13.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/2

1.1.

Saskaņā ar ierosināto regulu finanšu iestādēm pašām jāveic kredītriska novērtēšana un “izvērtējot juridiskās personas vai finanšu instrumenta kredītspēju, nepaļaujas vienīgi vai mehāniski uz kredītreitingiem” (6). Turklāt kompetentajām iestādēm, kas atbild par šo uzņēmumu uzraudzību “rūpīgi jāpārbauda uzņēmumu kredītnovērtējuma procesu atbilstība” (7). Šie noteikumi atspoguļo Larosjē ziņojuma secinājumus (8) un FSP principu, saskaņā ar kuru tiek sagaidīts, ka bankas, tirgus dalībnieki un institucionālie ieguldītāji veic paši savu kredītnovērtējumu (9).

1.2.

ECB atbalsta FSP un Komisijas kopējo mērķi samazināt pārlieku paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem (10). ECB atzīmē, ka priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (11) ietver normas, kas šo jautājumu regulē, uzsvaru liekot uz iekšējo metožu attīstību kredītiestādēs, lai aprēķinātu pašu līdzekļu nepieciešamību, ā arī saistībā ar kredīta un darījuma partnera riskiem (12). Turklāt, lai gan arī finanšu iestādēm jāprasa nodrošināt pienācīgas riska novērtēšanas spējas, šīm spējām jābūt proporcionālām šo iestāžu veikto darbību veidam, lielumam un sarežģītībai.

ECB tāpat atzīmē attiecīgos grozījumus, kas ieviesti Direktīvā 2009/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvā 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (13). Tādēļ, lai nodrošinātu saskaņotību ierosinātās regulas un nozaru tiesību aktu attiecīgo normu starpā, ECB iesaka precizēt ierosinātajā regulā finanšu iestādēm uzliktā pienākuma saturu.

1.3.

Saskaņā ar ierosināto regulu EBI, EAAPI un EVTI neatsaucas uz kredītreitingiem savās pamatnostādnēs, ieteikumos un tehnisko standartu projektos, “ja šādas atsauces varētu izsaukt mehāniski paļaušanos uz kredītreitingiem no kompetento iestāžu vai finanšu tirgus dalībnieku puses (14)”. Ierosinātā regula arī iesaka, ka EBI, EAAPI un EVTI vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim pārbauda un vajadzības gadījumā svītro visas pamatnostādnēs un ieteikumos minētās atsauces uz kredītreitingiem (15). Līdzīga prasība noteikta arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) attiecībā uz tās brīdinājumiem un ieteikumiem (16).

1.4.

ECB saprot, ka visu ierosināto grozījumu mērķis ir FSP principu īstenošana, kas aicina standartu noteicējus un iestādes izvērtēt atsauces un KRA reitingiem standartos, likumos un noteikumos un, ja iespējams, svītrot tās vai aizstāt ar piemērotiem alternatīviem kredītspējas standartiem (17). Tomēr, lai gan var būt ieteicams no Savienības un nacionālajiem aktiem svītrot noteikumus, kas liek obligāti ņemt vērā ārējos kredītreitingus, vai pat visas atsauces un ārējiem reitingiem, ciktāl šādas prasības vai atsauces uz ārējiem reitingiem var tikt uzskatītas par tādām, kas veicina “mehānisku” šādu reitingu izmantošanu, ECB iesaka uzmanīties attiecībā uz formulējumu minētajās ierosinātās regulas normās (18), jo to varētu būt grūti piemērot.

1.5.

Pirmkārt, attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādēm (EUI), Savienības 1. līmeņa tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā atsaucas uz ārējiem kredītreitingiem vai kredītnovērtējumiem. Tā tas, piemēram, ir Savienības banku jomas tiesību aktos, kas atsaucas un ārējo kredītnovērtējuma iestāžu (ECAI) (19) kredītnovērtējumiem un oficiāla prasa EBI izstrādāt tehnisko standartu projektus saistībā ar kredītnovērtējumiem (20). EUI izstrādātos tehnisko standartu projektus pieņem Komisija, pamatojoties uz pilnvarojošām normām, kas noteiktas 1. līmeņa tiesību aktos (21), un standartu mērķis ir papildināt vai precizēt šīs normas. Tādēļ aizliegums atsaukties uz kredītnovērtējumiem iepriekš minētajos tekstos liekas grūti piemērojams, pat ja, lietojot vārdus ja iespējams, EUI tika atstāta zināma izvēles iespēja (22). Jo īpaši vērtējums tam, vai atsauces uz kredītnovērtējumu var potenciāli izsaukt mehānisku paļaušanos, tā vietā, lai informētu vērtējumu varētu sniegt ieguldītāji un tirgus dalībnieki, ir subjektīvs, kas tā ieviešanu ierosinātajā regulā juridiskas prasības veidā padara problemātisku.

1.6.

Otrkārt, attiecībā uz ESRK iepriekš minētais aizliegums atsaukties uz kredītreitingiem ESRK brīdinājumos un ieteikumos arī šķiet neproporcionāls, jo kredītreitingi ir vērtīgs informācijas avots un nodrošina etalonus vai modeļus, ko ESRK var izmantot savu izdevumu kontekstā.

1.7.

ECB kopumā atbalsta FSP uzskatu, ka KRA ir nozīmīga loma un ka to reitingus uzņēmumi var pienācīgi izmantot, iekļaujot savos iekšējos kredītnovērtējuma procesos (23). Pašreizējās reformas nolūks ir samazināt pārlieku paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem un uzlabot to kvalitāti, nevis izbeigt to izmantošanu. Tajā pašā laikā KRA reitingu izmantošana uzņēmumā nemazina tā atbildību nodrošināt, ka tā kredītriski balstās uz drošu novērtējumu (24). ECB atbalsta FSP ieteikto pakāpenisko pieeju un norāda, ka atsauces uz KRA reitingiem jāsvītro vai jāaizstāj tikai tad, kad identificētas pienācīgas alternatīvas, un tās var droši tikt īstenotas. Šajā sakarā standartu noteicējiem un iestādēm nepieciešams izstrādāt pārejas plānus un grafikus, kas ļauj pēc iespējas svītrot vai aizstāt atsauces uz KRA reitingiem un droši ieviest ar to saistītos riska pārvaldības spēju uzlabojumus.

1.8.

ECB iesaka ierosinātās regulas 1. panta 6. punktu (25) aizstāt ar apsvērumu ierosinātajā regulā, kas valsts iestādēm atgādina, ka ir svarīgi, ja iespējams, sniegt ieguldījumu iepriekš minētā mērķa sasniegšanā, samazinot pārlieku paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem. ECB tāpat atzīmē, ka saskaņā ar ierosināto CRD IV direktīvu (26) EBI, sadarbojoties ar EAAPI un EVTI, divreiz gadā publicēs ziņojumu par to, cik bieži dalībvalstu tiesību akti atsaucas uz ārējiem reitingiem un par pasākumiem, ko dalībvalstis veic šādu atsauksmju samazināšanai. ECB iesaka EUI pēc tam, kad tās ņēmušas vērā ECB un ESRK viedokli, ziņot Komisijai par iespējamām alternatīvām vai papildu risinājumiem attiecībā uz atsaucēm uz ārējiem reitingiem Savienības un nacionālajos tiesību aktos.

1.9.

Informācijas nolūkā šī atzinuma II pielikums apraksta kredītnovērtējuma metodoloģiju, ko Eurosistēma izmanto nodrošinājuma atbilstības likviditātes operācijām kontekstā.

2.1.

Regula (EK) Nr. 1060/2009 nosaka, ka kredītreitinga aģentūrai, lai tā tiktu atzīta par ECAI  (27), jāiesniedz reģistrācijas pieteikums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (28) un ka šī reģistrācijas procedūra neaizstāj procedūru ECAI atzīšanai saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK (29).

2.2.

Saskaņā ar ierosināto CRD IV regulu (30) kompetento iestāžu veiktās ECAI atzīšanas procedūras rezultātā “automātiski” atbilstošas ir KRA, kas reģistrētas vai sertificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Tas attiecas arī uz centrālajām bankām, kas sniedz kredītreitingus un kas atbrīvotas no minētās regulas (31) piemērošanas jomas. ECB atbalsta jauno procedūru, kas iekļauta ierosinātajā CRD IV regulā, jo tā palīdzēs vienkāršot ECAI atzīšanas procedūru un nodrošinās saskaņotību dažādos sektoros (32). Juridiskās skaidrības un noteiktības dēļ ECB iesaka papildus precizēt ierosinātās regulas apsvērumā, ka ierosinātās CRD IV regulas stāšanās spēkā nozīmēs minēto KRA un centrālo banku kā ECAI automātisku atzīšanu un ka jādefinē saikne starp kredītnovērtējumiem un kredītspējas sliekšņiem; t. i. plānošana.

2.3.

Ierosinātā regula nosaka, ka EVTI izveidos Eiropas Reitingu indeksu, kas ietvers visus EVTI iesniegtos reitingus, kā arī apkopoto reitingu indeksu jebkuram vērtētam parāda instrumentam (33). Indeksu un atsevišķos kredītreitingus publicē EVTI tīmekļa vietnē. Saskaņā ar ierosināto regulu, EVTI iesniegtie reitingi pamatosies uz saskaņotu reitingu skalu (34).

2.4.

Lai gan ECB atbalsta tirgus dalībnieku reitingu uzlabotu caurredzamību, sadarbspēju un salīdzināmību, tomēr jānodrošina, ņemot vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci un reitinga noteikšanas metožu dažādību, ka saskaņotā reitingu skala neliek KRA saskaņot metodoloģiju un procesus.

2.5.

Turklāt ECB norāda, ka plānošanas procedūras izstrādās EBI un EAAPI banku (35) un apdrošināšanas nozarēs (36). Ņemot vērā šo jautājumu starpnozaru specifiku, būtu pienācīgi koordinēt plānošanas pasākumus, iespējams izmantojot EUI Apvienoto komiteju (37). Šajā sakarā ECB iesaka svītrot atsauci uz saskaņoto reitingu skalu un iesaka līdz 2015. gada decembrim EVTI, sadarbojoties ar EBI, EAAPI un ECB, izvērtēt iespēju izveidot saskaņotu reitingu skalu reitingiem, ko izsniegušas reģistrētas un sertificētas KRA, un par šo jautājumu ziņot Komisijai. Tas nozīmē arī ierosinātās regulas atsauces uz “Eiropas reitingu indeksu” aizstāšanu ar “Eiropas reitingu platformu”.

3.1.

ECB atbalsta iniciatīvas, kas sāktas, lai uzlabotu caurredzamību un metodoloģijas un reitingu procesa atklāšanu saistībā ar valstu parādu (38). Ierosinātā regula ievies īpašu režīmu valstu reitingu piešķiršanas procedūrai un reitinga pārskatīšanas biežumam. ECB atbalsta ierosinātās izmaiņas, jo īpaši ierosinājumu prasīt KRA novērtēt valstu reitingus biežāk. Lai gan reitingi jāpublicē tikai pēc darbdienas beigām un ne vēlāk kā vienu stundu pirms tirdzniecības vietu atvēršanas Savienībā, ECB uzskata, ka var tikt īstenotas citas iniciatīvas, lai atvieglotu reitingu izmaiņu iespējamās procikliskās sekas. ECB iesaka pētīt veidus, kā samazināt reitingu izmaiņu radītās svārstības, jo īpaši tad, ja emitents ir reitingu novērošanas statusā un tuvu tam, ka zaudēs investīciju kategorijas statusu, kā arī tad, ja tiek apsvērta iespējamā reitinga pazemināšana par vairākām pakāpēm. Šādās situācijās varētu turpināt vērtēt priekšlikumus biežāk komunicēt ar tirgu veidā, kas mazina strauja krituma efektu.

Turklāt ECB atzīmē, ka ierosinātā regula nosaka, ka reitinga aģentūrām katram piešķirtajam valsts reitingam vai saistītajai reitinga prognozei jāpievieno detalizēts pētījuma pārskats, kurā paskaidroti visi pieņēmumi, parametri, ierobežojumi un neskaidrības, kā arī jebkādi citi elementi, kas ņemti vērā reitinga vai prognozes noteikšanā (39). Šajā sakarā var būt piemēroti dažas no prasībām attiecināt arī uz citiem reitingu veidiem, jo īpaši prasības par detalizētu informāciju par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem pieņēmumiem, kas pamato iemeslus reitinga izmaiņām, kā arī to relatīvo nozīmi.

3.2.

ECB atbalsta Komisijas priekšlikumus ar KRA neatkarību saistīto jautājumu risināšanā. Tomēr, tā kā pašreizējais “emitents maksā” reitingu finansēšanas modelis var būt interešu konflikta cēlonis un var kropļojoši ietekmēt reitingus (40), nepieciešami tālejošāki risinājumi attiecībā uz alternatīviem atlīdzības modeļiem. Tādēļ ECB atbalsta to, ka Komisija turpina darbu, uzraugot KRA atlīdzības modeļu piemērotību, un gaida, kad par šo jautājumu 2012. gada beigās tiks sniegts ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, ņemot vērā arī darbu citās jurisdikcijās, t. sk. ASV (41).

3.3.

Lai gan ECB atbalsta stingrākus noteikumus KRA akcionāru struktūrai (42), ECB iesaka Komisijai pārskatīt ierosināto 5 % ierobežojumu (43), lai nodrošinātu tā efektivitāti.

3.4.

Lai gan ECB atbalsta Komisijas nolūku saistībā ar rotācijas noteikuma ieviešanu, t. i., ka ilgstošas attiecības ar tām pašām vērtējamām struktūrām varētu ietekmēt reitingu neatkarību, var būt vajadzīgs sīkāk izvērtēt iespējamās neplānotās sekas (44). Pirmkārt, lai gan rotācijas noteikums būtu jāveicina interešu konfliktu novēršana, kas rodas “emitents maksā” modeļa rezultātā, jānovērš, ka KRA rotācija negatīvi ietekmē reitingu kvalitāti, jo īpaši tāpēc, ka var rasties risks, ka jauni dalībnieki konkurē, piedāvājot paaugstinātus reitingus vai samazinot cenas. Otrkārt, rotācijas noteikumam nevajadzētu novest pie pārtrauktiem datu apkopojumiem, jo tas radītu problēmas attiecībā uz reitinga modeļu pārbaudi. Treškārt, lai šī norma būtu efektīva, jānodrošina, ka ir pietiekama tādu KRA izvēle, kas izpilda visas obligātās prasības, īpaši attiecībā uz specifisku reitingu piešķiršanu, piem., strukturētiem finanšu instrumentiem. Tādēļ, lai noteiktu precīzu gadu skaitu, pēc kura jānotiek rotācijai, var būt nepieciešama papildu analīze. Visbeidzot, šajā sakarā jāapsver arī saistība ar topošo “emitents maksā” modeļa novērtējumu (45).

3.5.

ECB atbalsta ierosinātos EVTI uzticamos uzdevumus saistībā ar jaunu vai grozītu KRA metodoloģiju atbilstību (46). ECB iesaka precizēt, ka EVTI loma aprobežojas ar metodoloģijas atbilstības piemērojamiem noteikumiem pārbaudi. Turklāt var būt nepieciešams noteikt piemērojamo procedūru un termiņus, lai nodrošinātu, ka EVTI pārbaude neliedz KRA piešķirt jaunus reitingus. ECB tāpat atbalsta ierosinājumu prasīt vairāk un vieglāk saprotamus paskaidrojumus par metodoloģiju un pamatā esošajiem pieņēmumiem visu aktīvu kategoriju reitingiem. Visbeidzot, ECB atzinīgi vērtē publiskās apspriešanas ieviešanu par plānotajām izmaiņām reitingu metodoloģijā, modeļos vai galvenajos pieņēmumos.

3.6.

ECB atzinīgi vērtē ierosinājumu palielināt caurredzamību attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem (47). ECB īpaši atbalsta ierosināto detalizētas informācijas atklāšanas prasību attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem (48) ar centralizētas tīmekļa vietnes palīdzību (49), kā arī prasību strukturētiem finanšu instrumentiem noteikt divus kredītreitingus (50). Attiecībā uz šiem aspektiem ECB vēlētos uzsvērt sekojošo:

3.7.

Pirmkārt, ņemot vērā saskaņotību dažādās nozarēs un noteikumu dublēšanās novēršanu, ierosinātajā regulā jāprecizē informācijas atklāšanas prasību strukturētu finanšu instrumentu emitentiem, iniciatoriem un sponsoriem saistība ar līdzīgām informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanu dažās nozarēs (51).

3.8.

Otrkārt, Eurosistēmas ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru kredīta līmeņa informācijas iniciatīva nosaka konkrētas informācijas par katru vērtspapīru prasības ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, ko pieņem kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās. Tās mērķis ir palielināt caurredzamību un standartizētā veidā padarīt tirgus dalībniekiem pieejamu savlaicīgāku informāciju par pamatā esošajiem kredītiem un to atmaksu. Šajā sakarā ECB atzīmē iespējamo sinerģiju, ko EVTI būtu jācenšas panākt, apsverot informācijas par strukturētiem finanšu instrumentiem ziņošanas saturu un formātus (52).

3.9.

Treškārt, ECB atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas veicina caurredzamības prasību uzlabošanu strukturēto finanšu instrumentu un nodrošināto obligāciju tirgos, kā arī informācijas atklāšanas prasību saskaņošanu šajā jomā. Šajā kontekstā ECB atbalsta komisijas priekšlikumu līdz 2015. gada 1. jūlija izvērtēt vajadzību ziņošanas pienākumu attiecināt, inter alia, arī uz nodrošinātajām obligācijām (53). ECB arī atzīmē, ka iniciatīvas, kas saistītas ar nodrošināto obligāciju tirgus caurredzamību iekļautas citās aktuālās likumdošanas iniciatīvās, piemēram, ierosinātajā CRD IV regulā (54). Tādēļ ir svarīgi nodrošināt šo dažādo iniciatīvu saskaņotību. Tā kā ierosinātā regula galvenokārt regulē KRA darbību, minētajām iniciatīvā par nodrošināto obligāciju caurredzamību un informācijas atklāšanu jāietver vērtējums, kura mērķis ir noteikt piemērotus Savienības juridiskos instrumentus šo iniciatīvu ieviešanai, t. i., piemēram, ierosinātās regulas ietvaros un/vai citā attiecīgā Savienības finanšu nozares tiesību aktā.