EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014AB0036

Eiropas Centrālās bankas atzinums ( 2014. gada 21. maijs ) par priekšlikumu regulai par naudas tirgus fondiem (CON/2014/36)

OJ C 255, 6.8.2014, p. 3–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/3


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2014. gada 21. maijs)

par priekšlikumu regulai par naudas tirgus fondiem

(CON/2014/36)

2014/C 255/04

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2013. gada 13. novembrī saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas tirgus fondiem (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu par ierosināto regulu balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajā regulā ir ietverti noteikumi, kuri ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumus palīdzēt sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā tas noteikts Līguma 127. panta 5. punktā. Valde ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārējie apsvērumi

1.

Ierosinātā regula ir daļa no nesenajiem plašākiem starptautiska mēroga centieniem izstrādāt normatīvu sistēmu paralēlās banku sistēmas struktūrvienībām. Atbilstoši Eurosistēmas sniegtajai atbildei attiecībā uz Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par paralēlo banku sistēmu (turpmāk – “Eurosistēmas atbilde”) ECB ir ļoti ieinteresēta ar paralēlo banku sistēmu saistītu notikumu attīstībā tāpēc, kas tai ir potenciāla nozīme finanšu stabilitātes nodrošināšanā (2).

2.

Tieši attiecībā uz naudas tirgus fondu (NTF) regulējumu Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2012. gada oktobrī sniedza ieteikumus (3), kurus pēc tam pieņēma Finanšu stabilitātes padome (FSP), savukārt Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2012. gada decembrī pieņēma Komisijai adresētus ieteikumus (4). Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR), kura ir priekštecis Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), 2010. gadā pieņēma Pamatnostādnes par Eiropas naudas tirgus fondu vispārpieņemtu definīciju (5), kuru ECB ir ievērojusi, pielāgojot NTF definīciju statistikas prasībām (6).

Konkrētie apsvērumi

1.   Papildinātība starp ierosināto regulu un normatīvajām sistēmām attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP)

Ar ierosinātajā regulā ieviesto NTF regulējumu ir iecerēts papildināt esošos noteikumus attiecībā uz investīciju fondu darbību (7), kā tas jau ir izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (8) (turpmāk – “PVKIU direktīva”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (9) (turpmāk – “AIFP direktīva”). Ar šīm divām direktīvām iesviestie noteikumu ir saistoši tirgus dalībniekiem vienīgi pēc noteikumu transponēšanas valsts tiesību aktos (10). Līdz ar to ECB iesaka ierosinātajā regulā precizēt mijiedarbību starp tām valsts tiesību normām, ar kurām transponē PVKIU un AIFP direktīvas, un tieši piemērojamiem noteikumiem ierosinātajā regulā; jo īpaši – būtu jānodrošina, lai NTF atļaujas izsniedz vienīgi tad, kad tie pilnībā atbilst atļaujas nosacījumiem saskaņā ar vai nu PVKIU, vai AIFP direktīvu (11).

2.   Finanšu stabilitātes apsvērumi

2.1.

Ierosinātā regula atbilst starptautiskiem politikas standartiem, kurus attiecina uz NTF (12). Kā minēts Eurosistēmas atbildē – finanšu krīze norādīja gan uz konkrētām finanšu stabilitātes problēmām, gan uz sistēmiskām, ar risku saistītām problēmām NTF nozarē, kam ir jāvelta rūpīga uzmanība.

2.2.

Līdzīgi, kā tas ir noguldījumus pieņemošo banku attiecībās ar saviem noguldītājiem, NTF apņemas saviem akcionāriem nodrošināt tūlītēju likviditāti pēc tam, kad ir saņemts attiecīgs lūgums, līdz ar to potenciāli mazinot NTF un banku atšķirību. Ņemot vērā, ka NTF arī iesaistās dzēšanas termiņu izmaiņās (13), akcionāriem realizējot tūlītēju un liela apmēra dzēšanu, NTF var tikt spiesti samazināt savu ieguldījumu aktivitāti naudas tirgu instrumentos. Tā kā atšķirībā no bankām NTF nav piekļuves valsts drošības tīkliem, tostarp centrālās bankas finansējumam un noguldījumu apdrošināšanai, saskaņā ar vispesimistiskāko scenāriju NTF zaudētu to akcionāru uzticību, kuri vēlas iegūt “iniciatora” priekšrocības. Tas attiecīgi varētu izraisīt aizplūšanu naudas tirgus fondos un nepieciešamību par pazeminātu cenu atsavināt aktīvu turējumus. Šis risks ir īpaši spēcīgs nemainīgas neto aktīvu vērtības NTF (nemainīgas NAV NTF) tāpēc ka, ņemot vērā viņu uzņēmējdarbības modeli, tos varētu eventuāli uzskatīt par tādiem, kas nespēj dzēst savas daļas vai ieguldījumu apliecība par nominālvērtību.

2.3.

No finanšu stabilitātes viedokļa ieguldījumu aizplūšana naudas tirgu fondos ietekmētu naudas tirgu darbību, veicinātu finanšu risku izplatīšanos un to pastiprināšanos visā sistēmā un galvenokārt ietekmētu tos finanšu starpniekus, tostarp bankas, kuri lielā mērā izmanto NTF kā īstermiņa finansējuma avotu.

2.4.

Turklāt vairākas lielas Eiropas bankas sponsorē naudas tirgu fondus. Šis apstāklis rada riskus – gan finanšu, gan reputācijas – sponsorējošajām iestādēm, kurām var turpmāk nākties atbalstīt un eventuāli glābt šos NTF. Šī NTF savstarpējā sasaiste ar citiem finanšu starpniekiem arī kalpo par pamatojumu tam, lai reformētu NTF normatīvo sistēmu.

3.   Nemainīgas neto aktīvu vērtības NTF

3.1.

Ņemot vērā šo kontekstu, pastāv starptautiska līmeņa vienošanās par to, cik svarīgi ir pievērsties tiem riskiem, kas izriet no nemainīgas NAV NTF (14). FSP apstiprināja IOSCO  (15) paveikto, ierosinot divas alternatīvas iespējas, lai risinātu iepriekš minētos riskus: a) atbrīvoties no tām NTF pazīmēm, kuras palielina viņu neaizsargātību pret ieguldījumu aizplūšanu, uzliekot par pienākumu konvertēt nemainīgas NAV modeli; vai b) ļaut NTF izmantot nemainīgas NAV modeli ar noteikumu, ka tie atbilst tādām prasībām, kuras funkcionāli ir pielīdzināmas prudenciālas banku darbības regulējumam.

3.2.

Kopumā – kamēr izraudzītie konkrēti politikas pasākumi var atšķirties no tā, kādas ir konkrētās pazīmes tirgos, svarīgi ir panākt pietiekoši nozīmīgu konverģenci starptautiskajā līmenī, lai izvairītos no tā, ka atšķirīgi regulējumi lielajās jurisdikcijās, jo īpaši starp Eiropas Savienību un Savienotajām Valstīm (kur ir izvietota ļoti liela daļa no pasaules NTF sektora), dod pamatu potenciālai patvaļai regulējuma jomā. Savienotajās Valstīs atbildīgās iestādes joprojām izvērtē alternatīvas pieejas, sākot ar nemainīgas NAV fondu obligātu konversāciju līdz likviditātes maksas un dzēšanas ierobežojumu ieviešanai (16).

3.3.

Šajā sakarā ar ierosināto regulu tiktu ieviesta neto aktīvu vērtības rezerve (NAV rezerve) nemainīgas NAV naudas tirgus fondiem, lai risinātu finanšu stabilitātes riskus, līdz ar to izvairoties no konversācijas uz mainīgu neto aktīvu vērtēšanu. ECB atzīmē, ka ar ierosinātajā regulā noteikto NAV rezervi (17) ir paredzēts uzlabot nemainīgas NAV NTF noturību un to spēju veikt atmaksu investoriem, kuri pieprasa izņemšanu, īsā termiņā paziņojot par izņemšanu. ECB atgādina, ka ESRK iepriekš ir ieteikusi veikt nemainīgas NAV NTF obligātu konversāciju (18) un nepieļāva alternatīvu iespēju, saskaņā ar kuru piemēro kapitāla prasības, jo šādā gadījumā, visdrīzāk, rastos jau tā ievērojami koncentrēta sektora turpmāka konsolidēšanās un līdz ar to – liela risku koncentrācija no makroprudenciāla viedokļa (19). ECB atzīmē, ka Komisija NAV rezervi pamato ar nepieciešamību izvairīties no tā, ka visu nemainīgu NAV NTF vispārējās NAV svārstības potenciāli grauj reālās ekonomikas finansēšanu (un jo īpaši tās struktūras, kuras ir atkarīgas no NTF turējumā esošu īstermiņa parādu vērtspapīru izsniegšanas) (20). ECB uzskata šo priekšlikumu par soli uz priekšu virzienā novērst no nemainīgas NAV NTF izrietošus riskus, un tas atbilst FSP pieņemtajiem IOSCO ieteikumiem, kā arī atzīmē, ka tas, ka Komisija ir paredzējusi veikt pārskatīšanu par ierosināto noteikumu piemērotību trīs gadus pēc regulas spēkā stāšanās (21), sniedz iespēju pārskatīt šo jautājumu un ESRK ieteikumu īstenošanu.

3.4.

Tomēr ir daži ar rezervi saistīti aspekti, kuriem noderētu papildu izvērtēšana.

a)

Attiecībā uz rezerves apmēra noteikšanu ierosinātajā regulā ir paredzēts, ka rezervei nemainīgas NAV naudas tirgus fondiem vajadzētu būt vismaz 3 % apmērā no kopējās aktīvu vērtības, t. i., tā ir bezriska rezerve. Tas, ka šajā noteikumā netiek ņemts vēra NTF riska profils, vienlaikus veicinot tā piemērošanu, var radīt nevēlamas sekas attiecībā uz nemainīgas NAV NTF ieguldījumu politiku. Tirgus spiediens ātri veidot vai papildināt rezervi var mudināt zema riska nemainīgas NAV NTF palielināt savus ienesīguma mērķus.

b)

Attiecībā uz periodu, kurā ir ļauts papildināt NAV rezervi līdz prasītajam obligātajam līmenim, ideālā gadījumā tas būtu atkarīgs no tā, kādā mērā NAV rezerve ir tikusi izsmelta, kā arī no papildināšanu kavējošiem vispārējiem tirgus apstākļiem. Ņemot vērā ierosinātajā regulā noteiktos īsos termiņus (22), ECB ierosinātu apsvērt elastīgākus veidus, kā saglabāt NAV rezervi, tostarp papildināšanas perioda pagarināšanu.

4.   Ārējais atbalsts

4.1.

ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātajā regulā ir ietverts noteikums attiecībā uz ārēju atbalstu nemainīgas NAV naudas tirgu fondu NAV rezervē (23). ECB atzinīgi vērtē arī to, ka NTF, kas nav nemainīgas NAV NTF, var saņemt ārēju atbalstu savas likviditātes garantēšanai vienīgi atsevišķos izņēmuma apstākļos, saņemot piekrišanu no attiecīgā NTF kompetentās iestādes un – ja atbalsta sniedzējam piemēro prudenciālo regulējumu – saņemot piekrišanu no atbalsta sniedzēja prudenciālās iestādes (24).

Šajā sakarā būtu jānodrošina, ka riska pārvaldes sistēmas mātesuzņēmumos pastāvīgi saņem pienācīgu informāciju no savas grupas NTF pārvaldniekiem un ka jebkura informācija par attiecīgām likviditātes problēmām, kas varētu izraisīt nepieciešamību sniegt atbalstu, tiek nekavējoties sniegta kompetentajām prudenciālajām iestādēm.

ECB uzskata, ka šādam ārējam atbalstam vajadzētu būt stingri ar izņēmuma raksturu. Lai novērstu negatīvu ietekmi, NTF grūtības attiecībā uz daļu vai ieguldījuma apliecību dzēšanu pamatā būtu jārisina, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, īslaicīgi apturot dzēšanas pieprasījumus, kā paredzēts PVKIU direktīvā (25), vai izmantojot tā sauktās dzēšanas robežas (26).

4.2.

Turklāt valstu iestādes var dažādi vērtēt izņēmuma apstākļus, kuros NTF, kas nav nemainīgas NAV NTF, var atļaut saņemt ārēju atbalstu (27), jo īpaši tad, kad riska apmērs ir pārnacionāls vai plašs. NTF kompetentās iestādes apsvērumi attiecībā uz NTF stabilitāti var ņemt virsroku pār tiem apsvērumiem, kas saistīti ar sponsora bankas stabilitāti. Lai nodrošinātu šā noteikuma konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, varētu apsvērt ieviest Savienības mēroga koordinēšanas elementu.

5.   NTF riska pārvaldība

ECB principā atzinīgi vērtē ierosinātās regulas mērķus, ar kuriem ierosina uz NTF attiecināt pareizas riska pārvaldības praksi, tostarp a) konkrētus noteikumus attiecībā uz portfeli, kuri ir plašāki par CESR pamatnostādnēs noteiktajām minimālajām prasībām; b) prasību izveidot “pazīsti savu klientu” politiku; un c) regulāru stresa testu veikšanu. Kamēr noteikumi attiecībā uz portfeli ierobežos gan potenciālos likviditātes riskus, gan potenciālos koncentrācijas riskus, kas izriet no NTF aktīvu puses, pienācīgas rūpības politikas ieviešana uzlabos NTF vadības spēju identificēt potenciālos riskus, tostarp “aizplūšanas riskus”, kas rodas NTF saistību pusē. Turklāt labi izstrādāti stresa scenāriji var kalpot kā būtisks līdzeklis, lai izvērtētu konkrētu krīzes situāciju ietekmi, savukārt stresa testu rezultāts var sniegt vērtīgus norādījumus vadībai par to, kā pasargāt NTF no šādām nelabvēlīgām situācijām.

6.   NTF loma starpniecībā

6.1.

ECB atzīmē atbrīvojumus attiecībā uz atbilstības kritērijiem augstas kredītkvalitātes instrumentiem, ko emitējusi vai garantējusi dalībvalsts centrālā varas iestāde vai centrālā banka, ECB, Savienība, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai Eiropas Investīciju banka (28). Šie atbrīvojumi atbilst līdzīgiem atbrīvojumiem, ko piemēro ar valdību saistītām struktūrām un kurus atbalstīja nesenajos FSP priekšlikumos par obligātajiem diskonta standartiem, kas ir piemērojami vērtspapīru finansēšanas darījumiem (29). ECB atzīmē, ka minētie atbrīvojumi būs konsekventi jātransponē tajās pārvaldnieku iekšējās procedūrās, kas attiecas uz kredītu novērtēšanu (30).

6.2.

Lai gan ECB atzinīgi vērtē ierosināto regulu no finanšu stabilitātes viedokļa, ECB tomēr norāda, ka ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt ierosināto pasākumu kombinēto iedarbību uz NTF starpniecības lomu Savienības finanšu sistēmā. Konkrēti – ir iespējams, ka NTF starpniecības spēja potenciāli samazinās, jo NTF vajadzēs nozīmīgu daļu no saviem aktīviem (30 %) turēt kā tādus aktīvus, kuru dzēšanas termiņš ir diena un nedēļa (31), turpretim pašlaik šādi ierobežojumi nepastāv. Turklāt nesen ieviestais likviditātes seguma koeficients (32), saskaņā ar kuru no uzņēmumiem piesaistītos līdzekļus vērtē labvēlīgāk nekā tos, kas piesaistīti ar aktīvu pārvaldnieku palīdzību, var mudināt bankas piesaistīt finansējumu tiešā veidā no uzņēmumiem. Turpmāki noteikumi par neto stabilu finansējumu var ietekmēt arī banku un NTF savstarpējo saikni. Šajā sakarā ECB ierosina papildus izvērtēt ierosinātās regulas ietekmi uz banku starpniecības modeli un jautājumus, kas var rasties laikposmā, pārejot no viena starpniecības režīma uz citu. Jo īpaši būtu jāizvērtē, vai līdzekļu pārlikšana no NTF uz banku sistēmu ir būtiska un vai tas faktiski ietekmētu īstermiņa naudas tirgus (33).

6.3.

Turklāt NTF ir liela nozīme kā vienam no galvenajiem ieguldītājiem tirgū attiecībā uz īstermiņa vērtspapīrotiem aktīviem, piemēram, ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem (ABCP). ABCP tirgus ir svarīgs, lai nodrošinātu īstermiņa kredītu, piemēram, tirdzniecības kredītu, starpniecību reālajā ekonomikā. Ierosinātajā regulā ir izvirzītas vērtspapīrotu aktīvu atbilstības prasības NTF veiktiem ieguldījumiem, tostarp prasības attiecībā uz pamatā esošo aktīvu portfeli saistībā ar veidu, kredīta un likviditātes risku un dzēšanas termiņu (34). Lai gan ECB atzīst, ka šīs prasības palielinās NTF ieguldījuma portfeļu pārredzamību un uzlabos kredīta un likviditātes riska pārvaldību, ECB ierosina izvērtēt, kādi ir ieguvumi no plānotajiem ierobežojumiem attiecībā uz ieguldījumiem ABCP, salīdzinājumā ar to ietekmi uz vērtspapīrošanas tirgu darbību un dziļumu.

6.4.

Komisija jau ir atzīmējusi, ka reformas īstenošanas izmaksa var novest pie tā, ka vairāki esošie fondi atstāj tirgu (35), kas savukārt var novest pie vēl lielākas koncentrācijas jau koncentrētā tirgū (36). Ja šāda situācija piepildās, atlikušie NTF var kļūt sistēmiski nozīmīgāki, jo īpaši attiecībā uz monetārās politikas pārnešanas mehānismu sakarā ar NTF iesaistīšanos banku īstermiņa finansēšanā. Minētie elementi arī būtu turpmākas izvērtēšanas vērti.

7.   Iekšējā reitinga sistēma

Ierosinātajā regulā NTF pārvaldniekiem ir uzlikts pienākums uzturēt iekšējo reitingu sistēmu (37) un ir aizliegts NTF un to pārvaldniekam lūgt kredītreitingu aģentūru piešķirt NTF reitingu (38). ECB atbalsta mērķi mazināt pārlieku uzticēšanos ārējiem reitingiem (39). Vienlaicīgi ECB atzīmē, ka iekšējā reitinga modeļu sniegtie kredīta vērtējumi var būt līdzīgi kredītreitingu aģentūru sniegtajam, ar to saprotot, ka to emitentu skaits, kuriem ir augsti reitingi, saglabātos ierobežots. Līdz ar to aktīvu piespiedu atsavināšanas risks ekonomikas lejupslīdes gadījumā ne obligāti tiek mazināts. Kopumā būtu jāizvērtē arī ētiskas dabas jautājumi, lai nodrošinātu, ka iekšējā reitinga rezultātus neietekmē pašu intereses.

8.   Uz NTF attiecinātas ziņošanas prasības

8.1.

Ierosinātajai regulai stājoties spēkā, kolektīvos ieguldījumu uzņēmumus Savienībā reģistrē, pārvalda un reklamē kā NTF vienīgi tad, ja tie ir saņēmuši darbības atļauju atbilstīgi šai regulai (40). NTF pašreizējā definīcija ECB monetāro finanšu iestāžu statistikas vākšanas nolūkos ir saskaņota ar CESR pamatnostādnēm, kas nodrošina konsekventu attieksmi pret NTF statistikas un uzraudzības nolūkos. Līdz ar to pēc ierosinātās regulas spēkā stāšanās (41) un kamēr nav pieņemti turpmāki grozījumi ECB statistikas sistēmā, potenciāli var būt periods, kurā tiek piemērotas dažādas definīcijas uzraudzības un ECB statistikas nolūkiem. Šajā sakarā Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) ir ietverti tādi NTF identificēšanas kritēriji, kuri statistikas nolūkos ir obligāti nepieciešami, neskatoties uz to, vai tos piemēro uzraudzības vajadzībām valsts līmenī.

8.2.

Ar ierosināto regulu NTF pārvaldniekiem tiek prasīts reizi ceturksnī sniegt informāciju kompetentajām iestādēm. Šo informāciju pēc tam nodotu EVTI, lai veidotu centrālu datubāzi par visiem Savienībā reģistrētiem, pārvaldītiem vai reklamētiem NTF. ECB ir piekļuve šai datubāzei tikai statistikas nolūkos (42). Lai gan ECB atbalsta šo tieši norādīto atsauci, varētu būt nepieciešama plašāka pieeja citiem NTF datiem, lai nodrošinātu Eiropas Centrālo banku sistēmas līdzdalību i) sekmīgi īstenot politiku saistībā ar finanšu sistēmas stabilitāti; un ii) ECB analītiskā un statistikā atbalsta sniegšanā ESRK (43).

9.   Citi noteikumi

Papildus iepriekš minētajiem konkrētajiem apsvērumiem ECB ierosina vairākus tehniska rakstura grozījumus ierosinātajā regulā. Tie saistās jo īpaši ar to, lai nodrošinātu pienācīgu EVTI iesaistīšanos visās attiecīgajās jomās (44), bet arī lai nodrošinātu, ka Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktos definīcijas būtu konsekventas (45), un lai nodrošinātu juridisko noteiktību (46).

ECB ieteikumi par ierosinātās regulas grozīšanu ir izklāstīti konkrētos projekta redakcijas priekšlikumos, kuri kopā ar attiecīgajiem paskaidrojumiem ir pievienoti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 21. maijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  COM(2013) 615 final.

(2)  Sk. Eurosistēmas atbildi attiecībā uz Komisijas Zaļo grāmatu par paralēlo banku sistēmu, 2012. gada 5. jūlijs, pieejams ECB vietnē www.ecb.europa.eu.

(3)  Sk. Politikas ieteikumus par naudas tirgus fondiem, galīgais ziņojums, FR07/12, 2012. gada 9. oktobris (turpmāk – “IOSCO ieteikumi”), pieejams IOSCO vietnē www.iosco.org.

(4)  Sk. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikumu par naudas tirgus fondiem (2012. gada 20. decembris) (OV C 146, 25.5.2013., 1. lpp.) (turpmāk – ESRB ieteikums).

(5)  Sk. CESR pamatnostādnes par Eiropas naudas tirgus fondu vispārpieņemtu definīciju (2010. gada 19. maijs), pieejams EVTI vietnē www.esma.europa.eu.

(6)  Sk. Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).

(7)  Ierosinātās regulas 6. pants.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(10)  Šie noteikumi ir papildus precizēti vairākās EVTI pieņemtajās pamatnostādnēs, kurām nav saistoša spēka. Sk., piemēram, EVTI 2013. gada 24. maija Pamatnostādnes par Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvas (AIFMD) pamatjēdzieniem (ESMA/2013/600) un CESR2007. gada 19. marta Pamatnostādnes par PVKIU veiktajiem ieguldījumiem piemērotiem aktīviem (CESR/07-044), abi pieejami EVTI vietnē www.esma.europa.eu.

(11)  Sk. 2. grozījumu.

(12)  Ierosinātā regula tika atzinīgi vērtēta arī 2013. gada 15. novembra Ziņojuma projektā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par naudas tirgus fondiem (COM(2013) 615 – C7-0263/2013 – 2013/0306(COD)), pieejams Eiropas Parlamenta vietnē www.europarl.europa.eu.

(13)  NTF iesaistās dzēšanas termiņu izmaiņās, ieguldot no uzņēmumiem saņemtos īstermiņa skaidras naudas līdzekļus, piemēram, banku emitētos komerciālos vērtspapīros (parasti ar dzēšanas termiņu viens mēnesis vai ilgāk).

(14)  Sk. IOSCO ieteikumu 10. ieteikumu un ESRB ieteikuma A ieteikumu.

(15)  Sk. konsultatīvo dokumentu “Paralēlās banku sistēmas pārraudzības un regulējuma stiprināšana. Integrēts pārskats un politikas ieteikumi” (2012. gada 18. novembris), pieejams FSP vietnē www.financialstabilityboard.org.

(16)  ASV Finanšu stabilitātes pārraudzības padome (FSOC) kā vienu no politikas risinājumiem ir izvirzījusi uz risku balstītas NAV rezerves prasību savos ierosinātajos ieteikumos naudas tirgu kopējo fondu reformai (sk. ierosinātos ieteikumus attiecībā uz naudas tirgu kopējo fondu reformu (2012. gada 13. novembris, pieejams ASV Valsts kases vietnē (United States Treasury www.treasury.gov). Nesen Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržas komisija (SEC) izdeva paziņojumu par priekšlikumu regulējumam, kurā ir paredzētas dažādas iespējas: a) obligātu konversāciju uz mainīgas NAV NTF, izņemot zema riska nemainīgas NAV NTF (tā dēvētos valsts NTF un individuālos NTF); b) likviditātes maksas un dzēšanas ierobežojumu ieviešanu, ko apstiprina fonda valde (sk. ierosināto(-os) noteikumu(-us), ar ko groza naudas tirgu kopējo fondu (vai “naudas tirgu fondu”) regulējumu saskaņā ar Ieguldījumu sabiedrību likumu (1940. gads), SEC izdevums Nr. 33-9408 (2013. gada 5. jūnijs), Federālais reģistrs, sēj. 78, Nr. 118, 36834. lpp. (2013. gada 19. jūnijs), pieejams SEC vietnē at www.sec.gov.

(17)  Ierosinātās regulas 30. pants.

(18)  Sk. ESRB ieteikuma A ieteikumu.

(19)  Sk. ESRB ieteikuma pielikuma 30. lpp.

(20)  Sk. priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par naudas tirgus fondiem pievienoto ietekmes novērtējumu (turpmāk – “ietekmes novērtējums”) (SWD(2013) 315 final), 4.9.2013., 47. lpp.

(21)  Ierosinātās regulas 45. pants.

(22)  Ierosinātās regulas 33. panta 2. punkts.

(23)  Ierosinātās regulas 29. panta 2. punkta g) apakšpunkts.

(24)  Ierosinātās regulas 36. pants.

(25)  Sk. Direktīvas 2009/65/EK 84. pantu.

(26)  Piemēram, ierobežojumi dzēšanas apmēriem attiecībā uz konkrēti noteiktai dzēšanas dienas daļai. Sk. IOSCO ieteikumu 9. ieteikumu.

(27)  Ierosinātās regulas 36. pants.

(28)  Ierosinātās regulas 9. panta 3. punkts un 13. panta 5. punkta a) apakšpunkts.

(29)  Finanšu stabilitātes padome, Politikas satvars attiecībā uz to, kā novērst ar paralēlo banku sistēmu saistītos riskus vērstpapīru aizdevumos un repo darījumos (2013. gada 29. augusts), pieejams FSP vietnē www.financialstabiltyboard.org.

(30)  Ierosinātās regulas 16. pants.

(31)  Ierosinātās regulas 21. pants un 22. panta 1. punkts.

(32)  Sk. – Bāzeles Komiteja banku uzraudzībai “Bāzele III – likviditātes seguma koeficients un likviditātes riska uzraudzības mehānisms” (2013. gada janvāris, grozīts 2014. gada janvārī), pieejams Starptautisko norēķinu bankas (Bank for International Settlements) vietnē www.bis.org.

(33)  NTF pašlaik tiek turēti 38 % no īstermiņa parāda vērtspapīriem, kas emitēti banku sektorā. Sk. Ietekmes novērtējumu, 4. lpp.

(34)  Ierosinātās regulas 10. pants.

(35)  Sk. Ietekmes novērtējumu, 45. lpp.

(36)  Sk. Ietekmes novērtējumu, 44. lpp. Komisija jo īpaši atzīmē, ka Savienības nemainīgas NAV tirgū pašlaik ir 23 nemainīgas NAV NTF sniedzēji; desmit lielākie fondi aizņem 85 % tirgus un pieci lielākie fondi aizņem 65 % tirgus.

(37)  Ierosinātās regulas 16. panta 2. punkts.

(38)  Ierosinātās regulas 23. pants.

(39)  Sk. Atzinumu CON/2012/24. Visi ECB atzinumi ir publicēti ECB vietnē www.ecb.europa.eu.

(40)  Ierosinātās regulas 3. panta 1. punkts.

(41)  Ierosinātās regulas 46. pants.

(42)  Ierosinātās regulas 38. panta 4. punkts.

(43)  Sk. 8. grozījumu.

(44)  Sk. 6. un 7. grozījumu.

(45)  Sk. 3. grozījumu.

(46)  Sk. 4., 5. un 9. grozījumu.


PIELIKUMS

Projekta redakcijas priekšlikumi

Komisijas ierosinātā redakcija

ECB ierosinātie grozījumi  (1)

1. grozījums

9. apsvērums

“(9)

NTF vadlīnijas, ko pieņēmusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR), lai radītu obligātus NTF paredzētus vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, gadu pēc to stāšanās spēkā bija ieviestas tikai 12 dalībvalstīs, tādējādi parādot, ka spēkā joprojām ir dažādi valstu noteikumi. Dažādās valstu pieejas nespēj novērst Savienības naudas tirgu neaizsargātību, kas atklājās finanšu krīzes laikā, un novērst negatīvās ietekmes izplatīšanās riskus, tādējādi apdraudot iekšējā tirgus darbību un stabilitāti. Tādēļ šiem vienotajiem noteikumiem attiecībā uz NTF būtu jānodrošina augsta līmeņa ieguldītāju aizsardzība un tiem būtu jānovērš un jāmazina jebkurš potenciāls negatīvās ietekmes izplatīšanās risks, kas rodas no iespējamas ieguldītāju aizplūšanas no NTF.”

“(9)

NTF vadlīnijas, ko pieņēmusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR), lai radītu obligātus NTF paredzētus vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, gadu pēc to stāšanās spēkā, t. i., līdz 2012. gada 1. jūlijam, bija nevienmērīgi ieviestas tikai 12 20 dalībvalstīs, tādējādi parādot, ka spēkā joprojām ir dažādi valstu noteikumi. Dažādās valstu pieejas nespēj novērst Savienības naudas tirgu neaizsargātību, kas atklājās finanšu krīzes laikā, un novērst negatīvās ietekmes izplatīšanās riskus, tādējādi apdraudot iekšējā tirgus darbību un stabilitāti. Tādēļ šiem vienotajiem noteikumiem attiecībā uz NTF būtu jānodrošina augsta līmeņa ieguldītāju aizsardzība un tiem būtu jānovērš un jāmazina jebkurš potenciāls negatīvās ietekmes izplatīšanās risks, kas rodas no iespējamas ieguldītāju aizplūšanas no NTF.”

Paskaidrojums

Šā grozījuma mērķis ir labāk atspoguļot 2012. gada beigās EVTI veikto salīdzinošo izvērtēšanu  (2), kurā tika analizēts, kā valstu kompetentās iestādes ir piemērojušas CESR Pamatnostādnes par Eiropas naudas tirgu fondu vispārpieņemtu definīciju.

2. grozījums

1. panta 1. punkts

“1.

(..)

Šo regulu piemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuriem atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK nepieciešama darbības atļauja darboties kā PVKIU vai kuri ir AIF atbilstīgi Direktīvai 2011/61/ES, kuri iegulda īstermiņa aktīvos un kuriem ir skaidri noteikts viens vai kumulatīvi mērķi, kas piedāvā ieņēmumus atbilstoši naudas tirgus likmēm vai saglabājot ieguldījumu vērtību.”

“1.

(..)

Šo regulu piemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuriem atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK nepieciešama darbības atļauja darboties kā PVKIU vai kuri ir AIF, ko pārvalda AIFP, kas saņēmis atļauju atbilstīgi Direktīvai 2011/61/ES, kuri iegulda īstermiņa aktīvos un kuriem ir skaidri noteikts viens vai kumulatīvi mērķi, kas piedāvā ieņēmumus atbilstoši naudas tirgus likmēm vai saglabājot ieguldījumu vērtību.”

Paskaidrojums

Atbilstoši Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertajai definīcijai AIF ir jebkurš kolektīvu ieguldījumu uzņēmums, kam nav nepieciešama atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 5. pantu  (3). Šī definīcija ietver arī AIF, kurus pārvalda tādi AIFP, uz kuriem attiecas izņēmums no Direktīvas 2011/61/ES darbības jomas un uz kuriem var attiecināt, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES)Nr. 345/2013  (4) noteikumus. 1. panta 1. punkta formulējums būtu jāgroza tā, lai precizētu, ka tie AIF, kuru pārvaldniekiem nav izsniegtas atļaujas saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, neietilpst ierosinātās regulas darbības jomā.

3. grozījums

2. panta 22. punkts

“22)

“īsās pozīcijas pārdošana” ir naudas tirgus instrumentu nenodrošināta tirdzniecība.”

“22)

“īsās pozīcijas pārdošana”ir naudas tirgus instrumentu nenodrošināta tirdzniecība attiecībā uz NTF ir tāda instrumenta pārdošana, kas NTF nepieder pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī, tostarp šāda pārdošana gadījumos, kad pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī NTF ir aizņēmies vai vienojies aizņemties naudas tirgus instrumentu, lai to piegādātu, veicot norēķinu.”

Paskaidrojums

Konsekvences nolūkos ir vēlams ierosinātajā regulā minētās definīcijas saskaņot ar definīcijām, kuras jau ir iestrādātas Savienības tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 236/2012  (5) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

4. grozījums

9. pants

“9. pants

Piemēroti naudas tirgus instrumenti

1.

Naudas tirgus instruments ir piemērots NTF veiktam ieguldījumam ar nosacījumu, ka tas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(..)

2.

Īstermiņa NTF arī drīkst veikt ieguldījumu naudas tirgus instrumentā, kam piemēro parasto ienesīguma korekciju atbilstoši naudas tirgus nosacījumiem ik pēc 397 dienām vai biežāk, līdz atlikušais termiņš vairs nepārsniedz divus gadus.

3.

Regulas 1. punkta c) apakšpunktu nepiemēro naudas tirgus instrumentiem, ko emitējusi vai garantējusi dalībvalsts centrālā iestāde vai centrālā banka, Eiropas Centrālā banka, Savienība, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai Eiropas Investīciju banka.”

“9. pants

Piemēroti naudas tirgus instrumenti

1.

Naudas tirgus instruments ir piemērots īstermiņa NTF veiktam ieguldījumam ar nosacījumu, ka tas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(..)

2.

Īstermiņa NTF arī drīkst veikt ieguldījumu naudas tirgus instrumentā, kam piemēro parasto ienesīguma korekciju atbilstoši naudas tirgus nosacījumiem ik pēc 397 dienām vai biežāk, līdz atlikušais termiņš vairs nepārsniedz divus gadus. Naudas tirgus instruments ir piemērots standarta NTF veiktam ieguldījumam ar noteikumu, ka tas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

tas ietilpst vienā no naudas tirgus instrumentu kategorijām, kuras minētas Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punkta a), b), c) vai h) apakšpunktā;

b)

tam piemēro parasto ienesīguma korekciju atbilstoši naudas tirgus nosacījumiem ik pēc 397 dienām vai biežāk, līdz atlikušais termiņš vairs nepārsniedz divus gadus;

c)

naudas tirgus instrumenta emitentam ir piešķirta viena no divām augstākajām iekšējā reitinga pakāpēm atbilstoši noteikumiem, kas izklāstīti šīs regulas 16.–19. pantā;

d)

ja tas iesaistās riska darījumā ar vērtspapīrošanu, uz to attiecas 10. pantā noteiktās papildu prasības.

3.

1. punkta c) apakšpunktu un 2. punkta c) apakšpunktu nepiemēro naudas tirgus instrumentiem, ko emitējusi vai garantējusi dalībvalsts centrālā iestāde vai centrālā banka, Eiropas Centrālā banka, Savienība, Eiropas Stabilizācijas mehānisms / Eiropas Finanšu stabilitātes instruments vai Eiropas Investīciju banka.”

Šķiet, ka 9. panta mērķis ir papildus precizēt atšķirības starp jēdzieniem “standarta NTF” un “īstermiņa NTF”, kuras ir definētas 2. panta 13. un 14. punktā, izmantojot norādes uz 9. panta 1. un 2. punktu. Līdz ar to 9. panta 1. punktā būtu jāietver “īstermiņa NTF”, kuriem ir jāiegulda tādos naudas tirgus instrumentos, kuru atlikušais termiņš ir līdz 397 dienām, savukārt “standarta NTF” ir jāiegulda tādos naudas tirgus instrumentos, kuru atlikušais termiņš ir līdz diviem gadiem. 2. punkts ir jāizvērš tāpēc, lai nodrošinātu, ka “standarta NTF” arī atbilst 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta nosacījumiem.

Turklāt ECB izpratnē 3. punktā paredzētais izņēmums arī attiecas uz naudas tirgus instrumentiem, ko emitējis vai garantējis Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSI). Kopumā tiek uzskatīts, ka visas ierosinātajā regulā ietvertās norādes uz Eiropas Stabilizācijas mehānismu netieši attiecas arī uz EFSI.

5. grozījums

13. panta 3. punkts

“3.

Pirkšanas ar atpārdošanu līguma ietvaros NTF nesaņem vērtspapīrošanas, kā definēts 10. pantā. Aktīvi, ko NTF saņēmis pirkšanas ar atpārdošanu līguma noslēgšanas rezultātā, netiek pārdoti, no jauna ieguldīti, ieķīlāti vai citādi nodoti.”

“3.

Pirkšanas ar atpārdošanu līguma ietvaros NTF nesaņem vērtspapīrošanas, kā definēts 10. pantā. Aktīvi, ko NTF saņēmis pirkšanas ar atpārdošanu līguma noslēgšanas rezultātā, netiek pārdoti, no jauna ieguldīti, ieķīlāti vai citādi nodoti.”

Paskaidrojums

ECB izpratnē ar šo noteikumu ir iecerēts pilnībā izslēgt vērtspapīrošanas no to aktīvu saraksta, kurus NTF var saņemt pirkšanas ar atpārdošanu līgumā. Atbilstošā teksta redakcija būtu jāpielāgo, lai izvairītos no neskaidrībām.

6. grozījums

29. panta 2. punkts

“2.

Nemainīgas NAV NTF izpilda visas šādas papildu prasības:

(..)

b)

nemainīgas NAV NTF kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par sīki izstrādātu plānu, kurā atbilstīgi 31. pantam nemainīgas NAV NTF ir norādījis kārtību, kādā izmantojama NAV rezerve.”

“2.

Nemainīgas NAV NTF izpilda visas šādas papildu prasības:

(..)

b)

nemainīgas NAV NTF kompetentā iestāde pēc konsultēšanās ar EVTI ir pārliecinājusies par sīki izstrādātu plānu, kurā atbilstīgi 31. pantam nemainīgas NAV NTF ir norādījis kārtību, kādā izmantojama NAV rezerve.”

Paskaidrojums

Pašreizējā redakcijā ar šo noteikumu valstu kompetentajām iestādēm tiek piešķirta ievērojama rīcības brīvība, kura var radīt neparedzamas sekas, mudinot īstenot mazāk striktu uzraudzību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visā Savienībā, šajā procesā būtu jāiesaista EVTI.

7. grozījums

38. panta 3. punkts

“3.

EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar ko izveido ziņojumu iesniegšanas veidlapu, kurā ietverta visa šā panta 2. punktā uzskaitītā informācija.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”

“3.

EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus nolūkā noteikt vienādus formātus, biežumu, ziņošanas datumus, definīcijas un IT risinājumus, kurus piemēro Savienībā, lai ziņotu ar ko izveido ziņojumu iesniegšanas veidlapu, kurā ietverta visa šā panta 2. punktā uzskaitīto informāciju.

EVTI iesniedz Komisijai šos īstenošanas tehniskos standartus līdz 2015. gada 1. janvārim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”

Paskaidrojums

Ar ierosinātajiem grozījumiem ir paredzēts pēc formas saskaņot un precizēt EVTI pilnvaras, pamatojoties uz līdzīgām EBI pilnvarām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013  (6). 38. panta 3. punktā būtu jāparedz aptuvens termiņš, līdz kuram EVTI būtu jāsniedz Komisijai tehnisko standartu projekti. Šim datumam ideālā gadījumā būtu jāsakrīt ar ierosinātās regulas spēkā stāšanos datumu, lai nodrošinātu, ka EVTI var ātri izveidot standartizētas un salīdzinošas informācijas centrālu datubāzi attiecībā uz visiem NTF Savienībā.

8. grozījums

38. panta 4. punkts

“4.

Kompetentās iestādes nosūta EVTI visu informāciju, ko tās saņēmušas atbilstīgi šim pantam, un jebkuru citu paziņojumu vai informāciju, ar kuru tā apmainās ar NTF vai tā pārvaldnieku šīs regulas īstenošanas gaitā. Šāda informācija EVTI tiek nosūtīta ne vēlāk kā 30 dienas pēc ziņošanas ceturkšņa beigām.

EVTI apkopo informāciju, lai izveidotu centrālo datubāzi par visiem NTF, kuri tiek izveidoti, pārvaldīti vai tirgoti Savienībā. Eiropas Centrālajai bankai ir tiesības piekļūt šai datubāzei tikai statistikas nolūkiem.”

“4.

Kompetentās iestādes nosūta EVTI visu informāciju, ko tās saņēmušas atbilstīgi šim pantam, un jebkuru citu paziņojumu vai informāciju, ar kuru tā apmainās ar NTF vai tā pārvaldnieku šīs regulas īstenošanas gaitā. Šāda informācija EVTI tiek nosūtīta ne vēlāk kā 30 dienas pēc ziņošanas ceturkšņa perioda beigām.

EVTI apkopo informāciju, lai izveidotu centrālo datubāzi par visiem NTF, kuri tiek izveidoti, pārvaldīti vai tirgoti Savienībā. Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai ir tiesības piekļūt šai datubāzei tikai statistikas nolūkiem.”

Paskaidrojums

ECB kopā ar citām Eurosistēmas centrālajām bankām un Eiropas Centrālo banku sistēmu, kā arī ESRK sistemātiski pārrauga un izvērtē ciklisku un strukturālu attīstību finanšu sektorā gan eurozonā, gan Savienībā kopumā. Tāpēc plašāka piekļuve datubāzei uzlabotu ECB analītisko darbu – identificēt jebkuras vājās vietas, kas rodas no naudas tirgus fondu sektora.

9. grozījums

46. pants

“46. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.”

“46. pants

Stāšanās spēkā un datums, no kura regulu sāk piemērot

1.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.

Šo regulu piemēro, sākot ar 2015. gada 1. janvāri.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.”

Paskaidrojums

Trūkst datuma, no kura regulu sāk piemērot. Lai atvieglotu īstenošanu, datums būtu saskaņojams ar kalendāro gadu.


(1)  ECB ierosinājumi papildināt ar jaunu teksta redakciju ir norādīti treknrakstā. Tekstā ar pārsvītrojumu ir norādīti ECB ierosinājumi svītrot tekstu.

(2)  Sk. EVTI “Salīdzinošais izvērtējums, Naudas tirgus fondu pamatnostādnes”, 2013. gada 15. aprīlis (ESMA/2013/476), pieejams EVTI vietnē www.esma.europa.eu.

(3)  Šī definīcija papildus ir precizēta EVTI pamatnostādnēs par Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvas (AIFMD) pamatjēdzieniem.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).


Top