ( 1 ) jāveic nozīmīgi grozījumi. No 2007. gada 1. janvāra Eiropas Centrālo banku sistēma ārvalstu valūtas darījumu, ārvalstu valūtā denominētu finanšu instrumentu un saistīto uzkrājumu reģistrēšanai izmantos ekonomisko metodi. Skaidrības labā ir vēlams pamatnostādni pārstrādāt vienā tekstā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
1. Šajā pamatnostādnē:
a) “valstu centrālās bankas” (VCB) ir to dalībvalstu centrālās bankas, kuras ieviesušas euro;
b) “Eurosistēma” ir ECB un to dalībvalstu centrālās bankas, kuras ieviesušas euro;
c) “Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu ziņošanas mērķi” ir mērķi, kuru sasniegšanai saskaņā ar Statūtu 15. un 26. pantu ECB sagatavo finanšu pārskatus, kas uzskaitīti I pielikumā;
d) “ziņošanas iestāde” ir ECB vai VCB;
e) “ceturkšņa pārvērtēšanas datums” ir ceturkšņa pēdējās kalendāra dienas datums;
f) “konsolidācija” ir grāmatvedības process, kurā dažādu atsevišķu juridisku personu finanšu datus apkopo tā it kā tie būtu viena persona;
g) “skaidras naudas nomaiņas gads” ir 12 mēnešu periods no dienas, kurā euro banknotes un monētas iegūst likumīga maksāšanas līdzekļa statusu dalībvalstī, kas ieviesusi euro;
h) “banknošu izvietošanas atslēga” ir procenti, kas rodas, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu VCB daļai šādā kopsummā saskaņā ar 2001. gada 6. decembra Lēmumu ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju ( 2 );
i) “kredītiestāde” ir a) kredītiestāde, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā redakcija) ( 3 ) 2. pantā un 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kā tie ieviesti nacionālajos tiesību aktos, ko uzrauga kompetentā iestāde; vai b) cita kredītiestāde Līguma 101. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai.
2. Citu šajā pamatnostādnē lietoto tehnisko terminu definīcijas ir pievienotas kā II pielikums.
2. pants
Piemērošanas joma 2
1. Šo pamatnostādni piemēro ECB un VCB, īstenojot Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu paziņošanas mērķus.
2. Šīs pamatnostādnes piemērošanas jomu ierobežo Statūtos noteiktais Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu paziņošanas režīms. Tādēļ to nepiemēro VCB nacionālajiem ziņojumiem un finanšu pārskatiem. Lai sasniegtu atbilstību un salīdzināmību starp Eurosistēmas un valstu režīmiem, ir ieteicams VCB, ja iespējams, lietot noteikumus, kas izklāstīti šajā pamatnostādnē, attiecībā uz nacionālajiem ziņojumiem un finanšu pārskatiem.
3. pants
Grāmatvedības pamatpieņēmumi
Piemērojami šādi grāmatvedības pamatpieņēmumi:
a) saimnieciskā realitāte un pārskatāmība: grāmatvedības metodes un finanšu pārskati atspoguļo saimniecisko realitāti, ir pārredzami un pēc savām kvalitatīvajām īpašībām ir saprotami, attiecināmi, droši un salīdzināmi. Darījumus uzskaita un tos noformē saskaņā ar to būtību un saimniecisko realitāti, un nevis tikai saskaņā ar to juridisko formu,
b) piesardzība: aktīvu un pasīvu vērtēšanu un ienākumu atzīšanu veic piesardzīgi; Šīs pamatnostādnes kontekstā tas nozīmē, ka peļņas un zaudējumu pārskatā nerealizēto peļņu nenorāda kā ienākumus peļņas un zaudējumu kontā, bet tūlīt pārceļ uz pārvērtēšanas kontu, un nerealizētos zaudējumus fiksē gada beigās peļņas un zaudējumu kontā, ja tie pārsniedz pārvērtēšanas peļņu, kas reģistrēta atbilstošajā pārvērtēšanas kontā. Tomēr piesardzība neļauj slēptu rezervju veidošanu vai posteņu apzināti sagrozītu atspoguļošanu bilancē un peļņas un zaudējumu kontā,
c) notikumi pēc bilances slēgšanas: aktīvus un pasīvus koriģē, ņemot vērā notikumus, kas notiek starp ikgadējo bilances datumu un datumu, kurā kompetentās institūcijas apstiprina finanšu pārskatus, ja tie ietekmē aktīvu vai pasīvu stāvokli bilances datumā. Izpaušanu piemēro tiem notikumiem, kuri iestājas pēc bilances datuma, kuri neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, bet kuri ir tik svarīgi, ka neizpaušana varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju spēju veikt pienācīgus vērtējumus un lēmumus; šajā gadījumā aktīvus un pasīvus nekoriģē,
d) būtiskums: ir atļauta atkāpšanās no grāmatvedības noteikumiem, ieskaitot tos, kas ietekmē peļņas un zaudējumu pārskatu noformēšanu atsevišķām VCB un ECB, ja vien to pamatoti var uzskatīt par nebūtisku kopējā pārskata sniedzējas institūcijas finanšu pārskatu kontekstā un noformējumā,
e) uzņēmējdarbības nepārtrauktības princips: grāmatvedības dokumentus gatavo, ievērojot uzņēmējdarbības nepārtrauktības principu,
f) uzkrājumu princips: ienākumus un izdevumus atzīst grāmatvedības posmā, kurā tie ir nopelnīti vai radušies, un nevis posmā, kurā tie ir saņemti vai samaksāti,
g) konsekvence un salīdzināmība, kritērijus bilances vērtēšanai un ienākumu atzīšanai piemēro konsekventi pēc metodes, kas Eurosistēmā ir saskaņota un nepārtraukta, lai nodrošinātu finanšu pārskatu datu salīdzināmību.
4. pants
Aktīvu un pasīvu atspoguļošana bilancē
Finanšu vai cita veida aktīvu/pasīvu ziņotājas iestādes bilancē atspoguļo tikai tad,
a) ja ir iespējams, ka jebkurš turpmāks saimniecisks labums, kas saistīts ar aktīva vai pasīva posteni, plūdīs uz ziņotāju iestādi vai no tās,
un
b) ja principā visi ar aktīvu vai pasīvu saistītie riski un priekšrocības nodotas pārskata sniedzējai iestādei,
un
c) ja aktīvu izmaksas vai vērtību priekš ziņotājas iestādes vai saistības apjomu var ticami novērtēt.
5. pants
Skaidras naudas/norēķinu un saimnieciskā pieeja
1. Saimniecisko pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai par darījumiem ārvalstu valūtā, ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem un saistītajiem uzkrājumiem. Lai īstenotu šo pieeju ir izstrādātas divas atšķirīgas pieejas:
a) “standarta pieeja”, kas izklāstīta III un IV sadaļā un III pielikumā,
un
b) “alternatīvā pieeja”, kas izklāstīta III pielikumā.
2. Darījumus ar vērtspapīriem, t. sk. akciju instrumentiem, ārvalstu valūtā var turpināt reģistrēt saskaņā ar skaidras naudas/norēķinu pieeju. Saistītos procentu uzkrājumus, tostarp prēmijas vai diskontus, reģistrē katru dienu no tūlītējo norēķinu dienas.
3. VCB var izmantot saimniecisko pieeju vai skaidras naudas/norēķinu pieeju, lai reģistrētu specifiskus euro denominētus darījumus, finanšu instrumentus un saistītos uzkrājumus.
4. Skaitļos, kas veido daļu no ikdienas finanšu datiem Eurosistēmas finanšu ziņojumu mērķiem, parāda skaidrās naudas kustību bilances posteņos, izņemot ceturkšņa beigu un gada beigu grāmatvedības korekcijas un posteņus ar virsrakstu “Pārējie aktīvi” un “Pārējās saistības”.
II NODAĻA
BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI
6. pants
Bilances shēma
ECB un VCB bilances shēma, sniedzot finanšu pārskatus Eurosistēmai, ir balstīta uz struktūru, kas izklāstīta IV pielikumā.
7. pants
Bilances vērtēšanas noteikumi
1. Bilances vērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi.
2. Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru, kas netiek klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, un netirgojami vērtspapīri, un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic ceturkšņa pārvērtēšanas dienā pēc vidējā tirgus kursa un cenām. Tas neliedz pārskata sniedzējām iestādēm iekšējām vajadzībām pārvērtēt savus portfeļus biežāk, ceturkšņa laikā ziņojot tikai par datiem pēc darījumu vērtības.
3. Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus, un vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem (arī ISIN kodu), izņemot vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, vai vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, tos uzskatot par atsevišķiem turējumiem.
4. Pārvērtēšanas grāmatojumus atsauc nākošā ceturkšņa beigās, izņemot nerealizētos zaudējumus, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā; ceturkšņa laikā par visiem darījumiem sniedz pārskatu, ņemot vērā darījumu cenas un likmes.
5. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem, vērtē pēc amortizētas cenas un uz tiem attiecina cenas samazinājumu. Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot:
i) ja pārdotais daudzums netiek uzskatīts par nozīmīgu salīdzinājumā ar līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru portfeļa kopējo apjomu; vai
ii) ja vērtspapīri tiek pārdoti mēnesī, kurā iestājas to termiņš; vai
iii) ārkārtas gadījumos, piemēram, emitenta kredītspējas ievērojama pasliktināšanās vai ECB Padomes tiešs monetārās politikas lēmums.
8. pants
Atgriezeniskie darījumi
1. Atgriezenisks darījums, kas veikts kā atpirkšanas līgums, ieraksta bilances pasīvu daļā kā nodrošinātu aizņēmumu, turpretī postenis, kas sniegts kā nodrošinājums, paliek bilances aktīva daļā. Pārdotos vērtspapīrus, kas jāatpērk saskaņā ar atpirkuma līgumiem, pārskata sniedzējai iestādei, kurai tie jāatpērk, joprojām uzrāda kā daļu no portfeļa, no kura tie tika pārdoti.
2. Reverso darījumu, kas veikts saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumu, ieraksta kā nodrošinātu izplūstošo aizdevumu bilances aktīvu daļā par aizdevuma summu. Saskaņā ar pirkuma un atpārdevuma līgumiem iegādātos vērtspapīrus nepārvērtē, un no tiem izrietošā peļņa vai zaudējumi līdzekļu aizdevējai pārskata sniedzējai iestādei nav jāiekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā.
3. Vērtspapīru aizdošanas darījumu gadījumā, vērtspapīri paliek aizdevēja bilancē. Šādus darījumus iegrāmato tādā pašā veidā kā noteikts attiecībā uz pārdošanas ar atpirkšanu operācijām. Ja tomēr vērtspapīri, ko pārskata sniedzēja iestāde, darbodamās kā saņēmējs, ir aizņēmusies, gada beigās neatrodas saņēmēja glabāšanā, saņēmējam jāveido uzkrājumi zaudējumiem, ja attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtība ir cēlusies no aizdevuma darījuma noslēgšanas dienas. Saņēmējam jāuzrāda saistības vērtspapīru atdošanai, ja vērtspapīri pa to laiku ir pārdoti.
4. Nodrošinātus darījumus ar zeltu uzskata par pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem. Zelta plūsmas, kas saistītas ar šiem nodrošinātajiem darījumiem, finanšu pārskatos nenorāda, un starpību starp darījuma tūlītējo un nestandartizēta nākotnes darījuma cenu reģistrē pēc uzkrājumu principa.
5. Reversos darījumus, tostarp vērtspapīru aizdošanas darījumus, kas veikti saskaņā ar automatizētu vērtspapīru aizdošanas programmu, reģistrē ar ietekmi uz bilanci attiecībā uz šādiem darījumiem tikai, ja skaidras naudas veidā ir sniegts nodrošinājums, kas noguldīts attiecīgās NCB vai ECB kontā.
9. pants
Tirgojami akciju instrumenti
1. Šis pants piemērojams tirgojamiem akciju instrumentiem (akcijām vai akciju fondiem) neatkarīgi no tā, vai darījumus veic tieši ziņošanas iestāde vai starpnieks, izņemot darbības, ko veic attiecībā uz pensiju fondiem, līdzdalību kapitālā, ieguldījumiem meitasuzņēmumos vai būtisku līdzdalību kapitālā.
2. Akciju instrumenti ārvalstu valūtās, kas norādīti pie “pārējiem aktīviem”, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ir ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas peļņas un zaudējumu aprēķinu izdarīt ar neto vidējo izmaksu metodi vai ar vidējo izmaksu metodi.
3. Akciju portfeļu pārvērtēšana notiek saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Pārvērtēšana notiek par katru posteni atsevišķi. Attiecībā uz akciju fondiem cenas pārvērtēšana notiek pēc neto bāzes, nevis par katru akciju atsevišķi. Ieskaits starp dažādām akcijām vai dažādiem akciju fondiem netiek veikts.
4. Darījumus reģistrē bilancē pēc darījuma cenas.
5. Starpniecības maksu reģistrē kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva cenā, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu pārskatā.
6. Iegādātās dividendes summu iekļauj akciju instrumenta cenā. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni.
7. Dividenžu uzkrājumus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti akciju instrumentu tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm.
8. Ar tiesību emisiju rīkojas kā ar atsevišķu aktīvu pēc emitēšanas. Iegādes cenu aprēķina, pamatojoties uz akcijas vidējo cenu, jaunas iegādes bāzes cenu un esošo un jauno akciju proporciju. Alternatīvi tiesību cena var pamatoties uz tiesību tirgus vērtību, akciju veco vidējo cenu un akciju tirgus cenu pirms tiesību emisijas.
9.a pants
Sintētiskie instrumenti
1. Instrumentus, kas apvienoti, lai izveidotu sintētisku instrumentu, jānodala no citiem instrumentiem, un tiem jāpiemēro vispārējās normas, vērtēšanas noteikumi, ienākumu atspoguļošanas un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmās prasības, kas izklāstītas šajā pamatnostādnē.
2. Atkāpjoties no 3. panta b) punkta, 7. panta 3. punkta, 11. panta 1. punkta un 13. panta 2. punkta, sintētisko instrumentu vērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:
a) instrumentu, kas apvienoti sintētiskā instrumentā, nerealizētās peļņas un zaudējumu ieskaitu veic gada beigās. Šādā gadījumā nerealizēto neto peļņu grāmato pārvērtēšanas kontā. Nerealizētos neto zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstīto iepriekšējās pārvērtēšanas neto peļņu;
b) vērtspapīri, kas tiek turēti kā daļa no sintētiska instrumenta, neveido daļu no šo vērtspapīru vispārējā turējuma, bet ir daļa no atsevišķa turējuma;
c) nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu, un atbilstošo nerealizēto peļņu nākamajos gados amortizē atsevišķi.
3. Ja kādam no apvienotajiem instrumentiem beidzas termiņš, tas tiek pārdots, izbeigts vai izpildīts, ziņošanas iestāde pārtrauc 2. punktā minēto alternatīvo noteikumu piemērošanu un jebkurus neamortizētos vērtēšanas ieguvumus, kas iepriekšējos gados kreditēti peļņas un zaudējumu kontā, nekavējoties pārskaita atpakaļ.
4. Alternatīvos noteikumus, kas minēti 2. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:
a) atsevišķos instrumentus pārvalda un to atdevi vērtē kā vienam apvienotam instrumentam, pamatojoties uz riska pārvaldības vai ieguldījumu stratēģiju;
b) sākotnējās atzīšanas laikā atsevišķie instrumenti tiek strukturēti un apzīmēti kā sintētisks instruments;
c) alternatīvo noteikumu piemērošana novērš vai ievērojami samazina vērtēšanas nekonsekvenci (vērtēšanas neatbilstību), kuru izraisītu vispārīgo šajā pamatnostādnē izklāstīto noteikumu piemērošana atsevišķu instrumentu līmenī; un
d) ir pieejami oficiāli dokumenti, kas ļauj pārbaudīt iepriekšējā a), b) un c) punktā izklāstīto nosacījumu izpildi.
10. pants
Banknotes
1. Citu iesaistīto dalībvalstu naudas zīmes, kuras tur VCB, grāmato nevis kā apgrozībā esošas naudas zīmes, bet kā Eurosistēmas atlikumus. Citu iesaistīto dalībvalstu naudas zīmju uzskaites procedūra ir šāda:
a) VCB, kas saņem tādas naudas zīmes, kas izteiktas euro zonas valstu valūtas vienībās un ko izdevusi cita VCB, katru dienu ziņo VCB – naudas zīmju izdevējai – par iemaksāto apmaiņai pakļauto naudas zīmju vērtību, ja vien attiecīgās dienas apjoms nav zems; VCB – naudas zīmju izdevēja – veic atbilstošu maksājumu saņēmējai VCB ar ►M1 TARGET/TARGET2 ◄ sistēmas starpniecību,
un
b) “apgrozībā esošo naudas zīmju” rādītāju korekcijas notiek VCB – naudas zīmju izdevējas – grāmatās pēc augstākminētā paziņojuma saņemšanas.
2. Skaitli “banknotes apgrozībā” bilancē veido divas sastāvdaļas:
a) nekoriģēts apgrozībā esošo euro banknošu daudzums, tostarp VCB, kas ievieš euro, skaidras naudas nomaiņas gada banknotes, kas denominētas nacionālajās euro zonas valūtas vienībās, ko aprēķina pēc vienas no šādām divām metodēm:
|
A metode: |
B = P – D – N – S |
|
B metode. |
B = I – R – N |
|
kur: |
B ir nekoriģēts “apgrozībā esošo banknošu” daudzums P ir iespiesto vai no iespiedēja vai citas VCB saņemto banknošu vērtība D ir iznīcināto naudas zīmju vērtība N ir emitējošās VCB nacionālo banknošu vērtība, ko tur citas VCB (par kurām ir paziņots, bet vēl nav repatriētas) I ir apgrozībā laisto banknošu vērtība R ir saņemto banknošu vērtība S ir krājumā/glabātuvē esošo banknošu vērtība; |
b) atņemot neatlīdzinātās prasības pret ECI banku summu saistībā ar Paplašinātās glabāšanas programmu (ECI) gadījumā, ja veikta ar ECI programmu saistītu banknošu īpašumtiesību nodošana;
c) plus/mīnus korekcijas summa, kas veidojas, pielietojot banknošu izvietošanas atslēgu.
III NODAĻA
IENĀKUMU ATSPOGUĻOŠANA
11. pants
Ienākumu atspoguļošana
1. Ienākumu atspoguļošanai piemēro šādus noteikumus:
a) realizēto peļņu un realizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā,
b) nerealizēto peļņu neatzīst par ienākumiem, bet tūlīt pārved uz pārvērtēšanas kontu,
c) nerealizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstīto iepriekšējās pārvērtēšanas peļņu,
d) peļņas un zaudējumu pārskatā ierakstītos nerealizētos zaudējumus turpmākajos gados neatsauc, pamatojoties uz jaunu nerealizēto peļņu,
e) netiek veikts ieskaits nerealizētajiem zaudējumiem kādā vērtspapīrā, vai kādā valūtā vai zelta turējumos pret nerealizēto peļņu citos vērtspapīros vai valūtā, vai zeltā,
f) gada beigās zaudējumus no cenas samazinājuma iekļauj peļņas un zaudējumu kontā, un turpmākajos gados tos neatsauc, izņemot gadījumus, kuros cenas samazinājums kļūst mazāks un tas saistāms ar notikumiem pēc samazinājuma pirmās iegrāmatošanas.
2. Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma, un amortizē vērtspapīru atlikušajā termiņā, vai nu saskaņā ar lineārās amortizācijas metodi vai ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu vairāk kā gads iegādes brīdī.
3. Uzkrājumus saistībā ar finanšu aktīviem un pasīviem, t.i., maksājamos procentus un amortizētās prēmijas un amortizētos diskontus, aprēķina un reģistrē/iegrāmato pārskatos katru dienu, pamatojoties jaunākajām pieejamām likmēm. Uzkrājumus saistībā ar euro denominētiem finanšu aktīviem un pasīviem aprēķina un reģistrē/iegrāmato pārskatos vismaz reizi ceturksnī. Citu posteņu uzkrājumus aprēķina un reģistrē/iegrāmato pārskatos vismaz reizi gadā.
4. Neatkarīgi no uzkrāto procentu aprēķināšanas biežuma, bet tomēr ievērojot 5. panta 4. punktā minētos izņēmumus, ziņotājas iestādes datus paziņo pēc darījuma vērtības ceturkšņa laikā.
5. Uzkrātos procentus, kas denominēti ārvalstu valūtās, pārrēķina pēc iegrāmatošanas dienas kursa, un tie ietekmē valūtas pozīciju.
6. Parasti uzkrāto procentu aprēķināšanai gada laikā var izmantot vietējo praksi (t.i., aprēķinus līdz ceturkšņa pēdējai darba dienai vai pēdējai kalendāra dienai). Tomēr gada beigās 31. decembris ir obligāta atsauces diena.
7. Tikai darījumi, kas rada izmaiņas kādā valūtas turējumā, var būt par pamatu realizētai ārvalstu valūtas pelņai vai zaudējumiem.
12. pants
Darījuma cena
1. Šādus vispārējus noteikumus piemēro darījuma cenai:
a) attiecībā uz zeltu, ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem ikdienā lieto vidējo izmaksu metodi, lai aprēķinātu pārdoto elementu iegādes izmaksas, ņemot vērā valūtas maiņas kursa un/vai cenas izmaiņas,
b) vidējo aktīva/pasīva cenu/kursu samazina/palielina par nerealizētajiem zaudējumiem, kurus pārnes uz peļņas un zaudējumu pārskatu gada beigās,
c) procentu vērtspapīru iegādes gadījumā nopirktais procentu ienākums jāuzskata par atsevišķu elementu; Ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru iegādes gadījumā to iekļauj šīs valūtas turējumā, bet vidējās cenas noteikšanas nolūkos neiekļauj aktīva izmaksās vai cenā.
2. Vērtspapīriem piemēro šādus īpašus noteikumus:
a) darījumus reģistrē pēc to cenas un iegrāmato finanšu pārskatos pēc tīrās cenas,
b) maksu par uzraudzību un pārvaldību, maksu par tekošo rēķinu un citas netiešās izmaksas neuzskata par darījuma izmaksām un iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā. Tās neuzskata par attiecīgā aktīva vidējo izmaksu daļu,
c) ienākumu reģistrē pēc bruto vērtības, atsevišķi norādot atmaksājamos ieturējuma nodokļus un citus nodokļus,
d) vērtspapīra vidējo pirkuma izmaksu aprēķināšanas nolūkā, vai nu i) visus dienas laikā izdarītos pirkumus pēc to darījuma cenas pieskaita iepriekšējās dienas turējumā esošajiem vērtspapīriem, lai iegūtu jaunu vidējo svērto cenu, pirms piemērot tajā pašā dienā veiktos vērtspapīru pārdevumus, vai ii) nolūkā aprēķināt pārskatīto vidējo cenu, var piemērot atsevišķus vērtspapīru pirkumus un pārdevumus tādā kārtībā, kādā tie dienas laikā notika.
3. Zeltam un ārvalstu valūtai piemēro šādus īpašus noteikumus:
a) darījumus ārvalstu valūtās, kas nerada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, pārrēķina euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu datuma valūtas maiņas kursa, un tas neietekmē turējuma iegādes izmaksas,
b) darījumus ārvalstu valūtās, kas rada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, pārrēķina euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu dienas maiņas kursa,
c) neuzskata, ka norēķini par pamatsummu, kas izriet no reversajiem darījumiem ar ārvalstu valūtā vai zeltā denominētiem vērtspapīriem, rada izmaiņas šās valūtas vai zelta turējumā,
d) faktiskos naudas ieņēmumus vai maksājumus pārrēķina pēc vidējā valūtas maiņas tirgus kursa tajā dienā, kurā notiek norēķini,
e) dienas laikā veiktās valūtas un zelta neto iegādes pievieno pēc vidējām dienas pirkuma izmaksām par katru attiecīgo valūtu un zeltu iepriekšējās dienas turējumā esošajam zeltam un vērtspapīriem, lai radītu jaunu vidējo svērto kursu un zelta cenu. Neto pārdevumu gadījumos realizētās peļņas un realizēto zaudējumu aprēķins balstās uz turējumā esošās attiecīgās valūtas vai zelta vidējām izmaksām iepriekšējā dienā, tā, lai vidējās izmaksas nemainītos. Vidējās likmes un zelta cenas starpība starp dienas laikā notikušo ieplūdi un aizplūdi arī rada realizēto peļņu vai realizētos zaudējumus. Gadījumā, ja ārvalstu valūtas vai zelta postenis ir pasīvs, tad augstākminēto pieeju piemēro apgrieztā veidā. Tādējādi vidējās pasīva posteņa izmaksas ietekmē neto pārdošana, savukārt neto pirkumi samazina pozīciju pēc esošās vidējās svērtās likmes vai zelta cenas,
f) ārvalstu valūtas darījumu izmaksas un citas vispārējās izmaksas norāda peļņas un zaudējumu pārskatā.
IV NODAĻA
GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM
13. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Nestandartizētus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes posmus un citus valūtas instrumentus, kas ietver vienas valūtas maiņu pret otru nākotnē, ietver neto ārvalstu valūtas postenī, lai aprēķinātu ārvalstu valūtas maiņas peļņu un zaudējumus.
2. Procentu likmes mijmaiņas darījumus, standartizētus nākotnes līgumus, nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus un citus procentu likmes instrumentus iegrāmato un pārvērtē pa atsevišķiem posteņiem. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.
3. Peļņu un zaudējumus, kas rodas no ārpusbilances instrumentiem, atspoguļo un ar to rīkojas tāpat kā attiecībā uz bilances instrumentiem.
14. pants
Nestandartizēti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi
1. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma tūlītējās likmes. Pārdošanas darījumu peļņu un zaudējumus aprēķina, lietojot vidējās valūtas pozīcijas izmaksas līguma datumā, pieskaitot divas vai trīs darba dienas saskaņā ar ikdienas ieskaita procedūru pirkumu un pārdošanas darījumiem.
2. Ar starpību starp tūlītējām un nākotnes likmēm rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.
3. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.
4. Valūtas pozīciju ietekmē nestandartizēti nākotnes darījumi līguma dienā pēc tūlītējās likmes.
5. Nestandartizētu nākotnes darījumu pozīcijas vērtē saistībā ar tās pašas valūtas tūlītējo pozīciju, kompensējot starpību, kas var rasties vienā valūtas pozīcijā. Neto zaudējumu atlikumu debitē peļņas un zaudējumu pārskatā, ja tas pārsniedz iepriekšējā pārrēķina peļņu, kas ierakstīta pārvērtēšanas kontā. Neto peļņas atlikumu kreditē pārvērtēšanas kontā.
15. pants
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi
1. Tūlītējos pirkumus un pārdevumus atspoguļo bilances kontos norēķinu dienā.
2. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma tūlītējās likmes.
3. Pārdošanas darījumus atzīst pēc darījuma tūlītējās likmes. Tādēļ nerodas ne peļņa, ne zaudējumi.
4. Ar starpību starp tūlītējām un nākotnes likmēm rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.
5. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.
6. Valūtas pozīcija mainās vienīgi ārvalstu valūtā denominētu uzkrājumu rezultātā.
7. Nestandartizētu nākotnes darījumu pozīciju vērtē saistībā ar tūlītējo darījumu pozīciju.
16. pants
Standartizētie nākotnes līgumi
1. Standartizētos nākotnes līgumus tirdzniecības dienā reģistrē ārpusbilances kontos.
2. Sākotnējo drošības iemaksu reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās.
3. Ikdienas izmaiņas papildu iemaksās reģistrē peļņas un zaudējumu kontā, un tās ietekmē valūtas pozīciju. Tāda pati procedūra piemērojama atvērtās pozīcijas slēgšanas dienā neatkarīgi no tā, vai notikusi piegāde. Ja piegāde notiek, tad pārdevuma vai pirkuma ierakstu veic pēc tirgus cenas.
4. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.
17. pants
Procentu likmes mijmaiņas darījumi
1. Procentu likmes mijmaiņas darījumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā.
2. Kārtējos procentu maksājumus, kas saņemti vai samaksāti, reģistrē, pamatojoties uz uzkrājumu principu. Saistībā ar vienu un to pašu procentu likmes mijmaiņas darījumu maksājumu norēķinus var veikt uz neto bāzes, bet par uzkrātajiem procentu ienākumiem vai izdevumiem jāziņo uz bruto bāzes.
3. Katru procentu likmes mijmaiņas darījumu novērtē pēc tirgus cenas, vajadzības gadījumā pārrēķinot euro pēc tūlītējā valūtas kursa. Tiek ieteikts nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu pārskatu gada beigās, sekojošos gados amortizēt, nākotnes procentu likmes mijmaiņas darījumu gadījumā amortizāciju sākt no darījuma valutēšanas dienas un amortizāciju veikt lineāri. Nerealizēto pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā.
4. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.
18. pants
Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi
1. Procentu likmes mijmaiņas darījumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā.
2. Kompensācijas maksājumu, ko viena puse maksā otrai pusei norēķinu dienā, šajā dienā ieraksta peļņas un zaudējumu kontā. Maksājumus ieraksta, nepiemērojot uzkrājumu principu.
3. Ja nākotnes procentu likmes līgumu turējums ir ārvalstu valūtā, tad kompensācijas maksājums ietekmē valūtas pozīciju. Kompensācijas maksājumu pārrēķina euro pēc tūlītējā kursa norēķinu dienā.
4. Nestandartizētos procentu likmes nākotnes līgumus novērtē pēc tirgus cenas un, vajadzības gadījumā, pārrēķina euro pēc tūlītējā valūtas kursa. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados nedzēš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizēto pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā.
5. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.
19. pants
Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem
Nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem uzskaita saskaņā ar vienu no šādām metodēm:
1. A metode:
a) nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem reģistrē ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma cenas;
b) vidējās tirgotā vērtspapīra turējuma izmaksas nemaina līdz norēķinam; nākotnes pārdošanas darījuma ietekmi uz peļņu un zaudējumiem aprēķina norēķinu dienā,
c) ārpusbilances kontus dzēš norēķinu dienā, un pārvērtēšanas konta atlikumu (ja tāds ir) kreditē peļņas un zaudējumu kontā. Nopirkto vērtspapīru uzskaita, lietojot tūlītējo termiņa izpildes dienas cenu (faktisko tirgus cenu), savukārt starpība ar sākotnējo nestandartizēta nākotnes darījuma cenu tiek atzīta par realizēto peļņu vai realizētajiem zaudējumiem;
d) attiecībā uz vērtspapīriem, kas denominēti ārvalstu valūtā, vidējās neto valūtas pozīcijas izmaksas netiek skartas, ja ECB/VCB jau tur pozīciju attiecīgajā valūtā. Ja nopirktais nestandartizētais nākotnes vērtspapīrs ir denominēts valūtā, kurā ECB/VCB netur pozīciju, un tādēļ attiecīgā valūta ir jāpērk, ir piemērojami noteikumi par ārvalstu valūtu pirkšanu saskaņā ar 12. panta 3. punkta d) apakšpunktu;
e) nākotnes darījumu pozīcijas vērtē izolēti pēc nākotnes darījumu tirgus cenas par atlikušo darījuma ilgumu. Pārvērtēšanas zaudējumus gada beigās debetē peļņas un zaudējumu kontā, un pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā. Nerealizētos zaudējumus, kas atspoguļoti peļņas un zaudējumu kontā gada beigās, sekojošos gados nedzēš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts..
2. B metode.
a) nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem reģistrē ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma cenas. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš;
b) ceturkšņa beigās vērtspapīra pārvērtēšanu veic, pamatojoties uz neto pozīciju, ko aprēķina pēc bilances, un šī paša vērtspapīra pārdevumiem, kas reģistrēti ārpusbilances kontos. Pārvērtēšanas summa līdzinās starpībai starp neto pozīciju, kas novērtēta pēc pārvērtēšanas cenas, un to pašu pozīciju, kas novērtēta pēc bilances pozīcijas vidējām izmaksām. Ceturkšņa beigās nestandartizētajiem nākotnes pirkumiem veic pārvērtēšanu, kas aprakstīta 7. pantā. Pārvērtēšanas rezultāts līdzinās starpībai starp tūlītējo cenu un pirkuma saistību vidējām izmaksām;
c) nestandartizētu nākotnes līgumu pārdošanas rezultātu reģistrē finanšu gadā, kurā saistības stājās spēkā. Šis rezultāts ir vienāds ar starpību starp sākotnējo nestandartizēta nākotnes darījuma cenu un bilances pozīcijas vidējām izmaksām vai ārpusbilances pirkuma saistību vidējām izmaksām, ja bilances pozīcija nav pietiekama, pārdošanas brīdī.
20. pants
Iespējas līgumi
1. Iespējas līgumus no tirdzniecības dienas līdz izpildes vai termiņa dienai iegrāmato ārpusbilances kontos pēc iespējas līguma pamatā esošā instrumenta bāzes cenas.
2. Ārvalstu valūtā denominētās prēmijas pārrēķina euro pēc līguma noslēgšanas dienas vai norēķinu dienas maiņas kursa. Izmaksāto prēmiju iegrāmato kā atsevišķu aktīvu, bet saņemto prēmiju iegrāmato kā atsevišķu pasīvu.
3. Ja iespēja tiek izmantota, tās pamatā esošo instrumentu bilancē iegrāmato pēc bāzes cenas, pieskaitot vai atņemot sākotnējo prēmijas vērtību. Sākotnējo iespējas līguma prēmijas summu pielāgo, pamatojoties uz nerealizētajiem zaudējumiem, kas gada beigās pārnesti uz peļņas un zaudējumu pārskatu.
4. Ja iespēja netiek izmantota, iespējas līguma prēmijas summu, kas pielāgota, pamatojoties uz iepriekšējiem gada beigu nerealizētajiem zaudējumiem, pārnes uz peļņas un zaudējumu pārskatu, pārrēķinot pēc termiņa beigu dienā pieejamā maiņas kursa.
5. Valūtas pozīciju ietekmē standartizēto nākotnes darījuma veida iespēju līgumu dienas starpība līdz tirgus vērtībai, iespējas līguma prēmijas gada beigu norakstīšana, pamatā esošo instrumentu tirdzniecība izpildes dienā vai iespējas līguma prēmija termiņa beigu dienā. Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai pārnes uz peļņas un zaudējumu pārskatu.
6. Katru iespējas līgumu pārvērtē individuāli. Peļņas un zaudējumu pārskatā ierakstītos nerealizētos zaudējumus turpmākajos gados neatsauc, pamatojoties nerealizēto peļņu, Nerealizēto pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā. Nav atļauts viena iespēju līguma nerealizēto zaudējumu neto norēķins pret otra iespēju līguma nerealizēto peļņu.
7. 6. punkta mērķiem par tirgus vērtību uzskata kotācijas cenas, ja šādas cenas ir pieejamas no biržas, dīleriem, brokeriem vai līdzīgām struktūrām. Ja kotācijas cenas nav pieejamas, tirgus vērtību nosaka, izmantojot vērtēšanas metodi. Šai vērtēšanas metodei ir jābūt konsekventai, un tai jāspēj pierādīt, ka tā sniedz ticamus tādu cenu aprēķinus, kuras varētu iegūt faktiskajos tirgus darījumos.
8. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.
V NODAĻA
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
21. pants
Ziņošanas forma
1. Datus Eurosistēmas finanšu paziņošanas mērķiem VCB paziņo ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.
2. Paziņošanas forma ietver visus elementus, kas norādīti IV pielikumā. Dažādas formas bilancēs iekļaujamo posteņu saturs arī ir aprakstīts IV pielikumā.
3. Dažādu publicējamo finanšu pārskatu forma ir izklāstīta šādos pielikumos:
a) Eurosistēmas publicētais konsolidētais iknedēļas finanšu pārskats pēc ceturkšņa beigām – V pielikumā,
b) Eurosistēmas publicētais konsolidētais iknedēļas finanšu pārskats ceturkšņa laikā – VI pielikumā,
c) Eurosistēmas konsolidētā gada bilance VII pielikumā.
VI NODAĻA
PUBLICĒJAMĀS GADA BILANCES UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATI
22. pants
Publicējamās bilances un peļņas un zaudējumu pārskati
Ir ieteicams VCB pielāgot savas publicējamās gada bilances un peļņas un zaudējumu pārskatus saskaņā ar VIII un IX pielikumu.
VII NODAĻA
KONSOLIDĀCIJAS NOTEIKUMI
23. pants
Vispārējie konsolidācijas noteikumi
1. Eurosistēmas konsolidētās bilances ietver visus ECB un VCB bilanču posteņus.
2. Konsolidācijas procesā jānodrošina atbilstība starp pārskatiem. Visus Eurosistēmas finanšu pārskatus sagatavo pēc līdzīgiem principiem, piemērojot tādus pašus konsolidācijas paņēmienus un procesus.
3. ECB sagatavo Eurosistēmas konsolidēto bilanci. Šī bilance ņem vērā vienveidīgus grāmatvedības principus un paņēmienus, saskaņotus finanšu periodus Eurosistēmā, konsolidācijas pielāgojumus Eurosistēmas iekšējo darījumu un pozīciju dēļ, kā arī izmaiņas Eurosistēmas sastāvā.
4. Atsevišķus bilances posteņus, kas nav VCB un ECB Eurosistēmas atlikumi, kopsavilkumu veidošanas nolūkos summē.
5. VCB un ECB atlikumus darījumos ar trešajām pusēm konsolidācijas procesā reģistrē pēc bruto vērtības.
6. Eurosistēmas iekšējos atlikumus uzrāda ECB un VCB bilancēs saskaņā ar IV pielikumu.
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Noteikumu attīstīšana, piemērošana un interpretācija
1. Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja (AMICO) Padomei caur Valdi sniedz ieteikumus par ECBS grāmatvedības un ziņošanas noteikumu attīstīšanu, piemērošanu un īstenošanu.
2. Interpretējot pamatnostādni, ņem vērā sagatavošanas darbus, grāmatvedības principus, kas saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem un vispārēji pieņemtajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
25. pants
Pārejas noteikumi
1. VCB pārvērtē visus finanšu aktīvus un pasīvus, sākot no dienas, kurā tās kļūst par Eurosistēmas dalībniecēm. Nerealizēto peļņu, kas radusies pirms šīs dienas vai šai dienā, nošķir no nerealizētās pārvērtēšanas peļņas, kas var rasties vēlāk, un tā paliek VCB. Tirgus cenas un likmes, ko VCB piemēro bilancēs, sākot dalību Eurosistēmā, uzskata par šo VCB aktīvu un pasīvu vidējo cenu.
2. Nerealizēto peļņu, kas radusies 1999. gada 1. janvārī vai pirms tam, iesaka neuzskatīt par sadalāmo peļņu pārejas laikā, un uzskatīt par realizējamu (sadalāmu) darījumu kontekstā, kas notiek pēc pārejas posma sākuma.
3. Ārvalstu valūtas, zelta un cenu peļņu un zaudējumus, kas radušies aktīvu pārvešanas no VCB uz ECB rezultātā, uzskata par realizētiem.
4. Šis pants neierobežo lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Statūtu 30. pantu.
26. pants
Atcelšana
Ar šo tiek atcelta Pamatnostādne ECB/2002/10. Norādes uz atcelto pamatnostādni uzskata par norādēm uz šo pamatnostādni, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu X pielikumā.
27. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.
2. Šo pamatnostādni piemēro visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
I PIELIKUMS
EUROSISTĒMAS FINANŠU PĀRSKATI
|
Pārskata veids |
Iekšējs/publicējams |
Juridiskā bāze |
Pārskata mērķis. |
|
1 Eurosistēmas ikdienas finanšu pārskats. |
Iekšējs. |
Nav. |
Galvenokārt likviditātes pārvaldības mērķiem (Statūtu 12.1. panta īstenošanai). Daļu no ikdienas finanšu pārskata datiem izmanto monetārā ienākumu aprēķinam. |
|
2 Neapkopots iknedēļas finanšu pārskats. |
Iekšējs. |
Nav. |
Pamats Eurosistēmas konsolidētā iknedēļas finanšu pārskata sastādīšanai. |
|
3 Eurosistēmas konsolidētais iknedēļas finanšu pārskats. |
Publicējams. |
Statūtu 15.2. pants. |
Konsolidēts finanšu pārskats monetārajai un ekonomikas analīzei. Eurosistēmas konsolidēto iknedēļas finanšu pārskatu iegūst no ziņošanas dienas finanšu pārskata |
|
4 Eurosistēmas mēneša un ceturkšņa finanšu informācija. |
Publicējama un iekšēja (1) |
Statistikas noteikumi, saskaņā ar kuriem MFI ir jāsniedz dati. |
Statistikas analīze. |
|
5 Eurosistēmas konsolidētā gada bilance. |
Publicējama. |
Statūtu 26.3. pants. |
Konsolidētā bilance analītiskajiem un darba mērķiem. |
|
(1) Ikmēneša dati, kas sniegti publicējamos, apkopotos datos, ko pieprasa monetārās finanšu iestādes (MFI) Eiropas Savienībā. Turklāt centrālajām bankām kā MFI reizi ceturksnī jāsniedz arī sīkāka informāciju, kā ikmēneša datos sniegtā. |
|||
II PIELIKUMS
GLOSĀRIJS
Akciju instrumenti ir dividendes pelnoši vērtspapīri, t.i., uzņēmumu akcijas un vērtspapīri, kas apliecina ieguldījumu akciju fondā.
Aktīvs ir resursi, ko iepriekšēju notikumu rezultātā kontrolē uzņēmums, un no kuriem var sagaidīt saimniecisko labumu plūsmu uz uzņēmumu nākotnē.
Amortizācija nozīmē sistemātisku prēmijas/diskonta samazinājumu kontos vai aktīvu vērtības samazinājumu kādā laika posmā.
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījums nozīmē vienlaicīgu tūlītēju vienas valūtas pirkšanu/pārdošanu par otru valūtu (tūlītējs posms) un šīs valūtas tās pašas summas nākotnes pārdošanu/pirkšanu par otru valūtu (termiņa posms).
Ārvalstu valūtas turējums ir attiecīgās valūtas neto pozīcija. Šajā definīcijā īpašās aizņēmumtiesības (SDR) uzskata par atsevišķu valūtu.
Automātiskā vērtspapīru aizdevuma sistēma (AVAS) nozīmē finanšu operāciju, kura apvieno repo un reversā repo darījumus un kurā specifisks nodrošinājums tiek aizdots pret vispārēju nodrošinājumu. Šo aizdevuma un aizņēmuma darījumu rezultātā ienākumu rada atsķirīgās divu darījumu repo likmes, t.i., saņemtā starpība. Šo operāciju var veikt izmantojot principāla programmu, t.i., banku, kura piedāvā šo programmu, uzskata par pēdējo darījuma pusi, vai izmantojot aģenta programmu, t.i., banka, kura piedāvā šo programmu rīkojas kā aģents, pēdējā darījuma puse ir iestāde, ar kuru faktiski tiek veikti vērtspapīru aizdošanas darījumi.
Bāzes cena ir iespējas līgumā norādītā cena, pie kuras līgums var tikt izpildīts.
Darījuma cena ir cena, par kuru puses vienojušās, noslēdzot līgumu.
Darījuma izmaksas ir izmaksas, kuras var identificēt kā saistītas ar konkrēto darījumu.
Diskonta vērtspapīrs nozīmē aktīvu, par ko nemaksā procentus un par ko peļņu gūst ar kapitāla vērtības pieaugumu, jo aktīvu emitē vai pērk ar diskontu no tā nominālvērtības.
Diskonts nozīmē starpību starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja cena ir zemāka par nominālvērtību.
▼M2 —————
Finanšu aktīvs ir jebkurš aktīvs, kas ir: i) skaidra nauda vai ii) līgumiska tiesība saņemt skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu no cita uzņēmuma, vai iii) līgumiska tiesība apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu, ar potenciāli labvēlīgiem noteikumiem, vai iv) cita uzņēmuma akciju instruments.
Finanšu saistības ir jebkuras saistības, kas ietver juridisku pienākumu piegādāt citam uzņēmumam skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu vai veikt finanšu instrumentu maiņu ar citu uzņēmumu pēc potenciāli neizdevīgiem noteikumiem.
Iekļauj šādu definīciju ir vērtspapīru, kredītu vai citu aktīvu, ko centrālā banka saņēmusi kā nodrošinājumu, iegūšana īpašumā, lai izpildītu nodrošināto prasījumu.
Iekšējā peļņas norma nozīmē diskonta likmi, pēc kuras vērtspapīra grāmatvedības vērtība ir vienāda ar pašreizējo nākotnes naudas plūsmas vērtību.
Iespējas līgums ir līgums, kas tā turētājam dod tiesības, bet ne pienākumu pirkt vai pārdot noteiktu daudzumu akciju, preču, valūtas, indeksa vai parāda par norādīto cenu norādītā laika posmā vai līguma darbības laika beigās.
Iezīmēts portfelis ir iezīmēts ieguldījums, kas bilances aktīvu pusē tiek turēts kā atbilstošo posteņu fonds, ko veido vērtspapīri, akciju instrumenti, noguldījumi ar noteiktu termiņu un norēķinu konti, līdzdalība un/vai ieguldījumi meitasuzņēmumos. Tas atbilst identificējamam postenim bilances pasīvu pusē neatkarīgi no tā, vai pastāv juridiski vai citādi ierobežojumi.
Līdz termiņa beigām turēti vērtspapīri ir vērtspapīri ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, ko NCB ir nolūks paturēt līdz to termiņa beigām.
Lineārā amortizācija nozīmē, ka samazinājumu/amortizāciju noteiktā laika posmā nosaka, dalot aktīva izmaksas, no kā atņemta atlikuma vērtība, ar aprēķināto aktīva ekspluatācijas laiku pro rata temporis.
Nerealizētā peļņa/zaudējumi ir peļņa/zaudējumi, kas rodas no aktīvu pārvērtēšanas salīdzinājumā ar to koriģētajām iegādes izmaksām.
Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem nozīmē ārpusbiržas līgumus, kuros līguma slēgšanas dienā vienojas, ka par noteiktu cenu nākotnē slēgs procentu likmes instrumenta (parasti obligācija vai parādzīme) pirkuma vai pārdošanas līgumus.
Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgums ir līgums, kurā divas puses vienojas par procentu likmi, kas maksājama par iedomātu noguldījumu ar noteiktu termiņu noteiktā dienā nākotnē. Norēķinu dienā viena puse otrai izmaksā atlīdzību atkarībā no starpības starp nolīgto procentu likmi un tirgus likmi norēķinu dienā.
Nestandartizēts ārvalstu valūtas nākotnes darījums ir līgums, saskaņā ar kuru vienā dienā vienojas par noteiktas summas, kas denominēta ārvalstu valūtā, tūlītēju pirkumu par citu valūtu vai tūlītēju pārdošanu pret citu valūtu, kas parasti ir vietējā valūta, un summa par noteiktu cenu ir jāpiegādā kādā noteiktā dienā nākotnē, kas ir vairāk kā divas darba dienas pēc līguma noslēgšanas dienas. Šī nestandartizētā ārvalstu valūtas nākotnes darījuma likme sastāv no dominējošās tās dienas tūlītējās likmes, pieskaitot vai atņemot attiecīgi nolīgto prēmiju vai diskontu.
Norēķins ir darbība, ar kuru darījumā starp divām vai vairāk pusēm izpilda pienākumu nodot līdzekļus vai aktīvus. Eurosistēmas iekšējo darījumu kontekstā norēķins nozīmē neto atlikumu likvidēšanu, kas rodas no Eurosistēmas iekšējiem darījumiem, un kurā notiek aktīvu nodošana.
Norēķinu diena ir diena, kurā attiecīgās norēķinu iestādes grāmatvedībā ir reģistrēta galīga un neatsaucama vērtības nodošana. Norēķinus veic nekavējoties (reālā laikā), tajā pašā dienā (dienas beigās) vai nolīgtā dienā, kas ir pēc tās dienas, kurā saistība ir stājusies spēkā.
Paplašinātās glabāšanas programma (ECI) ir programma, ko veido kādas komercbankas pārvaldīta glabātuve ārpus euro zonas, kurā Eurosistēmas vārdā tiek glabātas euro banknotes, lai nodrošinātu euro banknošu piegādi un saņemšanu.
Pārvērtēšanas konti ir bilances konti, kur reģistrē aktīva vai pasīva vērtības starpību starp koriģētajām tā iegādes izmaksām un tā novērtējumu pēc perioda beigu tirgus cenas, ja attiecībā uz aktīviem pēdējā ir augstāka par pirmo un ja attiecībā uz pasīviem pēdējā ir zemāka par pirmo. Tie ietver starpību attiecībā uz noteiktajām cenām un/vai attiecībā uz tirgus maiņas kursiem.
Pasīvs ir pašreizēja uzņēmuma saistība, kas radusies no notikumiem pagātnē un kuras nokārtošana radīs saimniecisko resursu izplūdi no uzņēmuma.
Pirkšanas ar atpārdošanu līgums (reversais repo) ir līgums, saskaņā ar kuru skaidrās naudas turētājs piekrīt pirkt aktīvu un vienlaikus piekrīt atpārdot aktīvu par nolīgto cenu pēc pieprasījuma vai pēc noteikta laika vai īpašā gadījumā. Dažkārt repo darījumu noslēdz caur trešo pusi (trīs pušu repo).
Prēmija nozīmē starpību starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja tā cena ir augstāka par nominālvērtību.
Procentu likmes mijmaiņas darījumi ir pušu līgumiska vienošanās apmainīties ar naudas plūsmām, kas ir periodisku procentu maksājumu plūsmas vai nu vienā valūtā vai – dažādu valūtu gadījumā – divās dažādās valūtās.
Realizētā peļņa/zaudējumi ir peļņa/zaudējumi, kas rodas no starpības starp bilances posteņa pārdošanas cenu un tā koriģēto cenu.
Reversais darījums ir operācija, ar kuru centrālā banka pērk (reversais repo) vai pārdod (repo) aktīvus saskaņā ar atpārdošanas līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.
Rezerves nozīmē summu, kas atskaitīta no sadalāmās peļņas, kurai nav jānodrošina kāda noteikta saistība, nejaušība vai sagaidāmā tādu aktīvu vērtības samazināšanās, kas pastāv bilances dienā.
Saimnieciskā pieeja ir grāmatvedības pieeja, saskaņā ar kuru darījumus iegrāmato darījuma dienā.
Samazinājums ir atgūstamās summas samazināšanās zem bilancē uzrādītās vērtības.
Sintētisks instruments ir finanšu instruments, kas, apvienojot divus vai vairāk instrumentus, mākslīgi radīts ar mērķi atdarināt cita instrumenta naudas plūsmu un vērtēšanas pazīmes. Parasti tas tiek darīts, izmantojot finanšu starpnieku.
▼M1 —————
Skaidras naudas/norēķinu pieeja ir grāmatvedības pieeja, saskaņā ar kuru grāmatvedības notikumi tiek iegrāmatoti norēķinu dienā.
Spot likme ir likme, pēc kuras notiek norēķins par darījumu spot norēķinu dienā. Saistībā ar nestandartizētiem ārvalstu valūtas nākotnes darījumiem spot kurss ir kurss, kuram piemēro nākotnes punktus, lai iegūtu nākotnes kursu.
Spot norēķinu diena ir diena, kurā notiek par spot darījums ar finansū instrumentu notiek norēķins saskaņā ar galvenajiem tirgus noteikumiem attiecībā uz šo finanšu instrumentu.
Standartizēta nākotnes darījuma veida iespēju līgumi ir biržā tirgoti iespēju līgumi, kuros starpība līdz tirgus vērtībai tiek maksāta vai saņemta katru dienu.
Standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi ir biržā tirgoti nākotnes līgumi. Saskaņā ar šādu līgumu līguma slēgšanas dienā vienojas, ka par noteiktu cenu nākotnes datumā piegādās procentu likmes instrumentu, piemēram, obligāciju. Parasti faktiska piegāde nenotiek; līgumu parasti izbeidz pirms noteiktā termiņa.
Starptautiskais vērtspapīru identificēšanas numurs (ISIN) ir numurs, ko piešķīrusi attiecīgā kompetentā emisijas iestāde.
Starptautiskie grāmatvedības standarti ir starptautiskie grāmatvedības standarti (IAS), starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS) un ar tiem saistītās interpretācijas (SIC-IFRIC interpretācijas), vēlākie šo standartu grozījumi un ar tiem saistītās interpretācijas, nākotnes standarti un ar tiem saistītās interpretācijas, ko pieņēmusi Eiropas Savienība.
TARGET ir Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma saskaņā ar 2005. gada 30. decembra Pamatnostādni ECB/2005/16 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET) ( 4 ).
TARGET2 ir Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma saskaņā ar 2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) ( 5 ).
Termiņš ir diena, kurā ir pienākums pilnā apjomā izmaksāt turētājam nominālvērtību (pamatvērtību).
Tīrā cena ir darījuma cena, izņemot jebkuru atlaidi/uzkrātos procentus, bet ietverot darījuma izmaksas, kas veido daļu no cenas.
Tirgus cena ir cena, kas noteikta zeltam, ārvalstu valūtai vai vērtspapīru instrumentiem, (parasti) neietverot uzkrātos vai atlaides procentus, vai nu organizētā tirgū (t.i. biržā) vai neorganizētā tirgū (t.i. ārpusbiržas tirgū).
Uzkrājumi nozīmē summas, kas atskaitītas pirms peļņas vai zaudējumu daudzuma aprēķināšanas, lai nodrošinātu jebkuru zināmu vai sagaidāmu saistību vai risku, kuru cenu nevar precīzi noteikt (skat “Rezerves”). Uzkrājumus nākotnes saistību segšanai nevar izmantot, lai koriģētu aktīvu vērtību.
Valūtas kurss ir valūtas cena tās maiņas citā valūtā mērķiem.
Vērtspapīri, kas tiek turēti kā iezīmēts portfelis ir iezīmēti ieguldījumi, kas tiek turēti kā pretvērtības līdzekļi un ko veido vērtspapīri, kapitāla instrumenti, līdzdalības daļas un/vai ieguldījumi meitasuzņēmumos, un kas atbilst identificējamam postenim bilances pasīvu daļā neatkarīgi no tā, vai pastāv juridiski, likumos noteikti vai citi ierobežojumi, piem., pensiju fondi, sociālās nodrošināšanas plāni, uzkrājumi, kapitāls, rezerves.
Vidējā tirgus cena ir viduspunkts starp vērtspapīra pieprasījuma un piedāvājuma cenu, kas balstīta uz darījumu cenu parasta izmēra tirgū, ko veikuši atzīti tirgus līderi vai atzītas tirdzniecības biržas, un kuru izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā
Vidējais tirgus kurss ir euro ārvalstu valūtas atsauces kurss, kas parasti pamatojas uz regulārām saskaņošanas procedūrām starp ECBS ietilpstošajām un ārpus tās esošajām centrālajām bankām, kas parasti notiek 14:15 pēc Viduseiropas laika un ko izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā.
Vidējās izmaksas nozīmē turpinātā vai svērtā vidējā metodi, ar kuru katra pirkuma izmaksas pievieno eksistējošai vērtībai grāmatvedībā, lai radītu jaunas svērtās vidējās izmaksas.
III PIELIKUMS
SAIMNIECISKĀS PIEEJAS APRAKSTS
(tostarp 5. pantā minētā “standarta” un “alternatīvā” pieeja)
1. Tirdzniecības dienas grāmatvedība
|
1.1. |
Tirdzniecības dienas grāmatvedību var īstenot, izmantojot “standarta pieeju” vai “alternatīvo pieeju”. |
|
1.2. |
Uz “standarta pieeju” atsaucas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
|
|
1.3. |
Uz “alternatīvo pieeju” atsaucas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
|
|
1.4 |
Turpmāk dotā tabula rāda abu metožu, kas izveidotas individuāliem ārvalstu valūtas instrumentiem, galvenās pazīmes.
|
||||||||||||||||||||||||||
2. Uzkrāto procentu ikdienas iegrāmatošana, ieskaitot prēmijas vai diskontus
|
2.1. |
Uzkrātos procentus, prēmijas vai diskontus, kas saistīti ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un iegrāmato ik dienas neatkarīgi no reālās naudas plūsmas. Tas nozīmē, ka ārvalstu valūtas pozīcija tiek ietekmēta, kad šie uzkrātie procenti ir iegrāmatoti, pretstatā gadījumiem, kad procentus saņem vai maksā ( 7 ). |
|
2.2. |
Kupona uzkrājumus un prēmijas vai diskonta amortizāciju aprēķina un iegrāmato no vērtspapīra iegādes norēķina dienas līdz pārdošanas norēķina dienai vai termiņa dienai. |
|
2.3. |
Sekojošā tabula atspoguļo ikdienas iegrāmatošanas sekas uz ārvalstu valūtas turējumu, piem., maksājamiem procentiem un amortizētajām prēmijām/diskontiem:
|
IV PIELIKUMS
BILANCES SHĒMA UN VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI ( 8 )
AKTĪVI
|
Bilances postenis (2) |
Bilances posteņu satura sistematizācija |
Vērtēšanas princips |
Piemērošanas apjoms (3) |
||
|
1 |
1 |
Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi. |
Zelts materiālā veidā, t. i., stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi krājumos vai “ceļā”. Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: i) vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un ii) zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu. |
Tirgus vērtība |
Obligāti |
|
2 |
2 |
Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem |
Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus euro zonas, iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus euro zonas |
||
|
2.1 |
2.1 |
Starptautiskā valūtas fonda (SVF) debitoru parādi |
(a) Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto) Valsts kvota bez SVF rīcībā esošiem atlikumiem euro. SVF kontu Nr. 2 (euro kontu administratīvajiem izdevumiem) var iekļaut šajā postenī vai postenī “Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem” |
a) Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto) Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
b) Īpašās aizņēmumtiesības Kopējais īpašo aizņēmumtiesību turējums (bruto). |
b) Īpašās aizņēmumtiesības Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
c) Pārējās prasības Vispārējais aizņemšanās mehānisms (GAB), aizdevumi saskaņā ar īpašiem aizņemšanās mehānismiem, noguldījumi Nabadzības samazināšanas un izaugsmes iespēju (PRGF) programmā |
c) Pārējās prasības Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
2.2 |
2.2 |
Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi |
a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi |
a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
b) Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši ārpus euro zonas rezidenti |
b) i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
|||
|
b) ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz cenu attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
b) iii) Netirgojami vērtspapīri Uz cenu attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
b) iv) Tirgojami kapitāla instrumenti Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss |
Obligāti |
||||
|
c) Ārējie kredīti (noguldījumi) ārpus euro zonas, kas nav kredīti aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” |
c) Ārējie kredīti Noguldījumi pēc nominālvērtības, ko pārrēķina pēc valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
d) Pārējie ārējie aktīvi Ārpus euro zonas banknotes un monētas |
d) Pārējie ārējie aktīvi Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
3 |
3 |
Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem |
a) Vērtspapīru ieguldījumi euro zonā, kas nav ieguldījumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši euro zonas rezidenti |
a) i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
|
a) ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz cenu attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
a) iii) Netirgojami vērtspapīri Uz cenu attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
a) iv) Tirgojami kapitāla instrumenti Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss |
Obligāti |
||||
|
b) Pērējās prasības pret euro zonas rezidentiem, kas nav prasības aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” Kredīti, noguldījumi, reversie repo darījumi, sīki aizdevumi |
b) Pārējās prasības Noguldījumi un citi kredīti pēc nominālvērtības, ko pārrēķina pēc valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
4 |
4 |
Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem |
|||
|
4.1 |
4.1 |
Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi |
a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu. Reversie repo darījumi saistībā ar euro denominētu vērtspapīru pārvaldību |
a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas Nominālvērtība Nominālvērtība |
Obligāti |
|
b) Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” Kapitāla instrumenti, parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, visus emitējuši ārpus euro zonas rezidenti |
b) i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
|||
|
b) ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz cenu attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
b) iii) Netirgojami vērtspapīri Cena pakļauta samazinājumam Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
b) iv) Tirgojami kapitāla instrumenti Tirgus cena |
Obligāti |
||||
|
c) Kredīti ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” |
c) Kredīti ārpus euro zonas Noguldījumi pēc nominālvērtības |
Obligāti |
|||
|
d) Vērtspapīri, ko emitējušas iestādes ārpus euro zonas, kas nav vērtspapīri aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” Vērtspapīri, ko emitējušas pārnacionālas vai starptautiskas organizācijas, piem., Eiropas Investīciju banka, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas |
d) i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
|||
|
d) ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz cenu attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
d) iii) Netirgojami vērtspapīri Cena pakļauta samazinājumam Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
4.2 |
4.2 |
Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros |
Kredīti saskaņā ar VKM II nosacījumiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
5 |
5 |
Kredīti euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām |
Posteņi no 5.1 līdz 5.5: darījumi atbilstoši attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti I pielikumā 2000. gada 31. augusts Pamatnostādnei ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (4) |
||
|
5.1 |
5.1 |
Galvenās refinansēšanas operācijas |
Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir viena nedēļa |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.2 |
5.2 |
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas |
Regulāri likviditāti nodrošinoši ikmēneša reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir trīs mēneši |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.3 |
5.3 |
Precizējošās reversās operācijas |
Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi precizēšanas nolūkos |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.4 |
5.4 |
Strukturālās reversās operācijas |
Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eurosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.5 |
5.5 |
Aizdevumu iespēja uz nakti |
Diennakts likviditātes instruments ar noteiktu procentu likmi pret atbilstošajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja) |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.6 |
5.6 |
Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti |
Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm |
Nominālvērtība vai cena |
Obligāti |
|
6 |
6 |
Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm |
Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro”, ieskaitot darījumus, kas rodas no euro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas, un citas prasības Korespondentkonti ārvalsts kredītiestādē euro zonā. Citas prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Prasības, kas radušās no monetārās politikas operācijām, kuras uzsākusi NCB pirms pievienošanās Eurosistēmai |
Nominālvērtība vai cena |
Obligāti |
|
7 |
7 |
Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro |
|||
|
7.1 |
7.1 |
Monetārās politikas nolūkiem turētie vērtspapīri |
Euro zonā emitēti vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas nolūkiem. ECB parāda sertifikāti, kas nopirkti precizēšanas vajadzībām |
i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
|
ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Cena pakļauta samazinājumam Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
iii) Netirgojami vērtspapīri Cena pakļauta samazinājumam Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
7.2 |
7.2 |
Pārējie vērtspapīri |
Vērtspapīri, kas nav iekļauti aktīvu postenī 7.1 “Monetārās politikas nolūkiem turētie vērtspapīri”un aktīvu postenī 11.3 “Pārējie finanšu aktīvi”; euro denominētas parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, tieši turēti naudas tirgus vērtspapīri, t.sk. valdības vērtspapīri, kas radušies laikā pirms EMS. Kapitāla instrumenti |
i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Mandatory |
|
ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Cena pakļauta samazinājumam Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
iii) Netirgojami vērtspapīri Cena pakļauta samazinājumam Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti |
||||
|
iv) Tirgojami kapitāla instrumenti Tirgus cena |
Obligāti |
||||
|
8 |
8 |
Valdības parāds euro |
Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, kredīti) |
Noguldījumi/kredīti pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc cenas |
Obligāti |
|
— |
9 |
Eurosistēmas iekšējās prasības (+) |
|||
|
— |
9.1 |
Līdzdalības daļa ECB (+) |
Tikai NCB bilances postenis Katras NCB kapitāla daļa ECB saskaņā ar Līgumu un attiecīgo kapitāla atslēgu un iemaksām saskaņā ar ECBS Statūtu 49.2. pantu |
Cena |
Obligāti |
|
— |
9.2 |
Prasības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam (+) |
Tikai NCB bilances postenis Prasības euro pret ECB attiecībā uz sākotnējiem (un papildu) ārvalstu rezervju pārvedumiem saskaņā ar Līguma noteikumiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
— |
9.3 |
Prasības, kas saistītas ar īstermiņa parādzīmēm, lai finansētu ECB parāda sertifikātu emisiju (+) |
Tikai ECB bilances postenis. NCB izdotās īstermiņa parādzīmes saskaņā ar atbalsta līgumu attiecībā uz ECB parāda sertifikātiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
— |
9.4 |
Neto prasības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (+) (1) |
Attiecībā uz NCB: neto prasības, kas saistītas ar banknošu izvietošanas atslēgas piemērošanu, t. i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summa un to līdzsvarojošais grāmatvedības ieraksts, kas noteikts ar lēmumu ECB/2001/16 par iesaistīto dalībvalstu NCB monetāro ienākumu sadalījumu no 2002. finanšu gada Attiecībā uz ECB: prasības saistībā ar ECB veikto banknošu emisiju saskaņā ar Lēmumu ECB/2001/15 |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
— |
9.5 |
Pārējās prasības Eurosistēmā (neto) (+) |
Šādu apakšposteņu neto pozīcija: |
||
|
a) Neto prasības, kas rodas no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – skatīt arī pasīvu posteni “Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)” |
a) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
b) prasības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā |
b) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
c) pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās prasības euro, t.sk. ECB ienākuma no euro banknotēm pagaidu sadalījums NCB (1) |
c) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
9 |
10 |
Posteņi, kuros notiek norēķins |
Norēķinu kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
9 |
11 |
Pārējie aktīvi |
|||
|
9 |
11.1 |
Euro zonas monētas |
Euro monētas, ja NCB nav juridiskais emitents |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
9 |
11.2 |
Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi |
Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas, ietverot datoriekārtas, programmatūra |
Izmaksas, atskaitot amortizāciju Amortizācijas likmes: — datori un ar tiem saistītā aparatūra/programmatūra un motorizētie transportlīdzekļi: — 4 gadi — iekārtas, mēbeles un augi ēkā: — 10 gadi — ēkas un kapitalizēti būtiski atjaunošanas izdevumi: — 25 gadi Izdevumu kapitalizācija: limitēta (nesasniedzot EUR 10 000, atskaitot PVN, nav kapitalizējami) |
Ieteicams |
|
9 |
11.3 |
Pārējie finanšu aktīvi |
— Līdzdalība un ieguldījumi meitasuzņēmumos, akcijas, kas tiek turētas stratēģiskiem/politikas mērķiem. — Vērtspapīri, t.sk. akcijas, un citi finanšu instrumenti un atlikumi (piem. noguldījumi ar noteiktu termiņu un pieprasījuma noguldījumu konti), kas tiek turēti kā iezīmēts portfelis — Reversā repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldīšanu saskaņā ar šo posteni |
a) Tirgojami akciju instrumenti Tirgus cena |
Ieteicams |
|
b) Līdzdalība un nelikvīdas kapitāla daļas, un jebkuri citi akciju instrumenti, kas tiek turēti kā pastāvīgs ieguldījums Cena pakļauta samazinājumam |
Ieteicams |
||||
|
c) Ieguldījumi meitasuzņēmumos vai būtiska līdzdalība Tīrā aktīvu vērtība |
Ieteicams |
||||
|
d) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Ieteicams |
||||
|
e) Tirgojami vērtspapīri, kas klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām vai tiek turēti kā pastāvīgs ieguldījums Cena pakļauta samazinājumam Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Ieteicams |
||||
|
f) Netirgojami vērtspapīri Cena pakļauta samazinājumam Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Ieteicams |
||||
|
g) Atlikumi bankās un kredīti Nominālvērtība, kas kas izteikta atbilstoši valūtas kursa tirgus likmei, ja atlikumi vai noguldījumi ir ārvalstu valūtās |
Ieteicams |
||||
|
9 |
11.4 |
Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība |
Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, nestandartizētu nākotnes darījumu ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtas tūlītēju darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai |
Neto pozīcija starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
9 |
11.5 |
Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi |
Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz konkrēto pārskata periodu. Iepriekš apmaksātie izdevumi un uzkrātie procenti (t.i., uzkrātie procenti, kas nopirkti kopā ar vērtspapīru) |
Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|
9 |
11.6 |
Dažādi |
Avansi, aizdevumi un citi mazie posteņi. Pārvērtēšanas pagaidu konti (tikai bilances postenis gada laikā: nerealizētie zaudējumi pārvērtēšanas datumos gada laikā, kas nav ietverti attiecīgos pārvērtēšanas kontos atbilstīgi pasīvu postenim “Pārvērtēšanas konti”). Aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata. ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem. Monētas, kas denominētas nacionālajās (euro zonas) valūtas vienībās. Tekošie izdevumi (neto uzkrātie zaudējumi), iepriekšējā gada zaudējumi (pirms sadales). Neto pensiju aktīvi |
Nominālvērtība vai cena |
Ieteicams |
|
Pārvērtēšanas pagaidu konti Pārvērtēšanas starpība starp vidējo cenu un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
Pārvērtēšanas pagaidu konti: obligāti obligāti |
||||
|
Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem Tirgus vērtība |
Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem: obligāti |
||||
|
Neapmierinātās prasības, kas saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām izriet no Eurosistēmas darījumu partneru saistību neizpildes gadījumu iestāšanās |
Neapmierinātās prasības (no saistību neizpildes gadījumiem) Nominālā/atgūstamā vērtība (pirms/pēc zaudējumu aprēķināšanas) |
Neapmierinātās prasības (no saistību neizpildes gadījumiem): obligāti |
|||
|
Aktīvi vai prasījumi (pret trešajām personām), kas pārņemti īpašumā vai iegūti saistībā ar tā nodrošinājuma realizāciju, ko iesnieguši Eurosistēmas darījumu partneri, kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums |
Aktīvi vai prasības (no saistību neizpildes gadījumiem) Cena (konvertēta pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa iegādes laikā, ja finanšu aktīvi denominēti ārvalstu valūtā) |
Aktīvi vai prasības (no saistību neizpildes gadījumiem): obligāti |
|||
|
— |
12 |
Gada zaudējumi |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
|
(1) Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. Pamatnostādnes ECB/2006/16 4. apsvērumu. (2) Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formām, kas sniegtas pielikumos V, VI un VII (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un gada konsolidētā bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formu, kas sniegta VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “(+)”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti. (3) Grāmatvedības principi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB kontiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem NCB kontos Eurosistēmas nolūkos (t. i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai). (4) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp. |
|||||
PASĪVI
|
Bilances postenis (2) |
Bilances posteņu satura sistematizācija |
Vērtēšanas princips |
Piemērošanas apjoms (3) |
||
|
1 |
1 |
Banknotes apgrozībā (1) |
a) Euro banknotes plus/mīnus korekcijas saistībā ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2001/15 un Lēmumu ECB/2001/16 |
a) Nominālvērtība |
Obligāti |
|
b) Nacionālajās euro zonas valūtas vienībās denominētas banknotes skaidras naudas nomaiņas gadā |
b) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
2 |
2 |
Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām |
2.1, 2.2, 2.3 un 2.5 postenis: depozīti euro kā aprakstīts I pielikumā Pamatnostādnei ECB/2000/7 |
||
|
2.1 |
2.1 |
Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) |
Tādu kredītiestāžu euro konti, kas saskaņā ar Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
2.2 |
2.2 |
Noguldījumu iespēja |
Nakts noguldījumi ar noteiktu procentu likmi (pastāvīgā iespēja) |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
2.3 |
2.3 |
Termiņnoguldījumi |
Līdzekļi nolūkā samazināt likviditāti sakarā ar precīzas saskaņošanas operācijām |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
2.4 |
2.4 |
Precizējošās reverse operācijas |
Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi mazināt likviditāti |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
2.5 |
2.5 |
Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi |
Kredītiestāžu noguldījumi, sakarā ar tādu pakārtoto aktīvu vērtības samazināšanos, kas attiecas uz šīm kredītiestādēm izsniegtiem kredītiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
3 |
3 |
Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm |
Repo operācijas saistībā ar vienlaicīgām reversā repo operācijām vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar posteni “Euro rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro valūtā” Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Izņemot kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumu kontus. Saistības/noguldījumus, kas radušies no monetārās politikas operācijām, kuras uzsākusi NCB pirms pievienošanās Eurosistēmai |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
4 |
4 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
Tikai ECB bilances postenis (attiecībā uz NCB – pārejas posma bilances postenis). Parāda sertifikāti, kas aprakstīti Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumā. Diskonta dokuments, ko izdod ar mērķi samazināt likviditāti |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
5 |
5 |
Saistības euro pret pārējiem euro zonas rezidentiem |
|||
|
5.1 |
5.1 |
Valdība |
Pieprasījuma noguldījumu konti, terminētie noguldījumi, noguldījumi, ka atmaksājami pēc pieprasījuma |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
5.2 |
5.2 |
Pārējās saistības |
Personāla, sabiedrību un klientu pieprasījuma noguldījumu konti, ietverot finanšu institūcijas, kas atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves- skatīt pasīva posteni 2.1, utt. Terminētie noguldījumi, noguldījumi, ka atmaksājami pēc pieprasījuma |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
6 |
6 |
Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem |
Pieprasījuma noguldījumu konti, terminētie noguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, ieskaitot kontus, ko tur maksājumu mērķiem un kontus, ko tur rezervju pārvaldības mērķiem, kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās/pārnacionālās iestādes, ietverot Eiropas Komisiju, citu noguldītāju pieprasījuma noguldījumu konti. Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem euro denominēto vērtspapīru pārvaldībai Neiesaistīto dalībvalstu centrālo banku TARGET2 kontu atlikumi |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
7 |
7 |
Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem |
Pieprasījuma noguldījumu konti, saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu |
Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
8 |
8 |
Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem |
|||
|
8.1 |
8.1 |
Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības |
Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu |
Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
8.2 |
8.2 |
Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros |
Aizņemšanās saskaņā ar VKM II noteikumiem |
Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
9 |
9 |
Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros |
SAT izteikts postenis, kas uzrāda SAT summu, kas sākotnēji piešķirta attiecīgajai valstij/NCB |
Nominālvērtība, pārrēķina pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|
— |
10 |
Eurosistēmas iekšējās saistības (+) |
|||
|
— |
10.1 |
Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm (+) |
Tikai ECB bilances postenis, denominēts euro |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
— |
10.2 |
Saistības, kas saistītas ar īstermiņa parādzīmēm, lai finansētu ECB parāda sertifikātu emisiju (+) |
Tikai NCB bilances postenis ECB izsniegtās īstermiņa parādzīmes saskaņā ar atbalsta līgumu attiecībā uz ECB parāda sertifikātiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
— |
10.3 |
Neto saistības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (+) (1) |
Tikai NCB bilances postenis. Attiecībā uz NCB: neto saistības, kas saistītas ar banknošu izvietošanas atslēgas piemērošanu, t. i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summa un tās līdzsvarojošais grāmatvedības ieraksts, kas noteikts ar lēmumu ECB/2001/16 |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
— |
10.4 |
Pārējās saistības Eurosistēmā (neto) (+) |
Šādu apakšposteņu neto pozīcija: |
||
|
a) neto pasīvi, kas rodas no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – skatīt arī aktīva posteni “Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)” |
a) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
b) saistības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā |
b) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
c) pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās saistības euro, t.sk. ECB ienākuma no euro banknotēm pagaidu sadalījums NCB (1) |
c) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
10 |
11 |
Posteņi, kuros notiek norēķins |
Norēķinu kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
10 |
12 |
Pārējās saistības |
|||
|
10 |
12.1 |
Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība |
Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, nestandartizētu nākotnes darījumu ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtas tūlītēju darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai |
Neto pozīcija starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
10 |
12.2 |
Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi |
Izdevumi, ko veiks nākotnes posmā, bet, kas saistīti ar pārskata periodu. Pārskata periodā saņemtie ienākumi, kas attiecas uz nākamo periodu |
Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|
10 |
12.3 |
Dažādi |
Nodokļu atlikšanas konti. Ārvalstu valūtas kredīta vai garantijas nodrošināšanas konti. Repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar aktīvu posteni “Pārējie finanšu aktīvi”. Obligātie depozīti, kas nav rezerves depozīti. Citi nelieli posteņi. Tekošie ienākumi (neto uzkrātā peļņa), iepriekšējā gada peļņa pirms sadales. Saistības uz trasta pamata. Klientu zelta noguldījumi. Monētas apgrozībā, ja NCB ir juridiskais emitents. Banknotes apgrozībā, denominētas nacionālajā euro zonas valūtā, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja tās nav parādītas pasīvu postenī |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Ieteicams |
|
Klientu zelta noguldījumi Tirgus vērtība |
Klientu zelta noguldījumi: obligāti |
||||
|
10 |
13 |
Uzkrājumi |
a) Valūtas kursa, procentu likmju, kredītriskiem, zelta cenas riskiem un citiem mērķiem, piem., sagaidāmajiem izdevumiem nākotnē, uzkrājums nacionālajā euro zonas valūtā denominētām vienībām, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja tās nav parādītas pasīvu postenī “Pārējie pasīvi/Dažādi” NCB iemaksas ECB saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu tiek konsolidētas ar attiecīgajām summām, kas paustas atklātībā saskaņā ar 9.1 aktīvu posteni (+) |
a) Cena/nominālvērtība |
Ieteicams |
|
b) Darījumu partneru riskiem, kas izriet no monetārās politikas operācijām |
b) Nominālvērtība (proporcionāli parakstītā ECB kapitāla atslēgai, pamatojoties uz ECB Padomes gada beigu novērtējumu) |
Obligāti |
|||
|
11 |
14 |
Pārvērtēšanas konti |
Pārvērtēšanas konti saistībā ar zelta, visa veida euro denominētu vērtspapīru, visa veida ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru, iespējas līgumu cenas svārstībām, tirgus vērtējuma atšķirības saistībā ar procentu likmju riska atvasinātajiem instrumentiem, pārvērtēšanas konti saistībā ar ārvalsts valūtas kursa svārstībām katrai valūtai turētā neto postenī, ietverot ārvalsts valūtas mijmaiņas vai nākotnes darījumus un SAT NCB iemaksas ECB saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu tiek konsolidētas ar attiecīgajām summām, kas paustas atklātībā saskaņā ar 9.1 aktīvu posteni (+) |
Pārvērtēšanas starpība starp vidējo cenu un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|
12 |
15 |
Kapitāls un rezerves |
|||
|
12 |
15.1 |
Kapitāls |
Apmaksātais kapitāls – ECB kapitāls tiek konsolidēts ar iesaistīto NCB kapitāla daļām |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
12 |
15.2 |
Rezerves |
Likumos noteiktās rezerves un citas rezerves. Paturētie ieņēmumi NCB iemaksas ECB saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu tiek konsolidētas ar attiecīgajām summām, kas paustas atklātībā saskaņā ar 9.1 aktīvu posteni (+) |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
10 |
16 |
Gada peļņa |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
|
(1) Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. Pamatnostādnes ECB/2006/16 4. apsvērumu. (2) Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formām, kas sniegtas pielikumos V, VI un VII (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un gada konsolidētā bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formu, kas sniegta VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “(+)”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti. (3) Grāmatvedības principi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB kontiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem NCB kontos Eurosistēmas nolūkos (t. i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai). |
|||||
V PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats: forma, ko izmanto publikācijai pēc ceturkšņa beigām
|
(miljonos euro) |
|||||||
|
Aktīvi (1) |
Atlikums … |
Starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar |
Pasīvi |
Atlikums … |
Starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar |
||
|
darījumiem |
ceturkšņa beigu korekcijām |
darījumiem |
ceturkšņa beigu korekcijām |
||||
|
1. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi. 2. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 2.1. SVF debitoru parādi 2.2. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi 3. Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 4. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 4.1. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi 4.2. Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros 5. Kredīti euro euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām 5.1. Galvenās refinansēšanas operācijas 5.2. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas 5.3. Precizējošās reverse operācijas 5.4. Strukturālās reversās operācijas 5.5. Aizdevumu iespēja uz nakti 5.6. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti 6. Citas prasības euro pret euro zonas 7. Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro 7.1. Monetārās politikas nolūkiem turētie vērtspapīri 7.2. Pārējie vērtspapīri 8. Valdības parāds euro 9. Pārējie aktīvi |
1. Banknotes apgrozībā 2. Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām 2.1. Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) 2.2. Noguldījumu iespēja 2.3. Termiņnoguldījumi 2.4. Precizējošās reverse operācijas 2.5. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi 3. Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm 4. Emitētie parāda vērtspapīri 5. Euro saistības pret citiem euro zonas rezidentiem 5.1. Valdība 5.2. Pārējie pasīvi 6. Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem 7. Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem 8. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem 8.1. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības 8.2. Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros 9. Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros 10. Pārējie pasīvi 11. Pārvērtēšanas konti 12. Kapitāls un rezerves |
||||||
|
Aktīvi kopā |
Pasīvi kopā |
||||||
|
Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst. |
|||||||
|
(1) Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas. |
|||||||
VI PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats: forma, ko izmanto publikācijai ceturkšņa laikā
|
(miljonos euro) |
|||||
|
Aktīvi (1) |
Atlikums … |
Starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar |
Pasīvi |
Atlikums … |
Starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar |
|
1. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi. 2. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 2.1. SVF debitoru parādi 2.2. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi 3. Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 4. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 4.1. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi 4.2. Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros 5. Kredīti euro euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām 5.1. Galvenās refinansēšanas operācijas 5.2. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas 5.3. Precizējošās reverse operācijas 5.4. Strukturālās reversās operācijas 5.5. Aizdevumu iespēja uz nakti 5.6. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti 6. Citas prasības euro pret euro zonas 7. Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro 7.1. Monetārās politikas nolūkiem turētie vērtspapīri 7.2. Pārējie vērtspapīri 8. Valdības parāds euro 9. Pārējie aktīvi |
1. Banknotes apgrozībā 2. Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām 2.1. Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) 2.2. Noguldījumu iespēja 2.3. Termiņnoguldījumi 2.4. Precizējošās reverse operācijas 2.5. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi 3. Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm 4. Emitētie parāda vērtspapīri 5. Euro saistības pret citiem euro zonas rezidentiem 5.1. Valdība 5.2. Pārējie pasīvi 6. Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem 7. Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem 8. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem 8.1. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības 8.2. Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros 9. Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros 10. Pārējie pasīvi 11. Pārvērtēšanas konti 12. Kapitāls un rezerves |
||||
|
Aktīvi kopā |
Pasīvi kopā |
||||
|
Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst. |
|||||
|
(1) Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas. |
|||||
VII PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētā gada bilance
|
(miljonos euro) |
|||||
|
Aktīvi (1) |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
Pasīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
|
1. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi. 2. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 2.1. SVF debitoru parādi 2.2. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi 3. Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 4. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 4.1. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi 4.2. Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros 5. Kredīti euro euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām 5.1. Galvenās refinansēšanas operācijas 5.2. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas 5.3. Precizējošās reverse operācijas 5.4. Strukturālās reversās operācijas 5.5. Aizdevumu iespēja uz nakti 5.6. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti 6. Citas prasības euro pret euro zonas 7. Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro 7.1. Monetārās politikas nolūkiem turētie vērtspapīri 7.2. Pārējie vērtspapīri 8. Valdības parāds euro 9. Pārējie aktīvi |
1. Banknotes apgrozībā 2. Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām 2.1. Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) 2.2. Noguldījumu iespēja 2.3. Termiņnoguldījumi 2.4. Precizējošās reverse operācijas 2.5. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi 3. Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm 4. Emitētie parāda vērtspapīri 5. Euro saistības pret citiem euro zonas rezidentiem 5.1. Valdība 5.2. Pārējie pasīvi 6. Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem 7. Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem 8. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem 8.1. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības 8.2. Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros 9. Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros 10. Pārējie pasīvi 11. Pārvērtēšanas konti 12. Kapitāls un rezerves |
||||
|
Aktīvi kopā |
Pasīvi kopā |
||||
|
Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst. |
|||||
|
(1) Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas. |
|||||
VIII PIELIKUMS
Centrālās bankas gada bilance (1)
|
(miljonos euro) (2) |
|||||
|
Aktīvi (3) |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
Pasīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
|
1. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi. 2. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 2.1. SVF debitoru parādi 2.2. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi 3. Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 4. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 4.1. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi 4.2. Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros 5. Kredīti euro euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām 5.1. Galvenās refinansēšanas operācijas 5.2. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas 5.3. Precizējošās reverse operācijas 5.4. Strukturālās reversās operācijas 5.5. Aizdevumu iespēja uz nakti 5.6. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti 6. Citas prasības euro pret euro zonas 7. Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro 7.1. Monetārās politikas nolūkiem turētie vērtspapīri 7.2. Pārējie vērtspapīri 8. Valdības parāds euro 9. Eurosistēmas iekšējās prasības 9.1. Līdzdalības daļa ECB 9.2. Prasības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam 9.3. Prasības, kas saistītas ar īstermiņa parādzīmēm, lai finansētu ECB parāda sertifikātu emisiju 9.4. Neto prasības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (*) 9.5. Pārējās prasības Eurosistēmā (neto) (*) 10. Posteņi, kuros notiek norēķins 11. Pārējie aktīvi 11.1. Euro zonas monētas 11.2. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi 11.3. Pārējie finanšu aktīvi 11.4. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības 11.5. Uzkrātie procenti un iepriekš samaksātie izdevumi (*) 11.6. Dažādi 12. Gada zaudējumi |
1. Banknotes apgrozībā (*) 2. Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām 2.1. Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) 2.2. Noguldījumu iespēja 2.3. Termiņnoguldījumi 2.4. Precizējošās reverse operācijas 2.5. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi 3. Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm 4. Emitētie parāda vērtspapīri 5. Euro saistības pret citiem euro zonas rezidentiem 5.1. Valdība 5.2. Pārējie pasīvi 6. Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem 7. Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem 8. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem 8.1. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības 8.2. Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros 9. Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros ►C110. Eurosistēmas pasīvi 10.1. Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm 10.2. Saistības, kas saistītas ar īstermiņa parādzīmēm, lai finansētu ECB parāda sertifikātu emisiju 10.3. Neto saistības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (*) 10.4. Pārējās Eurosistēmas saistības (neto) (*) ◄ ►C111. Posteņi, kuros notiek norēķins ◄12. Pārējie pasīvi 12.1. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības 12.2. Uzkrātie procenti un iepriekš saņemtais ienākums 12.3. Dažādi 13. Uzkrājums 14. Pārvērtēšanas konti 15. Kapitāls un rezerves 15.1. Kapitāls 15.2. Rezerves 16. Gada peļņa |
||||
|
Aktīvi kopā |
Pasīvi kopā |
||||
|
Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst. |
|||||
|
(1) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicējamos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā. (2) Centrālās bankas var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā. (3) Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas. |
|||||
IX PIELIKUMS
Publicētais centrālās bankas peļņas un zaudējumu pārskats (2) (3)
|
(milj. euro (4)) |
||
|
Peļņas un zaudējumu aprēķins par gadu, kas beidzas …. gada 31. decembrī |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
|
1.1. Procentu ienākumi (1) |
||
|
1.2. Procentu izdevumi (1) |
||
|
1. Tīrie procentu ienākumi |
||
|
2.1. Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi |
||
|
2.2. Norakstītie finanšu aktīvi un posteņi |
||
|
2.3. Pārvedumi uz/no uzkrājumiem valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam |
||
|
2. Finanšu operāciju, vērtības norakstīšanas un riska uzkrājuma neto rezultāts |
||
|
3.1. Maksājumu un komisijas maksu ienākumi |
||
|
3.2. Maksājumu un komisijas maksu izdevumi |
||
|
3. Tīrie maksājumu un komisijas neto ienākumi/izdevumi |
||
|
4. Ienākumi no kapitāla akcijām un līdzdalības kapitālā (1) |
||
|
5. Monetārā ienākuma apvienošanas neto rezultāts (1) |
||
|
6. Pārējie ienākumi |
||
|
Kopā tīrie ienākumi |
||
|
7. Personāla izmaksas (5) |
||
|
8. Administratīvie izdevumi (5) |
||
|
9. Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu amortizācija |
||
|
10. Banknošu izgatavošanas pakalpojumi (6) |
||
|
11. Pārējie izdevumi |
||
|
12. Ienākumu nodoklis un citi maksājumi valdībai par ienākumu |
||
|
Gada (zaudējumi)/peļņa |
||
|
(1) Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. Pamatnostādnes ECB/2006/16 4. apsvērumu. (2) ECB peļņas un zaudējumu aprēķinam ir nedaudz atšķirīga forma. Skatīt III pielikumu 2006. gada 10. novembra Lēmumam ECB/2006/17. (3) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicējamos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā. (4) Centrālās bankas var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā. (5) Ieskaitot administratīvos uzkrājumus. (6) Šo posteni izmanto, ja banknošu ražošanu uztic trešajai personai (to ārējo uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksām, kas centrālo banku vārdā veic banknošu ražošanu). Izmaksas saistībā ar nacionālo banknošu un euro banknošu emisiju iesaka iekļaut peļņas un zaudējumu pārskatā pēc rēķina izrakstīšanas dienas vai citas dienas, kurā izmaksas radušās. |
||
X PIELIKUMS
KORELāCIJAS TABULA
|
Pamatnostādne ECB/2002/10 |
Šī pamatnostādne |
|
5. panta 1. punkts |
— |
|
5. panta 2. punkts |
5. panta 1. punkts |
|
— |
5. panta 2. punkts |
|
5. panta 3. punkts |
— |
|
— |
5. panta 3. punkts |
|
8. panta 3. punkts |
— |
|
8. panta 4. punkts |
8. panta 3. punkts |
|
8. panta 5. punkts |
8. panta 4. punkts |
|
8. panta 6. punkts |
8. panta 5. punkts |
|
— |
10. panta 1. punkts |
|
10. panta a) punkts |
10. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
— |
10. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
10. panta b) punkts |
10. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
— |
12. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
12. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
|
12. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
|
12. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta f) apakšpunkts |
|
16. panta 5. punkts |
— |
|
16. panta 6. punkts |
— |
|
16. panta 7. punkts |
— |
|
17. panta 3. punkts |
— |
|
17. panta 4. punkts |
17. panta 3. punkts |
|
17. panta 5. punkts |
17. panta 4. punkts |
|
— |
20. pants |
|
20. pants |
21. pants |
|
21. pants |
22. pants |
|
22. panta 1. punkts |
23. panta 1. punkts |
|
22. panta 2. punkts |
23. panta 3. punkts |
|
22. panta 3. punkts |
23. panta 4. punkts |
|
22. panta 4. punkts |
23. panta 5. punkts |
|
22. panta 5. punkts |
23. panta 6. punkts |
|
22. panta 6. punkts |
23. panta 2. punkts |
|
23. pants |
24. pants |
|
— |
25. pants |
|
24. pants |
26. pants |
|
25. panta 2. punkts |
— |
|
25. panta 3. punkts |
27. panta 2. punkts |
( 1 ) OV L 58, 3.3.2003., 1. lpp.
( 2 ) OV L 337, 20.12.2001., 52. lpp., Lēmums, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Lēmumu ECB/2004/9 (OV L 205, 9.6.2004., 17. lpp.).
( 3 ) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
( 4 ) OV L 18, 23.1.2006., 1. lpp. Pamatnostādne, kurā grozījumi veikti ar Pamatnostādni ECB/2006/11 (OV L 221, 12.8.2006., 17. lpp.).
( 5 ) OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.
( 6 ) Nestandartizētos ārvalstu valūtas nākotnes darījumos valūtas turējumu ietekmē tūlītējā darījuma norēķinu dienā (t.i., parasti tirdzniecības dienā plus divas dienas).
( 7 ) Ir norādītas divas iespējamas pieejas uzkrāto procentu atspoguļošanai. Pirmā pieeja ir “kalendāra dienas pieeja”, kur uzkrātos procentus reģistrē katrā kalendāra dienā neatkarīgi no tā, vai diena ir brīvdiena, banku brīvdiena vai darba diena. Otrā pieeja ir “darba dienas pieeja”, kur uzkrātos procentus iegrāmato tikai darba dienās. Pieejas izvēle ir brīva. Tomēr, ja gada pēdējā diena nav darba diena, tā pie jebkuras pieejas ir jāiekļauj uzkrāto procentu aprēķinā.
( 8 ) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo VCB publicējamos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie punkti ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.