EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010O0020

2011/68/ES: Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ( 2010. gada 11. novembris ) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (pārstrādāta redakcija) (ECB/2010/20)

OJ L 35, 9.2.2011, p. 31–68 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 015 P. 232 - 269

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 30/12/2016; Atcelts ar 32016O0034

ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2011/68/oj

9.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/31


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2010. gada 11. novembris)

par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā

(pārstrādāta versija)

(ECB/2010/20)

(2011/68/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 12.1, 14.3 un 26.4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ģenerālpadomes ieguldījumu saskaņā ar ECBS Statūtu 46.2. panta otro un trešo ievilkumu,

tā kā:

(1)

2006. gada 10. novembra Pamatnostādne ECB/2006/16 par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (1) būtiski grozīta vairākas reizes. Pamatnostādne skaidrības nolūkā jāpārstrādā, jo tajā jāveic jauni grozījumi, jo īpaši attiecībā uz procentu likmju risku ierobežojošiem darījumiem un SDR turējumu pārvērtēšanu.

(2)

Uz Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) saskaņā ar Statūtu 15. pantu attiecas pārskatu sniegšanas pienākums.

(3)

Saskaņā ar Statūtu 26.3. pantu ECB Valde sagatavo ECBS konsolidēto bilanci analīzes un operāciju veikšanas nolūkiem.

(4)

Saskaņā ar Statūtu 26.4. pantu Statūtu 26. panta piemērošanai ECB Padome pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu grāmatvedības uzskaiti un finanšu pārskatu sniegšanu par NCB veiktajām operācijām.

(5)

Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicējamos gada finanšu pārskatos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1.   Šajā pamatnostādnē:

a)

“NCB” ir tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kuras valūta ir euro;

b)

“Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas mērķi” ir mērķi, kuru sasniegšanai saskaņā ar Statūtu 15. un 26. pantu ECB sagatavo I pielikumā uzskaitītos finanšu pārskatus;

c)

“pārskata sniedzēja iestāde” ir ECB vai NCB;

d)

“ceturkšņa pārvērtēšanas datums” ir ceturkšņa pēdējās kalendāra dienas datums;

e)

“konsolidācija” ir grāmatvedības process, kurā dažādu atsevišķu juridisku personu finanšu datus apkopo tā it kā tie būtu viena persona;

f)

“skaidras naudas nomaiņas gads” ir 12 mēnešu periods no dienas, kurā euro banknotes un monētas iegūst likumīga maksāšanas līdzekļa statusu dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

g)

“banknošu sadales atslēga” ir procenti, kas rodas, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu NCB daļai šādā kopsummā saskaņā ar 2010. gada 13. decembra Lēmumu ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju (2);

h)

“kredītiestāde” ir: a) kredītiestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (3) 2. panta un 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kā tie īstenoti nacionālajās tiesībās, izpratnē, kura atrodas kompetentās iestādes uzraudzībā; vai b) cita kredītiestāde Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai.

2.   Citu šajā pamatnostādnē lietoto tehnisko terminu definīcijas ir pievienotas kā II pielikums.

2. pants

Piemērošanas joma

1.   Šo pamatnostādni piemēro ECB un NCB, īstenojot Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas mērķus.

2.   Šīs pamatnostādnes piemērošanu ierobežo ECBS Statūtos noteiktais Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas režīms. Tādēļ to nepiemēro NCB nacionālajiem pārskatiem un finanšu pārskatiem. Lai sasniegtu atbilstību un salīdzināmību starp Eurosistēmas un valstu režīmiem, ir ieteicams NCB, ja iespējams, lietot šajā pamatnostādnē izklāstītos noteikumus attiecībā uz nacionālajiem pārskatiem un finanšu pārskatiem.

3. pants

Grāmatvedības pamatpieņēmumi

Piemērojami šādi grāmatvedības pamatpieņēmumi:

a)   saimnieciskā realitāte un pārskatāmība: grāmatvedības metodes un finanšu pārskati atspoguļo saimniecisko realitāti, ir pārredzami un pēc savām kvalitatīvajām īpašībām ir saprotami, attiecināmi, droši un salīdzināmi. Darījumus uzskaita un tos noformē saskaņā ar to būtību un saimniecisko realitāti, un nevis tikai saskaņā ar to juridisko formu;

b)   piesardzība: aktīvu un pasīvu novērtēšanu un ienākumu atzīšanu veic piesardzīgi. Šīs pamatnostādnes kontekstā tas nozīmē, ka nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontā, un nerealizētos zaudējumus gada beigās fiksē peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz agrākos pārvērtēšanas guvumus, kas reģistrēti atbilstošajā pārvērtēšanas kontā. Tomēr piesardzība neļauj slēptu rezervju veidošanu vai posteņu apzināti sagrozītu atspoguļošanu bilancē un peļņas un zaudējumu aprēķinā;

c)   notikumi pēc bilances slēgšanas: aktīvus un pasīvus koriģē, ņemot vērā notikumus, kas notiek starp ikgadējo bilances datumu un datumu, kurā kompetentās institūcijas apstiprina finanšu pārskatus, ja tie ietekmē aktīvu vai pasīvu stāvokli bilances datumā. Aktīvus un pasīvus nekoriģē, bet atklātībai sniedz informāciju par tiem notikumiem, kuri iestājas pēc bilances slēgšanas dienas un kuri neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances slēgšanas dienā, bet kuri ir tik svarīgi, ka informācijas neizpaušana varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju spēju veikt pienācīgus novērtējumus un lēmumus;

d)   būtiskums: ir atļauta atkāpšanās no grāmatvedības noteikumiem, ieskaitot tos, kas ietekmē peļņas un zaudējumu aprēķinu noformēšanu atsevišķām NCB un ECB, ja vien to pamatoti var uzskatīt par nebūtisku kopējā pārskata sniedzējas iestādes finanšu pārskatu kontekstā un noformējumā;

e)   uzņēmējdarbības nepārtrauktības princips: grāmatvedības dokumentus gatavo, ievērojot uzņēmējdarbības nepārtrauktības principu;

f)   uzkrājumu princips: ienākumus un izdevumus atzīst grāmatvedības posmā, kurā tie ir nopelnīti vai radušies, un nevis posmā, kurā tie ir saņemti vai samaksāti;

g)   konsekvence un salīdzināmība: kritērijus bilances novērtēšanai un ienākumu atzīšanai piemēro konsekventi pēc metodes, kas Eurosistēmā ir saskaņota un nepārtraukta, lai nodrošinātu finanšu pārskatu datu salīdzināmību.

4. pants

Aktīvu un pasīvu atzīšana

Finanšu vai cita veida aktīvus/pasīvus pārskata sniedzējas iestādes bilancē atzīst, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)

uzskatāms, ka jebkurš turpmāks saimniecisks labums, kas saistīts ar aktīva vai pasīva posteni, plūdīs uz pārskata sniedzēju iestādi vai no tās;

b)

principā visi ar aktīvu vai pasīvu saistītie riski un priekšrocības nodotas pārskata sniedzējai iestādei;

c)

aktīvu izmaksas vai vērtību ziņotājai iestādei vai saistības apjomu var ticami novērtēt.

5. pants

Skaidras naudas/norēķinu un saimnieciskā pieeja

1.   Saimniecisko pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai par darījumiem ārvalstu valūtā, ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem un saistītajiem uzkrātajiem procentiem. Lai īstenotu šo pieeju ir izstrādātas divas atšķirīgas pieejas:

a)

“standarta pieeja”, kas izklāstīta III un IV nodaļā un III pielikumā; un

b)

“alternatīvā pieeja”, kas izklāstīta III pielikumā.

2.   Darījumus ar vērtspapīriem, t.sk. akciju instrumentiem, ārvalstu valūtā var turpināt reģistrēt saskaņā ar skaidras naudas/norēķinu pieeju. Saistītos uzkrātos procentus, tostarp prēmijas vai diskontus, reģistrē katru dienu no tagadnes norēķinu dienas.

3.   NCB var izmantot saimniecisko pieeju vai skaidras naudas/norēķinu pieeju, lai reģistrētu specifiskus euro denominētus darījumus, finanšu instrumentus un saistītus uzkrātos procentos.

4.   Skaitļos, kas veido daļu no ikdienas finanšu datiem Eurosistēmas finanšu pārskatu sniegšanas mērķiem, parāda skaidrās naudas kustību bilances posteņos, izņemot ceturkšņa beigu un gada beigu grāmatvedības korekcijas un posteņus ar virsrakstu “Pārējie aktīvi” un “Pārējās saistības”.

II   NODAĻA

BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

6. pants

Bilances sastādīšana

ECB un NCB bilances sastādīšana, sniedzot finanšu pārskatus Eurosistēmai, ir balstīta uz struktūru, kas izklāstīta IV pielikumā.

7. pants

Bilances novērtēšanas noteikumi

1.   Bilances novērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi.

2.   Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru, kas netiek klasificēti, kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, un netirgojami vērtspapīri, un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic ceturkšņa pārvērtēšanas dienā pēc vidējā tirgus kursa un cenām. Tas neliedz pārskata sniedzējām iestādēm iekšējām vajadzībām pārvērtēt savus portfeļus biežāk, ceturkšņa laikā ziņojot tikai par datiem pēc darījumu vērtības.

3.   Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus. Šī panta nolūkiem SDR turējumus, t.sk. iezīmētus atsevišķus ārvalstu valūtas turējumus, kas ir SDR groza pamatā, uzskata par vienu turējumu. Vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem, t. i., pēc ISIN numura/veida. Vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, vai vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, uzskata par atsevišķiem turējumiem.

4.   Pārvērtēšanas grāmatojumus atsauc nākošā ceturkšņa beigās, izņemot nerealizētos zaudējumus, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā; ceturkšņa laikā par visiem darījumiem sniedz pārskatu, ņemot vērā darījumu cenas un likmes.

5.   Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem, novērtē pēc amortizētajām izmaksām un uz tiem attiecina cenas samazinājumu. Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot kādā no šādiem gadījumiem:

a)

pārdotais daudzums netiek uzskatīts par nozīmīgu salīdzinājumā ar līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru portfeļa kopējo apjomu;

b)

vērtspapīri tiek pārdoti mēnesī, kurā iestājas to termiņš;

c)

ārkārtas gadījumos, piemēram, emitenta kredītspējas ievērojama pasliktināšanās vai ECB Padomes tiešs monetārās politikas lēmums.

8. pants

Reversie darījumi

1.   Reverso darījumu, kas veikts kā pārdošanas ar atpirkšanu līgums, ieraksta bilances pasīvu daļā kā nodrošinātu aizņēmumu, turpretī postenis, kas sniegts kā nodrošinājums, paliek bilances aktīva daļā. Pārdotos vērtspapīrus, kas jāatpērk saskaņā ar pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem, pārskata sniedzējai iestādei, kurai tie jāatpērk, joprojām uzrāda kā daļu no portfeļa, no kura tie tika pārdoti.

2.   Reverso darījumu, kas veikts saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumu, ieraksta kā nodrošinātu izplūstošo aizdevumu bilances aktīvu daļā par aizdevuma summu. Saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumiem iegādātos vērtspapīrus nepārvērtē, un no tiem izrietošā peļņa vai zaudējumi līdzekļu aizdevējai pārskata sniedzējai iestādei nav jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

3.   Vērtspapīru aizdošanas darījumu gadījumā, vērtspapīri paliek aizdevēja bilancē. Šādus darījumus iegrāmato tādā pašā veidā kā noteikts attiecībā uz pārdošanas ar atpirkšanu operācijām. Ja tomēr vērtspapīri, ko pārskata sniedzēja iestāde, darbodamās kā saņēmējs, ir aizņēmusies, gada beigās neatrodas saņēmēja glabāšanā, saņēmējam jāveido uzkrājumi zaudējumiem, ja attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtība ir cēlusies no aizdevuma darījuma noslēgšanas dienas. Saņēmējam jāuzrāda saistības vērtspapīru atdošanai, ja vērtspapīri pa to laiku ir pārdoti.

4.   Nodrošinātus darījumus ar zeltu uzskata par pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem. Zelta plūsmas, kas saistītas ar šiem nodrošinātajiem darījumiem, finanšu pārskatos nenorāda, un starpību starp darījuma tagadnes un nākotnes cenu reģistrē pēc uzkrājumu principa.

5.   Reversos darījumus, tostarp vērtspapīru aizdošanas darījumus, kas veikti saskaņā ar automatizētu vērtspapīru aizdošanas programmu, norāda bilancē tikai tad, ja skaidras naudas veidā ir sniegts nodrošinājums, kas noguldīts attiecīgās NCB vai ECB kontā.

9. pants

Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

1.   Šo pantu piemēro tirgojamiem pašu kapitāla instrumentiem, t. i., akcijām vai akciju fondiem, neatkarīgi no tā, vai darījumus veic tieši pārskata sniedzēja iestāde, vai starpnieks, izņemot darbības, ko veic attiecībā uz pensiju fondiem, līdzdalību kapitālā, ieguldījumiem meitasuzņēmumos vai būtisku līdzdalību kapitālā.

2.   Pašu kapitāla instrumenti ārvalstu valūtās, kas norādīti pie “Pārējiem aktīviem”, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas guvumu un zaudējumu aprēķinu izdarīt ar neto vidējo izmaksu metodi vai ar vidējo izmaksu metodi.

3.   Pašu kapitāla instrumentu portfeļu pārvērtēšana notiek saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Pārvērtēšana notiek par katru posteni atsevišķi. Attiecībā uz akciju fondiem cenas pārvērtēšana notiek pēc neto principa, nevis par katru akciju atsevišķi. Ieskaits starp dažādām akcijām vai dažādiem akciju fondiem netiek veikts.

4.   Darījumus norāda bilancē pēc darījuma cenas.

5.   Starpniecības maksu norāda kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva izmaksās, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā.

6.   Iegādātās dividendes summu iekļauj pašu kapitāla instrumenta izmaksās. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni;

7.   Dividenžu uzkrātos procentus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti pašu kapitāla instrumentu tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm.

8.   Ar tiesību emisiju rīkojas kā ar atsevišķu aktīvu pēc emitēšanas. Iegādes izmaksas aprēķina, pamatojoties uz akcijas vidējo cenu, jaunas iegādes bāzes cenu un esošo un jauno akciju proporciju. Alternatīvi tiesību cena var pamatoties uz tiesību tirgus vērtību, akciju vecajām vidējām izmaksām un akciju tirgus cenu pirms tiesību emisijas.

10. pants

Vērtspapīru procentu likmju riska ierobežošana ar atvasināto finanšu instrumentu palīdzību

1.   Vērtspapīru procentu likmju riska ierobežošana ar atvasināto finanšu instrumentu palīdzību nozīmē, ka atvasinātais finanšu instruments tiek izmantots tā, lai izmaiņas tā patiesajā vērtībā kompensētu no procentu likmju svārstībām izrietošās sagaidāmās izmaiņas pret risku ierobežotā vērtspapīra patiesajā vērtībā.

2.   Pret risku ierobežotos instrumentus un riska ierobežošanas instrumentus uzrāda un ar tiem rīkojas saskaņā ar šīs pamatnostādnes vispārīgajiem noteikumiem, ienākumu atzīšanas prasībām un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmām prasībām.

3.   Atkāpjoties no šīs pamatnostādnes 3. panta b) punkta, 7. panta 3. punkta, 13. panta 1. un 2. punkta, 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta d) apakšpunkta, kā arī 15. panta 2. punkta, pret risku ierobežotā vērtspapīra un riska ierobežošanas atvasinātā finanšu instrumenta novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:

a)

Vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu pārvērtē un to tirgus vērtību bilancē norāda katra ceturkšņa beigās. Pret risku ierobežotā instrumenta un riska ierobežošanas instrumenta nerealizēto guvumu vai zaudējumu neto summai piemēro šādu asimetrisku novērtēšanas metodi:

i)

neto nerealizētos zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā un tiek ieteikts tos amortizēt pret risku ierobežotā instrumenta atlikušā termiņa laikā; un

ii)

neto nerealizētos guvumus iegrāmato pārvērtēšanas kontā un tie tiek reversēti nākošajā pārvērtēšanas datumā.

b)

Jau īpašumā esoša vērtspapīra riska ierobežošana – ja pret risku ierobežotā vērtspapīra vidējās izmaksas atšķiras no vērtspapīra tirgus cenas riska ierobežošanas sākumā, piemēro šādu metodi:

i)

šajā datumā nerealizētos vērtspapīra guvumus iegrāmato pārvērtēšanas kontā, bet nerealizētos zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā; un

ii)

noteikumus a) apakšpunktā piemēro tirgus vērtības izmaiņām pēc riska ierobežošanas sākuma.

c)

Tiek ieteikts neamortizēto prēmiju un diskontu atlikumu no dienas, kad tika izveidota ierobežošana pret risku, amortizēt pret risku ierobežotā instrumenta atlikušajā termiņā.

4.   Beidzoties riska ierobežošanas uzskaitei, no uzskaites beigšanas dienas pārskata sniedzējas iestādes grāmatvedībā palikušo vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu novērtē kā atsevišķus instrumentus saskaņā ar šajā pamatnostādnē izklāstītajiem noteikumiem.

5.   Alternatīvos noteikumus, kas minēti 3. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)

Uzsākot riska ierobežošanu, riska ierobežošana, riska pārvaldības mērķis un riska ierobežošanas izmantošanas stratēģija ir oficiāli dokumentēta. Dokumentos iekļauj: i) atvasinātā finanšu instrumenta, ko izmanto kā riska ierobežošanas instrumentu, identifikācijas datus; ii) attiecīgā pret risku ierobežotā vērtspapīra identifikācijas datus; iii) novērtējumu par atvasinātā finanšu instrumenta efektivitāti, kompensējot ar procentu likmju risku saistīto vērtspapīra patiesās vērtības izmaiņu risku.

b)

Sagaidāms, ka riska ierobežošana būs īpaši efektīva, un riska ierobežošanas efektivitāti var ticami izmērīt. Jānovērtē gan paredzamā, gan retrospektīvā efektivitāte. Tiek ieteikts, ka:

i)

paredzamo efektivitāti mēra, salīdzinot pret risku ierobežotā instrumenta patiesās vērtības izmaiņas pagātnē ar riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības pārmaiņām pagātnē vai demonstrējot, ka pret risku ierobežotā instrumenta patiesā vērtība un riska ierobežošanas instrumenta patiesā vērtība ievērojami korelē statistiski; un

ii)

retrospektīvo efektivitāti demonstrē, ja pret risku ierobežotā instrumenta faktisko guvumu/zaudējumu un riska ierobežošanas instrumenta faktisko guvumu/zaudējumu attiecība ir 80–125 % robežās.

6.   Šādi noteikumi tiek piemēroti vērtspapīru grupas riska ierobežošanā – līdzīgas procentu likmes vērtspapīrus var apkopot un ierobežot pret risku kā vērtspapīru grupu tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)

vērtspapīriem ir līdzīgs termiņš;

b)

vērtspapīru grupa iztur paredzamās un retrospektīvās efektivitātes testu;

c)

sagaidāms, ka ar ierobežoto risku saistāmās izmaiņas katra grupā iekļautā vērtspapīra patiesajā vērtībā ir aptuveni proporcionālas kopējām izmaiņām patiesajā vērtība, kas saistāmas ar vērtspapīru grupas ierobežoto risku.

11. pants

Sintētiskie instrumenti

1.   Instrumentus, kas apvienoti, lai izveidotu sintētisku instrumentu, jānodala no citiem instrumentiem un tiem jāpiemēro šīs pamatnostādnes vispārējās normas, novērtēšanas noteikumi, ienākumu atzīšanas prasības un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmās prasības.

2.   Atkāpjoties no 3. panta b) punkta, 7. panta 3. punkta, 13. panta 1. punkta un 15. panta 2. punkta, sintētisko instrumentu novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:

a)

instrumentu, kas apvienoti sintētiskā instrumentā, nerealizēto guvumu un zaudējumu ieskaitu veic gada beigās. Šādā gadījumā nerealizētos neto guvumus uzrāda pārvērtēšanas kontā. Nerealizētos neto zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstītos iepriekšējās pārvērtēšanas neto guvumus;

b)

vērtspapīri, kas tiek turēti kā daļa no sintētiska instrumenta, neveido daļu no šo vērtspapīru vispārējā turējuma, bet ir daļa no atsevišķa turējuma;

c)

nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un atbilstošos nerealizētos guvumus nākošajos gados amortizē atsevišķi.

3.   Ja kādam no apvienotajiem instrumentiem beidzas termiņš, tas tiek pārdots, izbeigts vai izpildīts, pārskata sniedzēja iestāde pārtrauc 2. punktā minēto alternatīvo noteikumu piemērošanu un jebkurus neamortizētos novērtēšanas guvumus, kas iepriekšējos gados iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, nekavējoties reversē.

4.   Alternatīvos noteikumus, kas minēti 2. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)

atsevišķos instrumentus pārvalda un to atdevi novērtē kā vienam apvienotam instrumentam, pamatojoties uz riska pārvaldības vai ieguldījumu stratēģiju;

b)

sākotnējās atzīšanas laikā atsevišķie instrumenti tiek strukturēti un apzīmēti kā sintētisks instruments;

c)

alternatīvo noteikumu piemērošana novērš vai ievērojami samazina novērtēšanas nekonsekvenci (vērtēšanas neatbilstību), kuru izraisītu vispārīgo šajā pamatnostādnē izklāstīto noteikumu piemērošana atsevišķu instrumentu līmenī;

d)

ir pieejami oficiāli dokumenti, kas ļauj pārbaudīt iepriekšējos a), b) un c) punktos izklāstīto nosacījumu izpildi.

12. pants

Banknotes

1.   Lai ieviestu ECBS Statūtu 49. pantu, citu dalībvalstu, kuru valūta ir euro, banknotes, kas ir NCB turējumā, grāmato nevis kā banknotes apgrozībā, bet kā Eurosistēmas iekšējos atlikumus. Šāda procedūra attiecas uz citu dalībvalstu, kur valūta ir euro, banknotēm:

a)

NCB, kas saņem banknotes, kuras denominētas euro zonas valstu nacionālajās valūtas vienībās un kuras emitējusi cita NCB, katru dienu ziņo emitentei NCB par iemaksāto apmaiņai pakļauto banknošu vērtību, ja vien attiecīgās dienas apjoms nav zems. Emitente NCB atbilstošu maksājumu saņēmējai NCB, izmantojot TARGET2; un

b)

pēc iepriekš minētā paziņojuma saņemšanas emitente NCB koriģē “banknošu apgrozībā” rādītājus.

2.   NCB bilancē uzrādīto “banknošu apgrozībā” summu veido trīs sastāvdaļas:

a)

nekoriģēta euro banknošu apgrozībā vērtība, tostarp NCB, kas ievieš euro, skaidras naudas nomaiņas gada banknotes, kas denominētas euro zonas valstu nacionālajās valūtas vienībās, ko aprēķina pēc vienas no šādām divām metodēm:

A metode

:

B = P – D – N – S

B metode

:

B = I – R – N

kur:

B

ir nekoriģēta “banknošu apgrozībā” vērtība

P

ir iespiesto vai no iespiedēja vai citas NCB saņemto banknošu vērtība

D

ir iznīcināto naudas zīmju vērtība

N

ir emitentes NCB nacionālo banknošu vērtība, ko tur citas NCB (par kurām ir paziņots, bet kuras vēl nav repatriētas)

I

ir apgrozībā laisto banknošu vērtība

R

ir saņemto banknošu vērtība

S

ir krājumā/glabātuvē esošo banknošu vērtība;

b)

atņemot neatlīdzinātās prasības pret ECI banku summu saistībā ar Paplašinātās glabāšanas programmu (Extended Custodial Inventory, ECI) gadījumā, ja veikta ar ECI programmu saistītu banknošu īpašumtiesību nodošana;

c)

plus/mīnus korekcijas summa, kas veidojas, pielietojot banknošu sadales atslēgu.

III   NODAĻA

IENĀKUMU ATZĪŠANA

13. pants

Ienākumu atzīšana

1.   Ienākumu atzīšanai piemēro šādus noteikumus:

a)

realizētos guvumus un realizētos zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā;

b)

nerealizētos guvumus neatzīst par ienākumiem, bet uzrāda pārvērtēšanas kontā;

c)

nerealizētos zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstītos iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus;

d)

peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautie nerealizētie zaudējumi turpmākajos gados netiek reversēti ar jauniem nerealizētajiem guvumiem;

e)

nerealizētiem zaudējumiem no kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta turējuma netiek veikts ieskaits ar nerealizētajiem guvumiem no citiem vērtspapīriem, ārvalstu valūtas, vai zelta;

f)

gada beigās zaudējumus no cenas samazinājuma iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un turpmākajos gados tie netiek reversēti, izņemot gadījumus, kuros cenas samazinājums kļūst mazāks un tas saistāms ar notikumiem pēc samazinājuma pirmās iegrāmatošanas.

2.   Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma, un amortizē vērtspapīru atlikušajā termiņā pēc lineārās metodes vai saskaņā ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu vairāk kā gads iegādes brīdī.

3.   Uzkrātos procentus saistībā ar finanšu aktīviem un pasīviem, piem., maksājamos procentus un amortizētās prēmijas/diskontus, aprēķina un kontos uzrāda katru dienu, pamatojoties jaunākajām pieejamām likmēm. Uzkrātos procentus saistībā ar euro denominētiem finanšu aktīviem un pasīviem aprēķina un kontos uzrāda vismaz reizi ceturksnī. Pārējo posteņu uzkrātos procentus aprēķina un kontos uzrāda vismaz reizi gadā.

4.   Neatkarīgi no uzkrāto procentu aprēķināšanas biežuma, bet tomēr ievērojot 5. panta 4. punktā minētos izņēmumus, pārskata sniedzējas iestādes ceturkšņa laikā datus paziņo pēc darījuma vērtības.

5.   Uzkrātos procentus, kas denominēti ārvalstu valūtās, izsaka pēc iegrāmatošanas dienas kursa, un tie ietekmē valūtas pozīciju.

6.   Parasti uzkrāto procentu aprēķināšanai gada laikā var izmantot vietējo praksi, t. i., aprēķinus līdz ceturkšņa pēdējai darba dienai vai pēdējai kalendāra dienai. Tomēr gada beigās 31. decembris ir obligāta atsauces diena.

7.   Tikai darījumi, kas rada izmaiņas kādā valūtas turējumā, var būt par pamatu realizētiem ārvalstu valūtas guvumiem vai zaudējumiem.

14. pants

Darījumu izmaksas

1.   Šādus vispārējus noteikumus piemēro darījuma izmaksām:

a)

attiecībā uz zeltu, ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem ikdienā lieto vidējo izmaksu metodi, lai aprēķinātu pārdoto elementu iegādes izmaksas, ņemot vērā valūtas maiņas kursa un/vai cenas izmaiņas;

b)

vidējo aktīva/pasīva izmaksu cenu/kursu samazina/palielina par nerealizētajiem zaudējumiem, kurus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā gada beigās;

c)

kuponu vērtspapīru iegādes gadījumā nopirktais kupona ienākums jāuzskata par atsevišķu elementu; Ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru iegādes gadījumā to iekļauj šīs valūtas turējumā, bet to neiekļauj aktīva izmaksās vai cenā vidējās cenas vai valūtas izmaksu noteikšanas nolūkā.

2.   Vērtspapīriem piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)

darījumus reģistrē pēc to cenas un iegrāmato finanšu kontos pēc tīrās cenas;

b)

maksu par glabāšanu un pārvaldību, maksu par tekošo kontu un citas netiešās izmaksas neuzskata par darījuma izmaksām un iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tās neuzskata par attiecīgā aktīva vidējo izmaksu daļu;

c)

ienākumu reģistrē pēc bruto vērtības, atsevišķi norādot atmaksājamos ieturējuma nodokļus un citus nodokļus;

d)

vērtspapīra vidējo pirkuma izmaksu aprēķināšanas nolūkā, vai nu i) visus dienas laikā izdarītos pirkumus pēc to darījuma izmaksām pieskaita iepriekšējās dienas turējumā esošajiem vērtspapīriem, lai iegūtu jaunu vidējo svērto cenu, pirms piemērot tajā pašā dienā veiktos vērtspapīru pārdevumus, vai ii) nolūkā aprēķināt pārskatīto vidējo cenu, var piemērot atsevišķus vērtspapīru pirkumus un pārdevumus tādā kārtībā, kādā tie dienas laikā notika.

3.   Zeltam un ārvalstu valūtai piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)

darījumus ārvalstu valūtās, kas nerada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, izsaka euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu datuma valūtas maiņas kursa, un tas neietekmē turējuma iegādes izmaksas;

b)

darījumus ārvalstu valūtās, kas rada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, izsaka euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu dienas maiņas kursa;

c)

neuzskata, ka norēķini par pamatsummu, kas izriet no reversajiem darījumiem ar ārvalstu valūtā vai zeltā denominētiem vērtspapīriem, rada izmaiņas šās valūtas vai zelta turējumā;

d)

faktiskos naudas ieņēmumus vai maksājumus izsaka pēc vidējā valūtas maiņas tirgus kursa tajā dienā, kurā notiek norēķini;

e)

garās pozīcijas gadījumā dienas laikā veiktās valūtas un zelta neto iegādes pievieno pēc vidējām dienas pirkuma izmaksām par katru attiecīgo valūtu un zeltu iepriekšējās dienas turējumā esošajam zeltam un vērtspapīriem, lai radītu jaunu vidējo svērto kursu un zelta cenu. Neto pārdevumu gadījumos realizēto guvumu un realizēto zaudējumu aprēķins balstās uz turējumā esošās attiecīgās valūtas vai zelta vidējām izmaksām iepriekšējā dienā, tā, lai vidējās izmaksas nemainītos. Vidējās likmes un zelta cenas starpība starp dienas laikā notikušo iegādi un pārdošanu arī rada realizētos guvumus vai realizētos zaudējumus. Gadījumā, ja ārvalstu valūtas vai zelta postenis ir pasīvs, tad augstākminēto pieeju piemēro reversā veidā. Tādējādi vidējās pasīva posteņa izmaksas ietekmē neto pārdošana, savukārt neto iegādes samazina pozīciju pēc esošās vidējās svērtās likmes vai zelta cenas un rada realizētos guvumus vai zaudējumus;

f)

ārvalstu valūtas darījumu izmaksas un citas vispārējās izmaksas norāda peļņas un zaudējumu aprēķinā.

IV   NODAĻA

GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM

15. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Biržā netirgotus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes daļas un citus valūtas instrumentus, kas ietver vienas valūtas maiņu pret otru nākotnē, ietver neto ārvalstu valūtas postenī, lai aprēķinātu vidējās iegādes izmaksas un ārvalstu valūtas maiņas guvumus un zaudējumus.

2.   Procentu likmes mijmaiņas darījumus, biržā tirgotus nākotnes līgumus, biržā netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, citus procentu likmes instrumentus un iespējas līgumus iegrāmato un pārvērtē pa atsevišķiem posteņiem. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.

3.   Peļņu un zaudējumus, kas rodas no ārpusbilances instrumentiem, atzīst un ar to rīkojas tāpat kā attiecībā uz bilances instrumentiem.

16. pants

Biržā netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi

1.   Biržā netirgotu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc biržā netirgota nākotnes darījuma tagadnes kursa. Pārdošanas darījumu realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina, lietojot vidējās valūtas pozīcijas izmaksas darījuma dienā, saskaņā ar ikdienas ieskaita procedūru pirkumu un pārdošanas darījumiem.

2.   Ar starpību starp tagadnes un nākotnes kursu rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

3.   Norēķinu dienā ārpusbilances kontus reversē.

4.   Biržā netirgotus nākotnes darījumus valūtas pozīcijā iekļauj darījuma dienā pēc tagadnes kursa.

5.   Biržā netirgotu nākotnes darījumu pozīcijas novērtē saistībā ar tās pašas valūtas tagadnes pozīciju, kompensējot starpību, kas var rasties vienā valūtas pozīcijā. Neto zaudējumu atlikumu iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tas pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus, kas ierakstīti pārvērtēšanas kontā. Neto peļņas atlikumu kreditē pārvērtēšanas kontā.

17. pants

Valūtas mijmaiņas darījumi

1.   Nākotnes un tagadnes pirkumus un pārdevumus bilances kontos atzīst attiecīgajā norēķinu dienā.

2.   Nākotnes un tagadnes pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījumu tagadnes kursa.

3.   Pārdošanas darījumus atzīst pēc darījuma tagadnes kursa. Tādēļ nerodas ne guvumi, ne zaudējumi.

4.   Ar starpību starp tagadnes un nākotnes kursu rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

5.   Norēķinu dienā ārpusbilances kontus reversē.

6.   Valūtas pozīcija mainās vienīgi ārvalstu valūtā denominētu uzkrāto procentu rezultātā.

7.   Nākotnes pozīciju novērtē saistībā ar attiecīgo tagadnes pozīciju.

18. pants

Biržā tirgoti nākotnes līgumi

1.   Biržā tirgotus nākotnes līgumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Sākotnējo starpību reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja to iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās.

3.   Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un tās ietekmē valūtas pozīciju. Tāda pati procedūra piemērojama atvērtās pozīcijas slēgšanas dienā neatkarīgi no tā, vai notikusi piegāde. Ja piegāde notiek, tad pārdevuma vai pirkuma ierakstu veic pēc tirgus cenas.

4.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

19. pants

Procentu likmju mijmaiņas darījumi

1.   Procentu likmju mijmaiņas darījumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Kārtējos procentu maksājumus, kas saņemti vai samaksāti, uzrāda, pamatojoties uz uzkrājumu principu. Saistībā ar vienu un to pašu procentu likmju mijmaiņas darījumu maksājumu norēķinus var veikt pēc neto principa, bet par uzkrātajiem procentu ienākumiem un izdevumiem jāziņo pēc bruto principa.

3.   Procentu likmes mijmaiņas darījumus pārvērtē individuāli, vajadzības gadījumā izsakot euro pēc valūtas tagadnes kursa. Tiek ieteikts nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, sekojošos gados amortizēt, nākotnes procentu likmju mijmaiņas darījumu gadījumā amortizāciju sākot no darījuma novērtēšanas dienas, kā arī veicot to lineāri. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.

4.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

20. pants

Biržā netirgoti procentu likmju nākotnes līgumi

1.   Biržā netirgotus procentu likmju nākotnes līgumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Kompensācijas maksājumu, ko viena puse maksā otrai pusei norēķinu dienā, šajā dienā iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Maksājumus ieraksta, nepiemērojot uzkrājumu principu.

3.   Ja biržā netirgotu procentu likmju nākotnes līgumu turējums ir ārvalstu valūtā, tad kompensācijas maksājums ietekmē valūtas pozīciju. Kompensācijas maksājumu izsaka euro pēc tagadnes kursa norēķinu dienā.

4.   Biržā netirgotos procentu likmju nākotnes līgumus pārvērtē individuāli, vajadzības gadījumā izsakot euro pēc valūtas tagadnes kursa. Nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.

5.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

21. pants

Vērtspapīru nākotnes darījumi

Vērtspapīru nākotnes darījumus uzskaita saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

1.

A metode:

a)

Vērtspapīru nākotnes darījumus uzrāda ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījuma nākotnes cenas;

b)

vidējās tirgotā vērtspapīra turējuma izmaksas nemaina līdz norēķinam; nākotnes pārdošanas darījuma ietekmi uz peļņu un zaudējumiem aprēķina norēķinu dienā;

c)

ārpusbilances kontus reversē norēķinu dienā, un pārvērtēšanas konta atlikumu (ja tāds ir) iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Nopirkto vērtspapīru uzskaita, izmantojot tagadnes cenu termiņa dienā (faktisko tirgus cenu), savukārt starpība ar sākotnējo nākotnes cenu tiek atzīta par realizēto peļņu vai realizētajiem zaudējumiem;

d)

attiecībā uz vērtspapīriem, kas denominēti ārvalstu valūtā, neto valūtas pozīcijas vidējās izmaksas netiek skartas, ja pārskata sniedzēja iestāde jau tur pozīciju attiecīgajā valūtā. Ja nopirktā nākotnes obligācija denominēta valūtā, kurā pārskata sniedzēja iestāde netur pozīciju, un tādēļ attiecīgā valūta jāpērk, piemēro 14. panta 3. punkta e) apakšpunkta noteikumus par ārvalstu valūtu pirkšanu;

e)

nākotnes pozīcijas novērtē izolēti pēc nākotnes tirgus cenas par atlikušo darījuma laiku. Pārvērtēšanas zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā. Nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās atzīti peļņas un zaudējumu kontā, turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts.

2.

B metode.

a)

vērtspapīru nākotnes darījumus uzrāda ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījuma nākotnes cenas. Norēķinu dienā ārpusbilances konti tiek reversēti;

b)

ceturkšņa beigās vērtspapīra pārvērtēšanu veic, pamatojoties uz neto pozīciju, ko aprēķina pēc bilances, un šī paša vērtspapīra pārdošanas darījumiem, kas reģistrēti ārpusbilances kontos. Pārvērtēšanas summa līdzinās starpībai starp neto pozīciju, kas novērtēta pēc pārvērtēšanas cenas, un to pašu pozīciju, kas novērtēta pēc bilances pozīcijas vidējām izmaksām. Ceturkšņa beigās nākotnes pirkumiem veic pārvērtēšanu, kas aprakstīta 7. pantā. Pārvērtēšanas rezultāts līdzinās starpībai starp tagadnes cenu un pirkuma saistību vidējām izmaksām;

c)

nākotnes pārdošanas darījumu rezultātu reģistrē finanšu gadā, kurā notika saistību uzņemšanās. Šis rezultāts ir vienāds ar starpību starp sākotnējo nākotnes cenu un bilances pozīcijas vidējām izmaksām vai ārpusbilances pirkuma saistību vidējām izmaksām, ja bilances pozīcija nav pietiekama, pārdošanas brīdī.

22. pants

Iespējas līgumi

1.   Iespējas līgumus no darījuma dienas līdz izpildes vai termiņa dienai ārpusbilances kontos atzīst pēc iespējas līguma pamatā esošā instrumenta bāzes cenas.

2.   Ārvalstu valūtā denominētās prēmijas izsaka euro pēc līguma noslēgšanas dienas vai norēķinu dienas maiņas kursa. Izmaksāto prēmiju atzīst kā atsevišķu aktīvu, bet saņemto prēmiju atzīst kā atsevišķu pasīvu.

3.   Ja iespēja tiek izmantota, tās pamatā esošo instrumentu bilancē atzīst pēc bāzes cenas, pieskaitot vai atņemot sākotnējo prēmijas vērtību. Sākotnējo iespējas līguma prēmijas summu pielāgo, pamatojoties uz nerealizētajiem zaudējumiem, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

4.   Ja iespēja netiek izmantota, iespējas līguma prēmijas summu, kas pielāgota, pamatojoties uz iepriekšējiem gada beigu nerealizētajiem zaudējumiem, iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, izsakot pēc termiņa beigu dienā pieejamā maiņas kursa.

5.   Valūtas pozīciju ietekmē nākotnes darījuma veida iespēju līgumu dienas starpība līdz tirgus vērtībai, iespējas līguma prēmijas gada beigu norakstīšana, pamatā esošo instrumentu tirdzniecība izpildes dienā vai termiņa beigu dienā, iespējas līguma prēmija. Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

6.   Katru iespējas līgumu pārvērtē individuāli. Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautie nerealizētie zaudējumi turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizētajiem guvumiem. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā. Nav atļauts viena iespēju līguma nerealizēto zaudējumu ieskaits ar cita iespēju līguma nerealizētajiem guvumiem.

7.   6. punkta mērķiem par tirgus vērtību uzskata kotētās cenas, ja šādas cenas ir pieejamas no biržas, dīleriem, brokeriem vai līdzīgām struktūrām. Ja kotētās cenas nav pieejamas, tirgus vērtību nosaka, izmantojot novērtēšanas metodi. Šai novērtēšanas metodei jābūt konsekventai, un tai jāspēj pierādīt, ka tā sniedz ticamus tādu cenu aprēķinus, kuras varētu iegūt faktiskajos tirgus darījumos.

8.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

V   NODAĻA

PĀRSKATU SNIEGŠANAS PIENĀKUMI

23. pants

Pārskatu sniegšanas formāti

1.   Datus Eurosistēmas finanšu pārskatu sniegšanas mērķiem NCB sniedz ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.

2.   Eurosistēmas pārskati ietver visus IV pielikumā norādītos posteņus. Dažāda formāta bilancēs iekļaujamo posteņu saturs arī ir aprakstīts IV pielikumā.

3.   Dažādu publicējamo finanšu pārskatu formāts izklāstīts šādos pielikumos:

a)   V pielikums: Eurosistēmas publicētais konsolidētais nedēļas finanšu pārskats pēc ceturkšņa beigām;

b)   VI pielikums: Eurosistēmas publicētais konsolidētais nedēļas finanšu pārskats ceturkšņa laikā;

c)   VII pielikums: Eurosistēmas konsolidētā gada bilance.

VI   NODAĻA

PUBLICĒJAMĀS GADA BILANCES UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINI

24. pants

Publicējamās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķini

Ir ieteicams NCB savas publicējamās gada bilances un peļņas un zaudējumu aprēķinus pielāgot VIII un IX pielikumam.

VII   NODAĻA

KONSOLIDĀCIJAS NOTEIKUMI

25. pants

Vispārīgie konsolidācijas noteikumi

1.   Eurosistēmas konsolidētās bilances ietver visus ECB un NCB bilanču posteņus.

2.   Konsolidācijas procesā jānodrošina pārskatu savstarpēja atbilstība. Visus Eurosistēmas finanšu pārskatus sagatavo pēc līdzīgiem principiem, piemērojot tādus pašus konsolidācijas paņēmienus un procesus.

3.   ECB sagatavo Eurosistēmas konsolidētās bilances. Šīs bilances ņem vērā nepieciešamību piemērot vienādus grāmatvedības principus un paņēmienus, saskaņotus finanšu periodus Eurosistēmā, konsolidācijas pielāgojumus Eurosistēmas iekšējo darījumu un pozīciju dēļ, kā arī izmaiņas Eurosistēmas sastāvā.

4.   Atsevišķus bilances posteņus, kas nav NCB un ECB Eurosistēmas iekšējie atlikumi, konsolidācijas nolūkā summē.

5.   NCB un ECB atlikumus darījumos ar trešajām pusēm konsolidācijas procesā reģistrē pēc bruto vērtības.

6.   Eurosistēmas iekšējos atlikumus ECB un NCB bilancēs uzrāda saskaņā ar IV pielikumu.

VIII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Noteikumu izstrāde, piemērošana un interpretācija

1.   ECBS Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja (AMICO) ar ECB Valdes palīdzību ziņo ECB Padomei par ECBS grāmatvedības un pārskatu sniegšanas noteikumu izstrādi, piemērošanu un īstenošanu.

2.   Interpretējot šo pamatnostādni, ņem vērā sagatavošanas darbus, ar Savienības tiesību aktiem saskaņotos grāmatvedības principus un vispārēji pieņemtos Starptautiskos grāmatvedības standartus.

27. pants

Pārejas noteikumi

1.   NCB pārvērtē visus finanšu aktīvus un pasīvus, sākot no dienas, kurā tās kļūst par Eurosistēmas dalībniecēm. Nerealizētos guvumus, kas radušies pirms šīs dienas vai šai dienā, nošķir no nerealizētajiem pārvērtēšanas guvumiem, kas var rasties vēlāk, un tie paliek NCB. Tirgus cenas un likmes, ko NCB piemēro bilancēs, sākot dalību Eurosistēmā, uzskata par šo NCB aktīvu un pasīvu vidējām izmaksām.

2.   Nerealizētos guvumus, kas radušies, NCB sākot dalību Eurosistēmā, vai pirms tam, ieteicams neuzskatīt par sadalāmiem pārejas laikā, un uzskatīt par realizējamiem (sadalāmiem) to darījumu kontekstā, kas notiek pēc iekļaušanās Eurosistēmā.

3.   Aktīvu pārvešanas no NCB uz ECB rezultātā radušos ārvalstu valūtas, zelta un cenu guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem.

4.   Šis pants neierobežo lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar ECBS Statūtu 30. pantu.

28. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Pamatnostādni ECB/2006/16. Atsauces uz atcelto pamatnostādni uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu XI pielikumā.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī pamatnostādne stājas spēkā 2010. gada 31. decembrī.

30. pants

Adresāti

Šo pamatnostādni piemēro visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 11. novembrī

ECB Padomes vārdā

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  OV L 348, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Skatīt šā 26 Oficiālā Vēstneša xx. lappusi.

(3)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

EUROSISTĒMAS FINANŠU PĀRSKATI

Pārskata veids

Iekšējs/publicējams

Juridiskais pamats

Pārskata mērķis.

1

Eurosistēmas dienas finanšu pārskats

Iekšējs

Nav

Galvenokārt likviditātes pārvaldības mērķiem ECBS Statūtu 12.1. panta īstenošanai.

Daļu no dienas finanšu pārskata datiem izmanto monetārā ienākuma aprēķināšanai

2

Neapkopotais nedēļas finanšu pārskats

Iekšējs

Nav

Pamats Eurosistēmas konsolidētā nedēļas finanšu pārskata sastādīšanai

3

Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats

Publicējams

ECBS Statūtu 15.2. pants

Konsolidēts finanšu pārskats monetārajai un ekonomikas analīzei. Eurosistēmas konsolidēto nedēļas finanšu pārskata pamatā ir dienas finanšu pārskats pārskata sniegšanas dienā

4

Eurosistēmas mēneša un ceturkšņa finanšu informācija

Publicējama un iekšēja (1)

Statistikas noteikumi, saskaņā ar kuriem MFI ir jāsniedz dati

Statistikas analīze

5

Eurosistēmas konsolidētā gada bilance

Publicējama

ECBS Statūtu 26.3. pants

Konsolidētā bilance analīzes un operāciju veikšanas nolūkiem


(1)  Mēneša dati, kas iekļauti publicējamos, apkopotos statistiskajos datos, ko pieprasa ES monetārajām finanšu iestādēm (MFI). Turklāt centrālajām bankām kā MFI reizi ceturksnī jāsniedz arī sīkāka informāciju, kā mēneša datos sniegtā.


II PIELIKUMS

GLOSĀRIJS

—   Amortizācija: sistemātisks prēmijas/diskonta samazinājums kontos vai aktīvu vērtības samazinājums kādā laika posmā.

—   Pārņemšana īpašumā: vērtspapīru, kredītu vai citu aktīvu, ko pārskata sniedzēja iestāde saņēmusi kā nodrošinājumu, iegūšana īpašumā, lai izpildītu nodrošināto prasījumu.

—   Aktīvs: resursi, ko iepriekšēju notikumu rezultātā kontrolē pārskata sniedzēja iestāde, un no kuriem var sagaidīt saimniecisko labumu plūsmu uz pārskata sniedzēja iestādi nākotnē.

—   Automatizētā vērtspapīru aizdevumu programma (AVAP): finanšu operācija, kura apvieno repo un reversā repo darījumus un kurā specifisks nodrošinājums tiek aizdots pret vispārēju nodrošinājumu. Šo aizdošanas un aizņemšanās darījumu rezultātā ienākumu rada atšķirīgās divu darījumu repo likmes, t. i., saņemtā starpība. Šo operāciju var veikt izmantojot principāla programmu, t. i., banku, kura piedāvā šo programmu, uzskata par pēdējo darījuma pusi, vai izmantojot aģenta programmu, t. i., banka, kura piedāvā šo programmu rīkojas kā aģents, pēdējā darījuma puse ir iestāde, ar kuru faktiski tiek veikti vērtspapīru aizdošanas darījumi.

—   Vidējās izmaksas: turpinātā vai svērtā vidējā metode, ar kuru katra pirkuma izmaksas pievieno eksistējošai iegrāmatotajai vērtībai, radot jaunas svērtās vidējās izmaksas.

—   Skaidras naudas/norēķinu pieeja: grāmatvedības pieeja, saskaņā ar kuru grāmatvedības notikumi tiek iegrāmatoti norēķinu dienā.

—   Tīrā cena: darījuma cena, izņemot jebkuru atlaidi/uzkrātos procentus, bet ietverot darījuma izmaksas, kas veido daļu no cenas.

—   Diskonts: starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja cena ir zemāka par nominālvērtību.

—   Diskonta vērtspapīrs: aktīvs, par ko nemaksā kupona procentus un par ko peļņu gūst ar kapitāla vērtības pieaugumu, jo aktīvu emitē vai pērk ar diskontu no tā nominālvērtības.

—   Iezīmēts portfelis: iezīmēts ieguldījums, kas bilances aktīvu pusē tiek turēts kā atbilstošo posteņu fonds, ko veido vērtspapīri, pašu kapitāla instrumenti, noguldījumi ar noteiktu termiņu un tekošie konti, līdzdalība kapitālā un/vai ieguldījumi meitasuzņēmumos. Tas atbilst identificējamam postenim bilances pasīvu pusē neatkarīgi no tā, vai pastāv juridiski vai citi ierobežojumi.

—   Saimnieciskā pieeja: grāmatvedības pieeja saskaņā ar kuru darījumus iegrāmato darījuma dienā.

—   Pašu kapitāla instrumenti: dividendes pelnoši vērtspapīri, t. i., uzņēmumu akcijas un vērtspapīri, kas apliecina ieguldījumu akciju fondā.

—   Valūtas kurss: valūtas cena tās maiņas citā valūtā mērķiem.

—   Valūtas kursa mehānisms II (VKM II): ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešā posma valūtas kursa mehānisma procedūras.

—   Paplašinātās glabāšanas programma (Extended Custodial Inventory, ECI): programma, ko veido kādas komercbankas pārvaldīta glabātuve ārpus euro zonas, kurā Eurosistēmas vārdā tiek glabātas euro banknotes, lai nodrošinātu euro banknošu piegādi un saņemšanu.

—   Finanšu aktīvs: jebkurš aktīvs, kas ir: a) skaidra nauda vai b) līgumiska tiesība saņemt skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu no cita uzņēmuma, vai c) līgumiska tiesība apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu, ar potenciāli labvēlīgiem noteikumiem, vai d) cita uzņēmuma pašu kapitāla instruments.

—   Finanšu saistības: jebkuras saistības, kas ietver juridisku pienākumu piegādāt citam uzņēmumam skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu vai veikt finanšu instrumentu maiņu ar citu uzņēmumu pēc potenciāli neizdevīgiem noteikumiem.

—   Ārvalstu valūtas turējums: attiecīgās valūtas neto pozīcija. Šīs definīcijas nolūkā SDR uzskata par atsevišķu valūtu; darījumi, kas nosaka izmaiņas SDR neto pozīcijā, ir SDR denominēti darījumi vai darījumi ārvalstu valūtā, kuri replicē SDR valūtu groza struktūru (atbilstoši attiecīgā valūtu groza definīcijai un svērumiem).

—   Biržā netirgots ārvalstu valūtas nākotnes darījums: līgums, saskaņā ar kuru vienā dienā vienojas par noteiktas summas, kas denominēta ārvalstu valūtā, tūlītēju pirkumu par citu valūtu vai tūlītēju pārdošanu pret citu valūtu, kas parasti ir vietējā valūta, un summa par noteiktu cenu ir jāpiegādā kādā noteiktā dienā nākotnē, kas ir vairāk kā divas darbadienas pēc līguma noslēgšanas dienas. Šis valūtas maiņas nākotnes kurss sastāv no dominējošā tagadnes kursa, pieskaitot vai atņemot nolīgto prēmiju vai diskontu.

—   Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījums: vienlaicīga vienas valūtas tagadnes pirkšana/pārdošana par otru valūtu (īsais solis) un šīs valūtas tās pašas summas nākotnes pārdošana/pirkšana par otru valūtu (garais solis).

—   Biržā netirgots procentu likmes nākotnes līgums: līgums, kurā divas puses vienojas par procentu likmi, kas maksājama par iedomātu noguldījumu ar noteiktu termiņu noteiktā dienā nākotnē. Norēķinu dienā viena puse otrai izmaksā atlīdzību atkarībā no starpības starp nolīgto procentu likmi un tirgus likmi norēķinu dienā.

—   Vērtspapīru nākotnes darījumi: ārpusbiržas līgumi, kuros līguma slēgšanas dienā vienojas pirkt vai pārdot procentu likmes instrumentu (parasti obligāciju vai parādzīmi), ko par noteiktu cenu piegādās noteiktā dienā nākotnē.

—   Nākotnes darījuma veida iespēju līgumi: biržā tirgoti iespēju līgumi, kuros starpība līdz tirgus vērtībai tiek maksāta vai saņemta katru dienu.

—   Līdz termiņa beigām turēti vērtspapīri: vērtspapīri ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus pārskata sniedzējai iestādei ir nolūks paturēt līdz to termiņa beigām.

—   Samazinājums: atgūstamās summas samazināšanās zem bilancē uzrādītās vērtības.

—   Biržā tirgoti procentu likmes nākotnes līgumi: biržā tirgoti nākotnes līgumi. Saskaņā ar šādu līgumu līguma slēgšanas dienā vienojas pirkt vai pārdot procentu likmes instrumentu, piemēram, obligāciju, ko par noteiktu cenu piegādās noteiktā datumā nākotnē. Parasti faktiska piegāde nenotiek; līgumu parasti izbeidz pirms noteiktā termiņa.

—   Iekšējā peļņas norma: diskonta likme, pēc kuras vērtspapīra grāmatvedības vērtība ir vienāda ar pašreizējo nākotnes naudas plūsmas vērtību.

—   Procentu likmju mijmaiņas darījums: pušu līgumiska vienošanās apmainīties ar naudas plūsmām, kas ir periodisku procentu maksājumu plūsmas vienā valūtā vai – dažādu valūtu darījumu gadījumā – divās dažādās valūtās.

—   Starptautiskie grāmatvedības standarti: starptautiskie grāmatvedības standarti (IAS), starptautiskie finanšu pārskatu standarti un ar tiem saistītās interpretācijas (SIC-IFRIC interpretācijas), vēlākie šo standartu grozījumi un ar tiem saistītās interpretācijas, nākotnes standarti un ar tiem saistītās interpretācijas, ko pieņēmusi Eiropas Savienība.

—   Starptautiskais vērtspapīru identificēšanas numurs (ISIN): numurs, ko piešķīrusi attiecīgā kompetentā emisijas iestāde.

—   Saistība: pašreizēja uzņēmuma saistība, kas radusies no notikumiem pagātnē un kuras nokārtošana radīs saimniecisko resursu aizplūdi no uzņēmuma.

—   Tirgus cena: zelta, ārvalstu valūtas vai vērtspapīru instrumentu kotētā cena, parasti neietverot uzkrātos vai atlaides procentus, organizētā tirgū, piem., biržā, vai neorganizētā tirgū, piem., ārpusbiržas tirgū.

—   Termiņš: diena, kurā ir pienākums pilnā apjomā izmaksāt turētājam nominālvērtību/pamatvērtību.

—   Vidējā tirgus cena: viduspunkts starp vērtspapīra pieprasījuma un piedāvājuma cenu, kas balstīta uz darījumu cenu parasta izmēra tirgū, ko veikuši atzīti tirgus dalībnieki vai atzītas tirdzniecības biržas, un kuru izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā.

—   Vidējais tirgus kurss: euro ārvalstu valūtas atsauces kurss, kas parasti pamatojas uz regulārām saskaņošanas procedūrām starp ECBS ietilpstošajām un ārpus tās esošajām centrālajām bankām, kas parasti notiek 14.15 pēc Viduseiropas laika un ko izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā.

—   Iespējas līgums: līgums, kas tā turētājam dod tiesības, bet ne pienākumu pirkt vai pārdot noteiktu daudzumu akciju, preču, valūtas, indeksa vai parāda par noteiktu cenu noteiktā laika posmā vai līguma darbības laika beigās.

—   Prēmija: starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja cena ir augstāka par nominālvērtību.

—   Uzkrājumi: summas, kas atskaitītas pirms peļņas vai zaudējumu aprēķināšanas, lai nodrošinātu jebkuru zināmu vai sagaidāmu saistību vai risku, kura izmaksas nevar precīzi noteikt (sk. “Rezerves”). Uzkrājumus nākotnes saistību un maksājumu segšanai nevar izmantot, lai koriģētu aktīvu vērtību.

—   Realizētie guvumi/zaudējumi: guvumi/zaudējumi, kas rodas no starpības starp bilances posteņa pārdošanas cenu un tā koriģētajām izmaksām.

—   Rezerves: summa, kas atskaitīta no sadalāmās peļņas, kurai nav jānodrošina kāda noteikta saistība, neparedzēti gadījumi vai sagaidāmā aktīvu vērtības samazināšanās, kas pastāv bilances dienā.

—   Pārvērtēšanas konti: bilances konti, kur reģistrē aktīva vai pasīva vērtības starpību starp koriģētajām tā iegādes izmaksām un tā novērtējumu pēc perioda beigu tirgus cenas, ja attiecībā uz aktīviem novērtējums ir augstāks par izmaksām un ja attiecībā uz pasīviem novērtējums ir zemāka par izmaksām. Tie ietver starpību attiecībā uz kotētajām cenām un/vai tirgus maiņas kursiem.

—   Pirkšanas ar atpārdošanu līgums (reversais repo): līgums, saskaņā ar kuru skaidrās naudas turētājs piekrīt pirkt aktīvu un vienlaikus piekrīt atpārdot aktīvu par nolīgto cenu pēc pieprasījuma, pēc noteikta laika vai īpašā gadījumā. Dažkārt repo darījumu noslēdz caur trešo pusi (trīs pušu repo).

—   Reversais darījums: operācija, ar ko pārskata sniedzēja iestāde pērk (reversais repo) vai pārdod (repo) aktīvus saskaņā ar atpārdošanas līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.

—   Vērtspapīri, ko tur kā iezīmētu portfeli: iezīmēti ieguldījumi, kas tiek turēti kā atbilstošā posteņa līdzekļi un ko veido vērtspapīri, pašu kapitāla instrumenti, līdzdalība kapitālā un/vai ieguldījumi meitasuzņēmumos, un kas atbilst identificējamam postenim bilances pasīvu daļā neatkarīgi no tā, vai pastāv juridiski, likumos noteikti vai citi ierobežojumi, piem., pensiju fondi, sociālās nodrošināšanas plāni, uzkrājumi, kapitāls, rezerves.

—   Norēķins: darbība, ar kuru darījumā starp divām vai vairāk pusēm izpilda pienākumu nodot līdzekļus vai aktīvus. Eurosistēmas iekšējo darījumu kontekstā norēķins nozīmē neto atlikumu likvidēšanu, kas rodas no Eurosistēmas iekšējiem darījumiem, un kurā notiek aktīvu nodošana.

—   Norēķinu diena: diena, kurā attiecīgās norēķinu iestādes grāmatvedībā ir reģistrēta galīga un neatsaucama vērtības nodošana. Norēķinus veic nekavējoties (reālā laikā), tajā pašā dienā (dienas beigās) vai nolīgtā dienā, kas ir pēc tās dienas, kurā notikusi saistības uzņemšanās.

—   Speciālās aizņēmuma tiesības (Special Drawing Rights, SDR): procentus pelnošs starptautisko rezervju aktīvs, ko SVF papildus citiem dalībvalstu rezervju aktīviem izveidoja 1969. gadā.

—   Tagadnes kurss: kurss, pēc kura notiek norēķins par darījumu tagadnes norēķinu dienā. Saistībā ar biržā netirgotiem ārvalstu valūtas nākotnes darījumiem tagadnes kurss ir kurss, kuram piemēro nākotnes punktus, lai iegūtu nākotnes kursu.

—   Tagadnes norēķinu diena: diena, kurā tagadnes darījuma ar finanšu instrumentu norēķins notiek saskaņā ar galvenajiem tirgus noteikumiem attiecībā uz šo finanšu instrumentu.

—   Lineārais samazinājums/amortizācija: samazinājumu/amortizāciju noteiktā laika posmā nosaka, dalot aktīva izmaksas, no kā atņemta atlikuma vērtība, ar aprēķināto aktīva ekspluatācijas laiku pro rata temporis.

—   Bāzes cena: iespējas līgumā norādītā cena, pie kuras līgums var tikt izpildīts.

—   Sintētisks instruments: finanšu instruments, kas, apvienojot divus vai vairāk instrumentus, mākslīgi radīts ar mērķi atdarināt cita instrumenta naudas plūsmu un novērtēšanas pazīmes. Parasti tas tiek darīts, izmantojot finanšu starpnieku.

—   TARGET2: Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma saskaņā ar 2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (1).

—   Darījuma izmaksas: izmaksas, kuras var identificēt kā saistītas ar konkrēto darījumu.

—   Darījuma cena: cena, par ko puses vienojušās, noslēdzot līgumu.

—   Nerealizētie guvumi/zaudējumi: peļņa/zaudējumi, kas rodas no aktīvu pārvērtēšanas salīdzinājumā ar to koriģētajām iegādes izmaksām.


(1)  OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.


III PIELIKUMS

SAIMNIECISKĀS PIEEJAS APRAKSTS

(tostarp 5. pantā minētā “standarta” un “alternatīvā” pieeja)

1.   Darījuma dienas grāmatvedība

1.1.   Darījuma dienas grāmatvedību var īstenot, izmantojot “standarta pieeju” vai “alternatīvo pieeju”.

1.2.   Uz “standarta pieeju” attiecas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

1.2.1.   Darījumus ārpusbilances kontos reģistrē darījuma dienā. Norēķina dienā ārpusbilances grāmatvedības ierakstus atsauc, un darījumus iegrāmato bilances kontos.

1.2.2.   Ārvalstu valūtas pozīcijas tiek ietekmētas darījuma dienā. Tādēļ realizētos guvumus un zaudējumus, kas radušies no neto pārdošanas, arī aprēķina darījuma dienā. Ārvalstu valūtas neto pirkumi valūtas turējumu vidējās izmaksas ietekmē darījuma dienā.

1.3.   Uz “alternatīvo pieeju” attiecas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

1.3.1.   Pretstatā “standarta pieejai” ārpusbilances kontos neiegrāmato dienā noslēgtos darījumus, par kuriem norēķinās vēlākā datumā. Realizēto ienākumu atspoguļošanu un jauno vidējo izmaksu aprēķinu (ārvalstu valūtas pirkumu gadījumā) un vidējās cenas aprēķinu (vērtspapīru pirkumu gadījumā) veic norēķinu datumā (1).

1.3.2.   Par darījumiem, kas noslēgti vienā gadā, bet kuriem termiņš beidzas nākamajā gadā, ienākumu atzīšana notiek saskaņā ar “standarta pieeju”. Tas nozīmē, ka realizētais iznākums no pārdošanas ietekmēs peļņas un zaudējumu aprēķinus gadā, kad noslēgts darījums, un pirkumi mainīs turējuma vidējo likmi/cenu gadā, kad noslēgts darījums.

1.4.   Turpmāk dotā tabula rāda abu metožu, kas izveidotas individuāliem ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem, galvenās pazīmes.

DARĪJUMA DIENAS GRĀMATVEDĪBA

“Standarta pieeja”

“Alternatīvā pieeja”

Ārvalstu valūtas tagadnes darījumi – rīcība gada laikā

Ārvalstu valūtas pirkšanu ārpusbilances kontos iegrāmato darījuma dienā, un tie no šīs dienas ietekmē ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas.

No pārdošanas radušos guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem darījuma dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus reversē un veic bilances ierakstus.

Ārvalstu valūtas pirkšanu iegrāmato bilancē norēķinu dienā, un tie no šīs dienas ietekmē ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas.

No pārdošanas radušos guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem norēķina dienā. Darījuma dienā bilances ierakstus neizdara.

Biržā netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi – rīcība gada laikā

Rīkojas tāpat kā iepriekš aprakstīts ar tagadnes darījumiem, reģistrē pēc darījuma tagadnes kursa.

Ārvalstu valūtas pirkšanu iegrāmato darījuma tagadnes norēķinu dienā, ietekmējot ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas no šīs dienas un pēc darījuma tagadnes kursa.

Ārvalstu valūtas pārdošanu ārpusbilances kontos iegrāmato darījuma tagadnes norēķinu dienā. Guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem darījuma tagadnes norēķinu dienā.

Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus reversē un veic bilances ierakstus.

Rīcību perioda beigās skatīt tālāk.

Ārvalstu valūtas tagadnes un biržā netirgotie nākotnes darījumi, kas uzsākti 1. gadā ar darījuma tagadnes norēķinu dienu 2. gadā

Īpaši pasākumi nav vajadzīgi, jo darījumus iegrāmato darījuma dienā un guvumus un zaudējumus atzīst tajā pašā dienā.

Jārīkojas kā noteikts “standarta pieejā” (2):

Ārvalstu valūtas pārdošanu iegrāmato ārpusbilances kontos 1. gadā, lai par ārvalstu valūtas realizētajiem guvumiem/zaudējumiem paziņotu finanšu gadā, kurā līgums tika noslēgts.

Ārvalstu valūtas pirkšanu iegrāmato ārpusbilances kontos 1. gadā, ietekmējot ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas no šīs dienas.

Gada beigās, pārvērtējot valūtas turējumu, ir jāņem vērā neto pirkšana/pārdošana ar darījuma tagadnes norēķinu dienu nākamajā finanšu gadā.

Vērtspapīru darījumi – rīcība gada laikā

Pirkšanu un pārdošanu ārpusbilances kontos atzīst darījuma dienā. Guvumus un zaudējumu arī atzīst šajā dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus reversē un izdara bilances ierakstus, t. i., rīkojas tāpat, kā ar ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem.

Visus darījumus reģistrē norēķinu dienā, tomēr rīcību perioda beigās skatīt turpmāk. Tādēļ ietekmi uz vidējām izmaksām pirkšanas gadījumos un guvumiem/zaudējumiem pārdošanas gadījumos atzīst norēķinu dienā.

Vērtspapīru darījumi, kas uzsākti 1. gadā ar darījuma tagadnes norēķinu dienu 2. gadā

Īpaša rīcība nav vajadzīga, jo darījumi un to sekas jau ir iegrāmatotas darījuma dienā.

Realizētos guvumus un zaudējumus atzīst 1. gadā perioda beigās, t. i., rīkojas tāpat kā ar ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem, un pirkumus iekļauj gada beigu pārvērtēšanas procesā (3)

2.   Uzkrāto procentu, t. sk. prēmiju vai diskontu, ikdienas iegrāmatošana

2.1.   Uzkrātos procentus, prēmijas vai diskontus, kas saistīti ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un iegrāmato katru dienas neatkarīgi no reālās naudas plūsmas. Tas nozīmē, ka ārvalstu valūtas pozīcija tiek ietekmēta, kad šie uzkrātie procenti tiek iegrāmatoti, pretstatā ietekmēšanai tikai tad, kad procentus saņem vai maksā (4).

2.2.   Kupona procentus un prēmijas vai diskonta amortizāciju aprēķina un iegrāmato no vērtspapīra iegādes norēķina dienas līdz pārdošanas norēķina dienai vai termiņa dienai.

2.3.   Sekojošā tabula atspoguļo uzkrāto procentu, piem., maksājamu procentu un amortizētu prēmiju/diskontu, ikdienas grāmatošanas sekas uz ārvalstu valūtas turējumu:

Uzkrāto procentu ikdienas grāmatošana kā daļa no saimnieciskās pieejas

Ārvalstu valūtā denominētiem instrumentiem uzkrātos procentus aprēķina un grāmato katru dienu atbilstīgi grāmatošanas dienas valūtas kursam.

Ietekme uz ārvalstu valūtas turējumu

Uzkrātie procenti ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju laikā, kad tos iegrāmato, un vēlāk tos nereversē. Par uzkrātajiem procentiem norēķinās, kad skaidro naudu faktiski saņem vai samaksā. Norēķinu diena tādā veidā neietekmē ārvalstu valūtas pozīciju, jo uzkrātie procenti ir iekļauti pozīcijā, ko regulāri pārvērtē.


(1)  Biržā netirgotu ārvalsts valūtas nākotnes darījumu gadījumā valūtas turējumu ietekmē tagadnes norēķinu dienā (t. i., parasti, darījuma diena plus divas dienas).

(2)  Kā parasti, ja šiem darījumiem nav būtiskas ietekmes uz ārvalstu valūtas pozīciju un/vai peļņas un zaudējumu aprēķinu, var piemērot būtiskuma principu.

(3)  Ja šiem darījumiem nav būtiskas ietekmes uz ārvalstu valūtas pozīciju un/vai peļņas un zaudējumu aprēķinu, var piemērot būtiskuma principu.

(4)  Ir norādītas divas iespējamas pieejas uzkrāto procentu atzīšanai. Pirmā pieeja ir “kalendāra dienas pieeja”, kur uzkrātos procentus uzrāda katrā kalendāra dienā neatkarīgi no tā, vai diena ir brīvdiena, banku brīvdiena vai darbadiena. Otrā pieeja ir “darbadienas pieeja”, kur uzkrātos procentus iegrāmato tikai darbadienās. Var izvēlēties, kuru pieeju izmantot. Tomēr, ja gada pēdējā diena nav darbadiena, tā pie jebkuras pieejas ir jāiekļauj uzkrāto procentu aprēķinā.


IV PIELIKUMS

BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI  (1)

AKTĪVI

Bilances postenis (3)

Bilances posteņu satura sistematizācija

Novērtēšanas princips

Piemērošanas joma (4)

1

1

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi.

Zelts materiālā veidā, t. i., stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi krājumos vai “ceļā”. Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: a) vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un b) zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu.

Tirgus vērtība

Obligāti

2

2

Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus euro zonas, iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus euro zonas

 

 

2.1

2.1

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) debitoru parādi

a)

Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto)

Valsts kvota bez SVF rīcībā esošiem atlikumiem euro. SVF kontu Nr. 2 (euro kontu administratīvajiem izdevumiem) var iekļaut šajā postenī vai postenī “Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem”.

a)

Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto)

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

b)

SDR

SDR turējumi (bruto)

b)

SDR

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

c)

Pārējās prasības

Vispārējie aizņemšanās mehānismi, kredīti saskaņā ar vispārējiem aizņemšanās mehānismiem, noguldījumi SVF pārvaldībā esošos fondos

c)

Pārējās prasības

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

2.2

2.2

Atlikumi bankās un vērtspapīru ieguldījumi, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi

a)

Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversā repo darījumi

a)

Atlikumi bankās ārpus euro zonas

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

b)

Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši ārpus euro zonas valstu rezidenti

b)

i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iii)

Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iv)

Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Obligāti

c)

Ārējie kredīti (noguldījumi) ārpus euro zonas, kas nav kredīti 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

c)

Ārējie kredīti

Noguldījumi pēc nominālvērtības, ko izsaka pēc valūtas tirgus kursa

Obligāti

d)

Pārējie ārējie aktīvi

Ārpus euro zonas banknotes un monētas

d)

Pārējie ārējie aktīvi

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

3

3

Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

a)

Vērtspapīru ieguldījumi euro zonā, kas nav ieguldījumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, pašu kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši euro zonas valstu rezidenti

a)

i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iii)

Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iv)

Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Obligāti

b)

Pērējās prasības pret euro zonas valstu rezidentiem, kas nav prasības 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Kredīti, noguldījumi, reversā repo darījumi, sīki aizdevumi

b)

Pārējās prasības

Noguldījumi un citi kredīti pēc nominālvērtības, ko izsaka pēc valūtas tirgus kursa

Obligāti

4

4

Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

 

 

 

4.1

4.1

Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti

a)

Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu. Reversā repo darījumi saistībā ar euro denominētu vērtspapīru pārvaldību

a)

Atlikumi bankās ārpus euro zonas

Nominālvērtība

Obligāti

b)

Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Pašu kapitāla instrumenti, parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kurus visus emitējuši ārpus euro zonas valstu rezidenti

b)

i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iii)

Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iv)

Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena

Obligāti

c)

Kredīti ārpus euro zonas, kas nav kredīti 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

c)

Kredīti ārpus euro zonas

Noguldījumi pēc nominālvērtības

Obligāti

d)

Vērtspapīri, ko emitējušas iestādes ārpus euro zonas, kas nav vērtspapīri 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Vērtspapīri, ko emitējušas pārnacionālas vai starptautiskas organizācijas, piem., Eiropas Investīciju banka, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas

d)

i)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

ii)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iii)

Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

4.2

4.2

Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros

Kredīti saskaņā ar VKM II nosacījumiem

Nominālvērtība

Obligāti

5

5

Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

Posteņi no 5.1 līdz 5.5: darījumi atbilstoši attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti I pielikumā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnei ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (5)

 

 

5.1

5.1

Galvenās refinansēšanas operācijas

Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir viena nedēļa

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.2

5.2

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

Regulāri likviditāti nodrošinoši ikmēneša reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir trīs mēneši

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.3

5.3

Precizējošās reversās operācijas

Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi precizēšanas nolūkos

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.4

5.4

Strukturālās reversās operācijas

Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eurosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.5

5.5

Aizdevumu iespēja uz nakti

Likviditātes uz nakti iespēja ar noteiktu procentu likmi pret atbilstošajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja)

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.6

5.6

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti

Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm

Nominālvērtība vai cena

Obligāti

6

6

Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversā repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar 7. aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro”, t. sk. darījumi, kas rodas no euro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas, un pārējās prasības. Korespondentkonti ārvalsts kredītiestādēs euro zonā. Pārējās prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Prasības, kas radušās no monetārās politikas operācijām, kuras uzsākusi NCB pirms pievienošanās Eurosistēmai

Nominālvērtība vai cena

Obligāti

7

7

Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro

 

 

 

7.1

7.1

Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem

Euro zonā emitēti vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas nolūkiem. ECB parāda sertifikāti, kas nopirkti precizējošo operāciju vajadzībām

a)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

b)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums (izmaksas, ja samazinājumu sedz Eurosistēmas uzkrājumi 13.b) pasīvu postenī “Uzkrājumi”)

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

c)

Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

7.2

7.2

Pārējie vērtspapīri

Vērtspapīri, kas nav iekļauti 7.1 aktīvu postenī “Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem” un 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”; euro denominētas parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, tieši turēti naudas tirgus vērtspapīri, t. sk. valdības vērtspapīri, kas radušies laikā pirms EMS. Pašu kapitāla instrumenti

a)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

b)

Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

c)

Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

d)

Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena

Obligāti

8

8

Valdības parāds euro

Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, kredīti)

Noguldījumi/kredīti pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc izmaksām

Obligāti

9

Eurosistēmas iekšējās prasības+)

 

 

 

9.1

Līdzdalība ECB kapitālā+)

Tikai NCB bilances postenis

Katras NCB daļa ECB kapitālā saskaņā ar Līgumu un attiecīgo kapitāla atslēgu un iemaksām saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu

Izmaksas

Obligāti

9.2

Prasības, kas ekvivalentas nodotajām ārējām rezervēm+)

Tikai NCB bilances postenis

Prasības euro pret ECB attiecībā uz sākotnējām (un papildu) ārējām rezervēm, kas nodotas saskaņā ar ECBS Statūtu 30. panta noteikumiem

Nominālvērtība

Obligāti

9.3

Prasības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju+)

Tikai ECB bilances postenis

Eurosistēmas iekšējās prasības pret NCB, kas radušās no ECB parāda sertifikātu emisijas

Izmaksas

Obligāti

9.4

Neto prasības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā+),  (2)

Attiecībā uz NCB: neto prasības, kas saistītas ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu, t. i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summu un to līdzsvarojošo grāmatvedības ierakstu, kā noteikts 2010. gada 25. novembra Lēmumā ECB/2010/23 par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (6)

Attiecībā uz ECB: prasības saistībā ar ECB veikto banknošu emisiju saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/29

Nominālvērtība

Obligāti

9.5

Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)+)

Šādu apakšposteņu neto pozīcija:

 

 

a)

neto prasības, kas rodas no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – sk. arī 10.4 pasīvu posteni “Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)”

a)

Nominālvērtība

Obligāti

b)

prasības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā

b)

Nominālvērtība

Obligāti

c)

pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās prasības euro, t. sk. ECB ienākuma pagaidu sadalījums (2)

c)

Nominālvērtība

Obligāti

9

10

Posteņi, kuros notiek norēķins

Norēķinu kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu

Nominālvērtība

Obligāti

9

11

Pārējie aktīvi

 

 

 

9

11.1

Euro zonas monētas

Euro monētas, ja NCB nav juridiskais emitents

Nominālvērtība

Obligāti

9

11.2

Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas, t. sk. datoriekārtas, programmatūra

Izmaksas, atskaitot amortizāciju

Amortizācijas likmes:

datori un ar tiem saistītā aparatūra/programmatūra un motorizētie transportlīdzekļi: 4 gadi

iekārtas, mēbeles un augi ēkā: 10 gadi

ēkas un kapitalizēti būtiski atjaunošanas izdevumi: 25 gadi

Izdevumu kapitalizācija: limitēta (nesasniedzot EUR 10 000, atskaitot PVN, nav kapitalizējami)

Ieteicams

9

11.3

Pārējie finanšu aktīvi

Līdzdalība kapitālā un ieguldījumi meitasuzņēmumos, pašu kapitāla instrumenti, kas tiek turēti stratēģiskiem/politikas mērķiem

Vērtspapīri, t. sk. pašu kapitāla instrumenti, un citi finanšu instrumenti un atlikumi (piem., noguldījumi ar noteiktu termiņu un pieprasījuma noguldījumu konti), kas tiek turēti kā iezīmēts portfelis

Reversā repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldīšanu saskaņā ar šo posteni

a)

Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena

Ieteicams

b)

Līdzdalība kapitālā un nelikvīdas pašu kapitāla daļas, un jebkuri citi pašu kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā pastāvīgs ieguldījums

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Ieteicams

c)

Ieguldījumi meitasuzņēmumos vai būtiska līdzdalība

Tīrā aktīvu vērtība

Ieteicams

d)

Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Ieteicams

e)

Tirgojami vērtspapīri, kas klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām vai kā pastāvīgs ieguldījums

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Ieteicams

f)

Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Ieteicams

g)

Atlikumi bankās un kredīti

Nominālvērtība, kas izteikta atbilstoši valūtas tirgus kursam, ja atlikumi vai noguldījumi ir ārvalstu valūtās

Ieteicams

9

11.4

Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Biržā netirgotu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, biržā netirgotu procentu likmes nākotnes līgumu, vērtspapīru nākotnes darījumu un ārvalstu valūtas tagadnes darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai

Neto pozīcija starp nākotnes un tagadnes cenu pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa

Obligāti

9

11.5

Uzkrātie procenti un nākamo periodu izdevumi

Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz pārskata periodu. Iepriekš apmaksātie izdevumi un uzkrātie procenti (t. i., uzkrātie procenti, kas nopirkti kopā ar vērtspapīru)

Nominālvērtība, ārvalsts valūtu izsaka pēc tirgus kursa

Obligāti

9

11.6

Dažādi

Avansi, kredīti un citi mazie posteņi.

Pārvērtēšanas pagaidu konti (tikai bilances postenis gada laikā: nerealizētie zaudējumi pārvērtēšanas datumos gada laikā, kas nav ietverti attiecīgos pārvērtēšanas kontos atbilstīgi pasīvu postenim “Pārvērtēšanas konti”). Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata. Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem. Monētas, kas denominētas euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībās. Tekošie izdevumi (neto uzkrātie zaudējumi), iepriekšējā gada zaudējumi (pirms sadales). Neto pensiju aktīvi

Nominālvērtība vai izmaksas

Ieteicams

Pārvērtēšanas pagaidu konti

Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu izsaka pēc tirgus kursa

Obligāti

Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem

Tirgus vērtība

Obligāti

Neapmierinātās prasības, kas saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām izriet no Eurosistēmas darījumu partneru saistību neizpildes gadījumu iestāšanās

Neapmierinātās prasības (no saistību neizpildes gadījumiem)

Nominālā/atgūstamā vērtība (pirms/pēc zaudējumu aprēķināšanas)

Obligāti

Aktīvi vai prasības (pret trešajām personām), kas pārņemti īpašumā un/vai iegūti saistībā ar tā nodrošinājuma realizāciju, ko iesnieguši Eurosistēmas darījumu partneri, kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums

Aktīvi vai prasības (no saistību neizpildes gadījumiem)

Izmaksas (konvertētas pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa iegādes laikā, ja finanšu aktīvi denominēti ārvalstu valūtā)

Obligāti

12

Gada zaudējumi

 

Nominālvērtība

Obligāti


PASĪVI

Bilances postenis (8)

Bilances posteņu satura sistematizācija

Novērtēšanas princips

Piemērošanas joma (9)

1

1

Banknotes apgrozībā  (7)

a)

Euro banknotes plus/mīnus korekcijas saistībā ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/23 un Lēmumu ECB/2010/29

a)

Nominālvērtība

Obligāti

b)

Euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībās denominētas banknotes skaidras naudas nomaiņas gadā

b)

Nominālvērtība

Obligāti

2

2

Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

2.1, 2.2, 2.3 un 2.5 postenis: noguldījumi euro kā aprakstīts I pielikumā Pamatnostādnei ECB/2000/7

 

 

2.1

2.1

Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)

Tādu kredītiestāžu euro konti, kas saskaņā ar ECBS Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai

Nominālvērtība

Obligāti

2.2

2.2

Noguldījumu iespēja

Noguldījumi uz nakti ar noteiktu procentu likmi (pastāvīgā iespēja)

Nominālvērtība

Obligāti

2.3

2.3

Termiņnoguldījumi

Piesaiste nolūkā samazināt likviditāti sakarā ar precizējošajām operācijām

Nominālvērtība

Obligāti

2.4

2.4

Precizējošās reversās operācijas

Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi samazināt likviditāti

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

2.5

2.5

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi

Kredītiestāžu noguldījumi, sakarā ar tādu pamatā esošo aktīvu vērtības samazināšanos, kas attiecas uz šīm kredītiestādēm izsniegtiem kredītiem

Nominālvērtība

Obligāti

3

3

Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm

Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 7. aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro” Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Izņemot kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumu kontus. Saistības/noguldījumi, kuri radušies no monetārās politikas operācijām, ko centrālā banka uzsākusi pirms pievienošanās Eurosistēmai

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

4

4

Emitētie parāda vērtspapīri

Tikai ECB bilances postenis (attiecībā uz NCB - bilances pagaidu postenis).

Parāda sertifikāti, kas aprakstīti Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumā. Diskonta vērtspapīrs, ko emitē nolūkā samazināt likviditāti

Izmaksas

Diskontus amortizē

Obligāti

5

5

Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

 

 

 

5.1

5.1

Saistības pret valdību

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, noguldījumi, ka atmaksājami pēc pieprasījuma

Nominālvērtība

Obligāti

5.2

5.2

Pārējās saistības

Personāla, uzņēmumu un klientu pieprasījuma noguldījumu konti, t. sk. finanšu iestāžu, kas atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves (sk. 2.1 pasīvu posteni “Pieprasījuma noguldījumu konti” ), termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma

Nominālvērtība

Obligāti

6

6

Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, t. sk. konti, ko tur maksājumu mērķiem, un konti, ko tur rezervju pārvaldības mērķiem, kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās/pārnacionālās institūcijas, t. sk. Eiropas Komisija, citu noguldītāju pieprasījuma noguldījumu konti. Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem euro denominēto vērtspapīru pārvaldībai

Atlikumi to centrālo banku TARGET2 kontos, kuru dalībvalstu valūta ir euro

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

7

7

Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

Pieprasījuma noguldījumu konti, saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu

Nominālvērtība, izteikta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

8

8

Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

 

 

 

8.1

8.1

Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu

Nominālvērtība, izteikta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

8.2

8.2

Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros

Aizņemšanās saskaņā ar VKM II nosacījumiem

Nominālvērtība, izteikta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

9

9

Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros

SDR postenis, kas uzrāda SDR summu, ko sākotnēji piešķīra attiecīgajai valstij/NCB

Nominālvērtība, izteikta pēc tirgus kursa

Obligāti

10

Eurosistēmas iekšējās saistības+)

 

 

 

10.1

Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm+)

Tikai ECB bilances postenis, denominēts euro

Nominālvērtība

Obligāti

10.2

Saistības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju+)

Tikai NCB bilances postenis

Eurosistēmas iekšējās saistības pret ECB, kas radušās no ECB parāda sertifikātu emisijas

Izmaksas

Obligāti

10.3

Neto saistības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā+),  (7)

Tikai NCB bilances postenis.

Attiecībā uz NCB: neto saistības, kas saistītas ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu, t. i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summu un to līdzsvarojošo grāmatvedības ierakstu, kā noteikts Lēmumā ECB/2010/23

Nominālvērtība

Obligāti

10.4

Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)+)

Šādu apakšposteņu neto pozīcija:

 

 

a)

neto saistības, kas radušās no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – sk. arī 9.5 aktīvu posteni “Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)”

a)

Nominālvērtība

Obligāti

b)

saistības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā

b)

Nominālvērtība

Obligāti

c)

pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās saistības euro, t. sk. ECB ienākuma pagaidu sadalījums (7)

c)

Nominālvērtība

Obligāti

10

11

Posteņi, kuros notiek norēķins

Norēķinu kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu

Nominālvērtība

Obligāti

10

12

Pārējās saistības

 

 

 

10

12.1

Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Biržā netirgotu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, biržā netirgotu procentu likmes nākotnes līgumu, vērtspapīru nākotnes darījumu un ārvalstu valūtas tagadnes darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai

Neto pozīcija starp nākotnes un tagadnes cenu pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa

Obligāti

10

12.2

Uzkrātie procenti un nākamo periodu ienākumi

Turpmāko periodu izdevumi, kas saistīti ar pārskata periodu. Pārskata periodā saņemtie ienākumi, kas saistīti ar turpmākajiem periodiem

Nominālvērtība, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa

Obligāti

10

12.3

Dažādi

Nodokļu pagaidu konti. Ārvalstu valūtas kredīta vai garantijas nodrošināšanas konti. Repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 11.3 aktīvu posteni “Pārējie finanšu aktīvi”. Obligātie noguldījumi, kas nav rezervju noguldījumi. Citi nelieli posteņi. Tekošie ienākumi (neto uzkrātā peļņa), iepriekšējā gada peļņa pirms sadales. Saistības uz trasta pamata. Klientu zelta noguldījumi. Monētas apgrozībā, ja NCB ir juridiskais emitents. Banknotes apgrozībā, denominētas euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībās, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja tās nav parādītas pasīvu postenī “Uzkrājumi”. Neto pensiju saistības

Nominālvērtība vai (repo) izmaksas

Ieteicams

Klientu zelta noguldījumi

Tirgus vērtība

Klientu zelta noguldījumi: obligāti

10

13

Uzkrājumi

a)

Pensijām, valūtas kursa, procentu likmju un kredītriskiem, zelta cenas riskiem un citiem mērķiem, piem., sagaidāmajiem izdevumiem nākotnē, uzkrājumi euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībām, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja šīs banknotes nav uzrādītas 12.3 pasīvu postenī “Pārējās saistības/Dažādi”

Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1 aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+)

a)

Izmaksas/nominālvērtība

Ieteicams

b)

Darījumu partneru vai kredītriskiem, kas izriet no monetārās politikas operācijām

b)

Nominālvērtība (proporcionāli parakstītā ECB kapitāla atslēgai, pamatojoties uz ECB Padomes gada beigu novērtējumu)

Obligāti

11

14

Pārvērtēšanas konti

Pārvērtēšanas konti saistībā ar zelta, visa veida euro denominētu vērtspapīru, visa veida ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru un iespējas līgumu cenas svārstībām, tirgus novērtējuma atšķirības saistībā ar procentu likmju riska atvasinātajiem instrumentiem, pārvērtēšanas konti saistībā ar ārvalsts valūtas kursa svārstībām katrai valūtai turētā neto postenī, ietverot ārvalsts valūtas mijmaiņas vai nākotnes darījumus un SDR

Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1 aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+)

Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa

Obligāti

12

15

Kapitāls un rezerves

 

 

 

12

15.1

Kapitāls

Apmaksātais kapitāls – ECB kapitāls tiek konsolidēts ar NCB kapitāla daļām

Nominālvērtība

Obligāti

12

15.2

Rezerves

Likumos noteiktās rezerves un citas rezerves. Paturētie ieņēmumi

Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1 aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+)

Nominālvērtība

Obligāti

10

16

Gada peļņa

 

Nominālvērtība

Obligāti


(1)  Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicētajos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.

(2)  Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

(3)  Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formātiem, kas sniegti V, VI un VII pielikumā (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un konsolidētā gada bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formātu, kas sniegts VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “+”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti.

(4)  Bilances sastādīšanas un novērtēšanas noteikumi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB pārskatiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem NCB pārskatos Eurosistēmas nolūkos (t. i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai).

(5)  OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 17. lappusi.

(7)  Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

(8)  Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formātiem, kas sniegti V, VI un VII pielikumā (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un konsolidētā gada bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formātu, kas sniegts VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “+”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti.

(9)  Bilances sastādīšanas un novērtēšanas noteikumi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB pārskatiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem NCB pārskatos Eurosistēmas nolūkos (t. i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai).


V PIELIKUMS

Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats: formāts, ko izmanto publikācijai pēc ceturkšņa beigām

(milj. euro)

Aktīvi (1)

Atlikums …

Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu

Pasīvi

Atlikums …

Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu

darījumu rezultātā

ceturkšņa beigu korekciju rezultātā

darījumu rezultātā

ceturkšņa beigu korekciju rezultātā

1.

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi.

2.

Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

2.1

SVF debitoru parādi

2.2

Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi

3.

Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

4.

Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

4.1

Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti

4.2

Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros

5.

Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

5.1

Galvenās refinansēšanas operācijas

5.2

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

5.3

Precizējošās reversās operācijas

5.4

Strukturālās reversās operācijas

5.5

Aizdevumu iespēja uz nakti

5.6

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti

6.

Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm

7.

Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro

7.1

Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem

7.2

Pārējie vērtspapīri

8.

Valdības parāds euro

9.

Pārējie aktīvi

 

 

 

1.

Banknotes apgrozībā

2.

Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

2.1

Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)

2.2

Noguldījumu iespēja

2.3

Termiņnoguldījumi

2.4

Precizējošās reversās operācijas

2.5.

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi

3.

Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm

4.

Emitētie parāda vērtspapīri

5.

Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

5.1

Saistības pret valdību

5.2

Pārējās saistības

6.

Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

7.

Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

8.

Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

8.1

Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

8.2

Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros

9.

Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros

10.

Pārējās saistības

11.

Pārvērtēšanas konti

12.

Kapitāls un rezerves

 

 

 

Kopā aktīvi

 

 

 

Kopā pasīvi

 

 

 

Dažos gadījumos skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa atšķiras no kopsummas.


(1)  Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas.


VI PIELIKUMS

Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats: formāts, ko izmanto publikācijai ceturkšņa laikā

(milj. euro)

Aktīvi (1)

Atlikums

Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu darījumu rezultātā

Pasīvi

Atlikums …

Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu darījumu rezultātā

1.

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi.

2.

Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

2.1

SVF debitoru parādi

2.2

Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi

3.

Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

4.

Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

4.1

Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti

4.2

Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros

5.

Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

5.1

Galvenās refinansēšanas operācijas

5.2

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

5.3

Precizējošās reversās operācijas

5.4

Strukturālās reversās operācijas

5.5

Aizdevumu iespēja uz nakti

5.6

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti

6.

Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm

7.

Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro

7.1

Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem

7.2

Pārējie vērtspapīri

8.

Valdības parāds euro

9.

Pārējie aktīvi

 

 

1.

Banknotes apgrozībā

2.

Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

2.1

Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)

2.2

Noguldījumu iespēja

2.3

Termiņnoguldījumi

2.4

Precizējošās reversās operācijas

2.5

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi

3.

Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm

4.

Emitētie parāda vērtspapīri

5.

Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

5.1

Saistības pret valdību

5.2

Pārējās saistības

6.

Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

7.

Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

8.

Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

8.1

Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

8.2

Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros

9.

Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros

10.

Pārējās saistības

11.

Pārvērtēšanas konti

12.

Kapitāls un rezerves

 

 

Kopā aktīvi

 

 

Kopā pasīvi

 

 

Dažos gadījumos skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa atšķiras no kopsummas.


(1)  Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas.


VII PIELIKUMS

Eurosistēmas konsolidētā gada bilance

(milj. euro)

Aktīvi (1)

Pārskata gads

Iepriekšējais gads

Pasīvi

Pārskata gads

Iepriekšējais gads

1.

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

2.

Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

2.1

SVF debitoru parādi

2.2

Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi

3.

Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

4.

Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

4.1

Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti

4.2

Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros

5.

Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

5.1

Galvenās refinansēšanas operācijas

5.2

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

5.3

Precizējošās reversās operācijas

5.4

Strukturālās reversās operācijas

5.5

Aizdevumu iespēja uz nakti

5.6

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti

6.

Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm

7.

Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro

7.1

Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem

7.2

Pārējie vērtspapīri

8.

Valdības parāds euro

9.

Pārējie aktīvi

 

 

1.

Banknotes apgrozībā

2.

Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

2.1

Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)

2.2

Noguldījumu iespēja

2.3

Termiņnoguldījumi

2.4

Precizējošās reversās operācijas

2.5

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi

3.

Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm

4.

Emitētie parāda vērtspapīri

5.

Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

5.1

Saistības pret valdību

5.2

Pārējās saistības

6.

Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

7.

Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

8.

Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

8.1

Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

8.2

Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros

9.

Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros

10.

Pārējās saistības

11.

Pārvērtēšanas konti

12.

Kapitāls un rezerves

 

 

Kopā aktīvi

 

 

Kopā pasīvi

 

 

Dažos gadījumos skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa atšķiras no kopsummas.


(1)  Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas.


VIII PIELIKUMS

Centrālās bankas gada bilance  (2)

(milj. euro)

Aktīvi (4)

Pārskata gads

Iepriekšējais gads

Pasīvi

Pārskata gads

Iepriekšējais gads

1.

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi.

2.

Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

2.1

SVF debitoru parādi

2.2

Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi

3.

Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

4.

Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

4.1

Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti

4.2

Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros

5.

Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

5.1

Galvenās refinansēšanas operācijas

5.2

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

5.3

Precizējošās reversās operācijas

5.4

Strukturālās reversās operācijas

5.5

Aizdevumu iespēja uz nakti

5.6

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti

6.

Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm

7.

Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro

7.1

Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem

7.2

Pārējie vērtspapīri

8.

Valdības parāds euro

9.

Eurosistēmas iekšējās prasības

9.1

Līdzdalības daļa ECB

9.2

Prasības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam

9.3

Prasības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju

9.4

Neto prasības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā

9.5

Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)

10.

Posteņi, kuros notiek norēķins

11.

Pārējie aktīvi

11.1

Euro zonas monētas

11.2

Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

11.3

Pārējie finanšu aktīvi

11.4

Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

11.5

Uzkrātie procenti un nākamo periodu izdevumi

11.6

Dažādi

12.

Gada zaudējumi

 

 

1.

Banknotes apgrozībā (1)

2.

Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

2.1

Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)

2.2

Noguldījumu iespēja

2.3

Termiņnoguldījumi

2.4

Precizējošās reversās operācijas

2.5

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi

3.

Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm

4.

Emitētie parāda vērtspapīri

5.

Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

5.1

Saistības pret valdību

5.2

Pārējās saistības

6.

Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

7.

Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

8.

Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

8.1

Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

8.2

Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros

9.

Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros

10.

Eurosistēmas iekšējās saistības

10.1

Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm

10.2

Saistības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju

10.3.

Neto saistības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā

10.4

Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)

11.

Posteņi, kuros notiek norēķins

12.

Pārējās saistības

12.1

Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

12.2

Uzkrātie procenti un nākamo periodu ienākumi

12.3

Dažādi

13.

Uzkrājumi

14.

Pārvērtēšanas konti

15.

Kapitāls un rezerves

15.1

Kapitāls

15.2

Rezerves

16.

Gada peļņa

 

 

Kopā aktīvi

 

 

Kopā pasīvi

 

 

Dažos gadījumos skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa atšķiras no kopsummas.


(1)  Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

(2)  Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicētajos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.

(3)  Centrālās bankas var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā.

(4)  Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas.


IX PIELIKUMS

Centrālās bankas publicētais peļņas un zaudējumu aprēķins  (2)  (3)

(milj. euro)

Peļņas un zaudējumu aprēķins par gadu, kas beidzas …. gada 31. decembrī

Pārskata gads

Iepriekšējais gads

1.1.

Procentu ienākumi  (1)

 

 

1.2.

Procentu izdevumi  (1)

 

 

1.

Tīrie procentu ienākumi

 

 

2.1.

Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

 

 

2.2.

Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

 

 

2.3.

Pārvedumi uz/no uzkrājumiem valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam

 

 

2.

Finanšu operāciju, vērtības norakstīšanas un riska uzkrājuma neto rezultāts

 

 

3.1.

Komisijas maksu ienākumi

 

 

3.2.

Komisijas maksu izdevumi

 

 

3.

Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi

 

 

4.

Ienākumi no kapitāla akcijām un līdzdalības kapitālā (1)

 

 

5.

Monetārā ienākuma apvienošanas neto rezultāts (1)

 

 

6.

Pārējie ienākumi

 

 

Kopā tīrie ienākumi

 

 

7.

Personāla izmaksas (5)

 

 

8.

Administratīvie izdevumi (5)

 

 

9.

Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu nolietojums

 

 

10.

Banknošu ražošanas pakalpojumi (6)

 

 

11.

Pārējie izdevumi

 

 

12.

Ienākumu nodoklis un citi maksājumi valdībai par ienākumu

 

 

Gada peļņa/(zaudējumi)

 

 


(1)  Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

(2)  ECB peļņas un zaudējumu aprēķinam ir nedaudz atšķirīgs formāts. Sk. Lēmuma ECB/2010/21 III pielikumu.

(3)  Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicētajos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.

(4)  Centrālās bankas var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā.

(5)  T. sk. administratīvie uzkrājumi.

(6)  Šo posteni izmanto, ja banknošu ražošanu uztic ārpakalpojumu sniedzējam (to ārējo uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksām, kas centrālo banku vārdā veic banknošu ražošanu). Izmaksas saistībā ar nacionālo banknošu un euro banknošu emisiju iesaka iekļaut peļņas un zaudējumu aprēķinā pēc rēķina izrakstīšanas dienas vai citas dienas, kurā izmaksas radušās.


X PIELIKUMS

Atceltā pamatnostādne un tās grozījumi

Pamatnostādne ECB/2006/16

OV L 348, 11.12.2006., 1. lpp.

Pamatnostādne ECB/2007/20

OV L 42, 16.2.2008., 85. lpp.

Pamatnostādne ECB/2008/21

OV L 36, 5.2.2009., 46. lpp.

Pamatnostādne ECB/2009/18

OV L 202, 4.8.2009., 65. lpp.

Pamatnostādne ECB/2009/28

OV L 348, 29.12.2009., 75. lpp.


XI PIELIKUMS

ATBILSTĪBU TABULA

Pamatnostādne ECB/2006/16

Šī pamatnostādne

10. pants

9.a pants

11. pants

10. pants

12. pants

11. pants

13. pants

12. pants

14. pants

13. pants

15. pants

14. pants

16. pants

15. pants

17. pants

16. pants

18. pants

17. pants

19. pants

18. pants

20. pants

19. pants

21. pants

20. pants

22. pants

21. pants

23. pants

22. pants

24. pants

23. pants

25. pants

24. pants

26. pants

25. pants

27. pants

26. pants

28. pants

27. pants

29. pants


Top