EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AB0005

Eiropas Centrālās bankas Atzinums ( 2012. gada 25. janvāris ) par priekšlikumu direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par priekšlikumu regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām (CON/2012/5)

OJ C 105, 11.4.2012, p. 1–36 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2012. gada 25. janvāris)

par priekšlikumu direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par priekšlikumu regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām

(CON/2012/5)

2012/C 105/01

Ievads un juridiskais pamats

2011. gada 20. septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību, ar kuru tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (1) (tālāk tekstā “ierosinātā direktīva”). 2011. gada 30. novembrī ECB saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu par Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām (2) (tālāk tekstā “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu par ierosināto direktīvu un regulu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un uz 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā direktīva un regula satur nosacījumus, kas skar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumus, t.i., noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku, veicināt maksājumu sistēmu raito darbību un palīdzēt atbildīgajām iestādēm īstenot līdzsvarotu politiku, kas saistīta ar kredītiestāžu konsultatīvo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti. Efektivitātes un skaidrības labad ECB nolēma izdot vienu atzinumu par šiem diviem tiesību aktu priekšlikumiem. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

1.   Ierosinātās regulas un ierosinātās direktīvas mērķi

2011. gada 20. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma direktīvas priekšlikumu un regulas priekšlikumu, ar kuriem tiek grozītas direktīvas 2006/48/EK (3) un 2006/49/EK (4). Šie priekšlikumi ir būtisks solis banku un investīciju firmu sektora regulējuma pastiprināšanai un stabilākas un drošākas finanšu sistēmas izveidei Savienībā. ECB atbalsta Savienības stingro apņemšanos ieviest starptautiskos standartus un nolīgumus finanšu regulējuma jomā, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā Savienības tiesiskās un finanšu sistēmas specifiskās īpatnības. ECB stingri atbalsta Bāzeles kapitāla un likviditātes standartu savlaicīgu un iedarbīgu ieviešanu (5). Šajā nolūkā ECB atzīmē Komisijas vadošo lomu, realizējot G20 apņemšanos “pieņemt un pilnībā ieviest šos standartus noteiktajos laika ietvaros, ievērojot ekonomikas atveseļošanos un finanšu stabilitāti” (6) un pirmajai ierosinot “Bāzele III” regulējuma (7) ieviešanu un Uzraudzības direktoru un vadītāju grupas (GHOS) līgumu (8) ieviešanu Savienības tiesību aktos. Ierosinātie pasākumi būtiski uzlabos sistēmisko elastīgumu, palīdzēs īstenot finanšu sistēmas līdzsvarotu darbību un nodrošinās stabilu un ilgspējīgu regulējumu finanšu pakalpojumu sniegšanai Savienībā.

2.   Savienības banku nozares tiesību aktu reforma

ECB atbalsta Komisijas inovatīvo pieeju, īpaši attiecībā uz ierosināto regulu, kurā ir iestrādāta lielākā daļa direktīvas 2006/48/EK un direktīvas 2006/49/EK tehnisko pielikumu un tiek ierobežota dalībvalstu izvēles iespēja un rīcības brīvība. Ierosinātā regulējuma rezultātā pastiprināsies tiesiskā noteiktība un samazināsies dubultošanās risks dalībvalstu līmenī. Finanšu krīze arī pierādīja nepieciešamību rīkoties ātri un iedarbīgi. Ir svarīgi nodrošināt atbilstošu elastības līmeni Savienības banku pakalpojumu nozares regulējumā. Attiecībā uz ierosinātās regulas pārskatīšanu nākotnē, un kā minēts iepriekšējos atzinumos (9), ECB iesaka nodrošināt, ka vienīgi tie regulējuma principi, ko satur ierosinātā regula un kas atspoguļo pamata politisko izvēli un būtiskos jautājumus, paliek parastas tiesību akta priekšlikuma procedūras ietvaros. Tehniskie noteikumi, tostarp ierosinātie regulā, jāpieņem kā deleģētie vai īstenošanas akti saskaņā ar Līguma 290. un 291. pantu, kas tādējādi kļūs par galveno Savienības finanšu iestādēm piemērojamo noteikumu kopumu.

3.   Eiropas vienots finanšu sektora noteikumu kopums

3.1.

Kā norādīts iepriekšējos atzinumos (10), ECB stingri atbalsta Eiropas vienotā finanšu sektora noteikumu kopuma izveidi visām finanšu institūcijām (11), jo tas veicina Savienības vienotā tirgus darbību un atvieglo finanšu integrāciju Eiropā. Eiropas vienoto finanšu sektora noteikumu kopums nodrošina, ka finanšu institūcijas, kuras sniedz finanšu pakalpojumus vienotajā tirgū, atbilst vienam konsultatīvās uzraudzības noteikumu kopumam. Tā rezultātā tiek samazinātas labvēlīgāka regulējuma izvēles un konkurences izkropļojuma iespējas. Turklāt harmonizētie noteikumi uzlabo pārredzamību un samazina izdevumus saistībā ar regulatīvās un atbilstības kontroles īstenošanu.

3.2.

Eiropas vienotais noteikumu kopums pieprasa: (a) skaidru un piemērotu deleģēto un īstenošanas aktu jomu noteikšanu; (b) atbilstošu Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) iesaisti, tādējādi izmantojot iestāžu pieredzi tehnisko standartu projektu izstrādes jomā; (c) saskaņotu un koordinētu pieeju visos finanšu sektoros; (d) saskaņotus kritērijus finanšu tiesību aktos visā Savienībā kā deleģēto vai ieviešanas aktu pamatu, iepriekš izstrādājot vai neizstrādājot īstenošanas tehnisko standartu projektus EUI (12). Eiropas Banku iestādes (EBI) sistemātiska iesaistīšana Savienības īstenošanas tiesību aktu pieņemšanā, izstrādājot tehnisko standartu projektus, jo īpaši gadījumos, kad nepieciešama iepriekšējā tehniskā analīze, nodrošinās elastīgu banku sektora regulējumu Savienības līmenī, kas efektīvi stiprinās Savienības vienoto finanšu pakalpojumu tirgu.

4.   ECB padomdevējas loma attiecībā uz deleģētiem un īstenošanas aktiem

4.1.

Ņemot vērā to, ka deleģētie un īstenošanas akti ir Eiropas vienotā noteikumu kopuma būtiskā sastāvdaļa, ECB izdara tālāk minētos slēdzienus attiecībā uz tās padomdevējas lomas pielietojumu saskaņā ar Līguma 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu.

4.2.

Komisijas deleģētie un īstenošanas akti uzskatāmi par “ierosinātiem Savienības aktiem” Līguma 127. panta 4. punkta un 282. panta 5. punkta izpratnē. Gan deleģētie, gan īstenošanas akti veido Savienības tiesību aktus. Ir būtiski, ka vairākums Līguma 282. panta 5. punkta valodu versiju atsaucas uz Savienības tiesību aktu "projektiem", par kuriem jāapspriežas ar ECB (13). Tādēļ pienākuma apspriesties ar ECB piemērošanas joma nevar attiekties tikai uz tiem aktu projektiem, kas balstās uz Komisijas priekšlikumu.

4.3.

Lietā C-11/00 (14) Tiesa noteica, ka pienākums apspriesties ar ECB ir domāts, lai "būtībā nodrošinātu, ka likumdevējs pieņem aktu tikai tad, kad uzklausīta iestāde, kas tās specifisko uzdevumu Kopienā attiecīgajā nozarē dēļ un sava augstā lietpratējas līmeņa dēļ, ir īpaši piemērota efektīvai lomai paredzamajā likumdošanas procesā".

4.4.

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai pilnībā izmantotu ECB padomdevējas statusu, ar ECB pienācīga laikā jāapspriežas par jebkuriem Savienības aktu projektiem, t.sk. deleģēto un īstenošanas aktu projektiem, kas ir tās kompetencē. Turklāt, ņemot vērā tehnisko standartu projektu kā Savienības finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktu nozīmīgumu, ECB savu padomdevējas lomu pildīs savas kompetences ietvaros, ņemot vērā šo aktu pieņemšanai vajadzīgos termiņus un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu īstenošanas tiesību aktu pieņemšanu.

Īpaši apsvērumi

5.   Makrokonsultatīvā uzraudzība un stingrāku noteikumu joma

5.1.

Ierosinātajā regulā ir paredzēti konsultatīvās uzraudzības standarti, kas būs tieši piemērojami visā Savienībā. Kā minēts iepriekš, ECB stingri atbalsta Komisijas pieeju, ar kuru tiek efektīvi noteikts Eiropas vienots noteikumu kopums finanšu iestādēm. Papildus, ECB pilnībā atbalsta mērķi risināt mērķtiecīgus riska darījumus, kas tostarp attiecas uz konkrētiem sektoriem, reģioniem vai konkrētām dalībvalstīm, ar deleģētiem aktiem, kuros Komisija tiek pilnvarota piemērot stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības, ja ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar mikro- vai makrokonsultatīvo risku intensitātes izmaiņām, ko izraisa tirgus tendences (15). Neraugoties uz iepriekš minēto, deleģētiem aktiem, ko Komisija var pieņemt, jāattiecas uz lielo riska darījumu un konsultatīvās uzraudzības prasībām un informācijas sniegšanas prasībām, kā arī uz aizņemto līdzekļu un likviditātes prasībām, pēc tam, kad aizņemto līdzekļu un likviditātes prasības stāsies spēkā un kļūs par piemērojamā Savienības tiesiskā regulējuma sastāvdaļu. ECB tomēr atzīmē, ka sešu mēnešu vai īsāks termiņš, kas noteikts stingrāku prasību ieviešanai nolūkā risināt šādus riskus, daudzos gadījumos būs nepietiekams, un būs nepieciešams daudz ilgāks laiks, piemēram, divi vai vairāk gadi, lai nodrošinātu efektivitāti un vēlamā mērķa sasniegšanu (16).

5.2.

Turklāt ECB uzskata par būtisku to, ka ierosinātā regula ļauj dalībvalstīm piemērot stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības, ja rodas sistēmiski apdraudējumi finanšu stabilitātei. Šādu pasākumu nepieciešamību cita starpā attaisno fakts, ka dalībvalstu ekonomikas un finanšu cikli nav pilnībā harmonizēti, un dalībvalstīm var būt dažādi sistēmiska riska veidi. Turklāt pastāv būtiskas atšķirības dalībvalstu finanšu sektoru struktūras īpatnību ziņā. Tādējādi iestādēm ar makrokonsultatīvās uzraudzības pilnvarām var būt nepieciešams padarīt stingrākus zināmu konsultatīvās uzraudzības politikas instrumentu kvantitatīvos koeficientus un ierobežojumus, lai labāk koriģētu konsultatīvās uzraudzības prasības atbilstoši to cikliskai situācijai un lai efektīvi risinātu saistītos sistēmiskos riskus (17).

5.3.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atsevišķi ierosinātās regulas noteikumi ļauj veikt zināmas korekcijas konsultatīvās uzraudzības prasībās valsts līmenī. Pirmā ir pretciklisku kapitāla rezervju regulējuma ieviešana (18). Otrā ir uzraudzības pārbaudes procesa ietvaru paplašināšana nolūkā ļaut valstu iestādēm piemērot stingrākus konsultatīvās uzraudzības noteikumus konkrētām iestādēm (19). Tomēr ECB atzīmē, ka šis ierosinātais paplašinājums sastāv pirmkārt no mikrokonsultatīvās uzraudzības instrumentiem, kas izveidoti, lai risinātu atsevišķu iestāžu vai iestāžu grupu radītos riskus, nevis lai izmantotu makrokonsultatīvās uzraudzības instrumentus sistēmisku risku risināšanai. Treškārt, ar ierosināto regulu tiek ieviesta iespēja valstu iestādēm koriģēt riska pakāpes vai noteikt stingrākus kritērijus, piemēram, kredīta apmēra attiecībai pret nodrošinājuma vērtību, riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa vai komerciālo nekustamo īpašumu, ja to attaisno attiecīgās dalībvalsts attiecīgā tirgus segmenta riska iezīmes (20).

5.4.

ECB atbalsta iepriekš minēto regulējumu, kas ļauj valstu iestādēm koriģēt attiecīgas konsultatīvās uzraudzības prasības un uzskata, ka tas būtu jāizvērš, lai ļautu valstu iestādēm makrokonsultatīvajos nolūkos valsts līmenī piemērot stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības. Tas ir nepieciešams, lai vispusīgi un efektīvi risinātu finanšu stabilitātes problēmas, kas rodas saistībā ar valsts finanšu sistēmas struktūras īpatnībām vai sistēmiskiem riskiem. Tāpēc ierosinātais regulējums var tikt paplašināts tā, lai tas aptvertu stingrākas prasības: (a) kapitālam; (b) lielo riska darījumu limitiem; (c) likviditātes prasībām un aizņemto līdzekļu rādītājam, pēc ieviešanas Savienības regulējumā. Šajā kontekstā valstu iestādēm jāļauj piemērot stingrākas prasības savu valstu tiesību aktos, tostarp ierobežot kvalitatīvos rādītājus un limitus (a), (b) un (c) posteņiem, paziņojot par ierosinātiem pasākumiem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK); tomēr šādas prasības būtu jāpiemēro, ievērojot pilnīgu atbilstību citiem ierosinātās regulas noteikumiem, kas paliks nemainīgi.

5.5.

Nolūkā uzturēt pārredzamību un nodrošināt Savienībā pieņemto pasākumu konsekvenci, ECB iesaka aizsardzības pasākumus iespējamai stingrāku prasību piemērošanai no valstu iestāžu puses. Šajā sakarā ESRK varētu būt svarīga koordinatora loma finanšu stabilitātes problēmu un iespējamo nejaušo seku un šādu pasākumu papildu ietekmes izvērtēšanā attiecībā uz citām dalībvalstīm. Turklāt EBI un ESRK būtu regulāri jāpublicē savās mājas lapās atjauninātā informācija par tādiem dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem, kuri ir stingrāki par ierosinātās regulas prasībām. Pēc tam, kad beidz pastāvēt bažas par finanšu stabilitāti, kuras izraisīja stingrāku konsultatīvās uzraudzības pasākumu piemērošanu, kvantitatīvie koeficienti un ierobežojumi tiek atjaunoti līdz harmonizētam līmenim, kas noteikts ierosinātajā regulā.

5.6.

Kopumā iespējamā stingrāku uzraudzības pasākumu piemērošana konkrētajās dalībvalstīs var uzlabot gan finanšu stabilitāti, gan finanšu integrāciju Savienībā. Konkrēti, koordinētā veidā mazinot sistēmiskos riskus un aizsargājot vienoto tirgu no pārmērīgās sistēmisko risku uzkrāšanās, iestādes var efektīvi palīdzēt īstenot Savienības finanšu sistēmas līdzsvarotu darbību un veicināt ilgtspējīgu finanšu pakalpojumu sniegšanu vienotajā tirgū vidējā termiņā un ilgtermiņā.

6.   Pašu kapitāls

6.1.

ECB stingri atbalsta ierosināto atbilstības kritēriju nostiprināšanu pašu kapitālam, kā arī turpmāku atskaitījumu harmonizāciju. Pašu kapitāla prasības ir starptautiski saskaņotās kapitāla reformas stūrakmens. Tāpēc no finanšu stabilitātes viedokļa ir būtiski, lai ierosinātajā regulā pašu kapitāla prasības nodrošinātu, ka Savienības banku sektoram pieder augstākās kvalitātes kapitāls, it īpaši attiecībā uz 1. līmeņa pamata kapitālu, kā rezultātā notiks augsta līmeņa zaudējumu absorbēšana. Krīzes rezultātā notika jauna kapitāla reforma, lai liktu īpašu uzsvaru uz 1. līmeņa pamata kapitālu. Tās mērķis ir nodrošināt to, ka Eiropas kredītiestādēm pieder 1. līmeņa pamata kapitāls, kuram ir tik pat augsta kvalitāte kā to starptautiskiem partneriem, un arī nodrošināt pilnīgu atbilstību “Bāzele III” vienošanās noteikumiem, kā to apstiprināja GHOS (21). Šajā sakarā jāiezīmē tālāk minētie jautājumi.

6.2.

ECB atbalsta to nosacījumu sarakstu, kas jāizpilda, lai kapitālu kvalificētu kā 1. līmeņa pamata kapitālu, kas atspoguļo pašu kapitāla galvenās īpatnības pastāvīguma, zaudējumu absorbēšanas un maksājumu elastības ziņā. Saskaņā ar “Bāzele III” vienošanos “kapitāla instrumentiem”, uz kuriem atsaucas ierosinātā regula, jāsastāv vienīgi no sabiedrību akcijām, kā noteikts attiecīgajos dalībvalstu tiesību aktos (izņemot savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un līdzīgu sabiedrību emitētos kapitāla instrumentus (22)), un tos var kvalificēt kā 1. līmeņa pamata kapitālu tikai ja tie izpilda visus nosacījumus, kas noteikti ierosinātajā regulā (23). ECB arī iesaka, ka Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, apstiprina EBI noteikto tādu akciju veidu sarakstu, kuras atbilst 1. līmeņa pamata kapitālam, lai piešķirtu šim sarakstam saistošu spēku. Papildus jāizstrādā iepriekš minētos nosacījumus precizējoši tehnisko standartu projekti. Kompetentām iestādēm sadarbībā ar EBI jānodrošina pastāvīga atbilstība šiem nosacījumiem. Šie aizsardzības pasākumi turpmāk palīdzētu nodrošināt Savienībā saskaņotību un samazināt finanšu inženierijas ietvarus.

6.3.

Attiecībā uz būtiskiem ieguldījumiem apdrošināšanas sabiedrībās, pārapdrošināšanas sabiedrībās un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībās “Bāzele III” vienošanās pieprasa, lai pēc zināmas robežvērtības šie ieguldījumi tiktu atskaitīti no 1. līmeņa pamata kapitāla, t.i., attiecīgu atskaitījuma pieeju (24). “Bāzele III” vienošanās noteikumos ir ņemts vērā tas, ka šie posteņi atrodas ārpus regulatīvās konsolidācijas, un tā ir vērsta to, lai izvairītos no pamatkapitāla dubultās uzskaites. Ierosinātajā regulā ir saglabāta iespēja, kas jau pastāv direktīvā 2006/48/EK, kompetentām iestādēm atļaut pielietot direktīvā 2002/87/EK (25) noteiktās metodes kā alternatīvu “atskaitīšanai” (26).

6.4.

ECB kopumā piekrīt viedoklim, ka tiesību aktos noteiktais pašu kapitāls būtu jāizmanto tikai to zaudējumu segšanai, kas rodas no banku riskiem. Tādējādi ECB atbalsta jautājuma risināšanu par tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla dubulto izmantošanu gan banku grupu līmenī, t.i., visu to meitas uzņēmumu konsolidāciju, kas ir iestādes un finanšu iestādes (27), gan finanšu konglomerātu līmenī, t.i., tostarp arī apdrošināšanas meitas uzņēmumus tiesību aktos noteiktās konsolidācijas ietvaros. Šajā kontekstā direktīvas 2002/87/EK 1. pielikumā noteikto metožu pielietošana nevienā brīdī nedrīkst izraisīt augstāku tiesību aktos noteikto pašu kapitālu iestāžu un finanšu iestāžu grupām, kas minēts ierosinātajā regulā, (28) salīdzinājumā ar tiesību aktos noteikto pašu kapitālu, kas tiktu noteikts, pielietojot atskaitījuma pieeju.

6.5.

Ņemot vērā “Bāzele III” vienošanos, kā arī, ja nepieciešams, Vienotā foruma finanšu konglomerātu jautājumos starptautiskos principus, ECB iesaka nodrošināt pilnīgu šo tekstu starpnozaru saskaņotību (29), kuras nodrošināšanai nepieciešams saskaņot ierosināto regulu ar attiecīgiem direktīvas 2009/138/EK (30) un 2002/87/EK (31) noteikumiem. Turklāt ECB, atbalstot EUI Apvienotās komitejas tehnisko standartu projektu izstrādāšanu attiecībā uz metodēm, kas noteiktas direktīvā 2002/87/EK, juridiskās skaidrības nolūkā un nolūkā izvairīties no starpsektoru nesaskaņotības finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktos iesaka ieviest šo pilnvarojumu tikai direktīvā 2002/87/EK (32).

6.6.

2011. gada janvārī GHOS publiskoja savu vienošanos par to, ka visi papildu 1. un 2. līmeņa instrumenti ir pilnībā un pastāvīgi jānoraksta vai pilnībā jākonvertē par 1. līmeņa pamata kapitālu brīdī, kad iestāde ir zaudējusi savu dzīvotspēju (33). Ierosinātā regula pilnībā apstiprina likumdevēja nodomu ietvert šo vienošanos (34). ECB apzinās, ka Komisija ietvers šīs prasības gan 1., gan 2. līmeņa instrumentiem saistībā ar Komisijas nākamo priekšlikumu par banku noregulējumu un krīzes pārvaldību finanšu sektorā.

7.   Kapitāla rezerves

7.1.

ECB atbalsta ar ierosināto direktīvu izdarīto izvēli ieviest kapitāla rezervju regulējumu, jo šī pieeja ļaus iestādēm risināt sistēmiskos riskus efektīvā un elastīgā veidā visās dalībvalstīs. Jo īpaši, ECB uzskata, ka pretcikliskās kapitāla rezerves ir galvenais elements plašākas makrokonsultatīvās uzraudzības instrumentu kopumā (35), un stingri atbalsta skaidri noteiktu pretciklisku elementu ieviešanu finanšu regulējumā.

7.2.

Pretcikliskas kapitāla rezerves var būtiski uzlabot banku sektora elastīgumu un tādējādi var palīdzēt nodrošināt līdzsvarotus finanšu pakalpojumus visa uzņēmējdarbības cikla garumā. Šajā sakarā ECB uzsver, ka valstu iestāžu lēmumam par pretcikliskām kapitāla rezervēm jābūt atkarīgam no neierobežotām līdzvērtīguma prasībām līdz 2,5 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, bet brīvprātīgs līdzvērtīgums jāpiemēro virs šīs robežvērtības. Papildus ECB atbalsta ierosinājumu par to, ka valstu iestādes spēj noteikt pretcikliskas kapitāla rezerves, ņemot vērā jebkādus finanšu vai ekonomikas mainīgos lielumus, ko tās uzskata par svarīgiem pārmērīgās kredītu izaugsmes un sistēmisko risku uzkrāšanās novērtēšanai. Tomēr šie mainīgie lielumi nedrīkst būt strukturāli savā būtībā, jo pretcikliskām kapitāla rezervēm nav jārisina finanšu sistēmas strukturālie riski. Tāpēc ECB ierosina izslēgt no ierosinātās direktīvas pretciklisku kapitāla rezervju mehānisma tos mainīgos lielumus, kas nav cikliski pēc būtības (36).

8.   Likviditāte

8.1.

ECB atbalsta Komisijas nepārprotamo apņemšanos ieviest Savienības tiesību aktu kopumā gan likviditātes seguma koeficienta (LSP) prasību, gan arī neto finansējuma stabilitātes rādītāju (NSFR) saskaņā ar “Bāzele III” vienošanām (37). Likviditātes riska regulējuma ieviešana ierosinātajos tiesību aktos noteiks būtiskus mikro- un makrokonsultatīvās uzraudzības ieguvumus. Likviditātes prasības palielinās kredītiestāžu likviditātes rezerves un samazinās īstermiņa saistību konversijas risku ilgtermiņa aktīvos, samazinot savstarpējo sasaisti finanšu sistēmā un samazinot sistēmisko likviditātes risku. Turklāt harmonizētiem likviditātes risku noteikumiem vajadzētu palīdzēt sasniegt tādu konkurences nosacījumu līmeni, kurā ir stabilas likviditātes risku pārvaldīšanas prakses un kopēja labklājību uzlabojoša iedarbība uz Eiropas ekonomiku.

8.2.

Attiecībā uz piedāvāto likviditātes regulējumu ECB vēlas iezīmēt tālāk minētos aspektus.

8.2.1.

Attiecībā uz pārskatiem par likvīdajiem aktīviem ierosinātās regulas posteņi, kas izklāstīti saistībā ar “Pārskatu sniegšanu par likvīdajiem aktīviem” (38) pārklājas ar posteņiem, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem (39). Attiecīgi ECB iesaka pieņemt vienotu un pārredzamu tādu vienību sarakstu, par kurām jāiesniedz pārskati. Kas attiecas uz akciju vai ieguldījumu apliecību kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (CIU) uzskatīšanu par likvīdiem aktīviem, ir svarīgi ierobežot šo instrumentu nosacīto daudzumu kopējā LSP papildus absolūtā daudzuma robežvērtības noteikšanai 250 miljonu euro apmērā nolūkā ierobežot riska koncentrāciju mazās iestādēs (40).

8.2.2.

Centrālām bankām jābūt iesaistītām tā apjoma noteikšanā, līdz kuram centrālo banku rezerves stresa periodos var tikt ieskaitītas likvīdo aktīvu krājumos (41).

8.2.3.

Ņemot vērā būtisko paredzēto mijiedarbību starp likviditātes prasībām un monetārās politikas operācijām, ECB iesaka konsultēties ar EBI, nosakot augstas kvalitātes aktīvu definīciju, kā arī līdz 2015. gada 31. decembrim veicot novērtējumu par to, kā nodrošināt to, ka iestādes izmanto stabilus finansējuma avotus (42). Neskatoties uz likviditātes regulējuma pozitīvo ietekmi uz monetārās politikas īstenošanu, t.i., kredītiestāžu likviditātes rezervju palielinājumu un stabilāku finansējumu, kas samazina kredītiestāžu dalību centrālo banku operācijās, ir iespējama arī pretējā ietekme, piemēram, samazinot vidējo nodrošinājuma likviditāti un darījuma partnera kredīta kvalitāti un ietekmējot monetārās politikas līdzsvarotu īstenošanu.

8.2.4.

Piemērota LSP atbilstības regulējuma, t.i., noteikumu par likvīdo aktīvu krājumu izmantošanu stresa scenārija ietvaros un par kompetento iestāžu reakciju pārkāpumu gadījumā, izstrāde ir īpaši svarīga. Ņemot vērā LSP nozīmīgumu gan no mikro-, gan no makrokonsultatīvās uzraudzības viedokļa, ECB uzskata, ka EBI sadarbībā ar ESRK jābūt iesaistītai norāžu izstrādāšanā par likvīdo aktīvu krājumu uzkrāšanu un norakstīšanu stresa scenārija ietvaros (43).

8.3.

NSFR  (44) ieviešana nodrošinās kredītiestāžu stabilo finansējumu, lai tās izpildītu savas saistības. Viena no galvenajām problēmām, ar ko finanšu iestādes saskārās krīzes laikā, bija akūta finansējuma nepieciešamība, kas radās daudzu saistību termiņu neatbilstības rezultātā. Tas izraisīja nepieciešamību pastāvīgi paļauties uz īstermiņa saistību pārinvestēšanu liela apjoma darījumu naudas tirgos, kuras rezultātā radās finanšu problēmas, kas papildus ietekmēja finanšu tirgus. Šajā sakarā ECB piedāvā redakcionālas izmaiņas, lai novērstu jebkādas iespējamās neskaidrības šīs prasības interpretēšanā. Apzinoties, kas NSFR uzbūve var garantēt zināmu pastāvīgu saskaņošanu, ilgais novērošanas periods līdz 2018. gada 1. janvārim, kā sagaidāms, nodrošinās laiku, kas nepieciešams tālākai koeficienta kalibrēšanai nolūkā izvairīties no iespējamā nejaušo seku riska.

9.   Aizņemtie līdzekļi

Finanšu krīze skaidri pierādīja nepieciešamību uzturēt pārmērīgu aizņemto līdzekļu apjomu finanšu sektorā. Tāpēc ECB visnotaļ atbalsta Komisijas apņemšanos ieviest ar riskiem nesaistītu aizņemto līdzekļu rādītāju kā saistošu prasību pēc pienācīga novērtējuma un kalibrēšanas, maksimāli izmantojot noteikto novērošanas periodu (45). Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB piedāvā ierosinātajā regulā precizēt likumdevēja apņemšanos ieviest šo prasību (46).

10.   Uzraudzības pārskati

Finanšu pārskatu (FINREP) un vispārējo pārskatu (COREP) regulējumā ietilpstošo uzraudzības pārskatu regulējumu pēdējo redakciju ir izstrādājusi Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (47). Šī regulējuma pamatā galvenokārt ir nesaistošās vadlīnijas un pārskatu paraugi. Šajā kontekstā ECB iesaka: (a) ierosinātajā regulā precizēt COREP pārskatu regulējumu; (b) ieviest skaidru FINREP juridisko pamatu, un (c) tālāk precizēt to tehnisko standartu projektu ietvarus, kuri EBI jāizstrādā šajā jomā (48). It sevišķi tiek piedāvāts EBI un ESRK sadarboties tās finanšu informācijas noteikšanas jomā, kas ir nepieciešama makrokonsultatīvās pārraudzības mērķiem. Nolūkā apkopot informāciju, kas nepieciešama makrokonsultatīvās pārraudzības uzdevumu izpildei un ņemot vērā lielo riska darījumu pārskatu, likviditātes pārskatu un aizņemto līdzekļu rādītāja prasības (49), ECB arī piedāvā kā minimālo prasību ieviest ceturkšņa pārskatus un iesaistīt ESRK īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādē.

11.   Informācijas apmaiņas vienošanos pastiprināšana

11.1.

Laikā, kad nesenās Eiropas finanšu uzraudzības reformas rezultātā jau tika noteikta prasību pastiprināšana attiecībā uz informācijas apmaiņas vienošanām (50), finanšu krīze pasvītroja nepieciešamību nodrošināt informācijas apmaiņas vienošanās starp valsts iestādēm, ieskaitot ECB un uzraudzības iestādes. ECB piedāvā atspoguļot uzraudzības reformas gaitā ieviestās izmaiņas ierosinātajā direktīvā un tālāk uzlabot informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un ECBS centrālām bankām, tostarp ECB, ja šī informācija ir saistīta ar to attiecīgo uzdevumu izpildi (51). ECB varētu arī ieteikt, ka Komisija ar attiecīgu iestāžu (tostarp ECB, ESRK un EBI) palīdzību uzņemas divu gadu laikā pēc ierosinātās direktīvas spēkā stāšanās pilnībā pārskatīt šo vienošanos efektivitāti un, ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus turpmākai šī regulējuma stiprināšanai Savienības līmenī, it īpaši ņemot vērā būtiskās ar informāciju saistītās sinerģijas starp centrālās bankas un konsultatīvās uzraudzības funkcijām gan normālos tirgus apstākļos, gan stresa periodos (52).

11.2.

ECB arī iesaka Komisijai, pamatojoties uz EBI ziņojumu, veikt padziļināto novērtējumu par ierosinātās direktīvas un regulas piemērošanu attiecībā uz dalībvalstu sadarbību ar trešām valstīm. Ņemot vērā finanšu krīzes rezultātā gūto mācību, šāda pārskata rezultātā tiks atklāti trūkumi un novērtētas tās jomas, kurās nepieciešams tālāk stiprināt sadarbību, informācijas apmaiņu un savstarpējās vienošanās, tostarp uzraudzības noteikumu īstenošanu trešās valstīs. Šajā novērtējumā būtu jāietver arī nepieciešamība turpmāk uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un EBI, no vienas puses, un starptautiskām finanšu institūcijām vai tādām struktūrvienībām kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vai Finanšu stabilitātes padome, no otras puses.

Precīzāk, ECB iesaka arī pilnībā pārskatīt ierosinātās direktīvas noteikumus attiecībā uz nosacījumiem par pieeju trešās valstīs dibināto iestāžu filiālēm, lai uzlabotu dalībvalstīs noteikumu harmonizāciju saistībā ar to kredītiestāžu filiāļu nodibināšanu, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, un lai nodrošinātu Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu starpsektoru saskaņotību (53).

12.   Citi jautājumi

Dažādi citi jautājumi, kas ir saistīti ar: (a) kompetento iestāžu sadarbību centrālo darījumu partneru uzraudzības un pārraudzības jomā; (b) uzraudzības pilnvarām; (c) pārvaldības jautājumiem; (d) noteikumiem un terminoloģiju, ko piemēro ārējām kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI); (e) vērtspapīrošanu, arī tiek skarti atzinuma pielikumā un izraisa konkrētos ierosinātos grozījumus.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu un regulu, attiecīgie redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 25. janvārī

ECB viceprezidents

Vítor CONSTÂNCIO


(1)  COM(2011) 453 galīgā redakcija.

(2)  COM(2011) 452 galīgā redakcija.

(3)  2006. gada 14. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp).

(4)  2006. gada 14. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.).

(5)  Sk. 2010. gada 11. un 12. novembra G20 valstu līderu Seulas samita deklarācijas 29. punktu, kurā noteikts: “Jaunais regulējums tiks iestrādāts mūsu nacionālajos tiesību aktos un noteikumos, tas tiks īstenots sākot ar 2013. gada 1. janvāra un pilnībā ieviests līdz 2019. gada 1. janvārim”.

(6)  2010. gada 11. un 12. novembra G20 valstu līderu Seulas samita deklarācijas 29. punkts.

(7)  Sk “Bāzele III: globālā regulējuma ietvars stabilākām bankām un banku sistēmām” (“Basel III: A global regulatory framework for more resilient banks and banking systems”), Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, 2010. gada decembris, pārskatīts 2011. gada jūnijā (tālāk tekstā ““Bāzeles III” vienošanās”).

(8)  Sk. 2010. gada 26. jūlija un 12. septembra GHOS paziņojumus presei, pieejami SNB mājas lapā www.bis.org.

(9)  Sk., piemēram, 2009. gada 5. marta ECB atzinumu CON/2009/17 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (OV C 93, 22.4.2009., 3. lpp.). Visi ECB atzinumi ir publicēti ECB mājas lapā www.ecb.europa.eu.

(10)  Sk., piemēram, 3. punktu 2011. gada 4. maija ECB atzinumā CON/2011/42 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2003/71/EK un Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām (OV C 159, 28.5.2011., 10. lpp.).

(11)  Sk. 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropas Padomes secinājumu 20. punktu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.). Regulas, ar kurām izveido EUI, ievieš procedūru, saskaņā ar kuru EUI sastāda tehnisko standartu un ieviešanas projektus pirms tos kā deleģētos un ieviešanas aktus attiecīgi apstiprina Komisija.

(13)  Līguma 282. panta 5. punkts atsaucas uz Savienības aktu projektiem šādās valodu versijās: bulgāru (“проект на акт на Съюза”); spāņu (“proyecto de acto de la Unión”); dāņu (“udkast”); vācu (“Entwurf für Rechtsakte der Union”); igauņu (“ettepanekute”); grieķu (“σχέδιο πράξης της Ένωσης”); franču (“projet d'acte de l'Union”); itāļu (“progetto di atto dell'Unione”); latviešu (“projektiem”); lietuviešu (“Sąjungos aktų projektų”); holandiešu (“ontwerp van een handeling van de Unie”); portugāļu (“projectos de acto da União”); rumāņu (“proiect de act al Uniunii”); slovāku (“navrhovaných aktoch Únie”); slovēņu (“osnutki aktov Unije”); somu (“esityksistä”); zviedru (“utkast”). Īru valodas versija ir “gniomh Aontais arna bheartu”, kas atbilst “plānotajiem” Savienības aktiem.

(14)  2003. gada 10. jūlija spriedums lietā C-11/00, Eiropas Kopienu komisija pret Eiropas Centrālo banku ([2003] ECR 2003, I-7147. lpp., īpaši 110. un 111. punkts).

(15)  Ierosinātās regulas 443. pants.

(16)  Sk. ierosinātās regulas 87. apsvērumu.

(17)  Sk. 2011. gada 27. oktobra Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda un Starptautisko norēķinu bankas kopējo progresa ziņojumu G20 par makrokonsultatīvās politikas instrumentiem un regulējumiem, pieejams FSP mājas lapā www.financialstabilityboard.org.

(18)  Sk. ierosinātās direktīvas VII sadaļas 4. nodaļu.

(19)  Ierosinātās direktīvas 95. pants.

(20)  Ierosinātās regulas 119. panta 2. punkts.

(21)  Sk. 2010. gada 26. jūlija un 12. septembra GHOS paziņojumus presei.

(22)  Sk. ierosinātās regulas 27. pantu.

(23)  Sk. ierosinātās regulas 26. panta 1. punktu.

(24)  Sk. Bāzeles III vienošanās 84. punktu.

(25)  Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003, 1. lpp.).

(26)  Sk. ierosinātās regulas 46. pantu.

(27)  Saskaņā ar ierosinātās regulas 16. pantu.

(28)  Saskaņā ar ierosinātās regulas 16. pantu.

(29)  Sk. atzinuma CON/2011/42 6.1. punktu.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(31)  Šo tekstu salīdzināšanas rezultātā atklājas vairākas atšķirības attiecībā uz pieeju starpnozaru līdzdalībai individuālā un grupas līmenī. Piemēram, saskaņā ar direktīvu 2009/138/EK apdrošināšanas uzņēmuma līdzdalība finanšu iestādēs vai kredītiestādēs tiek atskaitīta individuālajā līmenī neatkarīgi no tā, vai apdrošināšanas uzņēmums un kredītiestāde piedalās vienā un tajā pašā finanšu konglomerātā. Turpretim ierosinātajā regulā ir paredzēts atcelšanas nosacījums, t.i., kompetentās iestādes var nolemt neatskaitīt iestādes līdzdalību citās iestādēs, finanšu iestādēs vai apdrošināšanas uzņēmumos individuālajā līmenī, ja uzņēmumi piedalās vienā un tajā pašā finanšu konglomerātā vai ja tās nepiedalās viena un tā paša finanšu konglomerātā, bet tiek izmantota viena no trīs metodēm, kas noteiktas direktīvas 2002/87/EK 1. pielikumā. Attiecībā uz grupu uzraudzību kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības un finanšu iestādes ir iekļautas grupu uzraudzības ietvaros saskaņā ar direktīvu 2009/138/EK. Turpretim ierosinātajā regulā uzraudzība ierobežojas ar iestādēm un finanšu iestādēm, kas ir iestādes meitas uzņēmumi, vai, attiecīgā gadījumā, finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība (ierosinātās regulas 16. pants).

(32)  Sk. ierosinātās direktīvas 139. pantu, ar ko groza direktīvas 2002/87/EK 21. pantu. Tas izraisītu nepieciešamību svītrot ierosinātās regulas 46. panta 4. punktu.

(33)  Sk. ierosinātās regulas 27. apsvērumu un 2011. gada 13. janvāra GHOS paziņojumu presei.

(34)  Sk. ierosinātās regulas 27. apsvērumu.

(35)  Pretcikliskas kapitāla rezerves stājas spēkā tādas pārmērīgas kredītu izaugsmes laika posmos, kad tā ir saistīta ar sistēmisko risku uzkrāšanos, un zaudē spēku stresa periodos.

(36)  Sk. ierosinātās direktīvas 126. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 126. panta 4. punktu.

(37)  Sk. ierosinātās regulas 75. un 76. apsvērumu.

(38)  Ierosinātās regulas 404. pants.

(39)  Ierosinātās regulas III pielikums.

(40)  Ierosinātās regulas 404. panta 5. punkts.

(41)  Sk. jo īpaši ierosinātās regulas 403. un 404. pantu un III pielikumu.

(42)  Sk. ierosinātās regulas 481. pantu.

(43)  Sk. ierosinātās regulas 402. pantu.

(44)  Sk. ierosinātās regulas 76. apsvērumu un 481. panta 3. punktu.

(45)  Sk. ierosinātās regulas 64.–70. apsvērumu.

(46)  Sk. ierosinātās regulas 482. pantu.

(47)  Sk. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas standartu un norāžu apkopojumu, 448.–473. lpp.

(48)  Sk. ierosinātās regulas 94. pantu.

(49)  Ierosinātās regulas 383., 403. un 417. pants.

(50)  Sk. Regulu (ES) Nr. 1093/2010, Regulu (ES) Nr. 1092/2010, 2010. gada 17. novembra Padomes Regulu (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp).

(51)  Sk., piemēram, 13.–15. punktu Atzinumā CON/2009/17, 2.2. punktu 2010. gada 18. marta ECB atzinumā CON/2010/23 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 1998/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām (OV C 87, 1.4.2010., 1. lpp) un 5. punktu Atzinumā CON/2011/42.

(52)  Sk. 15. punktu Atzinumā CON/2009/17.

(53)  Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (COM(2011) 656 galīgā redakcija).


PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi ierosinātai direktīvai

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

Ierosinātās direktīvas 3. apsvērums

“(3)

Regulā [inserted by OP] noteiktās vispārējās konsultatīvās uzraudzības prasības papildina ar individuāliem pasākumiem, par ko izlemj kompetentās iestādes, ņemot vērā katrā atsevišķā kredītiestādē un ieguldījumu sabiedrībā jau uzsākto uzraudzības pārbaudi. Direktīvā būtu jānosaka šādu uzraudzības pasākumu loks, un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt, kuri pasākumi būtu jāīsteno. Attiecībā uz šādiem individuāliem pasākumiem, kas saistīti ar likviditāti, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti likviditātes pamatnostādnēs, kuras publicējusi Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja [zemsvītras piezīme].”

“(3)

Regulā [iekļāvis Publikāciju birojs] noteiktās vispārējās konsultatīvās uzraudzības prasības papildina ar individuāliem pasākumiem, par ko izlemj kompetentās iestādes, ņemot vērā katrā atsevišķā kredītiestādē un ieguldījumu sabiedrībā jau uzsākto uzraudzības pārbaudi. Direktīvā būtu jānosaka šādu uzraudzības pasākumu loks, un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt, kuri pasākumi būtu jāīsteno. .”

Paskaidrojums

EUI aizstāj Lamfalusī 3. līmeņa komitejas un pārņem visus šo komiteju uzdevumus un pienākumus, tostarp uzsākto darbu un projektu turpināšanu, piem., Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. apsvērums un 8. panta 1. punkta l) apakšpunkts. Tāpēc ir nepieciešams svītrot atsauces uz šīm pamatnostādnēm.

2. grozījums

Ierosinātās direktīvas 2. panta 4. punkts (jauns)

Nav teksta.

“4.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros turpmāk definēti kritēriji iestādes iekļaušanai 3. rindkopā minētajā sarakstā un tie gadījumu veidi, kas var tikt regulēti nacionālajos tiesību aktos, kā minēts 3. panta 2. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas minēti pirmajā apakšpunktā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. un 14. pantu.”

Paskaidrojums

Šobrīd nav iespējams noteikt kritērijus, pēc kuriem tiek atlasītas ierosinātās direktīvas 2. panta 3. punktā minētās vienības. Nolūkā samazināt dalībvalstu izvēles iespēju un rīcības brīvību, ECB ierosina, ka EBI nosaka objektīvus kritērijus, pēc kuriem, veicot turpmākus grozījumus ierosinātajā direktīvā, būtu iespējams novērtēt, vai ir nepieciešams grozīt sarakstu 2. panta 3. punkta 3.–22. apakšpunktā. Mēs piedāvājam pielietot šo pašu procedūru tiem tipiskiem gadījumu, uz kuriem attiecas ierosinātās direktīvas 3. panta 2. punkts. Šis grozījums ir lasāms sasaistē ar ierosinātās direktīvas 136. panta a) apakšpunktu, ar kuru Komisijai tiek piešķirtas tiesības veikt tehniskas korekcijas ierosinātās direktīvas 2. pantā minētajā sarakstā.

3. grozījums

Ierosinātās direktīvas 7. pants

“7. pants

Sadarbība ar EBI

Veicot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu pieņemto normatīvo un administratīvo aktu piemērošanā ņem vērā konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka

(a)

kompetentās iestādes piedalās EBI darbībā;

(b)

kompetentās iestādes pieliek visas pūles, lai izpildītu pamatnostādnes un ieteikumus, ko sniedz EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu;

(c)

kompetentajām iestādēm piešķirtais valsts pilnvarojums netraucē tām pildīt pienākumus kā EBI loceklēm saskaņā ar šo direktīvu un Regulu [iekļāvis Publikāciju birojs].”

“7. pants

Sadarbība ar EBI un Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) ietvaros

Veicot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu un Regulu [iekļāvis Publikāciju birojs] pieņemto normatīvo un administratīvo aktu piemērošanā ņem vērā konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka

(a)

kompetentās iestādes kā EFUS dalībnieces sadarbojas ar uzticību un patiesu savstarpējo cieņu, it īpaši nepieciešamās un uzticamās informācijas plūsmas nodrošināšanas laikā starp šīm iestādēm un citām EFUS dalībniecēm saskaņā ar lojālās sadarbības principu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktam;

(b)

kompetentās iestādes piedalās EBI darbībā un, ja nepieciešams, uzraudzības kolēģijās;

kompetentās iestādes pieliek visas pūles, lai izpildītu pamatnostādnes un ieteikumus, ko sniedz EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, un brīdinājumus un ieteikumus, ko sniedz EFUS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu

(d)

kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar EFUS;

(e)

kompetentajām iestādēm piešķirtais valsts pilnvarojums netraucē tām pildīt pienākumus kā EBI vai, ja nepieciešams, EFUS loceklēm saskaņā ar šo direktīvu un Regulu [iekļāvis Publikāciju birojs].”

Paskaidrojums

Lai nodrošinātu skaidrību un tiesisko paļāvību, grozījums nodrošinās, ka ierosinātā direktīva atspoguļos sadarbības principus, kas noteikti regulā (ES) Nr. 1092/2010  (2) , Regulā (ES) Nr. 1096/2010 un regulās, ar kurām tika nodibinātas EUI. ECB iesaka ieviest līdzīgus atbilstošus labojumus citās attiecīgās direktīvās, kas attiecas uz finanšu sektoru.

4. grozījums

Ierosinātās direktīvas 8. pants

“8. pants

Uzraudzības Eiropas dimensija

Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī savu vispārējo pienākumu pildīšanā, pamatojoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, un jo īpaši ārkārtas situācijās.”

“8. pants

Uzraudzības Eiropas dimensija

Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī savu vispārējo pienākumu pildīšanā, pamatojoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, un jo īpaši ārkārtas situācijās, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu un veicināt Eiropas finanšu tirgu integrāciju.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir padarīt vēl skaidrākus mērķus, uz kuriem kompetentām iestādēm jātiecas jautājumos, kas saistīti ar šo iestāžu darbības Eiropas dimensiju. Ir nepieciešams attiecīgi grozīt ierosinātās direktīvas 42. apsvērumu.

5. grozījums

Ierosinātās direktīvas 49.–51. pants

“VII   SADAĻA

KONSULTATĪVĀ UZRAUDZĪBA

1.   NODAĻA

Konsultatīvās uzraudzības principi

I   IEDAĻA

Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetence

49. pants

Izcelsmes dalībvalsts uzraudzības kompetence

1.   Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par iestādes konsultatīvo uzraudzību, arī par to darbību uzraudzību, kuras iestāde veic saskaņā ar 33. un 34. pantu.

2.   Šā panta 1. punkts neliedz veikt vienoto uzraudzību.

50. pants

Uzņēmējas dalībvalsts kompetence

Uzņēmējas dalībvalsts veikti pasākumi nedrīkst paredzēt režīmu, kurš diskriminētu vai ierobežotu tādēļ, ka kādai iestādei atļauja ir piešķirta citā dalībvalstī.

51. pants

Sadarbība uzraudzības jomā

[…]”

“VII   SADAĻA

KONSULTATĪVĀ UZRAUDZĪBA

I   NODAĻA

Konsultatīvās uzraudzības principi

I   IEDAĻA

Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts

49. pants

Izcelsmes dalībvalsts uzraudzības kompetence

1.   Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par iestādes konsultatīvo uzraudzību, arī par to darbību uzraudzību, kuras iestāde veic saskaņā ar 33. un 34. pantu.

2.   Šā panta 1. punkts neliedz veikt vienoto uzraudzību.

50. pants

Izcelsmes valsts un uzņēmējas dalībvalsts sadarbība

[…]”

Paskaidrojums

Ierosinātās direktīvas 50. pants atkārto direktīvas 2006/48/EK 41. panta trešo rindkopu. Trešā rindkopa satur atsauci uz 41. panta otro rindkopu, kurā tiek skarti filiāļu likviditātes uzraudzības jautājumi un pasākumi, ko uzņēmējas dalībvalstis varētu ņemt vērā to monetāro politiku īstenošanas rezultātā  (3) . Šis punkts ir novecojis, jo tas atsaucas uz iepriekš minētajiem pasākumiem, un tas arī ir jāsvītro – tāpat, kā tas tika izdarīts ar direktīvas 2006/48/EK tā paša panta pirmo un otro punktu  (4).

Ierosinātie grozījumi ir vērsti uz juridiskās skaidrības uzlabošanu attiecībā uz izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalstu lomām, kas minētas iepriekš minēto noteikumu virsrakstos. Pirmkārt, 49. panta 1. punktā ir noteiks izcelsmes dalībvalsts kompetences princips. Tas neskar ierosinātās direktīvas noteikumus, kas uzliek atbildību uzņēmējas dalībvalsts kompetentām iestādēm. Tāpēc atsauce uz uzņēmējas dalībvalsts kompetenci 50. panta virsrakstā ir maldinoša, jo šis jautājums tika apskatīts iepriekšējā pantā. Otrkārt, 50. pants nav nepieciešams, jo nediskriminācijas princips izriet no paša Līguma noteikumiem.

6. grozījums

Ierosinātās direktīvas 54. panta 2. punkts

“2.   Šā panta 1. punkts neliedz dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju vai nosūtīt informāciju EBI saskaņā ar šo direktīvu, Regulu [iekļāvis Publikāciju birojs] un citām direktīvām, kas piemērojamas kredītiestādēm, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. un 35. pantu. Uz šo informāciju attiecas 1. punktā izklāstītie dienesta noslēpuma nosacījumi.”

“2.   Šā panta 1. punkts neliedz dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju vai nosūtīt informāciju EBI saskaņā ar šo direktīvu, Regulu [iekļāvis Publikāciju birojs] un citām direktīvām, kas piemērojamas kredītiestādēm, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31., 35. un 36. pantu un Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu. Uz šo informāciju attiecas 1. punktā izklāstītie dienesta noslēpuma nosacījumi.”

Paskaidrojums

Ierosinātais grozījums precizē to, ka kompetentās iestādes un EBI ir tiesīgas nodot ESRK visu informāciju, kas nepieciešama ESRK tās uzdevumu izpildei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 36. panta un Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. panta nosacījumiem. ECB iesaka veikt līdzīgus grozījumus citās finanšu sektora direktīvās, ja tas ir nepieciešams.

7. grozījums

Ierosinātās direktīvas 59. pants

“59. pants

Informācijas, kas attiecas uz monetāriem, sistēmas un maksājuma aspektiem, nosūtīšana

1.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt informāciju šādām iestādēm to uzdevumu veikšanai:

[…]

4.   Direktīvas 109. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm nekavējoties nodot […].”

“59. pants

Informācijas, kas attiecas uz monetāriem, sistēmas un maksājuma aspektiem, nosūtīšana

1.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kas liedz kompetentajām iestādēm nosūtīt informāciju šādām iestādēm to attiecīgo uzdevumu veikšanai:

[…]

4.   Dalībvalstis veic visas nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Direktīvas 109. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā kompetentās iestādes nekavējoties nodod […].”

Paskaidrojums

Finanšu krīze pierādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt piemērotas vienošanās par informācijas apmaiņu starp publiskām iestādēm un it īpaši starp centrālām bankām un uzraudzības iestādēm. Tāpēc ECB ierosina tālāk pilnveidot uzraudzības iestāžu un ESRK centrālo banku, tostarp ECB, informācijas apmaiņas metodes attiecībā uz informāciju, kas ir saistīta ar to likumā noteikto uzdevumu izpildi, jo īpaši ārkārtas situācijās (sk. arī 12. grozījumu).

8. grozījums

Ierosinātās direktīvas 64. pants

“Šīs direktīvas 99. panta un Regulas [iekļāvis Publikāciju birojs] piemērošanas nolūkā kompetentajām iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras:

[…].”

“Šīs direktīvas 99. panta un Regulas [iekļāvis Publikāciju birojs] piemērošanas nolūkā kompetentajām iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras:

[…]

(k)

atcelt no amata vienu vai vairākus vadības struktūras locekļus, ja tie neizpilda 87. pantā noteiktās prasības.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt to, ka valstu tiesību aktos kompetentām iestādēm tiek piešķirtas tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp, atbilstoši starptautiskiem standartiem, atcelt no amata vadības struktūras locekļus un galvenos direktorus, kuri neizpilda ierosinātās direktīvas 87. punktā noteiktās prasības  (5).

9. grozījums

Ierosinātās direktīvas 67. panta 1. punkts

“1.   Šo pantu piemēro visos šādos gadījumos:

[…].”

“1.   Šo pantu piemēro visos šādos gadījumos:

[…]

(n)

institūcija tiek atzīta par atbildīgu sakarā ar tādu nacionālo tiesību normu būtisku pārkāpumu, kuras ir pieņemtas saskaņā ar direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai [zemsvītras piezīme]”.

Paskaidrojums

Kompetentām iestādēm jābūt iespējai atsaukt iestādes atļauju saskaņā ar ierosinātās direktīvas 18. panta f) apakšpunktu gadījumos, kad tā ir būtiski pārkāpusi Savienības noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

10. grozījums

Ierosinātās direktīvas 75. panta 5. punkts

“5.   […]

Riska pārvaldības funkcijas izpildes struktūra nepieciešamības gadījumā tiešā veidā neatkarīgi no augstākās vadības var ziņot vadības struktūrai, kas pilda uzraudzības funkcijas.

Riska pārvaldības funkcijas izpildes struktūras vadītājs ir neatkarīgs augstākā līmeņa vadošais darbinieks ar konkrētu atbildību par riska pārvaldības funkciju izpildi.

[…].”

“5.   […]

Riska pārvaldības funkcijas izpildes struktūra nepieciešamības gadījumā tiešā veidā neatkarīgi no augstākās vadības var ziņot vadības struktūrai, kas pilda uzraudzības funkcijas, un paust bažas, un informēt šo struktūru, ja nepieciešams, tādu specifisku riska tendenču gadījumos, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt iestādi, neskarot vadības struktūras gan uzraudzības, gan pārvaldības funkcijas, kuras izriet no šīs direktīvas un regulas [iekļāvis Publikāciju birojs].

Riska pārvaldības funkcijas izpildes struktūras vadītājs ir neatkarīgs augstākā līmeņa vadošais darbinieks ar konkrētu atbildību par riska pārvaldības funkciju izpildi.

[…].”

Paskaidrojums

ECB iesaka šo ierosināto grozījumu nolūkā turpmāk precizēt, ka riska vadības funkcija ietver uzdevumu paust bažas un brīdināt uzraudzības pilnvaras īstenojošu vadības struktūru par tendencēm, kas attiecas uz iestādes riska darījumiem.

11. grozījums

Ierosinātās direktīvas 87. pants

“87. pants

Vadības struktūra

1.   Kompetentās iestādes pieprasa, lai visiem jebkuras iestādes vadības struktūras locekļiem vienmēr būtu pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze, kā arī lai iestādes vadības struktūras locekļi ieguldītu pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildē. Vadības struktūras locekļi it sevišķi rīkojas atbilstīgi turpmāk minētajām prasībām.

[…]

(b)

Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās zināšanas, iemaņas un pieredze, lai varētu izprast iestādes darbības, tostarp galvenos riskus.

[…]

5.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu turpmāk minētos jēdzienus:

[…]

(b)

vadības struktūras atbilstīgās kopējās zināšanas, iemaņas un pieredze, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā;

[…].”

“87. pants

Vadības struktūra

1.   Kompetentās iestādes pieprasa, lai visiem jebkuras iestādes vadības struktūras locekļiem vienmēr būtu pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze, kā arī lai iestādes vadības struktūras locekļi ieguldītu pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildē. Vadības struktūras locekļi it sevišķi rīkojas atbilstīgi turpmāk minētajām prasībām.

[…]

(b)

Vadības struktūras locekļiem katram individuāli un visiem kopā ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze, lai varētu izprast iestādes darbības, tostarp galvenos riskus.

[…]

5.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu turpmāk minētos jēdzienus:

[…]

b)

vadības struktūras atbilstīgās individuālās un kopējās zināšanas, iemaņas un pieredze, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā;

[…].”

Paskaidrojums

Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka ne tikai vadības struktūrvienības locekļiem kopā, bet arī katram atsevišķam tās loceklim ir atbilstošas zināšanas un iemaņas (sk. 5.1. punktu Komisijas Zaļā grāmatā “Finanšu iestāžu korporatīvā pārvaldība un atalgojuma politika”  (6) ). Šajā sakarā tiek ierosināts, ka EBI tiek uzticēta regulatīvo tehnisko standartu projekta izstrāde, kuros tiks noteiktas atbilstošas vadības struktūrvienības locekļu individuālās zināšanas, iemaņas un pieredze.

12. grozījums

Ierosinātās direktīvas 109. panta 1. punkts

“1.   Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā noteiktais stāvoklis vai stāvoklis, kad tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem vai kur ir reģistrētas 52. pantā minētās nozīmīgās filiāles, vienotās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu un atbilstīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantu pēc iespējas ātrāk par to brīdina EBI, ESRK un 59. panta 4. punktā un 60. pantā minētās iestādesun paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju. Šīs saistības ir piemērojamas visām kompetentajām iestādēm, un ja 59. panta 4. punktā minētā iestāde uzzina par pirmajā daļā aprakstīto situāciju, tā pēc iespējas ātrāk brīdina 107. pantā minētās kompetentās iestādes un EBI.

Kompetentās iestādes un 59. panta 4. punktā minētā iestāde pēc iespējas izmanto esošos saziņas kanālus.”

“1.   Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā noteiktais stāvoklis vai stāvoklis, kad tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem vai kur ir reģistrētas 52. pantā minētās nozīmīgās filiāles, vienotās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu un atbilstīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantu pēc iespējas ātrāk par to brīdina EBI, ESRK, centrālās bankas un 60. pantā minētās iestādes un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto informāciju. Ja centrālā banka vai ESRK uzzina par pirmajā daļā aprakstīto situāciju, tā pēc iespējas ātrāk brīdina 107. pantā minētās kompetentās iestādes un EBI.

Kompetentās iestādes, centrālās bankas un ESRK pēc iespējas izmanto esošos saziņas kanālus.”

Paskaidrojums

Kā minēts Atzinuma CON/2009/17 4. un 5. grozījumā, ierosināto grozījumu mērķis ir precizēt “iestāžu” jēdzienu šajā pantā. Īpaši svarīgi ir skaidri noteikt, ka 59. panta 4. apakšpunktā minētās iestādes atbilst centrālajām bankām un ESRK nevis kompetentajām iestādēm. Visā tekstā ir jāizvairās no krusteniskām atsaucēm uz “iestādēm”, lai atvieglotu ierosinātās direktīvas lasīšanu un nodrošinātu tiesisko noteiktību.

Otrs ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt nododamās informācijas raksturu saskaņā ar ierosinātās direktīvas 59. pantu. Jo īpaši, nododamai informācijai jābūt definētai ne tikai kā “būtiskai” informācijai, bet tās definīcijai jāietver arī jebkāda “attiecīga” informācija saistībā ar centrālo banku un ESRK uzdevumu izpildi  (7).

13. grozījums

Ierosinātās direktīvas 126. panta 4. punkts

“4.   Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minētie citi mainīgie lielumi var ietvert […].”

   

Paskaidrojums

Pamatojums – sk. atzinuma 7. punktu. Ierosinātais grozījums (ierosinātās direktīvas 126. panta rindkopas svītrošana) izslēgs strukturālo elementu no pretcikliskām kapitāla rezervēm un saskaņos ierosināto direktīvu ar “Bāzele III” vienošanās operacionālām īpatnībām. Šajā kontekstā ierosinātās direktīvas 126. panta 8. punkta h) apakšpunkts būtu attiecīgi jāsvītro, tāpat kā atsauce uz “strukturāliem mainīgiem lielumiem” ierosinātās direktīvas 58. apsvērumā un otrais un trešais teikums ierosinātās direktīvas 60. apsvērumā.

14. grozījums

Ierosinātās direktīvas 149. panta 6. punkts

“6.   Dalībvalstis var piemērot īsāku pārejas periodu, nekā norādīts 1. punktā, ja to pamato pārmērīga kredītu izaugsme jebkurā laikā minētajā periodā. Ja dalībvalstis tā rīkojas, šis saīsinātais periods attiecas tikai uz iestādes pretciklisku kapitāla rezervju aprēķināšanu iestādēs, kas ir saņēmušas atļauju dalībvalstī, par kuru ir atbildīga ieceltā iestāde.”

“6.   Dalībvalstis var piemērot īsāku pārejas periodu, nekā norādīts 1. punktā kapitāla saglabāšanas rezervju un pretciklisku kapitāla rezervju īstenošanai, ja to pamato pārmērīga kredītu izaugsme jebkurā laikā minētajā periodā. Ja dalībvalstis tā rīkojas, cita dalībvalsts var atzīt šo pretcikliskām kapitāla rezervēm noteikto saīsināto periodu, tāda konkrētās iestādes pretciklisku kapitāla rezervju aprēķina vajadzībām, ko veic šīs valsts pilnvarotās iestādes.”

Paskaidrojums

Dalībvalstis, kurās pārejas perioda laikā notiek ierosinātās direktīvas 149. panta 1. punktā minētā pārmērīga kredītu izaugsme, vai apsvērt kapitāla saglabāšanas rezervju un pretciklisku kapitāla rezervju uzkrāšanas paātrināšanu  (8). Lai novērstu labvēlīgāka regulējuma izvēles iespējas, pārējām dalībvalstīm būtu jāatļauj atzīt pretciklisku kapitāla rezervju pirmstermiņa piemērošanu.

15. grozījums

Ierosinātās direktīvas 150. panta 5. punkts (jauns)

Nav teksta.

“5.   Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija konsultējas ar EUI, ECBS, ESRK un citām attiecīgām pusēm, lai pārskatītu to informācijas apmaiņas plānus saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši, saskaņā ar VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļu, un, ja nepieciešams, nosaka priekšlikumus šo noteikumu un/vai plānu tālākai pilnveidošanai, it īpaši ņemot vērā būtiskās ar informāciju saistītās sinerģijas starp centrālās bankas un konsultatīvās uzraudzības funkcijām gan normālos tirgus apstākļos, gan stresa periodos.”

Paskaidrojums

Skat. atzinuma 11. punktu.

16. grozījums

Ierosinātās direktīvas 150. panta 6. punkts (jauns)

Nav teksta.

“6.   Līdz 2014. gada 31. decembrim EBI pārskata šīs direktīvas un regulas prasību izpildi un sastāda ziņojumu par Savienības un dalībvalstu sadarbību ar trešām valstīm [iekļāvis Publikāciju birojs]. Pārskatā tiek norādītas visas nepilnības un tiek sniegts novērtējums par jomām, kurās ir nepieciešams veikt uzlabojumus attiecībā uz sadarbību, informācijas apmaiņu un savstarpējām vienošanām, tostarp uzraudzības noteikumu izpildi trešās valstīs.

EBI arī izvērtē nepieciešamību tālāk attīstīt sadarbības līgumus starp dalībvalstīm un EBI, no vienas puses, un starptautiskām finanšu institūcijām vai tādām struktūrvienībām kā SVF vai Finanšu stabilitātes padomi, no otras puses.

Komisija pārbauda EBI ziņojumā sniegto izvērtējumu nolūkā noteikt to, vai ir nepieciešami priekšlikumi par kādu leģislatīvo aktu.”

Paskaidrojums

Nolūkā nodrošināt efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp Savienības un dalībvalstu iestādēm un trešo valstu iestādēm, nodrošināt uzraudzības noteikumu izpildi šajās valstīs, kā arī ņemot vērā pārskatu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantā, ir nepieciešams, lai EBI sīki izpēta šo jautājumu un sniedz ziņojumu par to līdz 2014. gada 31. decembrim. Šajā ziņojumā jābūt apskatītiem arī aspektiem, kas ir saistīti ar sadarbību un informācijas apmaiņas plāniem ar starptautiskām finanšu iestādēm. Pamatojoties uz šajā ziņojumā paustajiem jautājumiem, Komisija izvērtēs tiesību akta priekšlikuma nepieciešamību šī regulējuma uzlabošanai.

17. grozījums

Ierosinātās direktīvas 150. panta 7. punkts (jauns)

Nav teksta.

“7.   Pēc Komisijas pilnvarojuma saņemšanas EBI izpēta, vai uz finanšu sektora vienībām, kas apliecina to, ka viņu darbības tiek veiktas saskaņā ar islāma banku darbības principiem, pietiekamā mērā attiecas šīs direktīvas un regulas prasības [iekļāvis Publikāciju birojs].

Komisija pārskata EBA sagatavoto ziņojumu un, ja nepieciešams, iesniedz tiesību aktu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.”

Paskaidrojums

Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā Eiropā ir pieaudzis to finanšu sektora vienību skaits, kas veic savas darbības saskaņā ar islāma banku darbības principiem, ECB iesaka uzticēt EBI veikt pilnu šī finanšu darbības veida pārskatu un pārbaudīt, vai ir nepieciešamas atbilstošas korekcijas Savienības banku regulējumā.


Redakcionāli priekšlikumi ierosinātai regulai

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (9)

1. grozījums

Ierosinātās regulas preambula (jauna atsauce)

“ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,”

“ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,”

Paskaidrojums

Saskaņā ar Līguma 296. pantu, kurā noteikts, ka tiesību aktos jānorāda visi atzinumi, kas paredzēti Līgumos, ierosinātais grozījums ir nepieciešams, lai atspoguļotu to, ka Savienības akts ir pieņemts saskaņā ar Līguma 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, kuros noteikts pienākums konsultēties ar ECB par visiem ierosinātiem Savienības aktiem, atbilstīgi tās kompetences jomām.

2. grozījums

Ierosinātās regulas 16a apsvērums (jauns)

Nav teksta.

“(16a)

Jacques de Larosière vadītās augsta līmeņa grupas ziņojumā norādīts, ka mikrokonsultatīvā uzraudzība nevar pietiekami efektīvi nosargāt finanšu stabilitāti, ja netiek pietiekami ņemtas vērā mikrolīmeņa norises, bet makrokonsultatīvā uzraudzība nav pamatota, ja tā nespēj jebkādi ietekmēt mikrolīmeņa uzraudzību.

Cieša sadarbība EBI un ESRK starpā ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu ESRK darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Jo īpaši EBI jābūt spējīgai nodot ESRK visu attiecīgo informāciju, ko kompetentās iestādes ir apkopojušas saskaņā ar šajā Regulā noteiktām pārskatu sniegšanas prasībām.”

Paskaidrojums

Ierosinātajā apsvērumā tiek pievērsta uzmanība makrokonsultatīvās uzraudzības svarīgumam visā Savienībā un tiek precizēts, ka, atkarībā no pārskatu sniegšanas prasībām, informācijai ir gan mikro-, gan makrokonsultatīvie mērķi. Identisks apsvērums var tikt iekļauts ierosinātajā direktīvā.

3. grozījums

Ierosinātās regulas 56a apsvērums (jauns)

Nav teksta.

“(56a)

Svarīga mācība, kas izriet no krīzes, ir nepieciešamība būtiski pastiprināt pamatkapitāla zaudējumu absorbēšanas spējas. Šajā nolūkā “Bāzele III” vienošanās attiecībā uz akciju sabiedrībām ir noteikts, ka, “lai instruments tiktu iekļauts 1. līmeņa pamata kapitālā, tam jāatbilst visiem kritērijiem, kas noteikti šajā vienošanās, un šiem kritērijiem jābūt izpildītiem vienīgi ar parastām akcijām”. Šie stingrie kritēriji ir ieviesti Regulā, lai “segtu augstākās kvalitātes pašu kapitāla instrumentus tām starptautiski aktīvām bankām, kuras ir akciju sabiedrības,”.”

Paskaidrojums

Ierosinājuma mērķis ir pasvītrot attiecīgos “Bāzele III” vienošanās noteikumus, kas saistīti ar atbilstības kritērijiem akcijām kā 1. līmeņa pamata kapitālam (sk. arī 6., 7., 8. un 9. grozījumu).

4. grozījums

Ierosinātās regulas 68. apsvērums

“(68)

Aizņemto līdzekļu rādītājs ir jauns Savienības reglamentācijas un uzraudzības instruments. Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem tas pirmām kārtām būtu jāievieš kā papildu elements, ko var piemērot atsevišķām iestādēm pēc uzraudzības iestāžu ieskatiem. Iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumi nodrošinātu pienācīgas pārskatīšanas un kalibrēšanas veikšanu, lai pārietu uz saistošu pasākumu 2018. gadā.”

“(68)

Aizņemto līdzekļu rādītājs ir jauns Savienības reglamentācijas un uzraudzības instruments saskaņā ar “Bāzele III” vienošanos. Tas pirmām kārtām būtu jāievieš kā papildu elements, ko var piemērot atsevišķām iestādēm pēc uzraudzības iestāžu ieskatiem. Iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumi nodrošinātu pienācīgas pārskatīšanas un kalibrēšanas veikšanu, lai nodrošinātu aizņemto līdzekļu rādītāja obligātu piemērošanu no 2018. gada.”

Paskaidrojums

Ar šo grozījumu precizē, ka aizņemto līdzekļu rādītājs tiks piemērots no 2018. gada 1. janvāra.

5. grozījums

Ierosinātās regulas 4. pants (jaunas definīcijas)

Nav teksta.

“ “Ārējā kredītnovērtējuma iestāde” (ĀKNI) ir kredītreitinga aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, vai centrālā banka, kura izsniedz kredītreitingus, kas ir atbrīvoti no Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanas.”

“ “Norīkotā ĀKNI” nozīmē iestādes norīkoto ĀKNI.”

Paskaidrojums

Skaidrības nolūkā ierosinātajā grozījumā ir definētas “ĀKNI” un “Nozīmētā ĀKNI”, un šīs definīcijas ir pievienotas ierosinātās direktīvas un regulas definīciju sarakstam. Tā kā Regulā (EK) Nr. 1060/2009  (10) ĀKNI ir definētas kā visas kredītreitinga aģentūras, kuras ir reģistrētas vai sertificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, vai centrālās bankas, kuras izsniedz kredītreitingus, kas ir atbrīvoti no regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanas, ierosinātajā regulā un direktīvā nav vajadzības definēt “attiecīgās” un/vai “atzītās” ĀKNI. Tā paša iemesla dēļ būtu attiecīgi jāgroza citi noteikumi, kuros lietoti šie termini. Starpsektoru saskaņotības nolūkā ECB iesaka arī nodrošināt, lai šie noteikumi atbilstu priekšlikuma par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izdara grozījumus direktīvā 2003/71/EK un direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām  (11) , noteikumiem saistībā ar ĀKNI. Tas attiecas arī uz noteikumiem, kas saistīti ar ĀKNI kredītreitingu samērošanu un EUI Apvienotās komitejas  (12) iesaistīšanas iespēju.

6. grozījums

Ierosinātās regulas 24. panta 4. punkts

“4.   EBI katrā dalībvalstī sagatavo, uztur un publicē to kapitāla instrumentu veidu sarakstu, kurus uzskata par 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. EBI šo sarakstu sagatavo un publicē līdz 2013. gada 1. janvārim.”

“4.   Kompetentās iestādes informē EBI par tiem akciju veidiem, kurus tās uzskata par atbilstošiem 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem saskaņā ar to valstu likumiem. EBI regulāri novērtē šos akciju veidus un sagatavo to akciju veidu saraksta projektu, kuras katrā dalībvalstī tiek kvalificētas kā 1. līmeņa pamata kapitāla instrumenti saskaņā ar 5. pantu.

EBI pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt pieprasīt juridiskus atzinumus, lai pārliecinātos par dalībvalstu paziņoto akciju veidu atbilstību 26. pantā minētajiem noteikumiem.

Paskaidrojums

EBI jābūt kompetentai novērtēt akciju veidus, kas tiek uzskatīti par atbilstošiem 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no kompetentām iestādēm un saskaņā ar ierosinātajā regulā minētiem noteikumiem, it sevišķi ierosinātās regulas 26. panta 1. punktu. Šim nolūkam EBA var arī pieprasīt ārējos juridiskos atzinumus, lai novērtētu konkrētu dalībvalstu paziņoto akciju veidu atbilstību.

7. grozījums

Ierosinātās regulas 24. panta 5. un 6. punkts (jauni)

Nav teksta.

“5.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kuros uzskaitīti 26. panta noteikumiem atbilstošie akciju veidi.

EBI iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2013. gada 1. janvārim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas minēts 1. apakšpunktā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

6.   Tikai tie akciju veidi, kas iekļauti saskaņā ar 5. punktu Komisijas pieņemtajā īstenošanas aktā, uzskatāmi par atbilstošiem 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

Kompetentās iestādes pastāvīgi pārrauga atbilstību 1. līmeņa pamata kapitālam, kas noteikts 2. nodaļā.

Paskaidrojums

EBI jābūt kompetentai novērtēt akciju veidus, kas tiek uzskatīti par atbilstošiem 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no kompetentām iestādēm un saskaņā ar ierosinātajā regulā minētiem noteikumiem, it sevišķi ierosinātās regulas 26. panta 1. punktu. ECB ierosina, ka EBI izveidotais saraksta projekts tiek pārveidots par Komisijas īstenošanas aktu.

8. grozījums

Ierosinātās regulas 26. panta 1. punkts

“1.   Kapitāla instrumentus uzskata par 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

[…].”

“1.   To iestāžu, kuras nav minētas 27. pantā, emitētie kapitāla instrumenti sastāv no uzņēmumu akcijām, kas uzskaitītas 24. panta 4. punktā, un tās uzskata par 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

[…].”

Paskaidrojums

Saskaņā ar ierosināto regulu “kapitāla instrumenti” ir 1. līmeņa pamata kapitāla vienību sastāvdaļa. Saskaņā ar “Bāzele III” vienošanos “parastās akcijas” ir 1. līmeņa pamata kapitāla galvenais veids. ECB iesaka precizēt to, ka 1. līmeņa pamata kapitāla instrumenti sastāv vienīgi no akcijām, kas atbilst ierosinātās regulas 26. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

9. grozījums

Ierosinātās regulas 26. panta 3. punkts

“3.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b)

sadalāmo posteņu nozīmi, lai noteiktu apmēru, kas pieejams sadalei iestādes pašu kapitāla instrumentu turētājiem.”

“3.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b)

sadalāmo posteņu nozīmi, lai noteiktu apmēru, kas pieejams sadalei iestādes pašu kapitāla instrumentu turētājiem;

(c)

preferenciālās peļņas sadales nozīmi;

(d)

“pirmo un proporcionāli lielāko daļu zaudējumu, kad tādi rodas, absorbēšanas” definīciju un ietekmi;

(e)

peļņas sadales vienību maksimālā līmeņa robežvērtību vai ierobežojumu raksturu.

Paskaidrojums

ECB uzskata, ka EBI jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekti iepriekš minētajās jomās, lai uzlabotu akciju kā 1. līmeņa pamata kapitāla atbilstības kritēriju pielietošanu visās dalībvalstīs.

10. grozījums

Ierosinātās regulas 46. pants

“46. pants

Citi atbrīvojumi un alternatīvas saistībā ar atskaitījumiem, ja piemēro konsolidāciju

1.   Kā alternatīvu atskaitījumiem saistībā ar iestādes līdzdalību 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas pieder apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, kurās iestādei ir būtiska līdzdalība, kompetentās iestādes var ļaut iestādēm piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā paredzēto 1., 2. un 3. metodi. Iestāde laika gaitā konsekventi piemēro izraudzīto metodi. Iestāde var piemērot 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) tikai tad, ja ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu. Kompetentā iestāde var piešķirt šādu piekrišanu tikai tad, ja tā ir pārliecināta, ka pastāv pietiekams integrētās vadības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar 1. metodi.

[…]

3.   Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību attiecībā uz 33. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā minēto posteni šādos gadījumos:

(a)

ja līdzdalība attiecas uz attiecīgu iestādi, uz ko attiecina to pašu papildu uzraudzību, kādu piemēro iestādei saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK;

(b)

ja 25. pantā minētajai iestādei ir līdzdalība citā šādā iestādē vai tās centrālajā vai reģionālajā kredītiestādē, kā arī ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

[…].”

“46. pants

Citi atbrīvojumi un alternatīvas saistībā ar atskaitījumiem, ja piemēro konsolidāciju

1.   Kā alternatīvu atskaitījumiem saistībā ar iestādes līdzdalību 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas pieder apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, kurās iestādei ir būtiska līdzdalība, kompetentās iestādes var ļaut iestādēm piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā paredzēto 1., 2. un 3. metodi, ar nosacījumu, ka šo metožu pielietošana nedrīkst izraisīt augstāku pašu kapitālu salīdzinājumā ar atskaitījuma pieejas pielietošanu 16. pantā minēto iestāžu un finanšu iestāžu līmenī. Iestāde laika gaitā konsekventi piemēro izraudzīto metodi. Iestāde var piemērot 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) tikai tad, ja ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu. Kompetentā iestāde var piešķirt šādu piekrišanu tikai tad, ja tā ir pārliecināta, ka pastāv pietiekams integrētās vadības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar 1. metodi.

[…]

3.   Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību attiecībā uz 33. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā minēto posteni šādos gadījumos:

(a)

ja līdzdalība attiecas uz attiecīgu iestādi, uz ko attiecina to pašu papildu uzraudzību, kādu piemēro iestādei saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK;

(b)

ja atskaitījuma metodes alternatīvas pielietošanas rezultātā tiek izraisīts augstāks pašu kapitāls salīdzinājumā ar atskaitījuma pieejas pielietošanu 16. pantā minēto iestāžu un finanšu iestāžu līmenī;

(c)

ja 25. pantā minētajai iestādei ir līdzdalība citā šādā iestādē vai tās centrālajā vai reģionālajā kredītiestādē, kā arī ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

[…].”

Paskaidrojums

ECB saprot, ka tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla dubultās izmantošanas novēršana sektoru līmenī (atskaitot būtiskus ieguldījumus apdrošināšanas sabiedrībās) un papildu pašu kapitāla prasību noteikšana finanšu konglomerāta līmenī (izmantojot vienu no trim metodēm, kas izklāstītas direktīvas 2002/87/EK I pielikumā) neizslēdz viena otru. No tā izriet, ka jebkāda alternatīva atskaitīšanas metodei, kā nolēma GHOS, nedrīkst rezultēties ar augstāku tiesību aktos noteikto pašu kapitālu iestāžu un finanšu iestāžu grupas līmenī, kā minēts ierosinātās regulas 16. pantā.

11. grozījums

Ierosinātās regulas 95. pants

“95. pants

Pārskati par pašu kapitāla prasībām

1.   Iestādes, kas aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku, vismaz reizi 3 mēnešos sniedz pārskatus par šīm pašu kapitāla prasībām.

Šādi pārskati ietver finanšu informāciju, kas sagatavota atbilstīgi grāmatvedības regulējumam, kuru iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un Direktīvu 86/635/EEK, ciktāl šāda informācija ir vajadzīga, lai iegūtu vispusīgu pārskatu par iestādes darbību riska profilu.

Iestādes sniedz pārskatus par 87. pantā noteiktajiem pienākumiem vismaz divas reizes gadā.

Iestādes paziņo rezultātus un visus vajadzīgos aprēķinu datus kompetentajām iestādēm.

2.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu vienotus pārskatu formātus, to regularitāti un datumus, kā arī IT risinājumus, kas piemērojami Savienībā attiecībā uz šādiem pārskatiem. Pārskatu formāti ir proporcionāli iestāžu darbību veidam, mērogam un sarežģītībai.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.”

“95. pants

Pārskati par pašu kapitāla prasībām un finanšu informāciju

1.   Iestādes sniedz pārskatus par saistībām, kas minētas 87. pantā, vismaz reizi ceturksnī

1a.   Šādi pārskati ietver arī finanšu informāciju, kas sagatavota atbilstīgi grāmatvedības regulējumam, kuru iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un Direktīvu 86/635/EEK, ciktāl:

(a)

EBI uzskata šo informāciju par vajadzīgu, lai iegūtu vispusīgu pārskatu par iestādes darbību riska profilu;

(b)

EBI sadarbībā ar ESRK uzskata šo informāciju par nepieciešamu makrokonsultatīvās pārraudzības uzdevumu izpildei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010 un Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

Iestādes savlaicīgi paziņo rezultātus un visus vajadzīgos aprēķinu datus kompetentajām iestādēm.

2.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu definīcijas, klasificēšanas kritērijus, vienotus pārskatu formātus, to regularitāti un datumus, kā arī IT risinājumus, kas piemērojami Savienībā attiecībā uz šādiem pārskatiem. Pārskatu formāti un to biežums ir proporcionāli iestāžu darbību veidam, mērogam un sarežģītībai.

EBI konsultējas ar ESRK, izstrādājot īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas saistīti ar 1.a(b) punktā minēto informāciju.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.”

Paskaidrojums

Ar šo grozījumu tiek precizēts COREP pārskatu sniegšanas formātu tiesiskais pamats un tiek ieviests FINREP pārskatu sniegšanas formātu tiesiskais pamats  (13) . Turklāt ECB iesaka, ka pārskatu sniegšana notiek ik ceturksni, divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda, lai nodrošinātu labāku informācijas plūsmu. Būtu arī jāprecizē, ka informācijai, kas paredzēta makrokonsultatīvās pārraudzības nolūkiem, jāatbilst kopējām definīcijām un klasifikācijas kritērijiem. EBI un ESRK, sadarbojoties savā starpā, nosaka finanšu informācijas apjomu, kas nepieciešams makrokonsultatīviās pārraudzības nolūkiem. Būs svarīgi nodrošināt, ka pārskatu sniegšanas formāti un biežums tiek koriģēti saskaņā ar iestāžu lielumu. Nolūkā apkopot makrokonsultatīvās pārraudzības uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju attiecībā uz lielo riska darījumu pārskatu, likviditātes pārskatu un aizņemto līdzekļu rādītāju prasībām  (14) , ECB piedāvā ieviest vismaz ceturkšņa pārskatus un iesaistīt ESRK īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādē. Visbeidzot, saskaņā ar proporcionalitātes principu, īstenošanas tehnisko standartu projekts varētu ietvert atsevišķas prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanas biežumu atkarībā no iestāžu darbības rakstura, mēroga un sarežģītības.

12. grozījums

Ierosinātās regulas 130. pants

“3.   iedaļa

Kredītriska novērtējuma atzīšana un samērošana

1.   apakšiedaļa

ĀKNI atzīšana

130. pants

ĀKNI

1.   Ārējo kredīta novērtējumu, lai noteiktu riska darījuma riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, var izmantot tikai tad, ja šādu novērtējumu ir izdevusi atbilstīga ĀKNI vai ja to ir apstiprinājusi atbilstīga ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

2.   Atbilstīgas ĀKNI ir visas kredītvērtējuma aģentūras, kas ir reģistrētas vai sertificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, un centrālās bankas, kuras piešķir kredītreitingus, kam nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

3.   EBI publicē sarakstu ar atbilstīgajām ĀKNI.”

“3.   iedaļa

Kredītriska novērtējuma izmantošana un samērošana

1.   apakšiedaļa

ĀKNI

130. pants

Kredītriska novērtējumu izmantošana ĀKNI

1.   Ārējo kredīta novērtējumu, lai noteiktu riska darījuma riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, var izmantot tikai tad, ja šādu novērtējumu ir izdevusi ĀKNI vai apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

2.   

   EBI publicē savā mājas lapā atbilstīgo ĀKNI sarakstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 2. panta 4. punktu un 18. panta 3. punktu.”

Paskaidrojums

Ierosinātais grozījums ir vērsts uz ierosinātās regulas saskaņošanu ar procedūru, kas šobrīd noteikta Regulā (EK) Nr. 1060/2009, kurā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) un Komisija attiecīgi nosaka kredītreitinga aģentūru un centrālo banku sarakstu, uz kurām neattiecas Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošana (sk. arī 5., 14. un 15. grozījumu).

13. grozījums

Ierosinātās regulas 238. panta 6. punkts

“6.   Kompetentās iestādes nepārtraukti informē EBI par īpašiem gadījumiem, kas minēti 2. punktā, kad riska darījuma riska darījumu riska svērtās vērtības varbūtējā samazināšana nav pamatota ar proporcionālu kredītriska pārcelšanu trešām personām un iestāžu ieguvumu, piemērojot 4. punktu. EBI uzrauga dažādās prakses šajā jomā un pieņem pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.”

“6.   Kompetentās iestādes nepārtraukti informē EBI par īpašiem gadījumiem, kas minēti 2. punktā, kad riska darījuma riska darījumu riska svērtās vērtības varbūtējā samazināšana nav pamatota ar proporcionālu kredītriska pārcelšanu trešām personām un iestāžu ieguvumu, piemērojot 4. punktu. EBI uzrauga dažādās prakses šajā jomā un, ņemot vērā labāko praksi, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 1. pantu.”

Paskaidrojums

ECB uzskata, ka, lai nodrošinātu konkurences nosacījumu līmeni vērtspapīrošanas jomā un uzlabotu piemērojamo noteikumu pārredzamību un skaidrību, EBI jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekti nevis vadlīnijas attiecībā uz būtiska kredītriska pārejas atzīšanu, atļaujot samazināt riska darījumu riska svērto vērtību. Šīs jomas noteikumu pārredzamības un skaidrības uzlabošana palīdzēs ne tikai nodrošināt konkurences nosacījumu līmeni pāri robežām un tirgus dalībnieku starpā, bet arī noteikt nosacījumus vērtspapīrošanas tirgu atdzīvināšanai. Līdzīgu grozījumu ir piedāvāts izdarīt ierosinātās regulas 239. panta 6. punktā.

14. grozījums

Ierosinātās regulas 262. pants

“262. pants

ĀKNI atzīšana

1.   Iestādes var izmantot ĀKNI kredīta novērtējumu, lai noteiktu vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi, vienīgi tad, ja kredīta novērtējumu ir izdevusi atbilstīga ĀKNI vai to ir apstiprinājusi atbilstīga ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

2.   Atbilstīgas ĀKNI ir visas kredītvērtējuma aģentūras, kas ir reģistrētas vai sertificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, un centrālās bankas, kuras izdod kredītreitingus, kam nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

3.   EBI publicē sarakstu ar atbilstīgajām ĀKNI.”

“262. pants

ĀKNI kredīta novērtējumu izmantošana

1.   Iestādes var izmantot kredīta novērtējumu, lai noteiktu vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi, vienīgi tad, ja kredīta novērtējumu ir izdevusi vai apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

2.   

3.   EBI publicē sarakstu ar atbilstīgajām ĀKNI.”

Paskaidrojums

Skat. 5., 12. un 15. grozījumu.

15. grozījums

Ierosinātās regulas 263. pants

“263. pants

Prasības ĀKNI kredītu novērtējumiem

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. iedaļu, iestādes var izmantot atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējumu vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

[…]

(b)

kredīta novērtējumus, procedūras, metodiku pieņēmumus un galvenos elementus, kas ir novērtējumu pamatā, ir publicējusi ĀKNI. Tāpat ĀKNI publicē arī zaudējumu un naudas plūsmas analīzi, kā arī reitingu jutīgumu pret izmaiņām pakārtoto reitingu pieņēmumos,ieskaitot portfeļa aktīvu izpildījumu. Informācija, kas pieejama tikai konkrētam skaitam struktūru, nav uzskatāma par publicētu. Kredīta novērtējumus iekļauj ĀKNI pārejas matricā;

[…].”

“263. pants

Prasības ĀKNI kredītu novērtējumiem

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. iedaļu, iestādes var izmantot ĀKNI kredīta novērtējumu vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

[…]

(b)

ĀKNI publicē zaudējumu un naudas plūsmas analīzi, kā arī reitingu jutīgumu pret izmaiņām pakārtoto reitingu pieņēmumos,ieskaitot portfeļa aktīvu izpildījumu, kā arī kredītu novērtējumus, procedūras, metodikas, pieņēmumus un novērtēšanas pamatā esošos būtiskos elementus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Informācija, kas pieejama tikai konkrētam skaitam struktūru, nav uzskatāma par publicētu. Kredīta novērtējumus iekļauj ĀKNI pārejas matricā;

[…].”

Paskaidrojums

Grozījuma mērķis ir precizēt, ka ierosinātās regulas prasības papildina tos, kas jau paredzēti Regulas (EK) Nr. 1060/2009 prasības.

16. grozījums

Ierosinātās regulas 295. panta 2. punkta b) apakšpunkts

“(b)

CCP, kas minēts a) apakšpunktā, kompetentā iestāde ir publicējusi dokumentu, kas apliecina, ka CCP atbilst visiem ieteikumiem attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kurus ir publicējusi Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskā komiteja;”

“(b)

CCP, kas minēts a) apakšpunktā, kompetentās uzraudzības un pārraudzības iestādes ir publicējušas dokumentu, kas apliecina, ka CCP piemērojamiem starptautiskiem standartiem attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kurus ir publicējusi Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskā komiteja;”

Paskaidrojums

Šajā pantā ir izklāstīti nosacījumi, kad “kompetentā iestāde” apstiprina, ka centrālais darījuma partneris (CCP) atbilst visiem ieteikumiem, kurus attiecībā uz CCP ir publicējusi Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja un Starptautiskajā Vērtspapīru komisiju organizācijā (CPSS–IOSCO). “Kompetentā iestāde”pati nevar atbilstoši risināt vērtspapīru jomas regulatoru un pārraudzītāju kopējās kompetences. Tāpēc saskaņā ar Atzinumu CON/2011/1  (15) ir izdarīta atsauce uz “CCP kompetentām uzraudzības un pārraudzības iestādēm”. Tas atbilst arī CPSS–IOSCO principu projektam par finanšu tirgus infrastruktūrām (FMI), kurā paredzēts, ka “attiecīgās iestādes, ievērojot to attiecīgos FMI regulācijas, uzraudzības un pārraudzības pienākumus, pašas veic savu FMI novērtējumu”  (16) . Turklāt atsauce uz CPSS–IOSCO ieteikumiem CCP drīz kļūs maldinoša, jo ieteikumus aizvietos FMI principi. Tāpēc būtu atbilstošāk izmantot vispārīgāku terminu, lai izvairītos no pārpratumiem un sagatavotos nākamām tendencēm.

17. grozījums

Ierosinātās regulas 296. panta 5. punkta b) apakšpunkts

“(b)

saistītie tiesību akti, regulas, noteikumi un līgumiskas vienošanās, kas ir piemērojamas vai saistošas šai iestādei vai CCP, tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā nodrošina iestādes pozīciju, kuras saistītas ar šiem līgumiem un darījumiem, un atbilstīgā nodrošinājuma nodošanu citam tīrvērtes dalībniekam saistītajā riska maržinālajā periodā.”

“(b)

saistītie tiesību akti, regulas, noteikumi un līgumiskas vienošanās, kas ir piemērojamas vai saistošas šai iestādei vai CCP, tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā veicina iestādes pozīciju, kuras saistītas ar šiem līgumiem un darījumiem, un atbilstīgā nodrošinājuma nodošanu citam tīrvērtes dalībniekam saistītajā riska maržinālajā periodā.”

Paskaidrojums

Ierosinātā regula nosaka, ka zemākas kapitāla prasības tiešajiem dalībniekiem var tikt piemērotas tiem klientu portfeļiem, kas ir pilnībā nodalīti no klienta tīrvērtes dalībnieku portfeļiem, un ja ir nodrošināts, ka šīs pozīcijas varētu tikt “pārnestas” uz citu tīrvērtes dalībnieku klienta tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes gadījumā. Citos apstākļos klienti saskartos ar daudz augstākām kapitāla prasībām saistībā ar tīri divpusējiem darījumiem. Praksē, lai gan pirmo nosacījumu ir iespējams sasniegt (un to atbalsta CPSS/IOSCO piedāvātais nodalījuma princips  (17) ), būtu, iespējams, sarežģīti vai neiespējami visos gadījumos panākt tiesiskās garantijas pārnesamībai. Tomēr CCP bieži cenšas atvieglot pārnesamību, kas tiem būs jāveic saskaņā ar piedāvātajiem CPSS/IOSCO principiem. Tāpēc ECB ierosina aizvietot terminu “nodrošināt” ar “veicināt”, kas nodrošinātu kapitāla prasības samazināšanos vienlaicīgi ar CCP veiktajiem pasākumiem, kas veicina pārnesamību, bet ne gluži “nodrošina” to. Šajā kontekstā jāpatur prātā, ka stabila pozīciju un nodrošinājuma nodalīšana ir jau labvēlīga no finanšu stabilitātes viedokļa, jo tā sargā klientus pret kredītrisku saistībā ar tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildi. Ņemot vērā G20 apņemšanos palielināt centrālo tīrvērti visiem standarta ārpusbiržas atvasinājumu darījumu produktiem  (18) , un to, ka praksē daudziem mazākiem dalībniekiem šāda tīrvērte būs pieejama tikai netieši, šis grozījums būtu labvēlīgs G20 apņemšanās efektīvai īstenošanai un finanšu stabilitātes veicināšanai.

18. grozījums

Ierosinātās regulas 299. panta 7. punkts

“7.   EBI izstrādā īstenošanas tehniskos standartus, lai precizētu:

a)

1. punktā noteikto aprēķinu biežumu un datumus;

b)

4. punktā noteikto paziņojumu biežumu, datumus un vienoto formu;

c)

situācijas, kurās iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kompetentās iestādes var pieprasīt lielāku aprēķināšanas un ziņošanas biežumu, nekā ir noteikts saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.”

“7.   EBI ciešā sadarbībā ar CCP kompetentām uzraudzības un pārraudzības iestādēm izstrādā īstenošanas tehniskos standartus, lai precizētu:

a)

1. punktā noteikto aprēķinu biežumu un datumus;

b)

4. punktā noteikto paziņojumu biežumu, datumus un vienoto formu;

c)

situācijas, kurās iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kompetentās iestādes var pieprasīt lielāku aprēķināšanas un ziņošanas biežumu, nekā ir noteikts saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.

EBI ciešā sadarbībā ar CCP kompetentām uzraudzības un pārraudzības iestādēm līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.”

Paskaidrojums

Atbilstošs kapitāla prasību līmenis ir būtisks finanšu stabilitātei. Cieša saskaņošana vērtspapīru regulatoru, banku uzraugu un centrālo banku kā pārraugu starpā ir nepieciešama, lai izvairītos no regulējuma atkārtošanās un nepilnībām. Saskaņā ar CPSS/IOSCO ieteikumiem regulatori, uzraugi un pārraugi ir pielīdzināti viens otram. Tāpēc jebkādu īstenošanas tehnisku noteikumu projektu un prasību izstrādāšana, ko Savienības iestāde veic CCP, ir jāveic sadarbībā ar ECBS dalībniecēm.

19. grozījums

Ierosinātās regulas 402. pants

“402. pants

Atbilstība likviditātes prasībām

Ja iestāde nepilda vai ja ir paredzams, ka tā nepildīs 401. panta 1. punktā noteiktās prasības, tā nekavējoties informē kompetentās iestādes, kā arī bez nevajadzīgas kavēšanās iesniedz kompetentajai iestādei plānu, kā laikus atjaunot atbilstību 401. pantam. Kamēr šāda atbilstība nav atjaunota, iestāde ik dienu līdz katras darba dienas beigām ziņo par posteņiem, ja kompetentā iestāde neatļauj to darīt retāk un ar ilgāku kavēšanos. Šādas atļaujas kompetentās iestādes piešķir, vienīgi pamatojoties uz iestādes individuālo situāciju. Tās uzrauga atbilstības atjaunošanas plāna īstenošanu un attiecīgā gadījumā pieprasa laicīgāku atjaunošanu.”

“402. pants

Atbilstība likviditātes prasībām

Ja iestāde nepilda vai ja ir paredzams, ka tā nepildīs 401. panta 1. punktā noteiktās prasības, tā nekavējoties informē kompetentās iestādes, kā arī bez nevajadzīgas kavēšanās iesniedz kompetentajai iestādei plānu, kā laikus atjaunot atbilstību 401. pantam. Kamēr šāda atbilstība nav atjaunota, iestāde ik dienu līdz katras darba dienas beigām ziņo par posteņiem, ja kompetentā iestāde neatļauj to darīt retāk un ar ilgāku kavēšanos. Šādas atļaujas kompetentās iestādes piešķir, vienīgi pamatojoties uz iestādes individuālo situāciju. Tās uzrauga atbilstības atjaunošanas plāna īstenošanu un attiecīgā gadījumā pieprasa laicīgāku atjaunošanu.

EBI sadarbībā ar ESRK izdod norādes par atbilstību likviditātes prasībām, tostarp par likvīdo aktīvu krājumu izmantošanas principiem stresa scenāriju ietvaros un par to, ka risināt neatbilstības gadījumus.

Paskaidrojums

Atbilstošam likviditātes seguma prasību atbilstības regulējumam būtu jāatļauj iestādēm norakstīt likvīdo aktīvu krājumu stresa scenārija ietvaros. Šāds regulējums ir ļoti svarīgs ne tikai mikrokonsultatīvās uzraudzības nolūkiem, bet arī no plašāka tirgus un sistēmas viedokļa. Ja likviditātes seguma prasība kļūs par saistošu ierobežojumu uz visu laiku, šī prasība var palielināt prociklismu un pasliktināt likviditātes krājumu ietekmi, jo kredītiestādes nebūts spējīgas izmantot to likvīdos aktīvus, lai reaģētu uz šoku. Tas var novest pie “ārkārtas pārdošanas”, likviditātes slēptās uzkrāšanās un kredītu ierobežojuma.

Ar ierosinātās regulas 402. pantu tiek ieviests likviditātes prasību atbilstības pamata regulējums, piešķirot kompetentām iestādēm rīcības brīvību nodrošināt atbilstošu likvīdo krājumu portfeļa izmantošanu un atjaunošanu. Pēc ECB domām, EBI sadarbībā ar ESRK jābūt iesaistītai šo norāžu sastādīšanā par iespējamo likvīdo aktīvu portfeļa norakstīšanu un uzkrāšanu stresa periodos.

Saskaņā ar ierosinātās regulas 74. un 75. apsvērumu ECB saprot, ka šim noteikumam jāattiecas arī uz ieguldījumu sabiedrībām, un tāpēc iesaka aizvietot atsauci uz “kredītiestādēm” ar jēdzienu “institūcijas” visā pantā.

20. grozījums

Ierosinātās regulas 404. panta 1. punkts

“1.   Iestādes iekļauj pārskatos turpmāk nosauktos elementus kā likvīdus aktīvu, ja vien tos neizslēdz saskaņā ar 2. punktu, un tikai tad, ja likvīdie aktīvi atbilst 3. punkta nosacījumiem:

a)

skaidru naudu un noguldījumus centrālajās bankās, ciktāl šos noguldījumus var izmantot stresa periodā;

b)

pārvedamus aktīvus, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredīta kvalitāte;

c)

pārvedamus aktīvus, kas ir prasījumi pret dalībvalsts vai trešās valsts centrālo valdību vai ko garantē šāda centrālā valdība, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī saskaras ar likviditātes risku, kuru tā sedz, pateicoties tam, ka tās turējumā ir šie likvīdie aktīvi;

d)

pārvedamus aktīvus, kam ir augsta likviditāte un kredīta kvalitāte.

[…].”

“1.   Iestādes iekļauj pārskatos turpmāk nosauktos elementus kā likvīdus aktīvu, ja vien tos neizslēdz saskaņā ar 2. punktu, un tikai tad, ja likvīdie aktīvi atbilst 3. punkta nosacījumiem:

a)

skaidru naudu;

b)

noguldījumus centrālajās bankās, ciktāl šos noguldījumus var izmantot stresa periodā;

c)

pārvedamus aktīvus, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredīta kvalitāte;

d)

pārvedamus aktīvus, kas ir prasījumi pret dalībvalsts vai trešās valsts centrālo valdību vai ko garantē šāda centrālā valdība, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī saskaras ar likviditātes risku, kuru tā sedz, pateicoties tam, ka tās turējumā ir šie likvīdie aktīvi;

e)

pārvedamus aktīvus, kam ir augsta likviditāte un kredīta kvalitāte.

Attiecībā uz 404. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem noguldījumiem centrālajās bankās kompetentām iestādēm un centrālai bankai jācenšas sasniegt kopīgo vienošanos par to, ciktāl šos noguldījumus var izmantot stresa periodos.

[…].”

Paskaidrojums

Šis grozījums ir ierosināts nolūkā precizēt to, ka centrālām bankām jābūt iesaistītām to aktīvu veidu noteikšanā, kas tiek turēti centrālajās bankās un kas jāuzskata par likvīdiem aktīviem. Tas atbilst “Bāzele III” vienošanai, kurā noteikts, ka kompetentām uzraudzības iestādēm jāapspriež un jāvienojas ar attiecīgām centrālām bankām par apmēru, līdz kuram centrālo banku rezerves jāieskaita likvīdo aktīvu krājumos. Citiem vārdiem sakot, tām jānosaka apmērs, līdz kuram centrālo banku rezerves var norakstīt stresa periodos  (19).

Ierosinātās regulas 404. pantā ir minēti “noguldījumi centrālajās bankās, ciktāl šos noguldījumus var izmantot stresa periodā”, bet ierosinātās regulas III pielikumā ir minētas “Centrālās bankas rezerves tādā apmērā, kādā šās rezerves var norakstīt stresa apstākļos”. Ņemot vērā to, ka šie ir vienādi jēdzieni, terminoloģiju varētu harmonizēt (sk. arī 30. grozījumu).

Attiecībā uz Eurosistēmā turētajiem noguldījumiem ECB uzskata, ka uz nakti piesaistītiem noguldījumiem, t.i., naudas līdzekļiem, kas noguldīti noguldījumu mehānismā, un kredītiestāžu norēķinu kontu atlikumiem, no kuriem atņem vidējo rezervju prasību, pēc 30–40 dienām jābūt ieskaitītiem likvīdajos aktīvos.

21. grozījums

Ierosinātās regulas 404. panta 5. punkts

“5.   Akcijas vai ieguldījumu apliecības CIU var uzskatīt par likvīdiem aktīviem līdz maksimālajai summai 250 miljonu euro apmērā ar nosacījumu, ka ir izpildītas 127. panta 3. punkta prasības un ka CIU – papildus atvasinātajiem finanšu instrumentiem, lai mazinātu procentu likmes vai kredītrisku, – iegulda tikai likvīdos aktīvos.”

“5.   Akcijas vai ieguldījumu apliecības CIU var uzskatīt par likvīdiem aktīviem līdz maksimālajai summai 250 miljonu euro apmērā ar nosacījumu, ka to īpatsvars kopējā likviditātes seguma prasībā nepārsniedz 5.a punktā noteikto robežvērtību, ka ir izpildītas 127. panta 3. punkta prasības un ka CIU – papildus atvasinātajiem finanšu instrumentiem, lai mazinātu procentu likmes vai kredītrisku, – iegulda tikai likvīdos aktīvos.”

Paskaidrojums

Attiecībā uz akciju vai ieguldījumu apliecību CIU uzskatīšanu par likvīdiem aktīviem ECB pauž bažas par to, vai ir piemēroti noteikt tikai absolūto 250 miljonu euro limitu, jo tas var ļaut mazākām iestādēm izpildīt likviditātes seguma prasības tikai ar šiem instrumentiem. Tā vietā, lai ierobežotu riska koncentrāciju, varētu ieviest, piemēram, 10 % ierobežojumu no kopējās likviditātes prasības. ECB uzskata, ka EBI arī turpmāk jānovērtē un adekvāti jākalibrē šis ierobežojums kā daļa no tās kopējās likvīdo aktīvu definīcijas analīzes.

Papildus, akciju vai ieguldījumu apliecību CIU uzskatīšana par likvīdiem aktīviem ierosinātajā regulā nesaskan, vismaz Eurosistēmā, ar ierosinātās regulas 404. panta 3. punkta b) apakšpunkta prasību, ka likvīdiem aktīviem jābūt atbilstīgam nodrošinājumam, lai dalībvalsts centrālā banka normālos tirgus apstākļos izmantotu tos likviditātes vajadzībām vienas dienas ietvaros un uz nakti piesaistītajiem likviditātes instrumentiem. Faktiski akcijas vai ieguldījumu apliecības CIU nav atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, neatkarīgi no tā, kāds aktīvu veids, kuros CIU veic ieguldījumus, ir to pamatā. Turklāt akcijas vai ieguldījumu apliecības CIU nav iekļautas “Bāzele III” vienošanās likvīdo aktīvu sīki izstrādātajā sarakstā.

22. grozījums

Ierosinātās regulas 404. panta 5a punkts (jauns)

Nav teksta.

“5a.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kuros noteikta 5. punktā minētā robežvērtība.

EBI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas minēts pirmajā apakšpunktā, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.”

Paskaidrojums

ECB ierosina, ka EBI, sagatavojot īstenošanas tehniskos standartus, nosaka robežvērtību, kas minēta ierosinātās regulas 404. panta 5. punktā, lai noteiktu akciju / ieguldījumu apliecību CIU maksimālo summu kopējā LSR

23. grozījums

Ierosinātās regulas 443. pants

“443. pants

Konsultatīvās uzraudzības prasības

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu, lai uz laiku piemērotu stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības visiem riska darījumiem vai riska darījumiem vienā vai vairākās nozarēs, reģionos vai dalībvalstīs, ja ir jārisina mikrouzraudzības un makrouzraudzības risku intensitātes izmaiņas, kuras izraisa tirgus izmaiņas, kas attīstījušās pēc šīs regulas stāšanās spēkā, it sevišķi pēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (turpmāk – ESRK) ieteikuma vai atzinuma, attiecībā uz turpmāk minēto

[…].”

“443. pants

Konsultatīvās uzraudzības prasības

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu, lai uz laiku piemērotu stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības visiem riska darījumiem vai riska darījumiem vienā vai vairākās nozarēs, reģionos vai dalībvalstīs, ja ir jārisina mikrouzraudzības un makrouzraudzības risku intensitātes izmaiņas, kuras izraisa tirgus izmaiņas, kas attīstījušās pēc šīs regulas stāšanās spēkā, it sevišķi pēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (turpmāk – ESRK) ieteikuma vai atzinuma, attiecībā uz turpmāk minēto

[…]

(l)

prasības lieliem riska darījumiem, kas izklāstītas 381. pantā un 384.–392. pantā;

(m)

informācijas atklāšanas prasības, kas minētas 419.–420. un 422.–436. pantā;

(n)

likviditātes prasības un aizņemto līdzekļu rādītājs [pēc ieviešanas Savienības regulējumā].

Šai pilnvaru deleģēšanai piemēro 446. pantā minēto procedūru.

2.   ESRK var ieteikt paplašināt 1. punktā izklāstīto konsultatīvās uzraudzības prasību sarakstu.

Paskaidrojums

To deleģēto aktu ietvars, ko Komisija var pieņemt, jāpaplašina, lai aptvertu konsultatīvās uzraudzības prasības lieliem riska darījumiem un informācijas atklāšanas prasības, kā arī aizņemto līdzekļu un likviditātes prasības – pēc tam, kad tās tiks ieviestas Savienības regulējumā.

ECB arī ierosina, ka ESRK varētu izdot ieteikumus Komisijai attiecībā uz konsultatīvās uzraudzības prasību saraksta paplašināšanu.

24. grozījums

Ierosinātās regulas 9a. sadaļa (jauna)

Nav teksta.

“9a.   SADAĻA

VALSTU IESTĀŽU STINGRĀKU KONSULTATĪVĀS UZRAUDZĪBAS PRASĪBU PIEMĒROŠANA

443.a pants

Valstu iestāžu stingrāku konsultatīvās uzraudzības prasību piemērošana

1.   Valsts iestādes pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz ieteikumiem, ko ESRK ir sniegusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010, var piemērot stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības iestādēm, kurās ir konstatēti makrokonsultatīvās uzraudzības riski, kas apdraud valsts līmeņa finanšu stabilitāti šādās jomās:

(a)

pašu kapitāla līmenis, kā noteikts 87. panta 1. punktā;;

(b)

lielo riska darījumu prasības, kā noteikts 381. punktā un 384.–392. punktā;

(c)

likviditātes prasības un aizņemto līdzekļu rādītājs [pēc ieviešanas Savienības regulējumā].

2.   Valstu iestādes informē ESRK par savu priekšlikumu piemērot stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības saskaņā ar 1a)–c) punktu ne vēlāk kā divu darba dienu laikā pēc to priekšlikuma par konstatētiem makrokonsultatīvās uzraudzības riskiem, kas apdraud finanšu stabilitāti. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010 un ņemot vērā konfidencialitātes prasības, ESRK jāveic koordinatora loma, pēc Komisijas vai vismaz triju dalībvalstu pieprasījuma novērtējot bažas par finanšu stabilitāti un iespējamām nejaušām sekām un šādu pasākumu papildu ietekmi attiecībā uz citām dalībvalstīm, ko var izraisīt stingrāku prasību piemērošana.

3.   Stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības, kas minētas 1. punktā, tiek piemērotas vienīgi padarot stingrākus kvantitatīvos koeficientus un ierobežojumus, kas minēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos, un pilnā atbilstībā visiem citiem šīs Regulas noteikumu aspektiem.

4.   EBI un ESRK publicē savās mājas lapās valstu iestāžu stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības.

5.   Ja ESRK ir konstatējusi, ka finanšu stabilitāti apdraudošie makrokonsultatīvās uzraudzības riski, kas novērtēti saskaņā ar 2. punktu un kas izraisīja stingrākas makrokonsutatīvās uzraudzības prasības, beidz pastāvēt, valsts iestādes atceļ stingrākas prasības un piemēro šīs Regulas sākotnējos noteikumus. Ja tas nenotiek, ESRK izdod ieteikumu Komisijai uzsākt procedūru, ja attiecīgā dalībvalsts neveic attiecīgu rīcību no sistēmiskā riska viedokļa.

6.   ESRK var, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010, ieteikt paplašināt 1. punktā izklāstīto konsultatīvās uzraudzības prasību sarakstu.”

Paskaidrojums

Šis grozījums ir vērsts uz to procedūru un nosacījumu noteikšanu, saskaņā ar kuriem valstu iestādes var pievietot stingrākas konsultatīvās uzraudzības prasības gadījumos, kad dalībvalstīs rodas finanšu stabilitāti apdraudošie sistēmiskie riski, un uz ESRK lomas precizēšanu šajā kontekstā (sīkāka informācija par šī noteikuma pamatojumu sk. Atzinuma 5.4.–5.6. punktu).

ECB arī ierosina, ka ESRK varētu izdot ieteikumus Komisijai par makrokonsultatīvās uzraudzības prasību saraksta paplašināšanu.

25. grozījums

Ierosinātās regulas 444. panta 3. punkts

“3.   Komisija pieņem pirmos deleģētos aktus, kas minēti 1. punktā, ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim. Tomēr saskaņā ar šo pantu pieņemtos deleģētos aktus nepiemēro pirms 2015. gada 1. janvāra.”

“3.   Komisija pieņem pirmos deleģētos aktus, kas minēti 1. punktā, ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim. Tomēr saskaņā ar šo pantu pieņemtos deleģētos aktus nepiemēro pirms 2015. gada 1. janvāra.”

Paskaidrojums

Lai ievērotu Komisijas apņemšanos ieviest likviditātes seguma prasību līdz 2015. gada 1. janvārim, deleģētiem aktiem, kuros sīki izklāstīta šī prasība, jābūt pieņemtiem vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim.

26. grozījums

Ierosinātās regulas 473. panta 1. punkta c) apakšpunkts (jauns)

Nav teksta.

“(c)

šie vērtspapīri ar primārām daļām ir uzskatāmi par tādiem, kuri kvalificējami 1. riska kvalitātes pakāpē.”

Paskaidrojums

Ierosinātās regulas 124. pants nosaka, ka atsevišķās segto obligāciju kategorijās piemēro preferenciālo režīmu, ja tās atbilst konkrētām prasībām. Viena no šīm kategorijām ir segtās obligācijas, kas nodrošinātas ar vērtspapīriem ar pirmajām daļām, ko emitējis Francijas Fonds Communs de Créances vai līdzvērtīgas vērtspapīrošanu veicošas sabiedrības, kas darbojas saskaņā ar dalībvalsts likumiem un veic riska darījumu ar mājokļa īpašumiem vērtspapīrošanu. Viena no prasībām, kas 124. pantā ir noteikta šai segto obligāciju kategorijai, ir tas, ka FCC vai līdzvērtīgu vērtspapīrošanu veicošo sabiedrību emitētie vērtspapīri ar primārām daļām nepārsniedz 10 % no neapmaksātās emisijas nominālvērtības.

Ierosinātās regulas 473. panta 1. punktā ir noteikts, ka līdz 2014. gada 31. decembrim 10 % ierobežojums FCC vai līdzvērtīgu vērtspapīrošanu veicošo sabiedrību emitētiem vērtspapīriem ar primārām daļām, kas noteikts 124. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, konkrētos gadījumos netiek piemērots. Tāpēc līdz 2014. gada 31. decembrim ierobežojums, kas noteikts ierosinātās regulas 124. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā attiecībā uz FCC vai līdzvērtīgu vērtspapīrošanu veicošo sabiedrību emitētiem vērtspapīriem ar primārām daļām, netiek piemērots.

Kā norādīts Atzinumā CON/2010/65  (20) , ECB uzskata, ka tuvākajā nākotnē regulatoru mērķis būtu atcelt 10 % atbrīvojuma ierobežojumu FCC un līdzvērtīgām vērtspapīrošanu veicošām sabiedrībām, kas minētas 124. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, un izstrādāt stingrāku kritēriju kopumu attiecībā uz aktīviem, ko plānots iekļaut nodrošināto obligāciju nodrošinājuma portfelī un kuri: (a) nav atkarīgi no ārējiem kredītreitingiem; (b) ir pietiekami stingri, lai nodrošinātu tirgus uzticību nodrošinātajām obligācijām, tajā pašā laikā dodot finanšu iestādēm pietiekamu laiku to attiecīgo biznesa modeļu pielāgošanai; (c) pieļauj vērtspapīrošanu vienīgi grupas ietvaros; (d) prasa no uzraudzības iestādēm pielietot “caurskatāmības” pieeju vērtspapīrošanai pakļautajiem aktīviem. ECB atbalsta regulatīvus pasākumus, kas samazina tiesību aktu paļaušanos uz ārējiem reitingiem. Neraugoties uz iepriekš minēto, ECB ierosina saglabāt atsauci uz vislabvēlīgāko kredītu kvalitāti, kas šīm vienībām nepieciešama tiktāl, cik ir piemērojama 473. panta 1. punktā minētā atkāpe, lai nodrošinātu segto obligāciju tirgus uzticību un pārredzamību.

27. grozījums

Ierosinātās regulas 473. panta 2. punkts

“2.   Līdz 2013. gada 1. janvārim Komisija pārskata 1. punktā minētās atkāpes atbilstību un attiecīgajā gadījumā pārskata, cik atbilstīgi ir piemērot līdzīgas darbības jebkuriem citiem segto obligāciju veidiem. Ņemot vērā šo pārskatīšanu, ja ir atbilstīgi, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu, lai atkāpi noteiktu kā pastāvīgu, vai izteikt leģislatīvus priekšlikumus, lai to attiecinātu arī uz citiem segto obligāciju veidiem.”

“2.   Līdz 2013. gada 1. janvārim Komisija pārskata 1. punktā minētās atkāpes atbilstību. Ņemot vērā šo pārskatīšanu, ja ir atbilstīgi, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu, lai atkāpi noteiktu kā pastāvīgu, vai atcelt to.”

Paskaidrojums

Skat. 26. grozījuma paskaidrojumu.

28. grozījums

Ierosinātās regulas 481. pants

“481. pants

Likviditātes prasības

1.   […]

EBI šajā pārskatā jo īpaši pārskata to, cik atbilstīga ir turpmāk minēto elementu kalibrēšana: […]

2.   EBI līdz 2013. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par atbilstīgām saskaņotām definīcijām augstai un ļoti augstai likviditātei un pārvedamu aktīvu kredīta kvalitātei 404. panta nolūkos. […]

3.   Līdz 2015. gada 31. decembrim EBI ziņo Komisijai par to, vai un kā būtu atbilstīgi nodrošināt, lai iestādes izmanto stabilu finansēšanas avotu […]

Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz šiem pārskatiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu un, ja ir atbilstīgi, leģislatīvu priekšlikumu.”

“481. pants

Likviditātes prasības

1.   […]

EBI pēc konsultēšanās ar ECB šajā pārskatā jo īpaši pārskata to, cik atbilstīga ir turpmāk minēto elementu kalibrēšana: […]

(d)

attiecīgs ierobežojums, ko nosaka kā procentu no likviditātes seguma prasības akcijām vai ieguldījuma apliecībām CIU saskaņā ar 404. panta 5. punktu.

2.   EBI līdz 2013. gada 31. decembrimpēc konsultēšanās ar ECB ziņo Komisijai par atbilstīgām saskaņotām definīcijām augstai un ļoti augstai likviditātei un pārvedamu aktīvu kredīta kvalitātei 404. panta nolūkos […]

3.   Līdz 2015. gada 31. decembrim EBI pēc konsultēšanās ar ECB ziņo Komisijai par to, vai un kā būtu atbilstīgi nodrošināt, lai iestādes izmanto stabilu finansēšanas avotu […]

Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz šiem pārskatiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu un leģislatīvu priekšlikumu.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis attiecībā uz konsultēšanos ar ECB ir precizēt, ka ECB jāpiedalās to pārskatu izstrādē, kuri atbilst tās kompetencei un pieredzei šajā jomā. Ir sagaidāms, ka mijiedarbība starp likviditātes regulējumu un monetārās politikas operācijām būs būtiska un sarežģīta, un tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka regulas neizraisa nevēlamas sekas attiecībā uz centrālo banku finansējumu un saistītiem finanšu tirgiem. Kā minēts 24. grozījumā, EBI varētu sagatavot īstenošanas tehnisko noteikumu standartu projektu par akciju vai ieguldījumu apliecību CIU ierobežojuma kalibrēšanu kā procentu no kopējās likviditātes seguma prasības.

Ierosinātie grozījumi saistībā ar NSFR īstenošanu ir vērsti uz jebkādu iespējamo neskaidrību novēršanu, pat ja precīzs NSFR saturs vēl nav noteikts attiecībā uz šīs prasības īstenošanu. “Bāzele III” vienošanās nosaka, ka līdz 2018. gada 1. janvārim NSFR pēc novērošanas perioda kļūs par minimālo standartu, kas ietvers pārskatīšanas klauzulu nolūkā risināt jebkādas nejaušas sekas.

29. grozījums

Ierosinātās regulas 482. panta 1. punkts

“1.   Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par aizņemto līdzekļu rādītāja ietekmi un efektivitāti. Ja ir atbilstīgi, pārskatam pievieno leģislatīvu priekšlikumu par viena vai vairāku aizņemto līdzekļu rādītāja līmeņu ieviešanu, kas iestādēm būtu jāievēro, ierosinot šiem līmeņiem atbilstīgu kalibrēšanu un pienācīgas kapitāla pasākuma un kopējā riska darījuma pasākuma korekcijas, kā ir noteikts 416. pantā.”

“1.   Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par aizņemto līdzekļu rādītāja ietekmi un efektivitāti. Pārskatam pievieno leģislatīvu priekšlikumu par viena vai vairāku aizņemto līdzekļu rādītāja līmeņu ieviešanu, kas iestādēm jāievēro, ierosinot šiem līmeņiem atbilstīgu kalibrēšanu un pienācīgas kapitāla pasākuma un kopējā riska darījuma pasākuma korekcijas, kā ir noteikts 416. pantā.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir kliedēt jebkādas bažas saistībā ar pienākumu pēc novērošanas perioda ieviest aizņemto līdzekļu rādītāju, kas tiks attiecīgi kalibrēts.

30. grozījums

Ierosinātās regulas III pielikums

III

PIELIKUMS

Posteņi, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem […].”

Paskaidrojums

Lai izvairītos no neskaidrības un vienkāršotu institūciju ziņošanu par likvīdiem aktīviem, ECB iesaka svītrot III pielikumu un apvienot tā saturu, izdarot nepieciešamos precizējumus un grozījumus, ar likvīdo aktīvu uzskaitījumu, kas norādīts ierosinātās regulas 404. panta 1. punktā. Attiecīgi nepieciešams svītrot atsauces uz III pielikumu ierosinātās regulas tekstā. Ja III pielikums tiek saglabāts kā ierosinātās regulas teksta sastāvdaļa, to posteņu nozīme, kam piemērojama “papildu” ziņošana, virsrakstā būtu jāprecizē, lai novērstu interpretācijas atšķirības.


(1)  Treknraksts pamattekstā nozīmē ECB jaunā teksta iestarpinājumu. Svītrotais raksts pamattekstā nozīmē ECB piedāvāto teksta svītrojumu.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp).

(3)  Šajā sakarā sk. 11. punktu Atzinumā CON/2009/17 un tā 3. grozījumu.

(4)  Šajā sakarā sk. ierosinātās direktīvas 145. panta pārejas noteikumus.

(5)  Sk., piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Metodoloģijas pamatprincipi (Core Principles Methodology), 2006. gada oktobris, 38. lpp.

(6)  COM(2010) 284 galīgā redakcija.

(7)  Sk. arī Atzinuma CON/2009/17 5. grozījumu.

(8)  “Bāzele III” vienošanās 133. un 150. punkts.

(9)  Treknraksts pamattekstā nozīmē ECB jaunā teksta iestarpinājumu. Svītrotais raksts pamattekstā nozīmē ECB piedāvāto teksta svītrojumu.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regula (EK) 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(11)  COM(2011) 8 galīgā redakcija.

(12)  Sk. 6.4. punktu Atzinumā CON/2011/42.

(13)  COREP un FINREP paraugi, kas ir spēkā pārskata datumā, tiek veidoti kā EBI vadlīnijas, kas publicētas EBI mājas lapā www.eba.europa.eu, vai, pēc nepieciešamības, kā tehniskie standarti, ko sastādījusi ECI un pieņēmusi Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 74. panta 2. punktu.

(14)  Ierosinātās regulas 383., 403. un 417. pants.

(15)  2011. gada 13. janvāra ECB Atzinums CON/2011/1 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem (OV C 57, 23.2.2011., 1. lpp.).

(16)  Sk. 1.27. punktu konsultatīvajā ziņojumā “Finanšu tirgus infrastruktūras principi”, 2011. gada marts, Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskā komiteja, pieejams IOSCO mājas lapā www.iosco.org.

(17)  Sk. “Finanšu tirgus infrastruktūru principi” (“Principles for Financial Market Infrastructures”), Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskās komitejas konsultatīvais ziņojums, 2011. gada marts.

(18)  Sk. G20 2009. gada septembra un 2010. gada jūnija apņemšanos.

(19)  “Bāzele III” vienošanās 40. punkts, 9. atsauce.

(20)  2010. gada 6. augusta ECB Atzinums CON/2010/65 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un attiecībā uz atlīdzības politikas uzraudzības pārbaudi (OV C 223, 18.8.2010., 1. lpp).


Top