13.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 130/1

1.1.

Ierosinātās regulas mērķis ir nodrošināt, ka no 2018. gada 1. janvāra uz preču dīleriem (ieguldījumu sabiedrības, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2) I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktā, un kurām 2006. gada 31. decembrī nepiemēroja Padomes Direktīvu 93/22/EEK (3)) neattiecas visas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4) noteiktās lielo riska darījumu un pašu kapitāla prasības, ja nevar pieņemt apzinātu un informētu lēmumu par to, ka šāds režīms tiem ir piemērots.

1.2.

Lai gan šķiet, ka Regulā (ES) Nr. 575/2013 lielo riska darījumu un pašu kapitāla prasības nav īpaši pielāgotas preču dīleriem, lēmumā pagarināt atbrīvojumus no šīm prudenciālajām prasībām būtu jāņem vērā iespējamie sistēmiskie riski, kurus var radīt preču dīleri. Šādus riskus rada vairāki avoti, jo īpaši:

1.3.

ECB līdz šim nav konstatējusi preču dīleru radīta sistēmiska riska konkrētas norādes, kuru dēļ būtu noteikti vajadzīgs šajā posmā atcelt pašlaik piemērojamos atbrīvojumus no lielo riska darījumu un pašu kapitāla prasībām. Eiropā darbojošies preču dīleri parasti izmanto mazāk aizņemto līdzekļu, un to to kapitāla struktūras ir noturīgākas nekā banku kapitāla struktūras. Tiem parasti ir salīdzinoši zemi aktīvu pret pašu kapitālu rādītāji, un tie parasti neiesaistās bankām raksturīgā termiņu un likviditātes transformēšanā. Turklāt liekas, ka saiknes ar banku sistēmu, izmantojot parādu un saistītās saistību neizpildes likmes, ir diezgan ierobežotas. Banku tieši darījumi ar preču dīleriem ir salīdzinoši nelieli, mazinot iespējamos problēmu izplatīšanās riskus. Visbeidzot, neraugoties uz preču atvasināto instrumentu tirgu ievērojamo izaugsmi pēdējo 15 gadu laikā, nav neapgāžamu pierādījumu tam, ka preču atvasināto instrumentu tirdzniecība negatīvi ietekmē pārējo finanšu sistēmu. Tomēr liekas, ka, lai pieņemtu labāko lēmumu par atbrīvojumu atcelšanu vai pagaidu pagarināšanu, nepieciešams veikt detalizētu ietekmes novērtējumu. Jo īpaši jāapsver vienlīdzīgu konkurences apstākļu jautājums attiecībā pret kredītiestādēm, kas piedalās preču tirdzniecībā.

1.4.

Atbrīvojumiem būtu jābūt tikai pagaidu atbrīvojumiem. No Eiropas Komisijas tiek sagaidīts, ka tā sniegs priekšlikumus par ieguldījumu sabiedrību prudenciālā regulējuma visaptverošu pārskatīšanu, Atbrīvojumu pagaidu pagarināšanas pamatojumam un mērķim, būtu jābūt vērstam uz to, lai novērstu būtiskas izmaiņas regulējumā pirms tiek veikta šāda visaptveroša pārskatīšana, kurai būtu jānotiek pēc iespējas ātrāk.